Apstrīdot zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu, šo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs SIA «Latima» iesniedzis ar nereģistrētu metodi iegūtus testa rezultātus, informē Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).

Marta beigās Veselības inspekcijas (VI) un ZVA sadarbības rezultātā tika pieņemts lēmums apturēt «Rigvir šķīdums injekcijām» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai. Pēc šī lēmuma pieņemšanas «Latima» vērsās VI ar vairākām sūdzībām, apstrīdot šo lēmumu un lūdzot nekavējoties to pārskatīt.

Kā norāda ZVA, izņēmuma kārtā «Latima» lūdza atļaut izplatīt vienu zāļu sēriju. Kopā ar sūdzībām un lūgumu «Latima» iesniedza testa rezultātus, kas iegūti Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Tomēr, pārskatot lēmumu un vērtējot to, vai zāļu «Rigvir» sēriju varētu atļaut izplatīt, inspekcija konstatēja, ka sūdzībām pievienotie testa rezultāti iegūti, izmantojot nereģistrētu testa metodi.

Veselības ministrijā (VM) ar lūgumu atcelt zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu un atjaunot medikamenta pieejamību vērsušies 37 pacienti, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pacienti nosoda medijos notikušas diskusijas par zāļu «Rigvir» efektivitāti, jo onkoloģijā neesot medikamentu, kas palīdzētu visos gadījumos. «Lēmums apturēt zāļu pieejamību apdraud pacientiem veiksmīgi uzsākto terapiju un vairāku gadu gaitā panāktos sekmīgos rezultātus,» apgalvots vēstulē.

Tāpat vēstulē pausta, ka «Rigvir» izplatīšanas aizliegums uzskatāms par vēršanos pret melanomas vēža veida slimniekiem. Vēstules autori uzskata, ka laikā, kad notiek pārbaudes, ražošanas procesa pārstrukturēšana un dokumentu sakārtošana, jautājumu par zāļu lietošanu vai atteikšanos no tām būtu jāļauj izšķirt katra pacienta ārstam un arī pašam pacientam.

Vēstulē, paužot nosodījumu lēmumam par «Rigvir» izplatīšanu, autori norāda, ka aizliegums apdraudot viņu veselību un dzīvību, kā arī liedz iespēju izveseļoties, saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti.

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Līdz šim zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu atcelt nav lūdzis neviens pacients vai mediķis, tikai uzņēmums SIA «Latima», kas ir reģistrējis šo medikamentu, liecina Veselības inspekcijas (VI) pārstāves Saivas Lustes sniegtā informācija.

Luste norādīja, ka pēc pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma par zāļu «Rigvir» šķīduma injekcijām izplatīšanas apturēšanas, inspekcija saņēmusi tikai «Latima» iesniegumu, kurā izteikts lūgums pārskatīt pieņemto lēmumu, atļaujot izplatīt vienu konkrētu zāļu «Rigvir» sēriju, kas ražota šī gada janvārī.

Pēc Lustes teiktā, lūgums tiks izskatīts, izvērtējot tajā norādīto informāciju un ievērojot pacientu ieguvumus.

Jau ziņots, ka saistībā ar konstatētām nepilnībām ZVA pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta.

Lielbritānijas laboratorijā konstatētais, ka pretvēža zālēs «Rigvir» šķidrumā vīruss, kam būtu jācīnās ar vēža šūnām, ir daudz mazākā apjomā, nekā apsolījis ražotājs, neapdraud pacientu drošību, uzsvēra uzņēmuma «Rigvir grupa» izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Kā informēja uzņēmumā, pēdējo dienu laikā vairākos plašsaziņas līdzekļos ir publiskota sagrozīta un nepatiesa informācija par pretvēža zāļu «Rigvir» sastāvu un drošumu, kas var maldināt pacientus, bet «Rigvir grupa» uzsver, ka zāles ir drošas, un nav pamata apšaubīt to terapeitisko efektivitāti.

«Šobrīd atturamies komentēt Lielbritānijas laboratorijas rezultātus, tā kā ir atšķirīgas testu metodes un pārbaude par šo turpinās. Bet jebkurā gadījumā rezultāti nav tādi, kas varētu apdraudēt pacientu drošumu. Un viennozīmīgi var apgalvot, ka «Rigvir» pudelītēs ir «ECHO-7» vīruss,» skaidroja Jučkoviča.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav skaidrs, par kuriem paraugiem ir runa aktuālajās mediju ziņās, jo uzņēmumam neesot bijusi «normāla iespēja» iepazīties ar visu izplatīto informāciju, tomēr esot zināms, ka vairāki no «Rigvir» paraugiem nosūtīti Lielbritānijas laboratorijai.

Līdz neatbilstību novēršanai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu «Rigvir šķīdums injekcijām» reģistrāciju.

ZVA skaidroja, ka šī gada laikā tika konstatēti kvalitātes defekti vairākām «Rigvir» sērijām, tādēļ tika apturēta šo zāļu izplatīšana. Uzņēmums, kas zāles «Rigvir» reģistrējis - SIA «Latima» -, joprojām nav noteicis konkrētu, viennozīmīgu neatbilstības cēloni konstatētajam kvalitātes defektam, skaidroja ZVA.

Tāpat aģentūrā norādīja, ka uzņēmums arī šo zāļu pēcreģistrācijas periodā nav izpildījis normatīvos aktos noteiktos pienākumus un aktualizējis zāļu reģistrācijas dokumentāciju. Šī iemesla dēļ ZVA apturējusi «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības darbību līdz neatbilstību novēršanai. Šobrīd uzņēmumam noteikti vairāki pienākumi, lai atjaunotu zāļu reģistrāciju.

Saistībā ar konstatētām nepilnībām Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pieņēmusi lēmumu apturēt «Rigvir» izplatīšanu līdz neatbilstības cēloņa noskaidrošanai un novēršanai, turklāt Nacionālais veselības dienests (NVD) lems par «Rigvir» svītrošanu no valsts Kompensējamo zāļu saraksta, informē ZVA.

Šodien ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas laikā veiktās zāļu «Rigvir» šķīdums injekcijām paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka «Rigvir» sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

Kā procedūru skaidroja ZVA, uzņēmums, kas zāles reģistrējis, ir atbildīgs par katras zāļu sērijas kvalitātes kontroli, tomēr līdztekus tam tirgus uzraudzības gaitā ZVA sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) izņem zāļu paraugus no licencētām lieltirgotavām un aptiekām, lai novērtētu zāļu atbilstību kvalitātes prasībām. Zāļu paraugu kvalitātes testēšana ir rutīnas pasākums, kas var skart jebkuras Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles.

Biotehnoloģiju farmācijas uzņēmums «Rigvir grupa» patlaban konstatējis četru zāļu sēriju neatbilstību specifikācijai atbilstoši Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) testu rezultātiem, informēja uzņēmumā.

Patlaban «Rigvir grupa» iesniegusi atbildīgajām valsts institūcijām izmeklēšanas starpziņojumu par pretvēža zāļu «Rigvir» pārbaudes rezultātiem. Konstatēto neatbilstību dēļ attiecīgo zāļu sēriju izplatīšana savlaicīgi apturēta.

Kā uzsvēra uzņēmumā, nav konstatēts apdraudējums pacientu veselībai un drošumam, bet «konstatēta nebūtiska un īstermiņa eventuāla ietekme uz terapeitisko efektivitāti nelielam zāļu daudzumam, kas ticis realizēts».

«Rigvir grupa» gan norāda uz neobjektivitāti, vērtējot Lielbritānijas NIBSC laboratorijā veiktos testus, jo tikušas izmantotas dažādas metodes un šūnu kultūras, līdz ar ko būtu jāveic salīdzinošie izmeklējumi, lai noskaidrotu rezultātu lielo atšķirību cēloņus. Uzņēmumam neesot arī pamata apšaubīt LIC testu rezultātus, jo LIC ir WHO akreditēta references laboratorija ar ilggadīgu pieredzi vīrusu titrēšanā un validētu metodi.

Rigvir holdinga uzņēmums, medikamenta Rigvir ražotājs - SIA Latima - saņēmis WIPO Uzņēmuma intelektuālā īpašuma apbalvojumu (WIPO Enterprise Trophy).

Rigvir holdinga Biznesa attīstības departamenta vadītājs Kārlis Urbāns teic, ka WIPO apbalvojums SIA Latima ir piešķirts, jo uzņēmums ir vairāku Eiropas patentu īpašnieks – rada pasaules līmeņa inovācijas, tas ir jaunievedumu ieviesējs – jo patenti tiek piešķirti izgudrojumiem, kas nav acīmredzami, ir radoši un tiem piemīt tehniskā jaunrade. Tāpat SIA Latima veic zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, kā arī rada pasaules līmeņa inovatīvus produktus. «Patents ir drošais pamats mūsu uzņēmējdarbībai, kurā ir ļoti augsts intelektuālā ieguldījuma īpatsvars. Iegūtais apbalvojums ir augsts novērtējums intensīvam un mērķtiecīgam darbam. Priecājamies un esam gandarīti, ka kvalitāte tiek novērtēta un šajā ziņā varam būt par piemēru citiem,» uzsver K. Urbāns.

SIA Latima vēža viroterapijas nišā pati sev nosaka attīstības latiņu; pasaulē konkurentu ir maz

SIA Latima kāpinājusi apgrozījumu no 946 tūkst. eiro 2014. gadā līdz vairāk nekā trīs miljoniem eiro 2016. gadā, tādējādi iekļūstot Dienas Biznesa un SIA Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

«Esam uzņēmumu grupa un lielākoties runājam par konsolidēto apgrozījumu Rigvir holdingā. Straujākā uzņēmuma attīstība notika 2015. un 2016. gadā saistībā ar paplašināšanos ārvalstu tirgū. 2016. gadā tieši Latima apgrozījums pieauga par 143% salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2017. ir stabilizācijas gads, un uzņēmuma apgrozījums attiecībā pret 2016. gadu ir samazinājies par 8%. 2017. gada dati gan vēl ir neauditēti. Sagaidām konsolidēto peļņu līdz 500 tūkst. eiro pie nepilna trīs miljonu apgrozījuma,» atklāj SIA Latima valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš. Rigvir holdings apvieno uzņēmumus, kuru darbības mērķis ir Latvijā izstrādāto vēža viroterapijas zāļu ražošana, izpēte un virzīšana pasaulē.

Biotehnoloģiju uzņēmums Rigvir grupa pēc savas iniciatīvas pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu Rigvir izplatīšanu Latvijas teritorijā, saglabājot spēkā esošo reģistrāciju, informē uzņēmums.

Lēmums ir pamatots ar finanšu apsvērumiem, proti, zāļu Rigvir izplatīšanas Latvijā nerentabilitāti, skaidro kompānijas pārstāvji. Uzņēmuma finanšu kapacitāte šobrīd ir ierobežota, lai vienlaikus nodrošinātu gan Eiropas centralizētās reģistrācijas prasību izpildi, gan papildus administratīvo prasību izpildi turpmākai zāļu izplatīšanai Latvijā. Lēmuma pamatā nav nekādi ārkārtas apstākļi, un tas nav saistīts ar riskiem iedzīvotāju veselībai.

«Šāds lēmums ir loģisks un ekonomiski pamatots solis, kas ļauj koncentrēt investīcijas un administratīvos resursus uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) saskaņotā pētījumu plāna izpildi, lai varētu tikt uzsākti 2. fāzes pētījumi EMA zonā, rezultātā nodrošinot zāļu Rigvir centralizētu reģistrāciju. Vienlaikus uzņēmuma akcionāriem un man šis ir personīgi smags lēmums, jo tas ietekmēs daudzus Latvijas pacientus un veselības aprūpes sistēmu kopumā,» norāda Rigvir grupas valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš, atzīstot, ka uz laiku Latvijā būs zaudēta ārstēšanās iespēja agrīniem melanomas pacientiem un onkolītiskās viroterapijas iespējas principā, tomēr šī ir izšķiršanās par labu Rigvir un viroterapijas attīstībai un dzīvotspējai ilgtermiņā.

SIA "Contract Pharma" iegādājusies 75% kapitāldaļu SIA "Pharma VC", kas, savukārt, veikusi darījumu par 10% kapitāldaļu iegādi SIA "Rigvir" un ar to saistītajos uzņēmumos.

Darījumi veikti ar mērķi stiprināt Rigvir uzņēmumu grupu un sekmēt turpmāku zāļu "Rigvir" attīstību.

"Vēža zāles "Rigvir" ir ar milzīgu potenciālu, ko pierāda gan līdzšinējie rezultāti onkoloģijas pacientu ārstēšanā, gan līdz šim veiktie pētījumi. Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces veikums viroterapijas jomā un līdz šim paveiktais saistībā ar "Rigvir" ir nozīmīgs solis Latvijas farmācijas vēsturē un to ir nepieciešams turpināt, secīgi soli pa solim īstenojot nepieciešamos zāļu atzīšanas attīstības posmus. Esam gatavi ieguldīt savas profesionālās zināšanas un prasmes, lai "Rigvir" zāles virzītu attīstītos farmācijas tirgos," komentē SIA "Contract Pharma" īpašnieks Guntis Belēvičs.

Nacionālais veselības dienests (NVD) vērsies pie «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības turētāja SIA «Latima», norādot, ka tā pienākums ir atlīdzināt nekvalitatīvo zāļu kompensēšanai izlietoto valsts finansējumu, informē NVD.

Kā norādīja NVD, ņemot vērā, ka Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pierādītas neatbilstības konstatēja četrās Rigvir zāļu sērijās, atmaksa valsts budžetā ir jāveic par minēto sēriju zālēm, kuru iegādes izdevumi kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus NVD veic precizējošus aprēķinus attiecībā uz izlietotajiem līdzekļiem neatbilstošo Rigvir zāļu sēriju apmaksā. Līdz šim medikaments tika kompensēts pacientiem ar ļaundabīgas ādas melanomas diagnozi.

Jau iepriekš informēts, ka 2019. gada 29. martā ZVA saņēma Lielbritānijas oficiālās zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas zāļu paraugu rutīnas testēšanas ietvaros veiktās zāļu Rigvir paraugu pārbaudes rezultātus. Saņemtie rezultāti liecina, ka Rigvir sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums nekā apstiprināts, šīs zāles reģistrējot.

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra – aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, teikts paziņojumā medijiem.

Piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti tīrtelpu izbūvei un GMP sertifikācijai laboratorijās un zāļu ražotnē, kā arī jaunu laboratorijas iekārtu iegādei, tādējādi noslēdzot vairāk nekā divus gadus ilgušo celtniecības projektu.

Zinātniskajā centrā tiks veikti pētījumi, izmantojot modernas zinātniski pētnieciskas metodes, kā arī dažādi unikāli testi individualizētas viroterapijas nodrošināšanai, kas ārstiem un pacientiem dos iespēju precīzāk noteikt Rigvir iedarbību un efektivitāti vēl pirms viroterapijas uzsākšanas. Līdz šim projektā jau ieguldīti 1,3 miljoni, bet kopējās projekta izmaksas sasniegs vismaz 2,6 miljonus eiro.

RIGVIR holdinga Biznesa attīstības vadītājs Kārlis Urbāns uzskata, ka finansējuma piešķiršana apliecina biznesa ilgtermiņa perspektīvu, un ļauj ražotājam koncentrēt pieejamos resursus citu nozīmīgu ilgtermiņa investīciju, piemēram, pētījumu veikšanai. Aizdevums saņemts ar valsts attīstības finanšu institūcijas Altum kredīta garantiju atbalstu..

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Latvijas sportists Mairis Briedis kļuvis par Rigvir holdinga konsultantu drošības jautājumos. Iepriekš viņš pildīja holdinga Drošības dienesta vadītāja pienākumus. Lēmums par amata maiņu tika pieņemts, lai pilnvērtīgāk pievērstos profesionālajam sportam.

Aprīļa sākumā Mairis Briedis izcīnīja karjeras nozīmīgāko uzvaru, pārspējot serbu izcelsmes vācu bokseri Marku Huku (Muameru Hukiču), un iegūstot WBC un IBO jostas pirmajā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem).

Ņemot vērā straujo izaugsmi profesionālajā karjerā, M. Briedis plāno vairāk pievērsties sportista karjeras attīstībai. Tāpēc viņš aicināts turpināt darbu holdingā drošības jautājumu konsultanta amatā.

M. Briedis skaidro: «Tā kā šobrīd manas galvenās prioritātes ir saistītas ar attīstību profesionālajā sportā, kā arī karjeru Valsts policijā, ar holdingu esam vienojušies par amata piedāvājumu, kuru iespējams pilnvērtīgi apvienot ar abām manām pamata nodarbēm.»

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.