Šodien Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadība ir izsūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā pauž nosodījumu valdības lēmumam krīzes apstākļos samazināt finansējumu izglītībai un zinātnei un pieprasa pārskatīt valdības izstrādāto taupības plānu, kura sekas, iespējams, būs Latvijas inženierizglītības un inženierzinātnes likvidēšana.
Vēstulē teikts, ka RTU vadība sabiedrības vārdā aicina Valsts prezidentu nekavējoties pārskatīt taupības plānā iekļauto ekonomisko risinājumu, kas paredz 40 % finansējuma samazināšanu inženierizglītībai un zinātnei RTU un līdzīgi arī citās Latvijas universitātēs.
Kvalificētu inženiertehnisko speciālistu deficīts Latvijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kura dēļ Latvija salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm iegūst vissliktākos globālās konkurētspējas rādītājus. Pašlaik Latviju konkurētspējas ziņā gan vēl iespējams salīdzināt vismaz ar Baltijas valstīm, taču, strauji samazinot finansējumu inženiertehniskajai izglītībai un zinātnei, Latvija var kļūt konkurētnespējīga, rakstīts vēstulē.
Finansējuma samazinājums 40 % apmērā nozīmējot inženiertehniskās izglītības un zinātnes panīkumu un, iespējams, likvidēšanu. Viens no būtiskākajiem stimuliem, kas daļai jauniešu līdz šim tomēr licis izvēlēties eksakto zinātņu studijas universitātēs, bija valsts dotētās studiju vietas un garantēts darbs pēc studijām. Taču, lai neatgriezeniski neiznīcinātu universitātes potenciālu, valsts noteiktais taupības plāns piespiedīšot RTU vadību pieņemt nepopulārus lēmumus: samazināt no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu, slēgt studiju programmas vai pat fakultātes, paaugstināt studiju maksu, maksu par dienesta viesnīcām u. tml. Pārāk augstas izglītības maksas gadījumā studējošo īpatsvars inženierzinātņu jomā būtiski samazināsies, un daļa studentu būs spiesta studēt ārvalstīs, kas palielinās viesstrādnieku ieplūšanu Latvijā.
Izmantojot valsts dotāciju, aktīvi piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus un piedaloties ES ietvarprogrammu projektos, pamazām sākusi uzlaboties akadēmiskā personāla vecuma struktūra. Ja tagad inženierzinātnēm atkal tiks aukstasinīgi izsists pamats zem kājām, tās var tikt neatgriezeniski iznīcinātas: pensionētā akadēmiskā personāla resursi būs izsmelti, bet jaunie zinātnieki, kam ir unikālas zināšanas un starptautiskā darba pieredze, nebūs ar mieru palikt un turpināt darbu Latvijā, universitātē, kurai nav ne mazāko attīstības perspektīvu. «Ja nebūs akadēmiskā personāla, nebūs arī universitātes,» teikts vēstulē.
RTU tiekot liegta iespēja turpināt apgūt ES līdzekļus. Valdība ir paredzējusi, ka turpmāk ES projektiem nepieciešamais līdzfinansējums RTU kā atvasinātai publiskai personai jāatrod pašai, taču vienlaikus krasi samazinājusi finansējumu, nesniedz valsts galvojumu līdzfinansējuma nodrošināšanai un nedod nekādu iespēju piesaistīt kredītresursus ēku un zemes apsaimniekošanai.
Ar šo vēstuli tiek vērsta prezidenta un valdības uzmanību uz to, ka RTU ir strupceļā. Tai tiekot atņemts ne tikai finansējums, bet arī jebkāda iespēja to piesaistīt – tik īsā laika posmā, turklāt akadēmiskā gada vidū. Lai nodrošinātu valsts attīstību nākotnē, tiek pieprasīts pārskatīt taupības plānu, piedāvājot neveidot rezerves fondu 10 % apmērā no valsts budžeta finansējuma universitātēm, izņēmuma kārtā iekļaut inženierizglītību un lietišķo zinātni to valsts subsidēto jomu skaitā, kurām finansējuma samazinājums nav pieļaujams vai bezizejas gadījumā paredzēt samazinājumu, kas nepārsniedz 15 %, kā arī definēt izmaksas, ko budžeta samazināšana neskartu, – stipendijas, studentu transporta kompensācijas utt., un steidzami risināt universitāšu īpašumu jautājumu.
Vēstuli parakstījuši RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, RTU mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis, RTU Senāta priekšsēdētāja profesore Māra Jure, RTU kanclers Ingars Eriņš un RTU Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps.
Vēstules kopija nosūtīta Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas Izglītības, Kultūras un zinātnes komisijas vadītājam Jānim Strazdiņam, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.