Par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru atkārtoti ir ievēlēts RTU profesors akadēmiķis Leonīds Ribickis, informē RTU.

Viņa kandidatūru atbalstīja pārliecinošs Satversmes sapulces vairākums — 159 dalībnieki. Kopumā rektora vēlēšanās tika reģistrēti 178 derīgi biļeteni.

«Mūsu uzstādītos stratēģiskos mērķus, kas ir kvalitatīva augstākā izglītība, izcilība zinātnē un valorizācija, spēj sasniegt ne jau viens rektors, bet visi kopā. Mums ir daudz talantīgu jauniešu, un viņu dēļ ir vērts strādāt,» pēc ievēlēšanas amatā sacīja L. Ribickis.

Satversmes sapulces dalībnieki, vērtējot L. Ribicka paveikto aizvadītajos piecos RTU vadīšanas gados, akcentēja universitātes izaugsmi. RTU otro gadu pēc kārtas studentu skaita ziņā ir lielākā Latvijas augstskola un ceturto gadu — darba devēju ieteiktākā augstskola. Tas apliecina RTU studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. RTU veiksmīgi notiek valorizācija — zinātnieku radīto produktu komercializācija, un ir pabeigts apjomīgs posms RTU studentu pilsētiņas būvniecībā Ķīpsalā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā otrdien, 12. jūlijā, viesojās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vizītes laikā viņš iepazinās ar RTU fakultātēm, zinātniskajām un studiju laboratorijām, kā arī kopā ar RTU rektoru akadēmiķi Leonīdu Ribicki un pārējo RTU vadību pārrunāja augstskolas attīstības plānus un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē RTU.

Kučinskis apskatīja RTU Dizaina fabriku un ar AS «Latvenergo» atbalstu izveidoto radošo laboratoriju, kur studentu un zinātnieku idejas pārtop prototipos, ko iespējams komercializēt, inženieru radītos produktus ieviešot tautsaimniecībā. Premjerministram bija iespējams pārliecināties par RTU atbalstu jaunu zinātnes ietilpīgu uzņēmumu veidošanā.

M. Kučinskis apskatīja arī RTU Ūdens inženierijas un tehnoloģijas laboratoriju un Zinātnisko bibliotēku, kā arī iepazinās ar RTU nākotnes attīstības stratēģiju un pauda atbalstu RTU infrastruktūras attīstības plāniem, Ķīpsalā turpinot būvēt studentu pilsētiņu.

RTU teritoriālais komplekss Ķīpsalā ir Latvijā pirmā studentu pilsētiņa, kuras celtniecība sākās jau 1965. gadā, taču finanšu trūkuma dēļ tika pārtraukta, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību. Fakultāšu renovāciju un jaunu ēku būvniecību RTU atsāka pirms sešiem gadiem, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, kā arī pašas RTU līdzekļiem. Plānošanas perioda pirmajā posmā RTU studentu pilsētiņā ir no jauna uzcelta Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēka, Laboratoriju māja un RTU Zinātniskās bibliotēkas jaunā ēka, kā arī renovēta Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Studentu dienesta viesnīca un RTU peldbaseins.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Par jauno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru ievēlēts augstskolas zinātņu prorektors Tālis Juhna, informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Juhna saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi. Otrs kandidāts - RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš - attiecīgi saņēma ievērojami mazāku balsu skaitu.

Par zinātņu prorektoru Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projekta RTU – Pilsēta pilsētā ietvaros Ķīpsalā, Āzenes ielā 12 k 1 plānots pilnībā no jauna uzbūvēt ēku, kur turpmāk atradīsies Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte (EEF). Zem viena jumta tiks apvienotas visas EEF struktūrvienības - Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

RTU administrācija informē, ka šobrīd būvdarbu iepirkums ir noslēguma stadijā - notiek tehnisko piedāvājumu izvērtēšana. Rezultātus plānots paziņot tuvākajā laikā un tad arī varēs slēgt līgumu par Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēkas celtniecību.

Šobrīd EEF atrodas 1895. gadā celtā ēkā Kronvalda bulvārī 1, kas ir savu laiku nokalpojusi. Turklāt tā ir nepiemērota pilnvērtīgam studiju procesam, kurā bieži jāizmanto specifiska un liela izmēra tehnika.

Kā stāsta RTU EEF dekāna vietnieks infrastruktūras attīstības jautājumos Aleksandrs Dolgicers, fakultātē ik dienas uzturas ap 300-400 cilvēku – bakalaura un maģistra programmu studenti, kā arī pasniedzēji: «Lai visiem pietiktu vietas, kur mācīties, bijām spiesti daļēji pārcelties uz bēniņiem un vienu datorkabinetu ierīkot pat pagrabā. Protams, tas neatbilst mūsdienīga mācību procesa prasībām, taču studentiem vismaz ir, kur sēdēt. Tehnika mums pagaidām ir, bet trūkst vietas – lekcijām un praktiskajiem darbiem.»

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, notikusi svinīgā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radošo industriju centra jaunās ēkas atklāšana, piedaloties valsts amatpersonām, nozaru profesionāļiem un universitātes pārstāvjiem.

Radošo industriju centrā turpmāk atradīsies RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte (APF), kā arī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts. Tā būs pirmā universitātes teritoriālā kompleksa jeb studentu pilsētiņas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta gaitā renovētā ēka, kas durvis studentiem un mācībspēkiem vērs šā gada rudenī.

Radošo industriju centrs būs līdz šim modernākā un funkcionāli visdaudzveidīgāk izmantojamā RTU ēka, liecina universitātes sniegtā informācija. Ēkā būs iespējams nodrošināt ne tikai laboratoriju, mācību darba un pētījumu norisi, bet arī izmantot to izstādēm, modes skatēm un citiem konkrēto jomu studentiem nepieciešamiem pasākumiem. Jaunās telpas būs aprīkotas ar multimediju tehnoloģijām.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iegādājusies 12 jaunus elektromobiļus, informē RTU pārstāvji.

Otrdien RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis pasniedza elektromobiļu atslēgas visu RTU fakultāšu dekāniem un administrācijas darbiniekiem.

Elektromobiļus saņēma visas deviņas RTU fakultātes, RTU Studentu parlaments un administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Elektromobiļus RTU studenti un mācībspēki izmantos arī studiju procesā un zinātniskajā darbā, veicot dažādus pētījumus. Ir iecere izmēģināt roku ar elektromobiļiem saistītu jaunu tehnoloģiju radīšanā. Piemēram, izveidot pašiem savus ātros elektromobiļu lādētājus, ko pēc tam sadarbībā ar ražotājiem realizēt tirgū.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) noslēgusi 5,8 miljonus Ls vērtu līgumu ar SIA Merks par Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) būvi Ķīpsalā projekta «RTU – Pilsēta pilsētā» ietvaros.

EEF ēka tiks būvēta pilnīgi no jauna Āzenes ielā 12 k1, turklāt paredzēts, ka SIA Merks jaunā ēka jāuzceļ divpadsmit mēnešu laikā, lai nākamā gada ziemā tajā jau varētu notikt studiju process.

Pēc būvniecības pabeigšanas ēkā zem viena jumta tiks apvienotas visas EEF struktūrvienības - Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

Jaunajā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēkā būs seši stāvi, kopējā ēkas platība - 8000 kvadrātmetru. Tajā paredzēts iekārtot auditorijas, laboratorijas, darba kabinetus un atpūtas telpas. Jaunā celtne būs brīvi pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) oktobrī darbu sākusi jauna atbalsta iniciatīva – RTU IdeaLAB jeb ideju laboratorija. Tā apvieno talantīgus uzņēmējus, mentorus, mācībspēkus un investorus, lai kopīgiem spēkiem radītu biznesa idejas un produktus.

RTU Studentu biznesa inkubators darbojas kopš 2009.gada. Taču pērn secināts, ka tā sākotnējais modelis nav mainījies kopš izstrādes brīža, lai gan ārējā vide, start up kultūra Latvijā ir strauji attīstījusies. «Tādēļ izveidojām jaunu konceptu - RTU IdeaLAB jeb ideju laboratoriju, kas sniedz drošu vidi ideju testēšanai, radīšanai, komandu veidošanai un citām atbalsta formām,» stāsta Liene Rubina, RTU IdeaLAB vadītāja.

Līdz šim RTU IdeaLAB ir uzņemtas 60 komandas, kopā 149 jaunieši. Viņi uzsākuši savas biznesa idejas attīstību, apmeklējot tematiskās darbnīcas, tiekoties ar mentoriem, kā arī saņemot atbalstu no RTU Dizaina fabrikas darbiniekiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Šodien Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis topošās Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) ēkas pamatos atstāja svinīgo vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šī būs otrā ēka jaunajā RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā.

To plānots nodot ekspluatācijā gada nogalē.

Saistībā ar projektu «RTU – Pilsēta pilsētā» EEF ēka Āzenes ielā 12/1 tiks būvēta pilnībā no jauna, un tajā tiks apvienotas visas EEF struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.

Pašlaik EEF atrodas 1895. gadā celtajā ēkā Kronvalda bulvārī 1, kas savu laiku jau nokalpojusi un nav piemērota pilnvērtīgam, mūsdienu prasībām atbilstošam studiju procesam. EEF dekāns Oskars Krievs informēja, ka fakultātē ik dienas uzturas ap 400 cilvēku – bakalaura un maģistra programmu studenti un mācībspēki, tāpēc ir vajadzīgas plašākas telpas lekcijām un mūsdienīgas laboratorijas praktiskajiem darbiem. Šobrīd daļa laboratorijas darbu notiekot pagrabā vai bēniņos, kas neesot pieņemami.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Turpinās koledžu pievienošana valsts augstskolām, tādējādi mācību iestādes cita citu papildinās ar zināšanām, infrastruktūru

Nākamgad Rīgas Tehniskajai universitātei tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža (OMTK). Līdz šim jau ir saplūdušas vairākas augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādes – gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) tuvinātas divas medicīnas koledžas. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nodrošinājusi pēctecību dārzkopības nozarē, pievienojot Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd LU veic pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par vēl vienas medicīnas koledžas pievienošanu.

Loģisks solis

Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmis gan RTU Senāts, gan OMTK Zinātniskā padome. Ir parakstīts abu pušu nodomu protokols, tālāka procesa virzība ir atkarīga no IZM. Par konkrētu integrācijas datumu jālemj Ministru kabinetam, RTU lēš, ka tā notiks nākamā gada vasarā. Plānots, ka OMTK integrēsies RTU kā aģentūra, saglabājot zināmu juridisko patstāvību, piemēram, attīstības stratēģiju, budžetu. «Koledžas integrācija RTU ir piemērs brīvprātīgam procesam, kurā izglītības iestādēm, redzot savstarpējas sadarbības ieguvumus un diskutējot ar industrijas asociācijām, kopīgi veidot spēcīgāku pamatu tālākai jomas attīstībai un izciliem speciālistiem ķīmijas un mehānikas jomā. Tā nav uzspiesta apvienošanās, kuras rezultātā kāda izglītības iestāde tiktu likvidēta,» norāda RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Inženierzinātņu izglītība nav lēta nekur pasaulē, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt un regulāri atjaunot studiju un zinātnes infrastruktūru, investēt zinātniskās pētniecības attīstībā, zināšanu pārnesē. «OMTK integrējoties RTU, studentiem būs lielākas iespējas izmantot mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru, nodoties pētniecībai, tostarp attīstīt starpdisciplinārus pētījumus. Koledžai integrējoties RTU, vairākās jomās varētu veidoties arī līdzekļu optimizācija, piemēram, komunikācijā,» teic RTU prorektors. Sadarbība OMTK un RTU starpā, viņaprāt, ir tikai loģiska, ņemot vērā kompetences, kas ķīmijas un mehānikas jomā attīstītas abās izglītības iestādēs. OMTK darbības joma un specifika atbilst RTU – tiek īstenotas inženierzinātņu studijas un uzturēta cieša sadarbība ar ražojošo industriju. Līdz šim citas koledžas RTU nav pievienotas.

Šajā mācību gadā darbu sāk divas vidusskolas, kuras ir izveidojušas Latvijas augstskolas, tā plānots risināt kvalificētu inženieru trūkumu darba tirgū, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar uzņēmēju atbalstu Inženierzinātņu vidusskolu (IZV) ir izveidojusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), bet Rēzeknes Augstskolas (RA) Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola (ATV) ir tikusi pie valsts finansējuma. ATV izveidota laikā, kad jau bija mainīts Izglītības likums un valsts augstskolas saņēma atļauju dibināt savas izglītības iestādes pēc finansējuma principa: nauda seko skolēnam.

Savas vidusskolas ir daudzām pasaules universitātēm, piemēram, Čikāgas universitātei, Stenforda universitātei un Jūtas universitātei, tāpat arī kaimiņvalstī Lietuvā veiksmīgi darbojas Kauņas Tehnoloģiju universitātes ģimnāzija. «Lai veicinātu inženiertehnisko zinātņu attīstību Latvijā, IZV dos iespēju talantīgiem jauniešiem padziļināti apgūt eksaktās zinātnes un nopietni sagatavoties inženierzinātņu studijām augstskolā,» saka RTU rektora vietnieks attīstībā, IZV valdes loceklis Artūrs Zeps, uzsverot, ka īpaša uzmanība mācību procesā būs veltīta skolēnu zinātniskajam darbam RTU fakultātēs, jau skolas solā ieinteresējot jauniešus par pētniecību un audzinot jaunu zinātnieku paaudzi. Lai varētu strādāt par skolotājiem IZV, īpaši tika apmācīti 12 RTU pasniedzēji, stāsta A. Zeps.

Ikdienā lietojamo taktilo dizaina preču bērniem ražošana, dažādu izstrādājumu veidošana no koka, kā arī – konstruktoru birojs, kas koncentrējas uz mašīnbūves un metālapstrādes industriju, izstrādājot dažāda veida tehniskos projektus – trīs visaugstāk novērtētās uzņēmējdarbības idejas, kas 2015. gadā saņems Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu biznesa inkubatora atbalstu.

Žūrijas galveno atzinību izpelnījās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studenšu Annas Elizabetes Kasparsones, Agneses Meistares un Ketijas Kalniņas ideja «Taktilās dizaina preces bērniem», kas ražotu apģērbus un aksesuārus ar dažāda veida faktūrām un tekstūrām. Papildinošais produkts – attīstošās rotaļlietas, kas atrisinās atgriezumu utilizēšanas pasākumus. Šogad Anna Elizabete Kasparsone un Agnese Meistare ieguva RTU studentu modes skates «Ķīpsalas pavasaris» kolekciju vadītāju balvu par izcili tēlainu idejas īstenošanu materiālā par kolekciju «Field Rows». Ideja saņēma Swedbank atbalstu 700 EUR vērtībā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) slēgt 4,81 miljona latu vērto līgumu ar celtniecības kompāniju SIA Merks par RTU vienotā teritoriālā kompleksa būvdarbiem, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Līgumu bija paredzēts slēgt par pirmās kārtas būvdarbiem RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes vajadzībām objektā Rīgā Āzenes ielā 12. Savus piedāvājumus konkursā bija iesnieguši pieci pretendenti, bet Merks piedāvājumu RTU atzina par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Iepirkuma līgumcena bija 4 808 965 lati bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Kā liecina IUB interneta mājaslapā publicētais lēmums, sūdzību par RTU lēmumu slēgt līgumu ar SIA Merks IUB bija iesniegušas piegādātāju sabiedrība RBSSKALS & RBSSKALS Būvvadība un Consortium RTS. Sabiedrības iebilda pret to iesniegto konkursa piedāvājumu noraidīšanu un izslēgšanu no tālākās dalības konkursā, kā arī pret lēmumu par piemērotāko pretendentu būvdarbu veikšanai atzīt SIA Merks.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē 28.februārī atklās atvērtā tipa prototipēšanas darbnīcu «theLAB Cēsis», veicinot jaunu inženiertehnisku un zinātņietilpīgu produktu un pakalpojumu radīšanu Vidzemē, informē RTU.

Viens no RTU Cēsu filiāles stratēģiskajiem mērķiem ir inovatīvas uzņēmējdarbības vides veidošana Vidzemē. «theLAB Cēsis» izveide ļaus stiprināt universitātes un uzņēmumu sadarbību, piedāvājot labi aprīkotu vidi, zināšanas un kompetences inovatīvu produktu radīšanai. Jaunā darbnīca būs atvērta kā studentiem un zinātniekiem, tā ideju ģeneratoriem, jaunuzņēmumiem un kompānijām, kas vēlas palielināt savu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību.

«theLAB Cēsis» aprīkojumā ir 3D skeneris, vairāki 3D printeri, ploteris, CNC kokapstrādes iekārta, slīpmašīna, putuplasta griezējs, urbjmašīnas, dažādi rokas instrumenti un elektroiekārtas. Cēsu filiāles speciālistiem ir kompetences gan dažādu izstrādājumu, detaļu, dizaina objektu, prototipu un funkcionējošu modeļu izstrādē, izmantojot 3D tehnoloģiju iespējas, gan prasmes robotikā un Arduino programmēšanā.

Noslēdzies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Studentu pašpārvaldes organizētais projekts Šķērsgriezums 2014. Divu nedēļu laikā RTU, kā arī citu augstskolu un mācību iestāžu studentiem un mācībspēkiem bija iespēja piedalīties programmēšanas konkursos, semināros, vieslekcijās u.c. aktivitātēs.

Projekts tika organizēts jau septīto gadu pēc kārtas, un šogad vairāk nekā desmit projekta pasākumos piedalījās aptuveni tūkstotis topošo IKT nozares speciālistu, kā arī mācībspēku, Db.lv informēja a/s RIX Technologies pārstāve Vineta Sprugaine. Programmēšanas sacensībās RIX Technologies Code Challenge piedalījās studenti, augstskolu mācībspēki un skolēni.

Sacensības norisinājās trīs kārtās. Pirmajās divās kārtās, pildot RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Studentu pašpārvaldes sagatavotos uzdevumus, tika noskaidroti spēcīgākie no RTU, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Transporta un sakaru institūta studentu un mācībspēku, kā arī skolēnu vidus, kas tika izvirzīti dalībai trešajā kārtā. Trešajā kārtā konkursantiem bija iespēja izvēlēties – pildīt Studentu pašpārvaldes sagatavoto uzdevumu vai konkursa lieldrauga a/s RIX Technologies piedāvāto programmēšanas uzdevumu.