Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ceturtdien pēc iepazīšanās ar dažādu institūciju pārstāvju sniegto informāciju par situāciju ar nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā un vieglo taksometru biznesā nolēma sagatavot vairākus priekšlikumus šo jomu darbības uzlabošanai.
Pasažieru pārvadājumus sabiedriskajā transportā Rīgā oficiāli veic pašvaldības SIA Rīgas satiksme un pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Tomēr joprojām galvaspilsētā, izmantojot likumdošanas nepilnības, darbojas neregulārie pārvadātāji, kas izmanto izdevīgākos iestrādātos maršrutus, kursējot pēc to kustības sarakstiem, šādi nelegāli pārvadājot pasažierus par zemāku cenu.
Pēc Rīgas satiksmes sniegtās informācijas, pērn galvaspilsētā darbojās ap 60 šādu pārvadātāju, bet šogad – ap 11. Šāds rūpals oficiālajiem pārvadātājiem rada ievērojamus zaudējumus - gadā ap 400 000 eiro. Tāpēc pārvadātājam ir grūtāk maršrutos nodrošināt lielāku skaitu ērtu un drošu sabiedriskā transporta mikroautobusu.
Kā norādīja komiteja, kopumā no šādiem nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem cieš gan pašvaldība, gan valsts, kas nesaņem nodokļus, turklāt nereti tiek apdraudēta pasažieru drošība, jo nelegālo mikroautobusu vadītājiem, iespējams, netiek veiktas regulāras pārbaudes, piemēram, vai viņi nav alkohola reibumā pirms došanās reisā un vai nav uzkrāts daudz soda punktu par satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Kopš pagājušā gada sākuma Satiksmes departamenta Kontroles dienests šiem pārvadātājiem piemērojis ap 50 administratīvo sodu un noformējis gandrīz 500 protokolu, kopsummā par 150 000 eiro.
Komiteja atzina, ka šajā jomā jau ir sasniegti zināmi uzlabojumi, tomēr darāmā vēl ir daudz. Šovasar stāsies spēkā grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar kuriem tiek precizēta pasažieru neregulāro pārvadājumu definīcija un kuros ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi. Tomēr šie noteikumi pašreizējā redakcijā visas problēmas neatrisinās, tāpēc pašvaldība vēlas tajos iestrādāt vairākus priekšlikumus, piemēram, izslēgt skaidras naudas norēķinu iespējas.
Komitejā tika skatīts arī jautājums par vieglajiem taksometriem un tika konstatēts, ka šajā jomā situācija ir daudz sliktāka, jo, kaut arī Rīgas dome šo problēmu aktualizēja jau 2009.gadā un rosināja dažādas izmaiņas likumdošanā, tomēr nekas īpaši nav mainījies.
Pēc Satiksmes departamenta informācijas, uz 2015.gada 1. maiju Rīgā ir reģistrēti 619 vieglo taksometru pārvadātāji ar 2221 automašīnām. Tomēr patiesais taksometru skaits ir vēl lielāks, jo Rīgā nelegāli darbojas arī tie pasažieru pārvadātāji, kuri nav saņēmuši Rīgā izsniegtu speciālo atļauju (licenci), bet gan tā ir saņemta citā pašvaldībā.
Komitejā ar vēstuli vērsusies Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, norādot, ka situācija vieglo taksometru jomā būtiski neuzlabojas, jo pieaugošais taksometru skaits veicina nekontrolētu konkurenci, kā rezultātā bieži notiek taksometru vadītāju un to pārstāvēto kompāniju savstarpējie konflikti klientu piesaistīšanā. Tāpat taksometru vadītāji bieži pārkāpj gan ceļu satiksmes noteikumus, gan rada diskomfortu pasažieriem, piemēram, smēķē salonā.
Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais vērsa uzmanību uz to, ka Rīgā ir 398 taksometru kompānijas, kuras darbojas tikai ar vienu auto un 76 - ar diviem auto. Rīgas pašvaldība, pēc spēkā esošās normatīvās bāzes, praktiski nevar kontrolēt un uzraudzīt šādus uzņēmējus, un pašvaldībai nav arī iespēju kontrolēt, vai šīs kompānijas ir nodokļu maksātāji un kā šī samaksa tiek veikta. Turklāt patlaban taksometru vadītāji principā ne ar ko neatšķiras no ikdienas autovadītāja, jo viņiem nav nekādu īpašu prasību, tik vien kā trīs gadu stāžs, kas rada bažas par drošu pasažieru pārvadāšanu.
Kā informēja Rīgas pašvaldības policija, kontrolējot pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem taksometriem, šā gada pirmajos četros mēnešos policija konstatējusi piecus ar smēķēšanas aizlieguma prasību neievērošanu saistītus pārkāpumus, 146 ar taksometra aprīkojuma prasību neievērošanu, septiņus - ar skaitītāja lietošanu, 30 - ar vadītāja pienākumu un kvalifikāciju, kā arī 346 - ar ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu saistītus pārkāpumus. Piemēram, laika posmā no 2014. gada 1.janvāra līdz 11.maijam Prāgas ielā pie autoostas ceļu satiksmes noteikumi pārkāpti 65 reizes.
«Problēmas turpina eksistēt, par ko liecina gan iedzīvotāju sūdzības, gan pieejamā statistika par pārkāpumiem. Likuma grozījumi situāciju uzlabos, tomēr mums vēl ir daudz jāizdara, lai visiem būtu vienādi spēles noteikumi. Diemžēl pašvaldībai šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, valsts ir ierobežojusi iespējas pašai pieņemt nepieciešamos lēmumus,» uzsvēra D.Turlais.
Komitejas sēdē tika uzklausīti ziņojumi no Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta un pārvadātāju pārstāvjiem. Izteiktie priekšlikumi tiks apkopoti un par tiem konkrētu lēmumu komiteja plāno pieņemt pēc divām nedēļām, 11.jūnijā.
