Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām «ieņem augstus amatus». Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.

Tāpat tiek atcelts plānotais ES un Krievijas sammits.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.

«Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,» atzīmēja Barrozu.

Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pēc ilgām sarunām tuvojas vienošanās panākšanai par bloka daudzgadu budžetu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Mēs esam pārliecināti, ka mums ir līguma ietvars. Darījums vēl nav pabeigts, bet mēs esam pārliecināti, ka tas tiks panākts šodien,» sacīja ES pārstāvji. Bloka līderu sanāksme, kurā paredzēts vienoties par nākamo ES daudzgadu budžetu, sākās ceturtdien un turpinājās aptuveni 15 stundas.

Ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro; tiešmaksājumos un lauksaimniecībā piešķīrums nav uzlabojies.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās.

Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildus septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija.

Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardus lati), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Eiropas Savienība (ES) izdzīvotu, ja no tās izstātos Lielbritānija, tomēr tā būtu «mirusi», ja to pamestu Francija, šonedēļ lekcijas laikā Parīzē paziņojis bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.

Eiropa bez Lielbritānijas būtu spējīga turpināt darbu, bet bez Francijas tas nebūtu iespējams, norāda Rompejs.

«Bez Lielbritānijas Eiropa būtu ievainota, pat amputēta, līdz ar to ir jādara viss iespējamais, lai to nepieļautu,» uzsvēra bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs. «Tomēr tā izdzīvos. Bez Francijas Eiropa, Eiropas ideja būs mirusi.»

Premjerministrs Deivids Kemerons apsolījis pārskatīt Lielbritānijas vienošanās ar ES, īpaši vēloties ierobežot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību uz citām savienības dalībvalstīm.

Kemerons arī apsolījis 2017.gadā sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, ja nākamajā gadā gaidāmajās vēlēšanās atkal uzvarēs konservatīvie.

Eiropas Savienības (ES) valdības līdz piektdienai pieņems lēmumu par jaunām sankcijām pret Krieviju, otrdien Eiropas Parlamentā (EP) sacīja Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, kas nule notikušajā ES samitā tika ievēlēta ES augstā ārlietu pārstāvja amatā.

Pirmdien, vakar, notika ES vēstnieku sanāksme, [Eiropas] Komisija (EK) prezentēs priekšlikumus, pabeigtos priekšlikumus, līdz rītdienai, un piektdien tiks pieņemts lēmums, sacīja ministre.

EK strādā pie tā, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju četros sektoros, arī aizsardzības, dubultā pielietojuma preču un finanšu jomās.

ES līderi samitā sestdien izraudzījās Mogerīni augstā ārlietu pārstāvja amatam, kurā viņa nomainīs britu politiķi Ketrinu Eštoni.

Mogerīni, kurai vairākas Austrumeiropas dalībvalstis pārmet pārlieku toleranci pret Maskavu, atzina, ka situācija Ukrainā ir mainījusies Krievijas uzvedības dēļ un ka ES-Krievijas attiecības vairs nav uzskatāmas par partnerību.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs nācis klajā ar jauno piedāvājumu bloka nākamo septiņu gadu budžetam, kurā attiecībā uz divām Latvijai būtiskākajām prioritātēm - lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas aploksni, izmaiņu nav, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vēl joprojām van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pagaidām nav skaidrs, vai finansējuma samazinājums Latvijai būs skāris lauku attīstību. Vienlaikus zināms, ka finanses šajā programmā mūsu valstij klāt nav nākušas.

Briselē jau atsākušās dalībvalstu līderu konsultācijas par jauno piedāvājumu. Uz tām devies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Eiropas Savienības (ES) valstīm vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, visticamāk, izdosies noslēgt nākamā gada sākumā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tam kad piektdien izgāzās sarunas par ES budžetu.

«Sarunas ir apliecinājušas ievērojamu pamatu tam, lai tiktu panākta vienošanās. Tāpēc mēs ticam, ka nākamā gada sākumā ir iespējams panākt vienošanos,» sacīja A. Merkele. Aizvadītajā nedēļā notikušās ES līderu valstu sarunas par bloka budžetu, Vācijas kanclere raksturoja kā ļoti draudzīgas un konstruktīvas.

Piektdien ES budžeta sarunas noslēdzās bez vienošanās, dalībvalstīm nespējot atrast kopsaucēju starp tēriņu samazināšanu un to palielināšanu. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs pauda pārliecību, ka par budžetu izdosies vienoties nākamā gada sākumā.

ES budžetu 2014. līdz 2020. gadam iepriekš Eiropas Komisija ierosināja noteikt aptuveni viena triljona eiro apmērā, kas būtu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Vairākas valstis, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, uzsver, ka bloka budžets jāsamazina 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā. Savukārt valstis, kas pret to iebilst, norāda, ka ES budžetu nedrīkst samazināt vispārējas taupības apstākļos, jo tas nozīmētu kārtējo triecienu ekonomikām.

Finansiālā situācija eirozonā sākusi uzlaboties un šā gada otrajā pusē reģionā atgriezīsies tautsaimniecības izaugsme, pavēstījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Mario Dragi.

Kā situācijas pozitīvas attīstības simptomus M. Dragi nosauca kapitāla atgriešanos eirozonas bankās, Spānijas aizņemšanās likmju kritumu un samazinājušos ECB bilances riskus. Tāpat pozitīvs faktors bijis arī aizvadītajā gadā spertie «svarīgie soļi ciešākai Eiropas Savienības valstu integrācijai», atzina M. Dragi.

M. Dragi arī norādīja, ka ekonomiskā situācija sāks uzlaboties šā gada otrajā pusē. «Pakāpeniski situācijai vajadzētu uzlaboties jau šogad,» sacīja M. Dragi. Tomēr ECB vadītājs arī uzsvēra, ka valdībām nepieciešams apņēmīgi pildīt reformas un nākotnē pievērst uzmanību «tēriņu samazināšanai un nodokļiem».

Janvāra sākumā Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Barrozu un van Rompejs 10.janvārī piedalīsies svinīgajā pasākumā Mazajā ģildē, kas būs veltīts Latvijas iestājai eirozonā un pārejai no lata uz eiro.

Pagaidām vizītes programma ir izstrādes stadijā, norādaa Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve Diana Germane. Patlaban ir zināms, ka, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), amatpersonas apspriedīs eirozonas nākotni un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts izaugsmes perspektīvas.

Svinīgajā pasākumā, kurā tiks simboliski atzīmēta Latvijas pievienošanās eirozonai, plānota ārvalstu un Latvijas iestāžu vadošo amatpersonu dalība.

Latvija eirozonai pievienosies 1.janvārī.

Ja netiks panākts progress un pārtraukta vardarbība Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienība (ES) varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju, trešdien Prāgā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Būtu jāpieliek punkts vardarbībai un nelikumībām Ukrainas austrumos. Ja nebūs progresa attiecībā uz lēmumu, par ko tika panākta vienošanās, Eiropas Savienība turpinās un, ja būs nepieciešams, pastiprinās spiedienu pret Krieviju, uzsvēra van Rompejs, norādot uz šomēnes Ženēvā panākto vienošanos.

Eiropadomes prezidents arīdzan atkārtoti apliecināja, ka ES dalībvalstis atbalsta Ukrainu un ir gatavas nodrošināt tai finansiālu un politisku palīdzību reformu veikšanai.

Jau ziņots, ka ES, reaģējot uz satraucošo krīzi Krievijā, vērsusi pret Maskavu sankcijas.

Jaunākajā ES melnajā sarakstā iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav.

Eiropas valstu budžeta izdevumu samazināšanas politika sasniegusi savas robežas, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.

Sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu piektdien tika sarīkots pārtraukums, kurš ieilga vairāk nekā sākotnēji tika cerēts. Patlaban tiek plānots, ka sarunas tiks atsāktas vēlīnā pēcpusdienā.

Iesākumā budžeta sarunu atsākšana pēc pārtraukuma tika paredzēta 14.00 pēc Latvijas laika, tomēr tās tas nenotika un sarunas tika pārceltas uz 15.30. Laikraksts The Guardian pieļāva, ka kavēšanās ar sarunu atsākšanu saistāma ar Čehijas neapmierinātību ar jaunāko ES budžeta projektu.

Jāatzīmē, ka ES budžeta pieņemšana aizēnojusi citas tēmas, kuras ir samita dienaskārtībā, tostarp, tirdzniecības līguma noslēgšana ar ASV, attiecības ar Mali u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Domstarpības ES daudzgadu finanšu shēmas vadošo lēmēju starpā liek šaubīties, vai par 2014.–2020. gada budžetu lems jau februārī.

Tā var spriest, ņemot vērā, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs budžeta diskusiju jauno raundu pagaidām nav iekļāvis 7. un 8. februārī notiekošās ES dalībvalstu vadītāju sanāksmes dienaskārtībā. Vācijas valdība savukārt ir stipri pārliecināta par drīzu sarunu nepieciešamību un izdara spiedienu, lai tas notiktu jau februāra sākumā, ziņo ES politikas portāls euobserver.com.

Tiek pieļauts, ka Eiropadomes vadītāja vilcināšanās motīvs ir neskaidrība, kas turpmāk notiks Itālijā. Februārī šajā Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas valstī notiks parlamenta vēlēšanas, kurās startēs arī bijušais ilggadējais premjers Silvio Berluskoni.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Eiropas Savienība (ES) pārtrauc sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu un jaunu sadarbības līgumu, ceturtdien paziņojis Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs.

Gadījumā, ja Maskava «dažu tuvāko dienu laikā» nesāks sarunas ar Ukrainas jauno valdību, ES apsvērs arī iespēju vērst pret Krievijas amatpersonām ceļošanas aizliegumus, līdzekļu iesaldēšanu un paredzētā ES un Krievijas samita atcelšanu, piebilda Rompejs.

Šādām sarunām jābūt rezultatīvām «ierobežotā laika periodā», brīdinājis Eiropadomes prezidents.

Pēc sešas stundas ilgajām diskusijām ES dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē notikušajā sanāksmē vienojušies Maskavai izteikt arī brīdinājumu, ka gadījumā, ja Krievija turpinās destabilizēt situāciju Ukrainā, tai jārēķinās ar «tālejošām sekām» attiecībās ar ES, tostarp ekonomikas sfērā.

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Eiropas Savienībai (ES) izdevies pārvarēt krīzes un neskaidrības periodu, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands. Nākamajā gadā Francijas prezidents Eiropu vēlas redzēt vienotāku un tādu kas tic sev.

«Mēs šogad esam paveikuši lielu darbu un tas mums nākotnē liek skatīties daudz pārliecinošāk,» sacīja F. Olands. Viņš norādīja, ka ES panākusi progresu problēmu, kas veidoja eirozonas krīzes pamatu, atrisināšanā, vēsta euractiv.

F. Olands minēja vairākus pagrieziena punktus, kas ļāvuši pārvarēt eirozonas krīzi. Tādi bijuši Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveide, finanšu transakciju nodokļa ieviešana un veiksmīgo Grieķijas krīzes noregulēšanu. Francijas prezidents arī slavēja nesen panākto vienošanos par Eiropas banku uzraudzības sistēmas izveidi. Sistēmas izveide esot «globāls un liels sasniegums», norādīja F. Olands.

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.