Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Neraugoties uz Krievijas rubļa katastrofālo kritumu, Latvijas pārtikas ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas Krievijas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar ļoti augstu šī tirgus iekšējo risku rubļa turpmākās lejupslīdes gadījumā, atzina aptaujātie uzņēmēji.

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže norādīja, ka sadarbības līgums paredz atsevišķas detaļas, kas uzņēmumu līdz šim pasargājušas no rubļa svārstībām, taču iekšējā tirgus riski Krievijā, rubļa kursam krītot, ir augsti.

«Krievijas rubļa kritums nav noticis vienā dienā - šis process ir jau ilgstošs. Pēdējo 12 mēnešu laikā rubļa kurss pret eiro ir krities par aptuveni 10%, bet zemākais punkts - 50,93 rubļi pret vienu eiro - tika sasniegts martā. Ar lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014.gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam, taču tālākai lejupslīdei var būt nopietnas sekas un risks,» sacīja Kaže.

Krievijas rubļa vērtības kāpums, ko tas piedzīvojis maijā, nebūs ilgs, un drīz valūta atkal atgriezīsies pie lejupvērsta virziena, uzskata Bloomberg aptaujātie analītiķi.

Maijā rubļa vērtība pieauga par 3,2%, taču līdz septembrim rubļa vērtība pret dolāru saruks par 5,2%, uzskata eksperti. Starp lielākajām valūtām vienīgi Argentīnas peso tiek prognozēts lielāks kritums.

Brokeri saskata 63% iespējamību, ka līdz gada beigām rubļa vērtība samazināsies līdz rekordzemajam līmenim, ko tā sasniedza martā. Jāpiebilst, ka maijā rubļa vērtības pieaugums bija lielākais starp pasaules valstu valūtām.

Krievijas aktīvu cenas šomēnes auga, un rubļa vērtība piedzīvoja straujāko kāpumu kopš 2012. gada septembra, jo mazinājās spriedze Ukrainā. Tomēr aizvien eksperti, prognozējot rubļa vērtības turpmāko virzību, ņem vērā Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos – inflācija palielinās un pieaug recesijas risks.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei svarīgākais ir, lai Krievijas rubļa kritiena dēļ neapsīktu pasūtījumi no Eiropas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nozares eksporta lielākā daļa nonāk Eiropā, taču Eiropas valstis arī ir visai cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Ir bažas, ka varētu samazināties pasūtījumu apjomi no Eiropas, taču to skaidri zināsim janvāra otrajā pusē. Patlaban Eiropā jau ir sākušās Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc vairs nekas nenotiek, sacīja Rantiņš.

Viņš piebilda, ka vairumu nozares uzņēmumu Krievijas rubļa krišana būtiski neietekmēs, taču ir pāris uzņēmumu, kuriem eksports uz Krieviju ir pietiekami liels - AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vēl daži. Šie uzņēmumi rubļa kritumu varētu izjust sāpīgāk.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Krievijas rubļa pārdošana uzņēmusi paniskus apmērus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku sīvas kaujas notiek ne tikai Ukrainā, bet arī Maskavā. Tiesa gan, Krievijā cīņa ir par rubļa vērtības saglabāšanu kaut cik pieņemamos līmeņos vai vismaz šīs valūtas cenas straujā krituma ierobežošanu. Šīs nedēļas sākumā liekas, ka Krievijas rubļa vērtības kritums jau uzņēmis otrā kosmiskā ātruma cienīgus tempus un tā rezultātā rublis draud atstāt jebkādas pirms tam visiem kaut cik pieņemamās orbītas.

Ja pirms tam pēdējo mēnešu laikā jau tā varējām runāt par strauju rubļa vērtības samazināšanos, tad to, kas notiek pēdējo divu dienu laikā, jau var saukt par rubļa cenas sabrukumu. Nav palīdzējuši arī Krievijas centrālās bankas paniski mēģinājumi stabilizēt rubļa cenu – vakar šī iestāde negaidīti paaugstināja Krievijas refinansēšanas likmi uzreiz par 6,5 procentpunktiem – līdz 17% atzīmei. Tas uz brīdi rubļa vērtības gāšanos apstādināja, lai gan tikai uz brīdi...

Pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta Gazeta.ru.

Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām, kas var ietekmēt Krievijas rubļa vērtību.

Krievijas iedzīvotājiem nav uzticības nacionālajai valūtai, kaut arī Krievijas amatpersonas uzstāj, ka bažām par rubļa kursu nav pamata, vēsta Bloomberg.

«Problēmu nav. Plānots rubļa likmi padarīt elastīgu, lai nebūtu mākslīga kontrole kā agrāk,» aizvadītajā nedēļā sacīja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Kopš gada sākuma Krievijas rublis zaudējis 9,3% vērtības pret ASV dolāru, un rubļa vērtība pret ASV un Eiropas valūtām jau ir pārspējusi visus vēsturiskos rekordus, liecina Bloomberg dati.

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Pirmdien Krievijas Centrālā banka atcēla rubļa svārstību diapazonu, ļaujot valūtai brīvi peldēt agrāk nekā tika gaidīts, raksta Associated Press.

Banka plānoja rubļa svārstību koridoru atcelt nākamā gada sākumā, tomēr šis lēmums ātrāk pieņemts, ņemot vērā lielo spiedienu uz valūtu, ko rada Rietumvalstu sankcijas un krītošās naftas cenas. Kopš gada sākuma rublis pret dolāru ir zaudējis gandrīz pusi savas vērtības.

Krievijas Banka paziņoja, ka pārtrauks noteikt ikdienas limitus rubļa svārstībām un ta nebūs pienākuma iejaukties finanšu tirgos, lai atbalstītu valūtu. Tomēr, lai novērstu straujāku rubļa kursa kritumu, banka būs gatava iejaukties, lai mazinātu draudus finansiālai stabilitātei.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabuļina norādīja, ka regulators iejauksies tirgū jebkurā brīdi nepieciešamajā apjomā, lai novērstu spekulatīvas darbības.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.

Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.

Otrdien rubļa vērtība saruka par 19% līdz 80,1 rublim par dolāru, jo Krievijas Centrālās bankas lēmums pacelt likmi nespēja apstādināt iepriekšējās dienās piedzīvoto kritumu, raksta Bloomberg.

Šodienas samazinājums ir straujākais kopš 1998. gada, kad bija Krievijas defolts.

Pēc centrālās bankas pirmdienas lēmuma rubļa vērtība pakāpās par 11%, taču tas bija īslaicīgi.

Krievijas Centrālā banka pārsteigusi tirgus dalībniekus, negaidīti strauji palielinot bāzes procentu likmi, raksta Bloomberg.

Likme palielināta par 6,5 procentpunktiem līdz 17%, kas ir straujākais temps kopš 1998. gada. Toreiz gan likme pārsniedza 100%.

Tirgus dalībnieki gan bažījas, ka šis solis ievainos ekonomiku, kurai jau tāpat nākamgad tiek prognozēta recesija.

Šajā gadā rublis ir uzrādījis sliktākos rezultātus starp jaunattīstības valstu valūtām, kopš gada sākuma sarūkot par 44%. Kritumu veicināja naftas cenu samazināšanās, kā arī ASV un Eiropas piemērotās sankcijas Ukrainas konflikta dēļ.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība turpināja vājināties jau otro dienu, testējot centrālās bankas intervences līmeni un tuvojoties jaunam rekordam, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība pirmo reizi vēsturē paslīdēja zem 40 rubļu par dolāru līmenim.

Pirmdien rubļa vērtība pret dolāru un eiro grozu samazinājās par 0,1% līdz 44,5063 rubļiem. Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka palielinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,5 rubļiem, tādējādi dodot mājienu, ka tā tirgū pārdevusi vismaz 700 miljonus ASV dolāru. Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 1% līdz 39,9735 rubļiem. Pirms tam valūtas vērtība sasniedza 40,0535 rubļus par dolāru.

Rubļa vērtībai par sliktu nāk naftas cenu kritums, jo nafta un dabasgāze veido pusi no valsts budžeta ieņēmumiem.

Pagājušajā ceturksnī rubļa vērtība pret dolāru saruka par 14%, kas ir sliktākais rādītājs starp pasaules valstu valūtām.

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka pārdevusi ārvalstu valūtas vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā, jo naftas cenas kritums veicināja ilgāko rubļa vērtības samazinājumu septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

9. oktobrī centrālā banka iztērēja 866 miljonus dolāru. Nafta, kura kopā ar dabasgāzi veido gandrīz pusi no Krievijas ieņēmumiem, pagājušajā mēnesī zaudēja 4,4% no savas vērtības, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau piecas nedēļas pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš Krimas aneksijas.

Centrālā banka paziņojusi, ka tā 10. oktobrī paaugstinājusi augšējo dolāra/eiro groza robežu par 25 kapeikām līdz 45,25 rubļiem. Tādējādi var lēst, ka banka rubļa atbalstam pārdevusi aptuveni 2 miljardus dolāru, jo rubļa vērtība turpināja samazināties, pārsniedzot 40 rubļu par dolāru robežu, uzskata Alfa Bank. Centrālā banka publicē datus par intervencēm ar divu dienu nobīdi.

Krievijas rubļa cena aug; pārliecība par nākotni izpaliek , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada beigas un šā gada sākums par īstenu murgu izvērtās Krievijas rublim, vienā brīdī varēja likties, ka šīs valūtas cena atstās lielākajai daļai cilvēku saprotamās un pieņemamās orbītas. Jāatgādina, ka decembra vidū eiro cena uz brīdi paviesojās pat virs 100 rubļu atzīmes, lai gan vēl tā paša mēneša sākumā tā atradās pie 62 rubļu atzīmes. Pēc tik strauja krituma rubļa vērtība tikpat strauji atguvās, lai gan, piemēram, šā gada janvāri eiro cena noslēdza pie 78 rubļu atzīmes, kas tāpat nozīmēja, ka 12 mēnešu skatījumā kopējās valūtas cena Krievijas rubļos ir pieaugusi par veseliem 66%. Rublim un Krievijas ekonomikai pretī spēlēja naftas cenas kritums un Rietumvalstu sankcijas. Tāpat šāds rubļa cenas kritums sagrauj jebkādas ilūzijas, ka šajā valūtā būtu vērts glabāt naudu un nozīmē, ka strauju importa cenu palielināšanas ietekmē sarūk vietējo iedzīvotāju pirktspēja.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Krievija vēlētos, lai rubļa kurss būtu paredzams un pārmērīgi neaugtu vai nesamazinātos, atsaucoties uz Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, raksta Reuters.

«Mūsu valūta patlaban kļūst spēcīgāka, kas nav slikti daļai sektoru, tomēr tas arī pazemina mūsu eksportspēju, līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai rubļa kurss būtu paredzams, lai izvairītos no pārlieku lielas rubļa vājināšanās vai pieauguma,» uzsvēris D. Medvedevs.

Tāpat viņš piebilda, ka valdība runā ar lielajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka tās maina ārvalstu valūtas saskaņā ar paredzamu grafiku.

Savukārt Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva uzsvērusi, ka patlaban rubļa vērtības kāpums ir beidzies un novērojama stabilizācija. K. Judajeva norāda, ka neuzskata, ka nesenās svārstības valūtu tirgū bija bīstamas, un uzskata, ka tirgus līdz vasarai nomierināsies.

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Krievijas Centrālā banka mainījusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 20 kapeikām, kas ir lielākais apjoms kopš marta, raksta Bloomberg.

Tāpat šomēnes ar četru intervenču palīdzību valūtas atbalstam iztērēti 1,85 miljardi dolāru. 7. oktobrī rubļa atbalstīšanai tika atvēlēti 442 miljoni dolāru. Iepriekš centrālā banka piecus mēnešus pēc kārtas ieturēja pauzi intervencēs, bet no gada sākuma līdz maijam iztērēja 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam.

Centrālā banka paziņojusi, ka trešdien pārcēlusi rubļa tirdzniecības diapazona augšējo robežu par 20 kapeikām līdz 44,85 rubļiem pret eiro un dolāru grozu. Trešdien rublis pirmo reizi vēsturē tirdzniecības sesiju noslēdza pie 40 rubļu par dolāru atzīmes.

Augšējās diapazona robežas pārcelšana ir lielākā kopš marta sākuma, kad Krievija iebruka Krimā.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Krievijas Centrālā banka apturējusi ārvalstu valūtas intervences, reaģējot uz paaugstinātajām svārstībām vietējā tirgū, liecina bankas paziņojums.

Iepriekšējo dienu laikā rubļa vērtība piedzīvoja kritumu. Otrdien rubļa vērtība samazinājās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, reaģējot uz naftas cenas samazinājumu. Tirgus dalībnieki paredz, ka cenu kritums ierobežos centrālās bankas lēmumu samazināt likmi šajā nedēļā, lai izvairītos no aktīvākas izpārdošanas.

3 no 33 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka Krievijas Centrālā banka aizņemšanās izmaksas saglabās esošajā līmenī, kas ir 11%. Eksperti uzskata, ka centrālā banka nemainīs likmes, lai izvairītos no tālāka rubļa krituma un inflācijas pieauguma.

Otrdien rubļa vērtība pret dolāru saruka par 1,9% līdz 59,237 rubļiem par dolāru, kas bija straujākais kritums starp jaunattīstības valstu valūtām. Rezultātā šī mēneša laikā šīs valūtas vērtība ir samazinājusies par 6,6%. Tas savukārt palielina inflācijas pieauguma risku, jo pēdējos trīs mēnešus tā ir samazinājusies līdz 15,3% jūnijā.