Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Rīgas Melnā balzama jubilejas etiķetes dizaina konkurss guvis plašu atsaucību, saņemot 50 jubilejas etiķetes variantus, kas izstrādāti augstā kvalitātē un atbilstoši konkursa prasībām.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir reģistrējies sociālajā tīklā Facebook, ir iespēja nobalsot par iesniegtajām etiķetēm Rīgas Melnā balzama Facebook lapā līdz 8. jūlija plkst. 00:00.

Publiskais un žūrijas balsojums noteiks 15 labākās etiķetes, kas būs apskatāmas publiskā izstādē Rīgas centrā jūlija beigās.

Iesniegto darbu autori sacentīsies par iespēju laimēt galveno balvu – iespēju izvietot savu ideju uz produkta, kā arī 1000 eiro naudas balvu.

Facebook lapas TOP5 labākās etiķetes tiks paziņotas Rīgas Melnā balzama Facebook lapā pirmdien, 9. jūlijā, savukārt kopējais labāko etiķešu autoru saraksts būs zināms 16. jūlijā.

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Rīgas Melnā balzama un Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu kopējie pārdošanas apjomi vietējā un eksporta tirgos pērn auguši par 19%, sasniedzot vairāk nekā 12 miljonus litru, informē Latvijas balzams.

Veiksmīgs aizvadītais gads bijis Rīgas Melnajam balzamam ar upeņu garšu, kura realizācijas rādītāji eksporta tirgū pērn auguši vairāk nekā uz pusi jeb par 61%, bet vietējā tirgū – par 52%.

Rīgas Melnā balzama realizācijas apjomi Latvijā saglabājot augošu tendenci. Saskaņā ar produkta vairumtirgotāja SPI Distribution Latvija datiem, pērn šā produkta pārdošana vietējā tirgū augusi par 14%, salīdzinot ar 2011. gadu.

Līdzīga tendence novērojama arī eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc Rīgas Melnā balzama pērn pieaudzis par 9%.

Pērn eksportam saražota katra ceturtā balzama pudele jeb 24% no kopējā ražošanas apjoma. Rīgas Melnais balzams pērn bija pārdošanā 22 eksporta tirgos, tajā skaitā arī beznodokļu zonā (Duty Free), kopējam eksporta apjomam sasniedzot 283 743 litrus. Pērn ticis uzsākts arī Rīgas Melnā balzama eksports uz Horvātiju un Gruziju.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Latvijas balzama peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājusies par 19,2% līdz 422,6 tūkst. Ls, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Manāmi sarucis arī uzņēmuma apgrozījums – par 16,9% līdz 13,276 milj. Ls.

Kopumā apgrozījums vietējā tirgū esot samazinājies par 17%, bet eksporta tirgū par 9%, informē uzņēmums. Apgrozījuma kritumu Latvijas balzama vadība skaidro ar nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugumu un ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos galvenajos preču noieta tirgos. 2011. gada pirmajā ceturksnī galvenie eksporta virzieni ir bijuši Baltijas valstis, Krievija, Polija, Ukraina un Skandināvija, paralēli aktīvi esot norisinājusies jaunu eksporta tirgu apgūšana, kā, piemēram, Bulgārija, Ķīna, Austrālija un Kazahstāna.

Ekonomiskā situācija gan pēc uzņēmuma vārdiem Latvijā ir sākusi stabilizēties un, lai gan iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir ļoti zema, Latvijas balzama mērķis ir noturēt esošo tirgus daļu, kā arī turpināt eksporta tirgu apgūšanu. Šā gada Latvijas balzama prioritātes būšot tālāka ražošanas un loģistikas izmaksu kontrole, optimizācija, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sabiedrības konkurētspējas palielināšana.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Ar pirmajiem radošajiem mēģinājumiem izstrādāt Rīgas Melnā balzama 260 gadu jubilejas svētku etiķeti piektdien atklāts jubilejas etiķetes dizaina konkurss. Konkursa atklāšanā vairāki ar modi un dizainu saistīti cilvēki izmēģināja spēkus jaunas etiķetes un balzama kokteiļu veidošanā.

«Gatavojoties svētkiem, katrs no mums – gan liels, gan mazs, uzvelk labākās un skaistākās drānas. Arī Rīgas Melnais balzams par godu 260 gadu jubilejai vēlas sapucēties, tādēļ aicinām dizaina speciālistus piedalīties konkursā un izstrādāt jaunu jubilejas etiķetes dizainu,» stāstīja Latvijas balzama zīmolu vadītājs Valters Kaže.

Aizvadītajā gadā par stilīgāko televīzijas raidījumu vadītāju atzītā Ketija Dombrovska uzskata, ka arī nezūdošām vērtībām, kāda ir Rīgas Melnais balzams, ir jāmainās līdzi laikam un ir jāievieš kas jauns. Košs un drosmīgs jubilejas pudeles dizains varētu iepriecēt gan balzama mīļotājus, gan retu pudeļu kolekcionārus.

Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams piektdien atklāja modernizēto Rīgas Melnā balzama produktu pildīšanas līniju, kuras iekārtās kopumā investēti 440 tūkstoši eiro.

Līdz ar veiktajām investīcijām uzņēmums varēs palielināt ražošanas un eksporta apjomu. Savukārt jauno iekārtu nodrošinātais ietaupījums gadā tiek lēsts aptuveni 20 tūkstošu eiro apjomā.

Patlaban vietējā un eksporta tirgus vajadzībām Latvijas balzams gadā vidēji saražo aptuveni 1,4 miljonus litru Rīgas Melnā balzama līnijas dzērienu. Dzērieni tiek eksportēti uz aptuveni 25 pasaules valstīm.

«Rīgas Melnais balzams un tā līnijas produkti ir uzņēmuma eksporta mugurkauls - tie kopā veido ap 30% no a/s Latvijas balzams tiešā eksporta apjoma, izņemot Baltijas valstis,» norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Latvijas balzama peļņa šā gada trīs ceturkšņos pieaugusi par 19% un sasniegusi 2,5 miljonus latu, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Tāpat pieaudzis arī Latvijas balzama apgrozījums, kas 2012. gada pirmajos 9 mēnešos bijis 50,3 milj. latu apmērā, kas ir par 8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Apgrozījums vietējā tirgū ir palielinājies par 7,7%, bet eksporta tirgū samazinājies par 3,1%, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

«2012. gada pirmajos 9 mēnešos realizācija uz ES dalībvalstīm samazinājās par 12,7%, kas skaidrojama ar klientu pasūtījumu pārstrukturizāciju. Savukārt par 39% palielinājies eksports uz Krieviju un par 30% uz Latvijas beznodokļu zonu. Būtiski palielinājies apgrozījums uz Vāciju. 2012. gada pirmajos 9 mēnešos galvenie eksporta virzieni ir bijuši Baltijas valstis, Krievija, Vācija un Skandināvija. Aktīvi norisinājusies arī jaunu eksporta tirgu apgūšana, kā, piemēram, Horvātija un Gruzija,» informē uzņēmuma valde.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Rīgas Melnā balzama produktu pārdošana vietējā un eksporta tirgū kopumā pagājušajā gadā augusi par 13% jeb 879 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar 2012.gadu, un sasniegusi 7,4 miljonus eiro – informē AS Latvijas balzams. Pašmāju tirgū sasniegts 13% pieaugums, bet eksportā, salīdzinot ar 2012.gadu, sasniegts 14% pieaugums, informē Latvijas balzams.

Rīgas Melnais balzams un tā grupas produkti 2013.gadā ir bijis pārdotākais Latvijas balzama ražotais dzērienu zīmols uzņēmuma tiešā eksporta tirgos – produkcijas realizācijas apjoms ražotāja cenās pārsniedzis EUR 2,3 miljonus.

Visstraujāk auguši balzama ar upeņu garšu pārdošanas apjomi. Pēc AS Latvijas balzams datiem, šī dzēriena realizācija vietējā tirgū pērn augusi par 23%, savukārt, eksporta tirgos tā sauktā Upeņu balzama pārdošanas rādītāji kāpuši par 50%.

Uzņēmums arī ziņo, ka pārdotāko zīmolu vidū eksporta tirgos ir arī brendijs Grand Cavalier, kā arī nesen radītais Riga Black Vodka degvīns.

Aprīlī par a/s Latvijas balzams ģenerāldirektoru kļūs līdzšinējais Statoil koncerna Norvēģijā atjaunojamo enerģiju biznesa attīstības vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Nepilnu gadu Latvijas balzama vadītāja pienākumus līdz jaunā ģenerāldirektora apstiprināšanai pildīja uzņēmuma ražošanas direktors Ronalds Žarinovs.

Latvijas balzams jaunais ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka viņam ir patiess prieks pievienoties Latvijas balzama un SPI Group vadības komandai. «Mērķtiecīgi krājot pieredzi ārpus Latvijas, allaž esmu vēlējies to ieguldīt tieši kāda Latvijas uzņēmuma izaugsmes nodrošināšanā. Tāpēc es ticu, ka mana pieredze apvienojumā ar Latvijas balzama tradīcijām un kompetenci būs pamats kā uzņēmuma tālākai līderpozīciju nostiprināšanai vietējā tirgū, tā sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos,» tā jaunais ģenerāldirektors.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

Latvijas ražotāja Dzintars vārds daudziem raisa asociācijas ar ceriņu smaržām, krēmu Niveja vai Dzintariņš, taču Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Uni - balzama lūpām - ražošanas procesā.

Šī balzama lūpām ražošanu Dzintars uzsāka 1996. gadā, laika gaitā tā receptūra ir nedaudz mainījusies, un pašlaik Uni tiek ražots no 21 sastāvdaļas. Tā sastāvā ietilspt pēc šokolādes smaržojošais kakao sviests, karanaubas vasks, lanolīns (aitu tauku pāstrādes produkts), UV filtri, kokoseļļa, smiltsērkšķu eļļa, rīcīneļļa, E vitamīns, A vitamīns u.c.

Uni tiek eksportēts uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Kazahstānu, Turkmenistānu, Moldāviju, Armēniju, Kirgistānu un Lielbritāniju, zināja stāstīt uzņēmuma pārstāve Elīna Lukjanoviča. Kopumā eksportēti tiek aptuvnei 10% no kopējiem saražotā lūpu balzama apjomiem, savukārt pašmāju tirgū paliek atlikušie 90%. E. Lukjanoviča skaidro, ka šī ir viena no mazākājām eksporta un Latvijas tirgus attiecībām no visiem Dzintara produktiem. Viņa norāda, ka eksporta tirgos Uni un tā līdzinieks Sports ir diezgan dārgi produkti, tādēļ to tirgošanas apjomi ārvalstīs nav tik lieli.

Alkoholisko dzērienu ražotājs Latvijas balzams (LB) plāno uzsākt Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu eksportu uz ASV, liecina LB valdes priekšsēdētāja Gunta Āboltiņa-Āboliņa paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga.

«Pēc ilga procesa mēs beidzot esam veiksmīgi reģistrējuši šo produktu ASV un nākamnedēļ plānojam nosūtīt pirmo kravu. Sākotnējie šī produkta eksporta apjomi uz ASV nebūs lieli, bet plānojam tos pakāpeniski kāpināt,» norādīja LB valdes priekšsēdētājs.

Tradicionāli daudzos eksporta tirgos vispieprasītākais LB produkts ar pārdošanas apjomu pieauguma tendenci ir Rīgas Melnais balzams, un Balzams ar upeņu garšu ir sekmējis šīs kategorijas attīstību. «Līdz ar to mēs visnotaļ pozitīvi raugāmies arī uz balzama iespējām turpmāk,» norāda G. Āboltiņš-Āboliņš.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.