Saskaroties ar eirozonas valstu glābšanas pasākumu apstiprināšanu, taupības pasākumiem un darba tirgus politikām, kas var ietekmēt monetārās savienības stabilitāti, nacionālo valstu parlamenti ir kļuvuši līdzīgi Eiropas Savienības institūcijām, pavēstījis ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs.
«Agrāk, tikai nedaudz pārspīlējot, Eiropas kopiena mēdza eksistēt uz vienas planētas, bet nacionālās politikas uz sešām, deviņām, piecpadsmit citām planētām. Tas ir beidzies. Parādu krīze, lai cik smaga viņa nebūtu, ilustrē, ka Savienība esam mēs,» sacīja H. Van Rompejs, vēsta Euobserver.
Viņš arī norādīja, ka jautājumos, kas saistīti ar citu valstu glābšanām vai deficīta budžeta samazināšanas pasākumiem, visa Eiropa seko līdzi nacionālo parlamentu darbam, neskatoties vai tas būtu Vācijā, Īrijā, Slovākijā, vai Portugālē.
«Politiski runājot – visi nacionālie parlamenti ir savā ziņā kļuvuši par Eiropas institūcijām,» sacīja Van Rompejs. Šāda attīstība notiek zināmā mērā arī, zaudējot daļu savas suverenitātes. «Nacionālie parlamenti saglabā savu budžeta neatkarību tik ilgi, kamēr tas neapdraud kopējo stablilitāti,» klāstīja ES Padomes prezidents.
Tomēr budžeta deficīti nav vienīgā lieta, kurā parlamentiem jāņem vērā Eiropas Savienība un citas dalībvalstis – ekonomiskās reformas, kas skar darba tirgu «spēcīgi ietekmē pārējās savienības dalībnieces».
«Komisija un citas dalībvalstis ir jākonsultē pirms jebkādas ievērojams fiskālās un ekonomiskās politikas reformas, lai varētu spriest par iespējamo ietekmi kopumā,» skaidroja Van Rompejs, uzsverot, ka dalībvalstīm šādai situācijai ir jāpielāgojas obligāti.
Tāpat viņš aicināja nacionālo parlamentu deputātus aktīvi kontaktēties ar citu valstu deputātiem, kā arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Eiropas parādu krīze ir radījusi jaunu savstarpējās atkarības un sadarbības līmeni, uzsvēra Van Rompejs.