Šogad un nākamajā gadā Latvijas izaugsme būs nedaudz mērenāka nekā pēdējos divos gados un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu sasniegt 4,5% gadā, prognozē Ekonomikas ministrija (EM). Galvenie Latvijas ekonomikas riski saistīti ar globālās ekonomikas attīstību.
Ministrija sagatavojusi kārtējo ceturkšņa ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, kurā raksturota ārējā vide, analizēta tekošā situācija reālajā un finanšu sektorā, aplūkotas tendences darba tirgū, iekļauta informācija par inflācijas procesiem valstī, kā arī sniegtas ekonomiskās attīstības prognozes.
Šā gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinājusies un IKP pieaugums joprojām bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). Gada pirmajā ceturksnī IKP bijis par 3,6% lielāks nekā attiecīgā laika posmā pirms gada. Ceturkšņa laikā IKP pieaudzis par 1,4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas bijusi tik pat strauja izaugsme kā vidēji ik ceturksni 2012. gadā. Lai gan pēdējos gadus Latvijā ir vērojama straujākā izaugsme ES, IKP vēl ir par 11% mazāks nekā pirms krīzes 2007. gadā, skaidro ministrija.
Aizvadīto trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas preču un pakalpojumu eksports, kļūstot par galveno tautsaimniecības attīstības dzinuli. Eksporta apjomi 2012. gadā par gandrīz 20% pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Šogad Latvijas eksporta dinamika kļuvusi mērenāka. EM to saista ar zemu pieprasījumu vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kas iepriekš ticis prognozēts. Gada pirmajā ceturksnī eksporta apjomi bijuši tikai par 2,9% lielāki nekā pērn attiecīgā laikposmā. Eksporta iespēju sašaurināšanās ir ietekmējusi atsevišķas apstrādes rūpniecības nozares.
Ministrija norāda, ka vienlaikus lielāks devums izaugsmē bijis arī iekšzemes pieprasījumam – privātais patēriņš šā gada 1. ceturksnī bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada. Izaugsme vērojama tādās lielās tautsaimniecības nozarēs kā būvniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi.
Darba tirgū situācija turpina uzlaboties – pieaug darbavietu skaits un darba samaksa, kā arī mazinās augstais bezdarba līmenis. Saskaņā ar prognozēm, šogad nodarbināto skaits, salīdzinot ar aizvadīto gadu palielināsies par 2,4%. Tāpat ministrija prognozē, ka līdz šā gada beigām vidējais bezdarba līmenis varētu samazināties līdz aptuveni 11%, bet gada vidējais rādītājs sasniegt 12%.
Mazinoties ārējo faktoru spiedienam, patēriņa cenu dinamika šogad ir ļoti mērena. Jūnijā kopējais cenu līmenis bija tikai par 0,2% lielāks nekā pirms gada. Arī turpmāk patēriņa cenu izmaiņas Latvijā galvenokārt būs atkarīgas no cenu tendencēm pasaulē un sagaidāms, ka 2013.gadā kopumā gada vidējā inflācija varētu būt 0,5% robežās.
EM atzīst, ka 2013. un 2014. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme joprojām būs cieši atkarīga no eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Vienlaikus eksporta turpmākās attīstības iespējas ietekmēs ne tikai ārējā pieprasījuma izmaiņas, bet arī Latvijas ražotāju spēja uzturēt konkurētspēju. Ministrija norāda, ka līdz šim Latvijas konkurētspējas uzlabošanos pamatā noteica darbaspēka izmaksu samazināšana, bet turpmāk izšķiroša loma būs spējai palielināt produktivitāti.
Sagaidāms, ka pakāpeniski pieaugs iekšzemes pieprasījuma devums izaugsmē. Uzlabojoties situācijai darba tirgū, turpinās augt privātais patēriņš. Tajā pašā laikā straujāku privātā patēriņa kāpumu ierobežos lielās mājsaimniecību parādsaistības. Investīciju dinamika noteiks uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, kā arī komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2013. un 2014.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme būs nedaudz mērenāka nekā pēdējos divos gados un IKP pieaugums varētu sasniegt 4,5% gadā.