«Teātris latviešiem ir tā iesēdies - un paldies dievam, ka tā! -, ka latviešiem grūti sevi iedomāties bez teātra. Jā, teātris, aktieri vairs nav tādi elki, kuriem gribas pieskarties, tomēr ir kopības sajūta un mēs uz ielas atskatāmies, ja garām paiet Uldis Dumpis vai Rēzija Kalniņa. Man šķiet, ka šīs vērtības saglabāsies, ja vien neturpināsies tā kultūras iznīcināšana, kādu piedzīvojam tagad,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
«Tas pārmetums ir vērsts valdošajai elitei, kurai kultūra acīmredzot pašai nav vajadzīga, tādēļ attiecīga attieksme,» viņš skaidrojis.
«Atļaušos apgalvot, ka esmu cilvēks, kurš visu mūžu apmeklē daudzus kultūras pasākumus, attiecīgi man ir priekšstats, kurš no elites apmeklē Operu, teātri. Un tādu ir ārkārtīgi maz! Pat uz apmaksātajām ložām nenāk! Es cilvēciski saprotu šos cilvēkus: viņi ir noguruši, viņi atnāk mājās un noskatās stulbu krimiķi, mēģinot atslēgties. Bet, ja tev personīgi kultūra nav vajadzīga, tad tu to aizstāvēsi tikai vārdos, publiski, bet tā īsti ne. Tā ir tāda apvērsta uzvedības forma, ko noteikti esi pamanījis politikā: kad politiķis runā ar otru politiķi, viņi spēj kontaktēties civilizēti; kā nonāk tribīnē vai TV studijā - pavisam citi teksti...,» Mārim Zanderam teicis Rubenis.
«Jāapzinās, ka Latvija ir maza valsts, kurā bez subsīdijām kultūra neiztiks. Man nav nepieciešams, lai kāds teiktu, kas man jādara. Bet man vajadzīgs valsts atbalsts situācijā, kad teātris, piemēram, grib četras sezonas iestudēt kaut ko no Raiņa - kaut tādēļ, lai sabiedrība par viņu neaizmirstu, lai gan ir skaidri zināms, ka vairāk par desmit izrādēm sezonā Rainim arī nebūs, jo tā nav izklaide. Tomēr teātrim būs iespēja Raini iestudēt,» sacījis Nacionālā teātra direktors.