Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde izsludinājusi iepirkumu procedūru par Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18. septembrim. Šīs aktivitātes plānotas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņotas vietas - Liepājas ostas Karostas kanāla - attīrīšana ietvaros.

2012. gada 16. jūlijā LSEZ pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotā Liepājas ostas Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plānu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas kanāls ir izveidots starp 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Aptuveni 50 gadu Karostas kanāla teritorija ir bijusi slēgta militāra zona. Šajā laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi un atstājusi nopietnas ekoloģiskās problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Šo gadu laikā smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Panamas kanāla paplašināšanas darbi varētu pārsniegt tiem atvēlēto 5,25 miljardu dolāru budžetu, ceturtdien paziņoja Panamas kanāla pārvaldes administrators.

Administrators norāda, ka tiesas prāvas saistībā ar Panamas kanāla paplašināšanas darbu finansēšanu varētu kopējās izmaksas palielināt virs noteiktā budžeta.

Panamas kanāla paplašināšanas darbi vairākkārt tikuši apturēti saistībā ar konsorcija Grupo Unidos por el Canal (GUPC), kuru vada Spānijas celtniecības kompānija Sacyr, nesaskaņām neparedzēto izmaksu finansēšanā.

GUPC vērsusies tiesā, pieprasot Panamas valdībai konsorcijam izmaksāt 1,6 miljardus dolāru neparedzētās izmaksās.

Konsorcijs apgalvo, ka izmaksas ir pieaugušas, jo Panamas kanāla pārvalde sniegusi celtniekiem nepareizu informāciju par reģiona ģeoloģiju.

Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA Jūras vējš par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai īstenošanu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398,3 tūkstoši eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Ēģiptes varasiestādes uzlikušas arestu konteinerkuģim "Ever Given", kas pagājušajā mēnesī bija nobloķējis satiksmi Suecas kanālā, turpinoties finanšu domstarpībām ar kuģa īpašniekiem, pavēstīja kanāla pārvaldes priekšnieks un tieslietu amatpersona.

Kuģis "Ever Given" nevarēs pamest Ēģipti, līdz nebūs panākta vienošanās par kompensācijas apjomu ar kuģa īpašniekiem Japānas uzņēmumu "Shoei Kisen Kaisha Ltd", sacīja Suecas kanāla pārvaldes priekšnieks leitnants Osama Rabie.

"Kuģis tagad oficiāli ir arestēts," viņš sacīja Ēģiptes valsts telekanālam. "Viņi neko negrib maksāt."

Rabie neatklāja, kādu summu kanāla pārvalde vēlas saņemt, savukārt Ēģiptes tieslietu amatpersona norādīja, ka runa ir par 900 miljoniem dolāru (769 miljoniem eiro). Arī valdības laikraksts "Ahram" minējis šādu summu.

Šajā summā iekļautas izmaksas operācijai, lai kuģi noceltu no sēkļa, apturētās kanāla satiksmes izmaksas un tranzīta ieņēmumu zaudējumi, kas radās nedēļas laikā, kad "Ever Given" bija nobloķējis kanālu.

Šā gada februārī Latvijā skatītākā programma bija seriāls UgunsGrēks 9 kanālā TV3 – šo seriālu vidēji vērojuši 212,9 tūkstoši skatītāju jeb 10,6% iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

Topa otrajā vietā ierindojies raidījums Bez tabu kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 204,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Februārī skatītāko programmu topa trešajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,1 % jeb 203 tūkstoši TV skatītāju. Savukārt ceturtajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 10 % jeb 202,1 tūkstotis TV skatītāju.

Februāra programmu topa piektajā vietā ierindojies Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 9,7 % jeb 196,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

Savukārt trešajā vietā aprīlī, ar 9,3 % lielu skatīšanās laika daļu katrs, ierindojušies kanāli LNT un NTV Mir Latvija.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 8,1%, kanāla TV5 – 5%, kanāla REN Baltija – 4,9%, kanāla 3+ - 4,5% un kanāla TV6 – 3,1%. Kanālam LTV7 veltīti 2,7%, kanālam RTR Planeta Baltija – 1,7%, Kanālam 2 – 1,0% un kanālam FOX – 0,7%. Savukārt kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,6% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam 1BM veltīti 0,5%, kanālam Fox Life – 0,3% un kanālam TVOE – 0,04%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 21,7%, bet video satura vērošanai – 3,5% no kopējā TV skatīšanās laika aprīlī.

«Situācija ar aprīļa datiem jāskatās plašākā kontekstā – līdz ar izmaiņām Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā no 2.aprīļa, strauji ir augusi krievu valodā raidošo kanālu auditorija. Krieviski raidošo kanālu spēks ir pieaudzis, jo tos sākuši skatīties vairāk latviešu, un šobrīd viņus turpina sasniegt tendenciozā informācija no Krievijas mediju telpas,» tā, lūgta komentēt pētījumu kompānijas TNS aprīļa TV kanālu auditorijas mērījumus, biznesa portālam db.lv norādīja mediju grupas Modern Times Group pārstāve Marta Zandersone.

Jāatgādina - pētījums apliecina: kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

«Prognozēt notikumu attīstību šobrīd ir grūti, jo to ietekmē fakts, ka ar Lattelecom nav noslēgts līgums, un grūti pateikt, cik ilgi viņi nebūs ar mieru nākt pretī un noslēgt jaunu līgumu,» sacīja M. Zandersone.

Skatītākais kanāls šī gada jūlijā bijis TV3 ar 12,4 % lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt otro vietu dala divi kanāli – LNT un LTV1, katra šī kanāla skatīšanās laika daļa bija 9,9%, liecina TNS apkopotā informācija.

Trešais skatītākais kanāls jūlijā bijis PBK, kura vērošanai veltīti 9,2 % no visa TV skatīšanās laika.

Kanāla NTV Mir Latvija skatīšanās laika daļa bija 6,1 %, kanāla TV5 – 5,7 % un kanāla LTV7 – 4,8 %. Kanālam REN Baltija veltīti 4,2 %, kanālam 3+ - 3,9 %, kanālam TV6 – 2,8 % un kanālam RTR Planeta Baltija – 1,8 % no kopējā TV skatīšanās laika. 1BM kanālam veltīti 0,9 % un Kanālam 2 veltīti 0,8 %. Savukārt kanāliem Fox Crime un National Geographic Channel veltīti katram pa 0,6 % no visa TV skatīšanās laika. Kanālam CTC Baltija veltīti 0,4 % un Fox Life – 0,2 %, bet visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 23,3 %. Savukārt video un DVD skatīšanai veltīti 2,6 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Nikaragva ir apstiprinājusi kāda iepriekš nezināma, Honkongā bāzēta uzņēmuma plānus būvēt kanālu, kas šķērsotu visu valsti un savienotu Kluso okeānu ar Karību jūru. Kanāla izmaksas tiek lēstas 40 miljardu ASV dolāru apmērā, un tādējādi kanāls Nikaragvā būs viens no visu laiku vērienīgākajiem infrasruktūras projektiem, kādi jebkad radīti, vēsta Associated Press (AP).

Ūdensceļš būs trīs reizes garāks nekā 81,6 kilometrus garais Panamas kanāls, kas savieno Panamas līci Klusajā okeāna ar Atlantijas okeānu.

Honkongas uzņēmums HK Nicaragua Canal Developement Investment Co (HKND Group) neatklāj detaļas par kanāla būvi un nesniedz komentārus par projekta investīcijām un to, kas būs projekta finansētāji.

Zināms, ka jaunais kanāls noteikti šķērsos Nikaragvas ezeru un tādējādi pastāv iespējamība, ka kanāla ūdeņi varētu noārdīt ūdenstilpni.

«Mēs pašlaik stāvam krustcelēs – ir jāizlemj, vai vēlamies izmantot ezeru burāšanai un kuģošanai vai arī, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Tomēr mēs nevaram iegūt abas lietas vienlaicīgi,» norādīja Humbolta centra vides organizācijas direktora asistents Viktors Kamposs (Victor Campos).

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Konkursam par tiesībām attīrīt vēsturiski piesārņoto Liepājas ostas Karostas kanālu divi uzņēmumi iesnieguši piedāvājumus.

Projektu Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Pretendentu piedāvājumi atvērti iesniegšanas kārtībā, pārbaudīta to atbilstība konkursa nolikumam un fiksēta piedāvājuma cena. Mēneša laikā tiks izvērtētas izmaksu tāmes un atbilstība tehniskais specifikācijai, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 tūkst. m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Karostas kanālā Liepājas ostā uzsākta magnitometriskā uzmērīšana, lai noteiktu, cik daudz un kādi metāla priekšmeti atrodas kanāla dūņu slānī un uz grunts.

Tas ir kārtējais plānotais solis, lai atbrīvotu Karostas kanālu no padomju militāristu atstātā piesārņojuma, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde. Darbi notiek ES Kohēzijas fonda projekta Vēsturiski piesārņotās vietas Liepājas Karostas kanāls projektēšana un sanācija ietvaros. Darbus veic pilnsabiedrība SB&B, kura konkursā iesniedza piedāvājumu ar viszemāko cenu. Pilnsabiedrību SB&B veido SIA Skonto būve un Nīderlandes firma Boskalis International B.V. Projekta kopējā summa pārsniedz 12 miljonus latu.

Vienlaikus pilnsabiedrība SB&B turpina tehniskā projekta izstrādi un detalizētu Karostas kanāla izpēti. Ir noslēgušies batimetrijas mērījumi, kas parādīja grunts dziļumu un dūņu slāņa biezumu. Pēc izpētes un tehniskā projekta izstrādes sāksies reāla piesārņoto dūņu izcelšana. Ja izpētē atklās teritorijas, kur nav šo priekšmetu, tiks veikti urbumi, lai noteiktu dūņu slāņa biezumu. Savukārt metāla priekšmetu izcelšanai nepieciešams izstrādāt plānu to izcelšanai, norāda SB&B projekta vadītājs Rihards Kalniņš. Plānots, ka priekšmetu izcelšanu varētu uzsākt aptuveni pēc pusotra mēneša. Apstākļi, kas varētu aizkavēt metāla priekšmetu izcelšanu, ir to lielums un sprādzienbīstamība. Tāpat gruntī var būt grūti identificējami priekšmeti, kuri prasīs papildu izpēti un ūdenslīdēju piesaisti. Kā liecina priekšizpēte, Karostas kanāla dūņu slānī ir ievērojams daudzums metāllūžņu, dažādi betona priekšmeti u.c. Saskaņā ar līgumu visi izceltie priekšmeti būs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes īpašums.

Saistošo noteikumu trūkums turpina kuģīšu operatoru karus, iesaistot dažādas institūcijas.

Kaut arī tūristu skaits, kas vēlas izmantot SIA Kanāla motorlaivu kompānija (KMK) un SIA Riga Tourism Agency (RTA) kanāla kuģīšus, abām kompānijām ir pietiekams, normatīvo aktu trūkums novedis pie asas savstarpējas retorikas un dažādu institūciju iesaistes konkurentu apkarošanā. To, ka klientu netrūkst un tūristu pārvadāšana pa Rīgas pilsētas kanālu ir pelnošs pasākums, apstiprina gan KMK īpašnieks Ainis Čaunāns, gan RTA īpašnieks Kaspars Laurovs. Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departamentam maija beigās uzdots sadarbībā ar Mājokļu un vides departamentu izstrādāt saistošos noteikumus par pasažieru pārvadāšanu iekšējos ūdeņos.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Rīgas kanālā esošo kuģīšu kursēšanas intensitāti tieši ietekmē laika apstākļi, tūristu plūsma un maksātspējas faktors

Rīgas kanāla kuģīši parasti sezonu sāk apmēram no aprīļa vidus un atpūtniekus vizina līdz oktobra vidum. Tiesa, tas ir tikai teorētiskais sezonas sākums. Riga By Canal (SIA Kanāla motorlaivu kompānija) valdes loceklis Andris Elksnītis teic, ka darba sākšanai nav oficiāla starta, jo šī pakalpojuma sniedzēji seko līdzi laika prognozēm, jo ir bijis reiz tāds gads, ka aprīļa beigās kanāls vēl aizsalis. Šogad ūdenstilpe ir gatava sezonas atklāšanai, bet pagaidām gaisa temperatūra nelutina. Tūristiem patīk, ja ir silti un saulaini, tad arī kuģīšu pārvadātājiem darba netrūkst.

Rīgas kanālā šajā sezonā pasažieru pārvadājumus ar kuģīšiem veiks SIA Kanāla motorlaivu kompānija, SIA Izdiksi, SIA Jaunā Vecrīga, SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs. «Arī izsolēs par tiesībām nomāt uz ilgāku laika periodu piestātnes piedalās trīs līdz četri uzņēmumi, bet Daugavas piestātņu izsolēs apmēram pieci līdz seši uzņēmumi,» teic River Cruises (SIA Jauna Vecrīga) valdes loceklis Jānis Uvarovs. Uzņēmuma paspārnē darbojas četri kanāla kuģīši un vēl viens izmēra ziņā krietni brangāks kuģītis Vecrīga, kas brauc pa Daugavu. «Pašlaik kuģīšu skaits iepretim pieprasījumam ir pietiekams, bet doma ir par kuģīti, ko varētu novirzīt braucieniem uz Jūrmalu,» viņš turpina. Taujāts par pagājušā gada kuģīšu pasažieru skaitu, J. Uvarovs teic, ka precīzus datus atklāt nevar, bet ir jūtami palielinājies tūristu skaits, kā arī pagājušajā vasarā ar kuģīšiem vēlējās izbraukt aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju. Šogad uzņēmējs cer, ka atpūtnieku skaits, kas vēlēsies izmantot šo pakalpojumu, būs lielāks.

Šā gada janvārī skatītākais televīzijas kanāls bijis TV3, kura vērošanai veltīti 11,5% no visa kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotās 2013. gada janvāra TV auditorijas.

Savukārt otrs skatītākais kanāls bijis PBK, kura vērošanai veltīts 10,8% TV skatīšanās laika, bet trešais skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,7% lielu skatīšanās laika daļu.

Tikmēr kanālam LTV1 veltīti 10,4%, kanālam RTR Planeta Baltija – 6,5%, kanālam NTV Mir Latvija – 6,4% un kanālam REN Baltija – 4,7% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Kanālam 3+ veltīti 4,2%, kanālam LTV7 veltīti 4% un kanālam TV5 – 3,3 % no visa TV skatīšanās laika janvārī. Savukārt kanāla TV6 skatīšanās laika daļa bija 2,7 %, 1BM – 0,7 %, kanāla 2 – 0,7 %, kanāla National Geographic Channel – 0,6 %, kanāla CTC Baltija – 0,5 %, kanāla FOX – 0,3 % un kanāla Fox Life – 0,1 %.