Nav apstiprinājušās bažas, ka pēc tam, kad Latvija saņems uzaicinājumu iestāties Eiropas monetārajā savienībā, inflācijas rādītāji ies uz augšu un viss tas, kas tika izdarīts līdz martam vai aprīlim, būs tikai fikcija, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Raugoties no vidējā termiņa perspektīvas, pašlaik nepastāv būtiski riski, kas varētu nākotnē apdraudēt cenu stabilitāti. Darba samaksas pieauguma temps kopumā atbilst darba ražīguma attīstības tendencēm, globālo naftas cenu kāpuma risks kopš gada vidus ir mazinājies, arī globālās neapstrādātās pārtikas preču cenas palīdz uzturēt salīdzinoši zemu inflācijas līmeni. Arī pašreizējā gausā kreditēšanas attīstība valstī neļauj tuvākajā nākotnē sagaidīt būtisku iekšējā pieprasījuma kāpumu, kas varētu apdraudēt cenu stabilitāti, uzsver centrālās bankas vadītājs.
Zemu inflāciju rāda arī jaunākie dati - oktobrī vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga tikai par 0,3%, salīdzinot ar septembri, un palika nemainīgs, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri.
Faktiskie inflācijas dati jau vairākus mēnešus ir izrādījušies zemāki, nekā gaidīts. Tas ļauj spriest, ka gada vidējā inflācija varētu būt zemāka par iepriekš prognozēto. Šobrīd jau var visai droši apgalvot, ka gada vidējā inflācijas rādītājs šogad būs tuvs nullei.
Pamatinflācijas un neapstrādātās pārtikas cenu kāpuma ietekmi gandrīz pilnībā neitralizēs degvielas un administratīvi regulējamo cenu deflācija. Tādējādi Latvijai šogad būs izdevies apvienot šķietami neiespējamo – laikā, kad esam viena no straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā (ES), saglabājam vienu no zemākajiem inflācijas līmeņiem, saka LB vadītājs.
Vairāki faktori, kas nosaka zemu inflāciju šogad, būs spēkā arī nākamgad. Sagaidāms, ka darba samaksa valstī nākamgad pieaugs atbilstoši darba ražīguma izmaiņām, globālās degvielas cenas nākamgad paredzamas stabilas, uz ko pašlaik norāda vidēja termiņa fundamentālie faktori, tas ir, globālais pieprasījums un piedāvājums. Par šādu attīstību gan nevar būt pilnībā pārliecināti, tomēr pašreizējā virzība liek domāt, ka īstermiņā cenas saglabāsies stabilas. Arī kreditēšanas temps nākamgad, visticamāk, būtiski nepieaugs, un kopējais banku izsniegto kredītu portfelis turpināsies samazināties, banku no jauna izsniegto kredītu apjomam turpinot būt mazākam par kredītu atmaksās saņemtajiem līdzekļiem. Izaugsme uzņēmumu kreditēšanā varētu atsākties nākamā gada otrajā pusē, saka LB pārstāvis.
Viņš piebilst, ka līdz ar to arī nākamgad fundamentālie faktori turpinās nodrošināt zemu inflāciju Latvijā.