Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir uzdots 18. novembrī no plkst. 13.30 līdz plkst. 16.00 pārkārtot sabiedriskā transporta satiksmi, informēja Rīgas dome.

Autobusi

1., 14., 16. un 826.maršruta autobusi no pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Satekles ielu, Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu, tālāk pa maršrutu; atpakaļ uz pilsētas centru – pa Brīvības ielu, Pērnavas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Marijas ielu, Elizabetes ielu, Satekles ielu, Lāčplēša ielu, Abrenes ielu.

2., 24. un 24.a maršruta autobusi no Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas kursēs līdz Raiņa bulvārim, tālāk pa Reimersa ielu, Kalpaka bulvāri un atpakaļ.

3.maršruta autobusi no Bolderājas kursēs pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa Daugavgrīvas ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Aristida Briāna ielu, Tallinas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu. No Pļavniekiem kursēs pa maršrutu līdz Brīvības ielai, tālāk pa Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Daugavgrīvas ielu un tālāk pa maršrutu.

Sakarā ar asfaltēšanas darbiem Rīgā, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam ir noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē sestdien, 24. maijā no plkst. 4:00 līdz plkst. 22:00.

Trolejbusi

• 4. maršruta trolejbusi – kursēs no Šmerļa pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu, no galapunkta Gaiziņa ielā pa Gogoļa ielu, Turgeņeva ielu, Dzirnavu ielu, E.Birznieka Upīša ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

• 7. trolejbusu maršruts – būs slēgts;

• 14. maršruta trolejbusi – kursēs no Mežciema pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri līdz stacijas laukumam un atpakaļ pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Stabu ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

A/s Liepājas Autobusu parks (LAP), ieguldot 1,5 mil. eiro, pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā iegādājies astoņus pilnīgi jaunus autobusus.

Autobusi ir ražoti VOLVO uzņēmumā, un a/s LAP piegādāti uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Visi jaunie autobusi janvārī sāks kursēt Liepājas pilsētas maršrutos. Vienlaikus mainīsies LAP logo, bet autobusu vizuālais noformējums būs veidots tā, lai kalpotu arī par Liepājas simbolu, Db pastāstīja a/s Liepājas Autobusu parks valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons. "Šogad beidzot izdevās pārliecināt akcionārus, ka jauni autobusi ir rentablāks ieguldījums par lietotiem autobusiem, lai gan sākotnējās investīcijas, protams, ir lielākas," Db pastāstīja G. Kristapsons. Jaunie autobusi ir aprīkoti ar invalīdiem piemērotu zemo grīdu autobusa priekšgalā, pieturu nosaukumu audioatskaņošanas iespēju un elektroniskajiem tablo. Autobusu iegādei ņemts kredīts uz septiņiem gadiem, taču ieguldījumi atmaksāšoties ievērojami ātrāk, lēš G. Kristapsons. Pavisam Liepājas pilsētā kursē ap 50 LAP autobusi, parka rīcībā ir arī starppilsētu un tālsatiksmes autobusi. Tāpēc jaunu autobusu iegāde turpināsies arī nākamajos gados. 2009. gadā LAP plāno izsludināt konkursu par vismaz četru jaunu tālsatiksmes autobusu iegādi. Jauno autobusu vizuaālais noformējums veidots speciāli LAP - īsie (12 m) autobusi būs zaļā krāsā, ar liepu lapu zīmējumu, bet 18 m autobusi sarkanā, kas abas ir Liepājas karoga krāsas. Autobusus rotā logo un nosaukumi: pilsētas buss, starppilsētu buss un minibuss. Jauno autobusu ekonomiskā efektivitāte esot jūtama jau tagad - LAP par 10 % samazinājis strādājošo skaitu remonta zonā. Šo soli veicinājuši arī 2007 - 2008. gadā veiktie ieguldījumi servisa tehniskajā aprīkojumā. Ar 1. janvāri LAP ievieš arī jaunas autobusu biļetes un mēnešbiļetes, kuras arī rotās LAP logo un kuras būs zaļā un sarkanā krāsā.

Jelgavas autobusu ražotājs AmoPlant, kurš atzīst, ka šeit ražotie autobusi kvalitātes ziņā pielīdzināmi vismaz Mercedez-Benz, cerības pašlaik saista ar Мосгортранс iepirkumu Maskavas pilsētas autobusu parka paplašināšanai. Tikmēr Db.lv piedāvā ielūkoties, kā uz montāžas līnijas, kas sastāv no 15 posmiem, tiek ražoti autobusi.

AmoPlant ražo četru modeļu autobusus – AmoPlant Ambassador SB 180, AmoPlant Ambassador SB 200, VDL Citea 120 un VDL Citea LLE 120, taču laikā, kad ražotnē viesojās Db.lv, tika ražoti četri Ambassador SB 200 modeļa autobusi, kuru pabeigšana plānota gada sākumā.

Montāžas procesu AmoPlant ražotnē Jelgavā skatiet galerijā augstāk!

Pašlaik AmoPlant ir apgādājis Jelgavu ar 44 un Jūrmalu ar četriem autobusiem. Tāpat ražotnē samontēti desmit VDL Citea zīmola autobusi pēc VDL pasūtījuma.

AmoPlant Ambassador pilnībā komplektēta autobusa cena ir 210 tūkstoši eiro. Lai arī cena ir augstāka nekā dažu citu ražotāju autobusiem, AmoPlant pārstāvji norāda, ka šiem autobusiem ir salīdzinoši mazs svars, kas ļauj mazināt dīzeļdegvielas patēriņu par 16 – 20%.

Trešdien, 12.novembrī, 53.autobusu maršrutā savā pirmajā reisā devās pirmie divi jaunie Solaris autobusi, informē Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban Rīgas satiksme jau ir saņēmusi 18 jaunus Solaris autobusus.

V. Zaķis atgādina, ka 2013.gadā noslēdzās autobusu iepirkuma procedūra, kurā par izdevīgāko izvirzītajām prasībām tika atzīts Solaris Bus&Coach S.A. piedāvājums. Līgums paredz 175 autobusu iegādi par kopējo summu 58,3 miljoni eiro, atmaksas periods ir 10 gadi. Pirmie 35 autobusi tiks saņemti līdz šī gada beigām, bet pārējie nākamo četru gadu laikā.

60 no jaunajiem autobusiem būs 12 metrus gari, 115 - 18 metrus gari. Visi autobusi būs ar zemajām grīdām. Kalpošanas laiks paredzēts 12 gadi ar nobraukumu līdz 70 000 km gadā, garantija divi gadi vai 150 000 km noskrējiens, tiem būs izbīdāma platforma ar elektromehānisko pievadu (invalīdiem), apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, integrētā borta informācijas sistēma u.tml. Autobusu papildaprīkojums paredz arī iekšējos LCD monitorus informācijas pārraidīšanai.

Šonedēļ medijos interesi izraisīja 9.6 miljonus vērtais skolēnu autobusu iepirkums. Valsts Reģionālās attīstības aģentūras izsludinātā konkursa nolikums nosaka, ka jauno autobusu krāsojumam noteikti ir jābūt oranžam.

Šī nav vienīgā neizskaidrojamā prasība. Auto piegādātāji un eksperti atzīst, ka nolikumā ir virkne ierobežojošu prasību. Pastāv aizdomas, ka konkurss rakstīts konkrētam pretendentam, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Ekonomiskās krīzes uzspiesta pērn Latvijā notika skolu reforma- daudzas slēdza un apvienoja. Tāpēc Šveices valdības atbalsts skolu autobusu iegādei bija gluži īstajā laikā. Ar tās palīdzību pie 110 autobusiem tiks 59 Latvijas pašvaldības.

Taču prasības autobusu saņēmējiem ir stingras - tos drīkst izmantot tikai skolēnu vešanai uz skolu un mājup. Nekādas ekskursijas vai izbraucieni brīvlaikā ar skolu autobusiem nav atļauti.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Augustā un septembrī starppilsētu maršrutos ceļā devušies trīs SIA VTU Valmiera jauniegādātie SOR markas autobusi, bet Valmieras pilsētas reisos nokalpojušo tehniku aizstājuši divi Mercedes-Benz markas transportlīdzekļi, informē uzņēmumā.

Viens SORC10,5 un divi SORC9,5 attiecīgi desmit ar pusi metrus un deviņus ar pusi metrus garie transportlīdzekļi ražoti Čehijā, 2014.gadā reģistrēti Igaunijā, kur arī pirmo reizi uzņēmuši pasažierus. Tāpēc jauniegādātie autobusi ir SIA VTU Valmiera neierastā dizainā – zili, Igaunijas nacionālajā krāsā.

Lielākajā autobusā ir 43 sēdvietas un 30 stāvvietas, abos pārējos katrā 37 sēdvietas un 26 stāvvietas. Ar šiem lietotajiem transportlīdzekļiem pasažierus pārvadā lauku maršrutos, kā arī starppilsētas reisos virzienos uz Salacgrīvu un Madonu.

Autobusos ir Eiro 5 dzinējs, kas ir videi draudzīgāks, salīdzinot ar agrāk ražotiem modeļiem. Šī marka izvēlēta, jo autobusi ir piemēroti zemes ceļiem, arī degviela tērēta ekonomiski.

2022. gada laikā saņemti un patlaban jau Rīgas ielās nonākuši “Rīgas satiksme” 88 jaunākās paaudzes “Solaris Urbino 18” autobusi, kuru iegādei finansējumu piešķīra banka Citadele. Darījuma kopējā summa ir vairāk nekā 31 miljons eiro.

88 autobusi ir 18 metrus gari un aprīkoti ar zemajām grīdām. Katrā autobusā ir 37 sēdvietas un 137 stāvvietas. Iegādātie autobusi nodrošinās to, ka uzņēmuma autobusu parka vidējais vecums no aptuveni 14 gadiem tiks samazināts uz aptuveni 9,5 gadiem. Jau šobrīd visi autobusi ir nodoti ekspluatācijā un nodrošina maršrutu izpildi Rīgas ielās.

“Pakāpeniski notiek sabiedriskā transporta parka atjaunošana. Šobrīd pasažieru pārvadājumos iesaistīti vairāk nekā 400 autobusu un daļa no tiem ir nokalpojuši vismaz divus mūžus. “Rīgas satiksmes” ritošā sastāva atjaunošanas plāni paredz transportlīdzekļu pakāpenisku nomaiņu pret jauniem, kuri atbilst vides prasībām un šī brīža izpratnei par kvalitatīvu pakalpojumu. Šo transportlīdzekļu piegāde mums ir nozīmīga, jo tie nodrošina komfortablāku pārvietošanos, samazinot trokšņu līmeni un vibrāciju salonā. Tāpat jaunie autobusi pasažieru un arī vadītāju ērtībām ir aprīkoti ar izbīdāmu platformu un klimata kontroles iekārtu, tādējādi nodrošinot komfortu braucienu laikā kā vasarā, tā arī ziemā. Autoparka atjaunošana arī palīdzēs samazināt autobusu ekspluatācijas izdevumus un kaitīgo izmešu daudzumu apkārtējā vidē,” komentē “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

Pirmie Polijā ražotie Solaris autobusi Liepājā nonāks aprīļa beigās, pakāpeniski nomainot 17 gadus vecos un bieži lūstošos autobusus, kas pasažieru pārvadājums veica līdz šim, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Plānots, ka pirmie jaunie autobusi Liepājas pilsētas maršrutu tīklā varētu uzsākt kursēt jau tuvāko nedēļu laikā, bet pilnībā autobusus Liepājas ielās plānots nomainīt tiklīdz pārvadātājs AS Liepājas autobusu parks tos saņems no ražotāja.

No 14. līdz 16. aprīlim AS Liepājas autobusu parks pārstāvji dosies uz Solaris rūpnīcu Polijā, lai piedalītos apmācībās par jaunajiem autobusiem un jau drīz pēc tam pirmos autobusus vestu uz Liepāju.

Pavisam Liepājas pilsētas vajadzībām tiks saražoti 43 jauni, moderni zemās grīdas Solaris autobusi, kas veiks reisus 1., 3., 4., 6., 6.a, 9., 9.a, 10., 10.a, 11., 11.a, 904., 912., 912.a un 912.b maršrutā. Zemās grīdas autobusiem visas durvis atrodas vienā līmenī, iekāpšana ir bez pakāpieniem un pasažieru salonā nav pakāpienu ejās, kas atvieglos iekļūšanu autobusā un pārvietošanos gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie vidējām durvīm autobusos būs uzstādīta rampa invalīdu ratiņu iebraukšanai autobusā.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Šodien Jelgavas autobusu ražotāja AS AMO Plant autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu Krievijā, vienlaikus tas būs mēģinājums ieiet Krievijas tirgū.

Piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), AMO Plant valdes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam un citiem Latvijas un Nīderlandes pārstāvjiem, kā arī ražotnes darbiniekiem, tika prezentēts Voroņežai sagatavotais autobuss, pēc kā tas pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos ceļā uz Voroņežu, kur 14.novembrī AMO Plant kopā ar SIA AMO Bus (Krievija) organizēs Latvijā ražotā pilsētas autobusa AMO Plant Ambassador SB 200 prezentāciju Voroņežas apgabala administrācijai un pilsētas mērijai.

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ir uzdevis lidostai Rīga un aviosabiedrībai airBaltic līdz 16. augustam panākt risinājumu aviokompānijas parāda atmaksai lidostai.

airBaltic akcionāru starpā pēdējās dienās esot notikušas sarunas par lidsabiedrības parādu lidostai, kurās Satiksmes ministrija paudusi nostāju, pirmkārt, ka aviokompānijas parāds lidostai ir jāapmaksā jau tuvākajās dienās, un, otrkārt, ir nošķirti jārisina jautājumi par airBaltic parādu un par lidsabiedrības pārmetumiem lidostai.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka konstruktīva risinājuma gadījumā, lidotas prasība tiesā pret airBaltic varot tik pārtraukta jebkurā brīdi. Satiksmes ministrs pirmdien klātienē apmeklēs abas kompānijas, lai uzklausītu panākto risinājumu.

Jāatgādina, ka 11.augustā lidosta Rīga tiesā iesniedza prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no airBaltic. Kopš 19.jūlija, kad lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Kompānija airBaltic samaksājusi visus rēķinus Viļņas lidostai, Db informēja kompānijas Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

"Mēs vienmēr esam maksājuši visus maksājumus Viļņas lidostai. Pēdējos mēnešos mēs daļu maksājumu neveicām negodīgas konkurences dēļ - lidosta par saviem pakalpojumiem vairākām kompānijām neprasīja maksu. Tā kā situācija ir mainījusies, šobrīd jau visus maksājumus esam nokārtojuši," db sacīja J. Vanags.

Laikraksts Lietuvos Rytas vēstīja, ka Viļņas Starptautiskā lidosta (TVOU) uzsākusi parādu piedziņu no aviokompānijām flyLAL, airBaltic un Aurela, jo tās nav samaksājušas par lidostas pakalpojumu izmantošanu. TVOU ir lūgusi tiesai arestēt daļu Lietuvas aviokompānijas flyLAL-Lithuanian Airlines, Latvijas airBaltic un Lietuvas Aurela aktīvu. Viļņas lidosta vislielāko prasību ir iesniegusi pret flyLAL, kura lidostai ir parādā sešus miljonus litu (1,2 miljonus latu). TVOU, visticamāk, atsauks prasību pret airBaltic par četru miljonu litu (812 000 latu) parādu. Savukārt Aurela parāds ir miljons litu (203 000 latu).

AS Rīgas satiksme saņēmusi pirmo jauno Solaris autobusu, kura prezentācija notika piektdien.

2013. gadā noslēdzās Rīgas satiksmes jauno autobusu iepirkuma procedūra, kurā par izdevīgāko tika atzīts uzņēmuma Solaris Bus&Coach S.A. piedāvājums. Līgums paredz 175 autobusu iegādi par kopējo summu 58,3 miljoni eiro. Kompānija Latvijas uzņēmumam piegādās autobusus Solaris Urbino 12 (viena autobusa cena ar iespējamo papildu aprīkojumu ir 283,61 tūkst. eiro) un Solaris Urbino 18 (viena autobusa cena ar iespējamo papildu aprīkojumu ir 359,11 tūkst. eiro).

Pirmos 35 autobusus un arī nākamo gadu piegādes Rīgas satiksme plāno iepirkt ar papildus aprīkojumu. Tajā pašā laikā līgums paredz, ka Rīgas satiksme autobusus var iegādāties bez vai ar daļēju papildu aprīkojumu.Pirmie 35 autobusi tiks piegādāti līdz gada beigām, bet pirmais ielās sāks kursēt jau pēc dažām nedēļām.

No šā gada 16. novembra saistībā ar ziemas sezonas sākšanos divu nakts satiksmes maršrutu sarakstos no mikrorajoniem tiks veiktas izmaiņas. Izmaiņas skars maršrutus N2 (Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis) un N 3 (Centrs – Bolderāja), informē uzņēmums Rīgas satiksme.

Izmaiņas ir nepieciešamas, jo nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ maršrutu veikšanai ir nepieciešams papildus laiks. Vienlaikus jānorāda, ka no pilsētas centra autobusi aties tāpat kā līdz šim – «apaļās» stundās. No mikrorajoniem (Vecmīlgrāvja un Bolderājas) uz pilsētas centru autobusi aties plkst. 00:45; 01:45; 02:45; 03:45; 04:45.

Rīgas satiksme arī atgādina, ka naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu uzņēmums nodrošina nakts satiksmi 9 autobusu maršrutos. Galapunkts pilsētas centrā nakts satiksmes autobusu maršrutiem ir pieturvieta Stacijas laukums/Centrālā stacija. Ikdienā maršrutus apkalpo dzeltenie midibusi.

Latvijā ražotie autobusi Amo Plant jaunu autobusu tirgū Latvijā ieņem līderpozīcijas, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Amo Plant tirgus daļa jauno autobusu tirgū šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir 22,4% ar kopumā pārdotiem 11 autobusiem. Latvijā ražotajiem autobusiem seko Mercedes-Benz spēkrati ar 20,4% tirgus daļu un desmit pārdotiem autobusiem. Trešajā vietā ierindojies Volkswagen ar 18,4% tirgus daļu un deviņiem pārdotiem autobusiem.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 64% - pērn šajā laika posmā tika pārdoti 136 autobusi, bet šogad - 49.

Šā gada jūlijā jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 39% - no 23 pārdotām vienībām 2011.gada jūlijā līdz 14 šogad.

Sakarā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem svētdien, 28.augustā no plkst.5.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Kalpaka bulvārim.

Sakarā ar ielas posma slēgšanu tiks ieviestas izmaiņas vairākos sabiedriskā transporta maršrutos:

- 1.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 3.maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu;

- 5.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 12.trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 19.maršruta trolejbusi kursēs no galapunkta Ziepniekkalns pa maršrutu līdz Inženieru ielai, tālāk pa Inženieru ielu, Raiņa bulvāri un atpakaļ. No galapunkta Pētersalas iela maršruts būs slēgts;

Nākamā gada sākumā rūpnīca Amo Plant plāno papildus uzsākt sērijveida VDL Citea 12 metru zemās grīdas pilsētas autobusu ražošanu.

Uzņēmums norāda, ka VDL Citea autobusiem ir ērts pasažieru salons, lieliska vadāmība un stabilitāte uz ceļa, ergonomiska vadītāja darba vieta un degvielas ekonomija. VDL Citea autobusi auto izstādē Hannoverē ieguvuši titulu Gada Autobuss 2011. Autobusi tiek izlaisti arī hibrīdversijā.

Kā Db.lv pastāstīja Amo Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs, pašlaik nav plānots ražot autobusu hibrīdversiju. Tomēr, ja būs pieprasījums, uzņēmums apsvēršot arī hibrīda versijas izgatavošanu. I. Graurs arī norādīja, ka pašlaik Latvijā neesot vēl nepieciešamās infrastruktūras.

Amo Plant ārējo sakaru direktors stāstīja, ka patlaban neesot vēl veikti aprēķini cik daudz vajadzēs papildus investēt Citea autobusu ražošanā, tomēr norādīja, ka tas būs «mazliet».

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" investē 11 miljonus eiro 27 jaunu un videi draudzīgu autobusu iegādē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līgums par autobusi piegādi noslēgts ar kompāniju "Scania Eesti".

Uzņēmums iecerējis gada laikā nomainīt lielu daļu autobusu parka uz videi draudzīgāku - jaunie autobusi ir ietilpīgāki, vieglāki un gandrīz par 15% videi draudzīgāki.

Pirmie 10 jaunie "Scania Irizar" autobusi kompānijai tiks piegādāti jūlijā, bet nākamie 17 - nākamā gada sākumā. Plānots, ka pirmie jaunie "Scania Irizar" autobusi pasažierus sāks pārvadāt jau jūlijā.

Jaunie autobusi ļaus "Lux Express" palielināt reisu skaitu.

"Lux Express" tuvāko gadu laikā arī plāno sākt regulārus pasažieru pārvadājumus ar jauniem autobusiem, kurus darbinās alternatīvās degvielas. Galvenokārt uzņēmums koncentrējas uz ūdeņraža autobusiem, jo tas ir virziens, kurā autobusu ražotāji tuvāko pāris gadu perspektīvā solot visefektīvākos inovatīvos risinājumus, norāda kompānijā.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.