Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā.

Beramkravu termināļa pirmās kārtas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma veica AS LNK Industries. Sadarbības līguma summa veido aptuveni 20 miljonus eiro.

«Šis beramkravu terminālis ļauj veikt sešu ļoti atšķirīgu beramkravu pārkraušanu, tostarp, graudu, jēlcukura un mālzemes. Vērtējot būvniecības procesu, Riga Bulk Terminal ir unikāls dažādu inženierrisinājumu dēļ, kas pirmo reizi īstenoti būvniecības praksē Latvijā, jo termināļa būvniecība veikta apbūves laukumā ar ļoti sarežģītiem grunts hidroģeoloģiskajiem apstākļiem,» saka AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

Šodien, 23. februārī no Liepājas ostas izveda kuģi Belo Horizonte ar līdz šim lielāko kravu – 54,2 tūkst. tonnas, kuģim sasniedzot iegrimi 11,1 m, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kravu lielums vistiešāk ir saistīts ar ostas dziļumu, jo dziļāki kuģu ceļi, jo kuģiem ir lielākas pieļaujamās iegrimes, kas ļauj uzkraut lielāku kravu. LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal termināla vadītājs Juris Matvejevs norāda - ja dziļumi kļūs vēl lielāki, varēs uzkraut arī lielākas kravas un būs vieglāk konkurēt ar citām ostām.

Nepilnu desmit dienu laikā LSEZ SIA Liepājas Bulk Terminal ostas 51. piestātnē panamax klases kuģī Belo Horizonte iekrāva 43,7 tūkst. tonnu kviešu un 10,5 tūkst. miežu.

Zem Libērijas karoga kuģojošais kuģis Belo Horizonte, kas būvēts vien pirms diviem gadiem Ķīnā, Liepājas ostā ienāca šā gada 14. februārī, bet 23. februārī Liepājas ostu atstāja, lai dotos uz Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos.

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Otrdien, 7.maijā notiks SIA "Riga Ropax Terminal" jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa metu konkursa uzvarētāju apbalvošanas ceremonija, informē "Riga RoPax Terminal" pārstāvji.

"Riga Ropax Terminal" jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa metu konkursa devīžu atvēršanas sēdē par potenciālo uzvarētāju atzina pasaulslavenās arhitektes Zahas Hadidas savulaik dibināto Lielbritānijas arhitektu biroju "Zaha Hadid Architects".

"Zaha Hadid Architects" metu konkursā ieguva visaugstāko žūrijas vērtējumu - 463 no maksimālajiem 500 punktiem, tādējādi iegūstot pirmo vietu. Otro vietu konkursā ieguva Igaunijas uzņēmums "R-Konsult", saņemot 384 punktus. Savukārt trešajā vietā ar 356 punktiem ierindojās ASV arhitektu birojs "Berenblum Busch Architects".

Plānots, ka, veiksmīgi virzot projektu, jaunais terminālis pasažieriem būs pieejams 2028.gadā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 517 677,94 tonnas dažādu kravu, kas ir par 57,3% vairāk nekā šā gada augustā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Līdz ar lietaino augustu šogad graudaugu sezona Liepājas ostā iesākās vēlāk. Kā skaidro stividorkompānijas, kravu īpašniekiem bija nepieciešams laiks, lai atrastu jaunus noieta tirgus lauksaimniecības graudiem, kas bija zemākas kvalitātes nekā sākotnēji plānots. 2016. gada septembrī Liepājas ostā beramkravas veidoja 78,8 %, ģenerālkravas 14,4 %, bet lejamkravas 6,8 %.

Šā gada septembrī lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā veidoja beramkravas, bet graudi un graudaugu produktu kravas septembrī veidoja 55,8% no visām kravām. Lielākais beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal septembrī pārkrāva 179 159, 70 tonnas, kas līdz ar graudaugu sezonas aizkavēšanos ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal valdes loceklis Juris Matvejevs norādīja, ka situācija ir stabilizējusies, ir noslēgti līgumi un plānotais 2 milj. kravu apgrozījums līdz gada beigām tiks nodrošināts. Tas veidos aptuveni 10% pieaugums salīdzinot ar 2015. gadu. Protams, savas korekcijas var ienest laika apstākļi – stiprs vējš, lietus.

Lielo ostu termināļu vidū konkurence saasinās; cieš no vagonu trūkuma Krievijā

Slikto laika apstākļu dēļ Latvijā, kā arī austrumu kaimiņvalsts likto šķēršļu dēļ pārkrauto graudu apjomi 10 mēnešu laikā salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada laika periodu samazinājušies par 15,8% līdz 3,14 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas un ostu dati. Katrā ostā situācija gan ir atšķirīga, taču visas ostas un termināļus vieno pieaugošā konkurence. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš meitas kapitālsabiedrības SIA LDz Cargo dati rāda, ka kompānija kopumā 10 mēnešos pārvadājusi 1,32 milj. t graudu, kas ir par 3,6% mazāk nekā pērn. Šajā laika periodā iekšzemes pārvadājumu apjomi auguši par 8% līdz 688,6 tūkst. t, bet caur ostām pārvadāto graudu apjomi sarukuši par 13,6% līdz 588,5 tūkst. t. Pēdējos gados visvairāk graudu pa dzelzceļu pārvadāts 2012. gadā, sasniedzot 2,16 milj. t, bet pērn tika pārvadāts 1,67 milj. t graudu, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2015. gada 12 mēnešos.

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 345,9 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā šā gada jūlijā, bet par 1,6% mazāk nekā 2013. gada augustā.

Joprojām lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3%, kam seko ģenerālkravas – 31,2% un lejamkravas 8,5%. 2014. gada augustā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 6757 pasažieri.

LSEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka kravu plūsma Liepājas ostā ir stabila, tomēr nenoliedzami to ietekmē līdz šim lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS Liepājas osta LM ierobežotā darbība, kas saistīts ar uzņēmuma mātes kompānijas AS Liepājas metalurgs maksātnespējas radītajām problēmām. Savukārt jāuzteic LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal, kas, salīdzinot ar 2013. augustu, ir spējusi trīskāršot savu kravu apgrozījumu, tādejādi kompensējot citu ostas uzņēmumu kravu apgrozījuma samazināšanos.

Pilnā sparā rit graudaugu sezona un lielākais Liepājas ostas lauksaimniecības beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal turpina graudaugu eksportu, stāsta termināla vadītājs Juris Matvejevs, piebilstot, ka oktobrī ir sasniegta sezonas kulminācija un bieži vien paralēli tiek krauti vairāki kuģi vienlaicīgi.

Kā norādīja Liepājas ostas Kustības dienesta vadītājs AnsisDaizis, lielo kuģu plūsma ostā ir ievērojami palielinājusies, īpaši tas jūtams līdz ar graudaugu sezonu, kad pārsvarā tie atved vai aizved lauksaimniecības produkciju.

Īstenotais Liepājas ostas padziļināšanas projekts ļauj uzņemt panamax klases kuģus un iekraut līdz iegrimei 11 m.

Tomēr, saglabājoties tendencei, ka kuģi kļūst arvien lielāki, arto nākotnē var nepietikt, jo labprāt kuģi kravu uzņem vienā nevis vairākās ostās, uzsverLiepājas speciālās ekonomiskās zonas ārvaldnieka vietnieks JānisLapiņš, tādēļ, pēc viņa domām, apsveicama ir uzņēmēja iniciatīva kuģa iekraušanu pabeigt jūrā, kas palielinātu Liepājas ostas konkurētspēju.

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums BaltEx Bulk piesaistījis 750 tūkstošu eiro lielu finansējumu no Swedbank ar attīstības finanšu institūcijas ALTUM garantiju 600 tūkstošu eiro apmērā, lai uzbūvētu jaunu graudu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli Liepājas ostā.

Pirmās kārtas būvniecību plānots pabeigt šogad augustā. Kopumā 30x60 m lielās noliktavas būvē BaltEx Bulk 2018. gadā investēs 900 tūkstošus eiro, bet nākamajos gados plānota vēl divu noliktavu būvniecība.

«Mēs esam divi augkopības uzņēmumi no Latvijas un Lietuvas, Balticagrar un Klauso ūkis, kas līdztekus pamatdarbībai lauksaimniecībā apvienojām spēkus, kopīgi izveidojot jaunu uzņēmumu BaltEx Bulk un sākām darbību jaunā biznesa segmentā. Ostas virziena biznesa attīstība mums ir būtiska, lai palielinātu graudu glabāšanas kapacitāti un paplašinātu eksporta iespējas gan Baltijas jūras reģionā, gan arī tālāk,» stāsta Durbes novadā strādājošā Balticagrar īpašnieks, lauksaimnieks Hauke Timsens (Hauke Thimsen).