Noslēdzies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde izsludinātais iepirkums par Lielā laukuma strūklakas mastu Valzivs izgatavošanu un uzstādīšanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi, un uzvarējusi SIA Ostas Celtnieks. Iepirkuma līgumcena ir 1,299 miljoni eiro.

Darbus uzvarētājam jāpabeidz līdz šā gada 31. jūlijam. Pēc strūklakas Valzivs uzstādīšanas un nodošanas ekspluatācijā pretendentam jāveic strūklakas uzturēšana vēl trīs gadus.

Būvniekam pirms strūklakas Valzivs uzstādīšanas jāveic viena masta parauga uzstādīšana (viens no ūdens mastiem ar miglas efektu un apgaismojumu), kura laikā tiks veiktas pārbaudes. Pēc pārbaužu veikšanas parauga masts tiks izmantots strūklakas Valzivs uzstādīšanai. Tikai pēc parauga akcepta varēs izgatavot pārējos mastus.

Pēc lielākās daļas restaurācijas darbu pabeigšanas noslēgumam tuvojas galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošana Vērmanes dārzā, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomebrāna.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Pēc postamenta nostiprināšanas patlaban turpinās bučardēta granīta detaļu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana - monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Lai labiekārtotu Līvu laukumu pirms tradicionālā Ziemassvētku tirdziņa, aģentūra Rīgas dārzi un parki veica tur esošās, kādreizējās strūklakas demontāžu.

Ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu Rīgas dārziem un parkiem Līvu laukuma strūklakas demontāžai un labiekārtošanas darbiem pārskaitīti 3535 lati.

Pēc Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma ir izstrādāts projekts jaunai strūklakai. Piedāvātais strūklakas risinājums iecerēts bez dziļa atklātā baseina, lai viss laukums būtu brīvi šķērsojams. Projekts vēl nav pilnībā saskaņots visās atbildīgajās pašvaldības struktūrās un šobrīd atklāts ir tā finansējuma jautājums, informēja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Bauskā, Saules dārzā izbūvētā strūklaka veido kopīgu ansambli ar līdzās esošo Viļa Plūdoņa pieminekli. Diemžēl daži baušķenieki acīmredzot nezina, kāpēc pilsētās iekārto šādus vides elementus - naktī no svētdienas uz pirmdienu strūklakas baseinā kāds ielējis stipri putojošu šķidrumu, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Visu pirmdienu šķidrums putoja pa baseinu, ne tikai bojādams kopskatu, bet, iespējams, arī strūklakas mehāniku. Turklāt šis nav pirmais gadījums. Līdzīgi baseins ar putojošu šķidrumu bijis piepildīts pāris reizes šovasar, arī pērn. Tāpat ir novērots, ka jaunieši, iekāpjot baseinā, ar kājām cenšas nobloķēt ūdens plūsmu. Arī tādējādi strūklaku iespējams sabojāt. Nereti nācies redzēt, ka apkārtējo māju iedzīvotājas te atnāk un skalo savas izmazgātās drēbes.

Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina paskaidroja, ka pašvaldības kārtībnieki izskatīs video kameru ierakstus. Līdzīgā gadījumā pērn video novērošanas iekārtās bija fiksēts gadījums, kad tiek bojāta strūklaka. Materiāli par notikušo tika nodoti Valsts policijai.

Jāņa Čakstes bulvāris gar Driksas upi ir viena no Jelgavas centrālajām ielām, kas allaž bijusi prestiža; pārbūve varētu veicināt uzņēmējdarbības aktivizēšanos un citādu rosību.

Tiesa, pašu rekonstrukcijas laiku no 2010. līdz 2013. gadam ielā mītošie ilggadīgie saimnieciskās darbības veicēji (kādi lielākoties tur arī ir) atminas kā īpašu piedzīvojumu, jo bija jāstrādā teju būvlaukumā. Tas, protams, nebija pievilcīgi nedz pašiem, nedz klientiem, kā arī nācies netieši iesaistīties remontdarbos.

Divu līmeņu promenāde

Toties tagad bulvāris mainījis savu seju līdz nepazīšanai. Gar krastmalu ir izbūvēta divu līmeņu promenāde pastaigām, riteņbraucēju celiņš. Vasarā strūklakas no platformām liecas pāri apakšējai promenādei, un gājējiem ir iespēja iziet zem ūdenskritumiem. Bulvāri papildina īpaša dizaina laternas un soliņi. Objektā izbūvētas ne vien strūklakas no skatu platformām, bet arī stāv izmircis Jelgavas students. Ūdens strūklakām tiek ņemts no Driksas upes, kur nonāk arī atpakaļ. J. Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā izbūvēts arī arhitektoniski izteiksmīgs gājēju tilts Mītava, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu, un tā risinājums ir izliekums trijās dimensijās. Tas gan savulaik izpelnījās atšķirīgas atsauksmes.

Liepājā svinīgi atklāts rekonstruētais Jāņa Čakstes laukums, kurā vienkopus var pulcēties aptuveni divi tūkstoši cilvēku.

To 20. decembrī ekspluatācijā pieņēma epājas Būvvaldes pieņemšanas komisija un Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Laukumā ir jauns izgaismojuma, soliņu, atkritumu urnu, informācijas stendu un velostatīvu izvietojums, paredzēti arī jauni ziedu un košumkrūmu stādījumi un zāliena atjaunošana.

Laukuma labiekārtojumā ir ievērotas vides pieejamības prasības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat laukumā ir stūrītis ar bērnu šūpolēm un slidkalniņu, zaļās zonas pusē, kas piekļaujas J. Janševska ielai, iespēju robežās plānotas autostāvvietas.

J. Čakstes laukuma rekonstrukcijas projekta autors ir SIA AKA birojs, būvnieks SIA A –Land.

«Ir saprotams, un arī tika gaidīts, ka uzņēmēji, kuri darbojas šajā biznesā, iedarbinās savas PR kompānijas, lai «sirsnīgi» kritizētu Rīgas ūdens projektu, kas pat vēl nemaz nav sācis ražošanu. Tā sakot – nocirtīsim ideju jau saknē, lai pat nemēģina radīt konkurenci,» savu viedokli par sabiedriskajā telpā izskanējušajām diskusijām par Rīgas ūdens lietderību pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, norādot, ka Rīgas ūdens darbosies konkurences apstākļos, neapdraudod citus uzņēmumus.

Jau rakstīts, ka Rīgas ūdens iecerējis dibināt meitas uzņēmumu, kas ražotu un tirgotu fasēto ūdeni. Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA), savukārt, norādījusi, ka plānotais Rīgas ūdens eksports un peļņa vērtējama kā utopiska, turklāt Rīgas ūdens fasēšana «ir pakļauta brīvā tirgus kokurencei un līdz ar to nav savienojama ar PSIA Rīgas ūdens darbības pamata mērķi – ūdensapgādes un kanalizcācijas pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai, savukārt publiski izskanējušās aplēses par plānotajām investīcijām, peļņu piecu miljonu latu apmērā un plānoto eksporta apjomu 90% apjomā nav pamatotas un ir pretrunā ar komercdarbībā valdošiem noteikumiem».

Rīgas domē šodien pieņemts lēmums pārtraukt darba attiecības ar pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu, jo aģentūra no 1.marta tiks likvidēta.

Rīgas domes deputāts Dainis Stalts (Demokrātiskie patrioti) pauda pārsteigumu, ka darba attiecības pārtrauktas pēc abpusējas vienošanās, jo vēl nesen Kalnkaziņš aizrautīgi stāstījis par aģentūras nākotnes plāniem. Kalnkaziņš aģentūru vadījis 15 gadus un ir viens no nedaudzajiem, kas institūcijas likvidēšanas dēļ zaudējis darbu.

Jau ziņots, ka 132 likvidējamās aģentūras darbinieki pagājušā nedēļā noslēguši darba līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas meži, kas no 1.marta pārņems aģentūras funkcijas. Darba līgumos saglabāti visi iepriekšējie nosacījumi, kas saistās ar Rīgas dārzu un parku darbinieku tiesībām un pienākumiem, tomēr aģentūras vadītāja šo darbinieku vidū nav.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Ceturtdien, 4.jūnijā plkst. 10.00, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to gatavību, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

4.jūnijā visā Latvijā tiks ieslēgtas 164 trauksmes sirēnas ar mērķi pārbaudīt civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas ieslēgšanas kārtību, tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam un turpmākā rīcība nav nepieciešama. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika.

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikušas dabas vai tehnogēnas katastrofas, vai arī pastāv to draudi. Gadījumos, kad iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tad izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos.

Ir draudīgi apzināties, ka progresīvākie investīciju banku regulējumi ir kā bumbai pārklāts mutautiņš

Starptautiskā Finanšu stabilitātes padome (FSP), kas uzmana un izsaka priekšlikumus par globālās finanšu sistēmas regulēšanu, nupat ir paziņojusi, ka savam melno aizdomu sarakstam pievieno finanšu tehnoloģiju sektoru jeb FinTech. Padomei kaut kad šomēnes paredzēts publicēt atzinumu, cik ļoti šī inovatīvā apakšnozare apdraud globālo finanšu kārtību un kā tā attiecīgi būtu jāregulē.

FinTech nozīmē ļoti daudz ko, piemēram, arī tradicionālo banku biznesam galvassāpes raisošus superlētus naudas pārskaitījumus un norēķinu kontu operācijas ar pakalpojumā iekļautiem uzskaitvedības un biznesa vadības rīkiem. Šādas no vecā biznesa viedokļa graujošās inovācijas ir ieviesuši attiecīgi igauņi ar TransferWise un somi ar Holvi. Kad FSP runā par FinTech draudiem, kaut kā uzreiz prātā nāk resnajiem runčiem nevēlamie šāda veida «draudi», kaut arī pati padome liek saprast, ka runa laikam tomēr ir par kriptovalūtām, piemēram, bitkoiniem.

Aviokatastrofā bojā gājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska bēres notiks sestdien, tieši nedēļu pēc viņa un vēl 95 cilvēku nāves.

Latvijā avārijas upuri tiks pieminēti setdien, 17. aprīlī, plkst. 12 ar trīs minūšu klusuma brīdi.

Kā informē Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds, šajā laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijas teritorijā iedarbinās trauksmes sirēnas.

Savukārt transportlīdzekļu vadītāji aicināti šajā laikā apstāties un ievērot klusuma brīdi.

Kā ziņo ārvalstu mediji, ir atpazītas arī L.Kačiņska dzīvesbiedres Marijas mirstīgās atliekas, kas arī gāja bojā aviokatastrofā. Avārijā neizdzīvoja neviens cilvēks, lidmašīnā līdz ar prezidentu un valsts pirmo lēdiju atradās virkne Polijas politiskās, sabiedriskās un militārās elites pārstāvju.

«Pēc pretrunīgi vērtētā Brexit referenduma, tirdzniecības līguma izstrāde starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju varētu ilgt vairāk nekā 10 gadus,» saka Dānijas Ārlietu ministrs Anders Samuelsens.

Intervijā A. Samuelsens pauž: «Risinājumam ir jābūt un mēs to atradīsim. Jautājums paliek par to vai mēs spēsim to paveikt vienā, divos gados vai arī tas aizņems 15 gadus. Mēs patiešām nezinām.»

Lielbritānija vēlas diskusijas par tirdzniecības līgumu uzsākt nākamo divu gadu laikā, kuri paredzēti izstāšanās no ES sarunu organizēšanai. Taču vairākas ES amatpersonas, ieskaitot galveno Brexit sarunu vadītāju Mišelu Barnjē, šo ideju noraida, sakot, ka bloks par nākotni runās tikai tad, kad tiks atrisinātas tādas detaļas, kā Lielbritānijas izstāšanās dokumentācija un ES pilsoņu statuss Lielbritānijā.

Tekstilražotāja SIA Lauma Fabrics saīsinājusi ikgadējo kolektīvo atvaļinājumu, jo saņemti papildu pasūtījumi.

Par to Db.lv informēja SIA Lauma Fabrics valdes loceklis Edijs Egliņš. «Bijām plānojuši trīs nedēļu kolektīvo atvaļinājumu, taču tieši pirms tam saņēmām vairākus jaunus, apjomīgus pasūtījumus,» pastāstīja E. Egliņš. Tāpēc uzņēmums jau 15. augusta vakarā iedarbinās visas ražošanas iekārtas, lai pirmdien, 16. augustā, varētu ar pilnu jaudu atsākt ražošanu. 2009.gadā Lauma Fabrics strādājusi ar 22,94 miljonu eiro (ap 16 miljoniem latu) apgrozījumu, kas ir par 26,8% mazāk nekā gadu iepriekš.Tomēr jau 2010. gada janvārī uzņēmums panāca 10% ražošanas apjomu pieaugumu, salīdzinot ar pērno janvāri. Uzņēmums arī palielināja darbinieku skaitu, izveidojot jaunu struktūrvienību - Lauma Molding Services, kas ražo jauna veida produkciju.

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Putina trakošana, ko vēl uzkūda nacionālo populistu pulks, apdraud Kazahstānas un Baltkrievijas politiskās un ekonomiskās intereses un liek vēl vairāk apšaubīt Eirāzijas savienības iespēju.

Gan dažādi DB avoti no uzņēmēju vides, gan pasaules plašsaziņā lasāmais par globālo līderu, piemēram, Angelas Merkeles, nesenajām atskārsmēm liecina vienu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav adekvāts. No Rietumu viedokļa tie nav ekonomiski vai ģeopolitiski racionāli apsvērumi, kas rosās Kremļa saimnieka galvā, bet gan putni, un Putina gadījumā tas ir bars divgalvainu ērgļu. Pirmajā acu uzmetienā fakti it kā runā pretējo. Nav šaubu, ka Krievija Krimu dabūs, un ir ļoti iespējams, ka tas ir tikai sākums. Putins starptautisko attiecību izpratnē gan izskatās nepieskaitāms, tomēr viņš pārstāv varenu, globālu spēlētāju un kodollielvalsti. Piemetot klāt faktu, ka Ukraina nav NATO, «Kremļa putnkopim »ir visas izredzes sagrābt arī Krievijas militārajam kompleksam nozīmīgos Ukrainas austrumus un Melnās jūras Ukrainas piekrasti ar tās ostām, tā savienojot ar Krieviju ne vien Krimu, bet arī tās Piedņestras anklāvu.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

Mobilo sakaru operators «Tele2», turpinot sava 5G tīkla attīstību, līdz šī gada beigām uzstādīs un iedarbinās 5G mobilo sakaru bāzes stacijas arī Daugavpilī un Jelgavā.

Šīs bāzes stacijas pievienosies jau šobrīd strādājošajai 5G bāzes stacijai Rīgā, Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā.

Tele2 5G mobilā bāzes stacija Daugavpilī tiks uzstādīta Jātnieku ielā, bet Jelgavā 5G bāzes stacija atradīsies pie Dobeles šosejas. Šīs vietas izvēlētas, jo izbūvēta 5G tīklam atbilstoša infrastruktūra.

«Šobrīd tehniski esam nonākuši jau tik tālu, ka esam gatavi 5G tīklu iedarbināt arī citās Latvijas pilsētās, kas palīdzēs veicināt šo reģionu attīstību nākotnē,» atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Vienlaikus L.Krūmiņa atzīmē, ka jau pavisam drīz sagaidāms arī tas brīdis, kad Tele2 5G tīkls darbosies komercrežīmā bez jebkādiem ierobežojumiem. Šobrīd 5G tīklu ir iespējams izmēģināt, piesakoties «Tele2» interneta mājas lapā.

Karaliene Elizabete II ceturtdien oficiāli apstiprināja likumu, kas pilnvaro Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju sākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs parlamentā pavēstīja par karalienes akceptu, kas izraisīja valdošās Konservatīvās partijas likumdevēju sajūsmu.

Karalienes paraksts uz likumprojekta ļauj Mejai jebkurā brīdī iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divus gadus ilgo izstāšanās procesu.

Lielbritānijas parlaments likumprojektu atbalstīja jau pirmdien.

Meja ir paziņojusi, ka līdz marta beigām nosūtīs vēstuli Eiropadomei, informējot bloka līderus par Lielbritānijas izstāšanos no ES

Meja arī pavēstīja, ka informēs parlamentu par to, ka ir iedarbinājusi 50.pantu. Sākotnējā reakcija no Eiropas Komisijas (EK) ir gaidāma 48 stundu laikā.

Lielbritānija līdz nākamā gada marta beigām iedarbinās Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līguma 50.pantu, kas regulē dalībvalsts izstāšanās sarunu procedūru divu gadu garumā, svētdien paziņojusi Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja.

Līdz šim britu valdība faktiski atklātībā neko nebija paziņojusi par savu stratēģiju Brexit īstenošanai. Meja vienīgi bija norādījusi, ka Lisabonas līguma 50.pantu nav paredzēts iedarbināt līdz šā gada beigām, jo Lielbritānijai vajadzīgs laiks, lai tam sagatavotos.

Sīkāk runāt par to britu premjere solījusi valdošās Konservatīvo partijas ikgadējā konferencē, kas sākas svētdien.

Intervijā, kas pirms konferences publicēta laikrakstā "Sunday Times", Meja arī norādījusi, ka valdība gatavojas Lielbritānijā atcelt 1972.gada Eiropas Kopienu aktu, kas noteica, ka ES tiesību normas kļūst par Apvienotās Karalistes likumdošanas daļu.