Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ražotāju piedāvājumā ir iespējams atrast dažādu dizainu, izmēru un materiālu durvis. Lai daudzveidīgajā piedāvājumā neapmulstu un varētu atrast kvalitatīvas un funkcionālas durvis, kas kalpotu vēl ilgi, vispirms nepieciešams apsvērt durvju novietojumu telpā un tam atbilstošāko durvju tipu. M-Lux kompānijas speciālisti sniedz ieteikumus, kā izvēlēties tās atbilstošākās durvis.

Vieta, kur durvis atradīsies

Durvis kalpo kā barjera starp mājokļa iekštelpām vai mājokli un ārtelpu. Durvīm ir jābūt viegli atveramām un aizveramām, kā arī tām jānodrošina mājokļa iemītnieku privātums un drošība. Ar to saprotot arī telpu ērtu pieejamību, nenobloķējot iekļūšanu tajās ar nepareiza izmēra vai vērsuma durvīm.

Durvju atrašanās vieta mājoklī ietekmē durvju tipu, to iekšējo konstrukciju un durvju apdares materiālu. Piemeklējot durvis noteiktai vietai mājoklī, ir jāņem vērā vērtnes iespējamais vēršanās virziens, to, vai tiek izmantota jau esoša vai no jauna veidota durvju aile, nepieciešamība pēc durvju aplodām, kā arī to, vai durvju konstrukcija spēs nodrošināt atbilstošu izturību un drošību, piemēram, ārdurvīm ir jābūt daudzreiz izturīgākām par iekšdurvīm. Laba izvēle ir M-lux dzelzs durvis, kas ir drošas un izturīgas.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

SKYDAS metāla durvis – uzticamības garantija. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta attiecībā uz ieejas durvīm, ir šāda – lai tās kalpotu kā īsts vairogs, droši aizsargājot mūs un mūsu mājokli pret nelūgtiem viesiem. Salonu un uzņēmumu, kas piedāvā metāla durvis un sola garantētu aizsardzību, ir atliku likām. Taču tikai viens uzņēmums Baltijas valstīs piedāvā durvis ar sertifikātu, kas garantē aizsardzību pret ielaušanos. Tās ir SKYDAS metāla durvis.

Uzņēmums SKYDAS ir lietuviešu kompānijas – durvju ražotājas – UAB Plieninis skydas oficiālais pārstāvis Latvijā. Augstā produkcijas kvalitāte un ievērojamā tehnoloģiskā izaugsme ir rezultāts, kas panākts, pateicoties visu pušu auglīgajai sadarbībai un strādāšanai pēc principa: «Tas, kas bija pieņemams vakar, nevar apmierināt rītdienas vajadzības.» Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādāti jauni durvju modeļi un to specifiskās īpašības tiek pārbaudītas notificētās laboratorijās. Klientiem tiek piedāvāti paši veiksmīgākie, sertificētie produkti.

SKYDAS turas pie uzskata: ielikt metāla durvis bez superdrošām atslēgām nav jēgas. Tāpēc visas piedāvātās durvis tiek komplektētas ar slēdzenēm, ko izgatavojuši pasaules labākie ražotāji: ASSA, ABLOY, DORMA, CISA, ATRA-DIERRE, MUL-T-LOCK, FIAM, MOTTURA. Kā papildaizsardzības līdzekli pret uzlaušanu kompānija piedāvā SKYDAS SAFETY DEVICE. Šī unikālā ierīce ir slēdzeni aizsedzoša rūdīta metāla plāksnīte jeb aizbultnis. Tas ne tikai apslēpj slēdzenes ražotāja nosaukumu, bet arī pasargā slēdzeni no izurbšanas. Pārliecinājies par šādu papildaizsardzību, zaglis uzreiz zaudēs interesi par durvīm. Savukārt saimniekam vajag tikai pielikt speciālu magnētisku atslēgu aizbultnim, to pavilkt uz leju un… durvis var atvērt! Aizbultnis viegli paceļas uz augšu, un pieeja durvīm atkal ir slēgta.

Atzīmējot Rudens Rīgas restorānu nedēļas tuvošanos un turpinot aizvadītajā gadā aizsākto tradīciju , nedēļas nogalē dažādās Rīgas vietās darbosies mobilais restorāns, kurā Rīgas labākie šefpavāri, kas vienlaicīgi ir Restorānu nedēļas dalībnieki, apmeklētājiem pasniegs komplimentus jeb nelielas uzkodas, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Īpašais Restorānu nedēļas busiņš darbosies no 2. līdz 4.oktobrim. Attiecīgi 2.oktobrī tas no plkst. 12 līdz 16 darbosies Dzirnavu un Alberta ielas krustojumā pie viesnīcas Albert hotel, un tajā savu sniegumu demonstrēs restorāni KID, MUUSU, Internatonal/Melnā Bite un Bestseller.

3.oktobrī no plkst. 11 līdz 16 tas piestās Kalnciema ielā, kur restorānu Olive Oil, Valtera restorāns, Elements, Le Dome un Benjamiņš šefpavāri iepriecinās Kalnciema tirdziņa apmeklētājus.

Savukārt 4.oktobrī no 12 līdz 15 tas durvis vērs t/c SPICE apmeklētājiem, Sajā dienā savus sarūpētos komplimentus pasniegs šefpavari no restorāniem Steiku Haoss, Ribs&Rock un Kaļķu vārti. Katrs restorāns attiecīgajā vietā darbosies vienu stundu.

No 10. līdz 16.oktobrim Rīgā norisināsies jau desmitā Rīgas restorānu nedēļa, kurā piedalīsies 57 restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Rīgas restorānu nedēļa oktobrī notiks jau desmito reizi, un redzam, ka četru gadu laikā tā ir kļuvusi par ļoti gaidītu notikumu Rīgā. Skaitļi runā paši par sevi - apmeklētāju skaits sasniedz vairāk nekā desmit tūkstošus katrā Restorānu nedēļā. Arī restorānu interese kļūst arvien lielāka, šo pasākumu padarot par tādiem kā svētkiem visā pilsētā. Protams, šo izdevību lielākoties izmanto tie, kuriem restorānu kultūra nav sveša, bet lielākais gandarījums ir par tiem, kuri to izbauda pirmo reizi, un tiem, kuri, pateicoties šim notikumam, atrod savu mīļāko restorānu Rīgā, » skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Rīgā atvērts jauns augstākās virtuves restorāns Per sé (tulkojumā no latīņu valodas – pats par sevi).

Restorāns atrodas Smilšu ielā, un orientēsies uz Vidusjūras virtuvi, kā arī ēdiena saderību ar vīnu. «Mēs iegādājāmies restorānu Per sé šā gada pavasarī, pēc tam aptuveni divu mēnešu laikā izveidojām ēdienkarti un vīnu karti, kā arī nolīgām personālu. Mēs paši esam no Sanktpēterburgas un mums daudz pieredzes ir darbā ar vīnu – restorānā atrodas aptuveni 400 vīnu, tādēļ savas prasmes un zināšanas centīsimies pielietot arī Rīgā,» intervijā norāda restorāna līdzīpašnieks Romāns Koritko. Viņš dzimis Rīgā, taču pēc tam uz dzīvi pārcēlies uz Sanktpēterburgu, taču, pēc viņa teiktā, jau sen sapņojis par restorānu Vecrīgā.

«Man jau sen patika restorāns Per sé. Es uz to devos ar ģimeni un draugiem, un pēc tam mēs sākām sarunas par tā iegādi,» stāsta Romāns. Uz jautājumu, kādēļ viņš iegādājies jau strādājošu restorānu, nevis atvēris jaunu, viņš atbildēja, ka ir grūti atrast piemērotu vietu, kā arī grūtāk ir tādēļ, ka jāveic remonts un jāiekārto restorāns. Viņš uzsver, ka restorāns Per sé jau strādāja ar panākumiem, un tas tika iekļauts White Guide 10 ieteicamo restorānu topā, tāpat arī Trip Adviser rekomendācijās, taču restorāns ir populārāks tūristu, nevis vietējo iedzīvotāju vidū, un jaunie īpašnieki šo tendenci centīsies mainīt. Viņu mērķis ir izveidot Per sé par gastronomijas gidu, palielināt tā popularitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī radīt konkurenci tādiem restorāniem kā Riviera, Rossini un citiem, taču tajā pašā laikā tas neplāno konkurēt ar restorānu Vincents. «Kaut gan no Vincenta ir aizgājis Mārtiņš Rītiņš, mēs neesam tā konkurenti, kaut gan es Per sé dēvētu par augstās virtuves restorānu,» viņš uzsver.

Šonedēļ Rīgā norisinās Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) rīkotā Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā savu dalību ir pieteikuši 45 restorāni, informē RTAB.

Resotrānu nedēļas laikā apmeklētājiem ir iespēja par 15 vai 20 eiro nobaudīt trīs ēdienu maltīti, ko sagatavojis katra restorāna šefpavārs.

Rudens Rīgas restorānu nedēļas koncepts ir Ar dabu šķīvī, kas radīts par godu Eiropas gastronomijas reģiona titulam, kas šogad piešķirts Rīgas-Gaujas reģionam.

Restorānu nedēļas ietvaros apmeklētāji varēs nobaudīt tādus ēdienus kā Latvijā audzēta strausa aknu pastēti ar tomātu želeju un kaltētām olīvām, cidoniju glazūrā ceptu cūkas pavēderi ar cūku pupu biezeni, grūbām, rožkāpostiem un alus glazūrmērci, trīsdesmit dienas nobriedināta bioloģiski audzēta liellopa gaļu, pagatavotu zemos grādos, ar muskatķirbja biezeni un kaņepju Demi-glas mērci un citas gardas maltītes. Desertā varēs nobaudīt brūkleņu karameles fondantu ar griljāžas saldējumu, karamelizētām auzu pārslām un cidoniju-griķu medus redukcijas marmelādi un citus šefpavāru gatavotus ēdienus.

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Pirmdien, 8.maijā, sākas 11. Rīgas restorānu nedēļa. Tās laikā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 46 Rīgas restorāni. Atzīmējot Eiropas gastronomijas reģiona titulu, šefpavāri tās radījuši atbilstoši konceptam Ar dabu šķīvī, informē Rīgas Tūrisma un attīstības birojā.

Ievērojot Restorānu nedēļas nosacījumus, ka ēdienam šīs nedēļas laikā ir jāreprezentē Latvijas un Baltijas virtuve, vismaz pusei produktu ir jābūt vietējas izcelsmes, kā arī nepieciešams izmantot sezonālos produktus, restorānos būs baudāmi ēdieni ar tādiem pavasarīgiem produktiem kā rabarberi, zaķskābenes, lakši u.c.

Kategorijā trīs ēdieni par 15 eiro piedalās sekojoši restorāni: Astor, Avalon,B-Bārs restorāns, Benjamiņš, Boulevard 33,Bruņinieku 63, Cup&Cino, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, De Commerce Gastro Pub 1871, Elements, Esplanāde, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Garage, Vīna bars, Gutenbergs, KID*, Konvents, KukBuk Restorāns, Moltto Grill&Wine, Niklāvs, OZO golfa kluba restorāns, Panorāma, Piramīda, Ribs&Rock, Rīgas Pērle, Steiku Haoss, Tinto, Zaļais Maksis, Zvejnieka dēls.

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

Madonas pusē tiks atvērts ziemas pop-up restorāns «Tas nav tas, ko tu domā», biznesa portālam db.lv pastāstīja organizatori.

«Tas nav tas, ko tu domā» piedāvās maltīti meža vidū, esot harmonijā ar dabu. Organizatoru piedāvājumā būs «spirgtais ziemas gaiss, sniegotas koku galotnes, gaismu spēles un sildošas uguns liesmas krāsniņā». Mežā rosīsies Latvijā populāri šefpavāri, kuri turpat uz vietas gatavos.

Kā atklāj pasākuma organizatori, radošā apvienība #VIEDI, no aukstuma nebūšot jābaidās, jo pop-up restorāns atradīsies apsildāmā kupolveida teltī. Telts ir caurspīdīga, kas ļaus vērot apkārt esošo ziemas ainavu.

Pirmais pasākums plānots 5.janvārī, un tajā piedalīsies šefpavārs Dzintars Kristovskis, kas ikdienā darbojas «Annas Design Hotel & Spa» virtuvē.

Pop-up restorāna nosaukums - «Tas nav tas, ko tu domā», liecinot, ka pasākuma tematikā būs jaušama neliela mistērija un noslēpumi.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgā, Dzirnavu ielā 31, atklāts jau otrais Vidusjūras virtuves restorāns – Riviera. Jaunais, 265 kvadrātmetru plašais restorāns atrodas tikai 50 metru attālumā no otra Riviera restorāna Antonijas ielā.

Gada siltajā sezonā jaunais restorāns spēs uzņemt vienlaicīgi vairāk nekā 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus un vairāk nekā 400 dažādu vīnu klāstu.

Otrais atpazīstamā zīmola Riviera restorāns ir veidots līdzīgā koncepta stilā – zilos, klusinātos toņos, lakoniski elegants un papildināts ar svaigiem dizaina elementiem. Ēdienkarte ir restorāna šefpavāra un līdzīpašnieka, vairāku starptautisku kulinārijas konkursu laureāta, Jāņa Sokolovska veidota. Pēc viņa vārdiem, tajā apvienoti labākie produkti mūsu reģiona gardēžiem saprotamā pagatavošanas veidā, ar Riviera raksturīgo, pazīstamo garšu. Savukārt restorāna vīna karti ir izstrādājis pazīstamais someljē un Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis.

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Pienācis laiks mainīt durvis.

Uzņēmums Skydas specializējas sertificētu metāla durvju uzstādīšanā un apkalpošanā. Pie mums ir pieejamas durvis ar dažādām specifikācijām no bāzes modeļa Skydas Standart, kas nodrošina augstu skaņas un siltumizolāciju gan kā dzīvokļu ieejas durvis, gan kā privātmājas ārdurvis. (Pilna komplekta cena, sākot no 609 EUR.) Privātmājas ārdurvis neizsalst līdz -30 grādiem. Visi Skydas durvju modeļi tiek aprīkoti tikai ar pasaules vadošo firmu slēdzenēm. Skydas Standart 2 durvju modelis ir ieteicams tiem klientiem, kuri vēlas apvienot augstu skaņas un siltumizolāciju, ugunsdrošību un paaugstinātu drošību. (Pilna komplekta cena, sākot no 945 EUR.)

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Šefpavāru duets Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais 31.maijā kāps uz pop-up restorāna Dinner on the lake plosta, lai viesus aizvestu garšu ceļojumā.

Vakars uz ezera jeb Dinner on the lake ir pop-up restorāns, kas atrodas uz peldoša plosta Kāla ezerā.

Šajā sezonā gaidāmi 15 pasākumi, kuros piedalīsies 13 Latvijā zināmi pavāri - Raimonds Zommers (restorāns Entresol), Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants (restorāna Trīs pavāru restorāns Tam labam būs augt saimnieki), Dzintars Kristovskis (Annas design hotel & spa restorāns), Sergejs Širipovs (restorāns Le Dome), Kristaps Sīlis ( restorāns Bruņinieku 63), Svetlana Riškova ( Grand Hotel Kempinski Riga restorāns ), ēst gatavošanas entuziasts Ritvars Toms Logins, Endijs Bērziņš ( restorānu ķēdes Vairāk saules īpašnieks), Valters Zirdziņš (restorāna Valters saimnieks), izcilais Jānis Zvirbulis (darbojas pie jauna restorāna izveides), Juris Dukaļskis (restorāns Trīs) un Lauris Aleksejevs (restorāna 36. līnija līdzīpašnieks).

SIA Eirodurvis kopš šā gada septembra ir oficiāls MetaLux rūpnīcas pārstāvis Latvijā.

MetaLux metāla durvis tiek izgatavotas Baltkrievijā vienā no lielākajām rūpnīcām savā nozarē, un milzīgie ražošanas apjomi ļauj izstrādājumiem nodrošināt zemu cenu.

Ražošanas procesā tiek izmantotas jaunas iekārtu līnijas, jo ražotne ir atklāta pavisam nesen – 2015. gadā. Pirmsākumos kompāniju nesauca MetaLux, un tas nebija ražotājuzņēmums, jo līdz 2015. gadam Baltkrievijas uzņēmums bija darbojies kā Ķīnā ražoto metāla durvju lielākais vairumtirgotājs, veidojot milzīgus pārdošanas apmērus – 120 000 vienību gadā. Izveidojot lielu sadarbības partneru loku un nopelnot kapitālu, tika pieņemts lēmums veidot savu rūpnīcu. Tā tika izveidota MetaLux rūpnīca. Galvenā uzņēmuma darbības veiksme ir augstas kvalitātes durvis par ļoti zemām cenām. Tāpat tika likts akcents uz standarta izmēru durvju ražošanu, lai panāktu īsus izpildes termiņus un augstāku produktivitāti. Standarta izmēri ļauj MetaLux produkciju ražot pat tad, ja vēl nav klientu, kas gatavi to pasūtīt. Tas dod iespēju rūpnīcu noslogot ar darbu, un gala rezultātā tiek panākta ļoti izdevīga cena klientiem.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Kuldīgas mazpilsētas sirdī esošais restorāns «Goldingen room» kurzemniekiem un pilsētas viesiem piedāvā baudīt Itālijas garšas un noskaņu.

Rātslaukumā esošais restorāns piedāvā Vidusjūras virtuvi un tai pieskaņotus Itālijas un Francijas vīnus. «Itālijas virtuve visiem asociējas ar picu un pastu, bet viss nav tik vienkārši. Ziemeļitālijā un Dienviditālijā ēd pavisam ko citu, ietekmes ir ļoti dažādas ja Ziemeļitālijas virtuve ir ļoti līdzīga Vācijas virtuvei, tad Dienviditālijā var izjust Marokas ietekmi,» stāsta «Goldingen room» īpašniece Santa Cine.

«Goldingen room» iespējams nobaudīt Neapoles picu, kura tiek cepta malkas krāsnī, kas kurināta ar ozolkoku, olīvkoku vai skābardi. Pica tiek likta uz 450 grādu karstas akmens virsmas, tāpēc mīklai iestājas termālais šoks, kas veicina to, ka maliņa uzpūšas. Neapoles pica no ierastajām atšķiras ar citu mīklas pagatavošanas un cepšanas veidu. Neapoles picai ir ļoti sena vēsture – pamanāmākā picas atšķirība no ierastajām ir mazā rauga deva un ilgais rūgšanas laiks, kurā mīkla piedzīvo divas rūgšanas fāzes.