Latvijai vajadzētu atturēties no tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu izraisīt budžeta deficīta vai inflācijas pieaugumu.
Tā intervijā Db norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Turlāt Māstrihtas kritērijiem atbilstošam budžeta deficītam jābūt jau 2010. gada beigās, lai 2012. gadā mūsu valstī varētu ieviest eiro.
Kāds, jūsuprāt, Latvijas ekonomikā ir bijis aizejošais gads?
Domāju, ka kopumā gads ir bijis interesants un izaicinājumiem pilns. Ir teiciens - ja beigas ir labas, tad viss ir labs. Šajā gadījumā Latvijas valdībai ir izdevies no-slēgt vienošanos ar SVF. Es ceru, ka Latvijas valdības centieni tiks novērtēti.
Jūs teicāt, ja beigas ir labas, tad viss ir labs… Vai, jūsuprāt, šobrīd var runāt par mūsu valsts ekonomikas problēmu beigām?
Es runāju par šā gada beigām.
Latvijas valdība kā vienu no uzdevumiem ir izvirzījusi eiro ieviešanu 2012. gadā. Cik tas, jūsuprāt, ir reāli?
Prieks, ka šis jautājums arvien biežāk un biežāk parādās presē, dažādās diskusijās. Tas tik tiešām ir ļoti svarīgi. Ja Latvijai šodien būtu eiro, manuprāt, investīciju ziņā tā būtu daudz pievilcīgāka valsts, nebūtu drebelēšanās un spekulēšanas par to, notiks vai nenotiks kaut kas ar valūtas stabilitāti, kas šobrīd ir izraisījis daudz diskusiju. Runājot par eiro ieviešanas realitāti, es teiktu, ka 2012. gads ir reāls. Domāju, ka inflācija tobrīd varētu būt ap 2 %. Pats svarīgākais šajā kontekstā ir 2011. gads - tā sākumā notiks mērījums, kā Latvija izpilda Māstrih-tas kritērijus. Ja mēs izpildītu inflācijas kritēriju, tad otrs jautājums, par ko mums nāktos uztraukties, ir budžeta deficīts. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir grūti pateikt, cik liels būs budžeta deficīts 2010. gada beigās. Tāpēc Latvijas valdībai būtu jāpieliek visas pūles, lai 2010. gada beigās šis deficīts nepārsniegtu 3 %, kas ļautu mūsu valstij 2011. gadā startēt uz mērījumu veikšanu par Māstrihtas kritēriju izpildi.
Tātad, jūsuprāt, eiro ieviešanai par katru cenu būtu jābūt primārajam mūsu valdības mērķim?
Pēc iestāšanās NATO un ES, Latvijai nav bijuši citi stratēģiski mērķi. Eiro ieviešana noteikti būtu par tādu uzskatāma. Latvijas valdībai un parlamentam vajadzētu pieņemt visus lēmumus, kas saistīti ar finansēm, balstoties uz eiro ieviešanas mērauklu. Ja kāds lēmums pasliktina kādu no rādītājiem - budžeta deficītu vai inflāciju, no tā vajadzētu atturēties vai arī to modificēt, nevis vispirms pieņemt, bet pēc tam skatīties, kas sanāks.
Tieši tas ir noticis ar savulaik uzstādīto mērķi ieviest eiro 2008. gadā?
Tieši tā! Būtu dramatiski, ja mēs šajā jomā pazaudētu arī 2012. gadu.
Vai zināmu periodu pirms pārejas uz eiro ir paredzēts palielināt lata piesaistes koridoru?
Nē, nav pamata to darīt.
Viens no spilgtākajiem šā gada notikumiem bija nepilnu 85% Parex bankas akciju nodošana valsts rīcībā. Cik liela, jūsuprāt, ir garantija, ka līdzīgs liktenis nedraud vēl kādai no Latvijā strādājošajām bankām?
Manā rīcībā šādas informācijas nav. Svarīgākais ir pabeigt auditu Parex bankā, kā arī aktīvi, naski meklēt tai strātēģisko investoru.
Sākotnēji tika nolemts, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankai ir jāpārņem 51% Parex bankas akciju, dažas nedēļas vēlāk — nepilni 85%. Kas īsti notika šo dažu nedēļu laikā?
Tas bija viens no nosacījumiem no starptautisko naudas devēju puses - nauda Latvijai varētu tikt piešķirta, ja valsts pilnībā pārņem Parex banku.
Tātad faktiski šīs bankas pārņemšana valsts pārziņā bija SVF prasība?
Jā.
Kādu jūs redzat risinājumu situācijai ar Parex bankas mazajiem akcionāriem?
To man ir grūti komentēt. Likums šajā sakarā ir pieņemts, un to, kā attīstīsies notikumi, rādīs laiks.
Vai, raugoties no šodienas skatpunkta, redzat kādas kļūdas Parex bankas pārņemšanas procesā?
Pārņemt vairāk nekā 51% - šis lēmums sakrīt ar Latvijas Bankas sākotnējo ieteikumu un var atvieglot investora piesaisti un finanšu atbalsta iegūšanu.
Uzskatāt, ka šajā jomā tika izdarīts viss labākais?
Jā.
Kāda ir Latvijas Bankas pašreizējā finansiālā situācija? Kā līdzšinējie ekonomiskie procesi ir ietekmējuši šo jūsu vadīto institūciju?
Jāteic, ka Latvijas Banka ir aizvadījusi interesantu, spraigu gadu. Daudzas lietas ir ļāvušas mums pārliecināties par to, ka dzīvošana bez uzkrājumiem un bez rezerves aizvadītos 4 līdz 5 gadus ir novedusi pie pārkaršanas.
Bet kā līdzšinējie ekonomiskie procesi ir ietekmējuši šo jūsu vadīto institūciju? Kāda ir Latvijas Bankas pašreizējā finansiālā situācija?
Protams, ir notikusi vesela virkne dažādu lietu. Ir bijuši notikumi pasaules tirgū un arī pārkaršanas procesi pašā Latvijā, un pašreiz abus šos faktorus jau ir grūti nodalīt. Apsteidzot notikumus, jau gada sākumā Latvijas Banka sāka samazināt obligātās rezerves, redzot, ka mūsu valsts tautsaimniecība gada otrajā pusē sāks atdzist. Mēs turpinājām šīs obligātās rezerves samazināt arī vēlāk - martā, septembrī un novembrī. Vēl viens būtisks aspekts - šā gada laikā Latvijas Bankai nācās intervēt valūtas tirgū un pārdot daļu no savām rezervēm. Taču tā ir centrālās bankas loma - šajā brīdī stabilizēt Latvijas naudas kursu. Domāju, ikviens var iedomāties, kādas būtu sekas tam, ja Latvijas lats šajā mazajā un atvērtajā ekonomikā svārstītos daudz lielākos koridoros. Iespējams, nenoteiktība uzņēmumiem būtu vēl lielāka. Tādējādi mēs turpinājām darīt tās lietas, ko esam šeit veikuši pēdējo 16 gadu garumā. Jāteic, ka šie instrumenti darbojas.
Un tomēr – kāda ir šābrīža Latvijas Bankas finansiālā situācija?
Tā ir laba. Viss notiek saskaņā ar budžetu.
Vai arī Latvijas Bankai būs nepieciešama kāda daļa no daudzkārt pieminētā 7.5 miljardu lielā kredīta, ko mums ir gatavas piešķirt Skandināvijas valstis, Igaunija, Polija u.c.?
Nē!
Vai jums ir zināms, kā šie līdzekļi tiks izlietoti?
Es gribētu, ka šie jautājumi paliek valdības vadītāja un finanšu ministra kompetencē. Lai viņi skaidro precīzāk, kā šī naudiņa tiks tērēta. No savas puses varu piebilst vienīgi to, ka ir ļoti svarīgi saprast, ka liela daļa naudas aizies budžeta deficīta segšanai, daļa - pastāvošo parādu pārfinansēšanai pirmām kārtām saistībā ar Parex banku. Tāpat domāju, ka vienai daļai naudas, kas nonāk komercbanku rīcībā, jābūt novirzītai uzņēmumu kreditēšanai. Ir ļoti svarīgi, lai šī nauda nonāk ne tikai banku rīcībā, bet arī tālāk - uzņēmumiem. Valdībai jābūt ļoti precīzam, skaidri saprotamam plānam, kas un uz kādiem noteikumiem saņems šos līdzekļus. Svarīgi, lai nenotiktu stāvēšana rindā pēc naudas pa nakti un kaut kādi koruptīvi darījumi.
Cik liela varētu būt tā naudas daļa, kas nonāktu uzņēmumu rīcībā, nevis dažādām citām vajadzībām?
Mūsu rīcībā nav tādas informācijas, jo šie 7.5 miljardi eiro Latvijai nekādā gadījumā nebūs rītdien. Tā ir kredītlīnija, ko mūsu valsts saņems pa mazām daļiņām. Daļa no šīs naudas varētu ienākt nākamā gada sākumā, tad - pirmā ceturkšņa beigās. Pēc pirmā ceturkšņa droši vien būtu jāapkopo tā rezultāti, un tad, ņemot vērā, kā mums ir veicies, šie naudas donori domātu - piešķirt mums vairāk naudas vai nepiešķirt?!
Un tomēr — vai, jūsuprāt, šos līdzekļus lielā mērā šobrīd nav paredzēts novirzīt apēšanai, nevis ekonomikas attistībai?
Domāju, ka valdības vadītājs precīzi apzinās situāciju un saprot, ka pats svarīgākais ir novirzīt šo naudu tautsaimniecības attīstībai. Es ļoti ceru, ka šie līdzekļi pirmām kārtām tiks tieši uzņēmumu kreditēšanai. Ir svarīgi domāt gan par jaunu darba vietu radīšanu, gan jau esošo saglabāšanu.Valdībai droši vien jābūt gatavai uz neordināriem risinājumiem un jāpārdomā visas iespējamās uzņēmēju atbalsta formas. Galvenais, lai pie mums nenotiktu tā, kā ir noticis citās valstīs, kur valdība naudu uzņēmējdarbībai ir piešķīrusi, bet tā ir nogūlusies komercbanku kontos un tālāk nekustas.
Kādas jūs redzat Latvijas iespējas šo kredītu atdot?
Vispārējā kārtībā. Tāpat kā tiek atdota, piemēram, valsts vērtspapīru nauda.
Šobrīd sabiedrībai nav skaidrs, kādā veidā Latvijas ekonomika spēs saražot vairākus miljardus eiro, ko atdot starptautiskajiem aizdevējiem situācijā, kad tiek apgriezta virkne izdevumu, tostarp investīcijas. Tāpēc varbūt varat pastāstīt, ko šādā situācijā nozīmē vispārējā kārtība?
Jā, daļa šīs naudas ir paredzēta budžeta deficīta segšanai, taču tajā ir iekļauti arī līdzekļi ES struktūrfondu apgūšanai. Ja šī nauda tiek ieguldīta produktīvos produktos, kas pēc tam strādā ar atdevi, tad tas arī kalpotu par iespēju izveidot jaunu nodokļu bāzi, lai, savācot naudu nodokļu veidā, parādus varētu atmaksāt.
Runājot par nodokļiem, vai pašreizējā situācijā, jūsuprāt, pareizs solis ir PVN likmju palielināšana?
Mums ar finanšu ministru ir vienošanās, ka Latvijas Banka nekomentē nodokļu politiku, bet ministrs vairāk nekomentē lata kursu.
Kāpēc?
Mums labāk izdodas tā, ka Latvijas Banka komentē to, kas saistās ar lata stabilitāti, bet ministrs - nodokļu jautājumus.
Bet vai, jūsuprāt, PVN celšana ļaus attīstīties ekonomikai, tostarp gūt līdzekļus naudas atdošanai starptautiskajiem aizdevējiem?
Nu to rādīs nākotne.
Kādu jūs redzat nākamo gadu Latvijas ekonomikā?
Protams, Jaunā gada noskaņās gribas cerēt, ka tas būs labāks un ar lielāku pieaugumu, nekā mēs to šobrīd plānojam. Svarīgi ir saimniekot tā, lai pēc ballītes nav paģiras. Cerēsim, ka šīs paģiras nākamgad būs mazākas, nekā šobrīd izskatās.
Valdības vadītājs I. Godmanis gan uzsver, ka tas, ko jūs nosaucāt par paģirām, vēl nemaz nav sācies, un būs tikai nākamgad…
Te vairs nav, ko piebilst. Galvenais, lai šīs paģiras būtu pēc iespējas mazākas.
