Populārais Jūrmalas restorāns "36.līnija" (SIA Lauris Restaurant Service) ir slēgts, liecina informācija restorāna mājaslapā.

Restorāna īpašnieks Lauris Aleksejevs Db.lv apliecināja, ka restorāns slēgts uz laiku, lai vēlāk atgrieztos turpat un turpinātu darbu.

Viņš uzsvēra, ka risina radušos situāciju, lai restorāns atkal tiktu atvērts.

"Vēlamies informēt mūsu restorāna pastāvīgos viesus, mūsu uzticamos piegādātājus – ar kuriem kopā esam pārdzīvojuši krīzes brīžus, kuri vienmēr ir uzticējušies mums un atbalstījuši katrs kā varējis, lojālos darbiniekus – kuri ir uzticīgi mums līdz pēdējam un nav pametuši mūs šajā situācijā, bez kuriem mēs nekad nebūtu sasnieguši savus panākumus un atzinību no vairāku ārzemju valsts tūrisma ceļvežiem, par apstākļiem, kuru ietekmē esam spiesti pret savu gribu aizvērt restorānu. Gribam vērst Jūsu uzmanību, ka esam kopā ar Jums, risinām esošo situāciju un cīnīsimies par mūsu restorānu, darīsim visu, lai nepieviltu savus mīļos viesus un ilggadīgos piegādātājus, kurus vairāk uztveram kā partnerus.

Restorāna "Bar&Grill 36.line" pārvaldnieks SIA "Lauris Restaurant Service" pagājušajā gadā strādāja ar 910 797 eiro apgrozījumu, kas ir par 89,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 41 782 eiro apmērā pretstatā peļņai 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada rezultātus ietekmēja Covid-19 pandēmija un Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā.

Ņemot vērā apgrozījuma kāpumu 2022.gadā, "Lauris Restaurant Service" vadība pauž pārliecību, ka uzņēmums tuvāko divu līdz trīs gadu laikā spēs atgūt 2020.gada rādītājus.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka 2021.gadā un 2022.gadā "Lauris Restaurant Service" izmantoja virkni atbalsta programmu, tostarp dīkstāves pabalstu, Valsts ieņēmumu dienesta subsidēto algu pabalstu, kā arī saskaņojusi visu kavēto nodokļu apmaksas grafiku pieciem gadiem.

Šogad kompānijas vadība cer ekspluatācijā nodot īpašumu Jūrmalā, kura nomas līgums tika apstrīdēts 2019.gadā. Patlaban tiesvedība ir nonākusi Augstākajā tiesā. Pēc vadības ziņojumā minētā, ja tiesa lems par labu "Lauris Restaurant Service", kompānija šo teritoriju varēs izmantot vēl desmit gadus, kā arī vasaras sezonā izmantot pludmales nogabalu, kur līgums noslēgts līdz 2028.gadam.

Iedzīvotāju interese par restorānu āra terašu rezervāciju ir liela, atzina vairāku restorānu pārstāvji.

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš apliecināja, ka interese par terašu apmeklēšanu ir liela, tomēr uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāsaprot apmēri.

"Piemēram, tirdzniecības centra "Spice" restorānā mums ir 30 galdiņi, taču terasē būs seši galdiņi, lai viss atbilstu nosacījumiem. Ja atnāks cilvēki pa diviem, vienlaikus atbilstoši nosacījumiem varēsim apkalpot 12 cilvēkus," skaidroja Bērziņš.

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama. "Vajag kustināt ekonomiku. Ja jūnijā visu vienlaicīgi atvērtu vaļā, būtu daudz grūtāk visiem no pirmās dienas sākt strādāt, nekā atverot nozari pakāpeniski," stāstīja "Vairāk saules" līdzīpašnieks.

Arī restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzina, ka interesentu par galdiņu rezervācijām ir ļoti daudz. "Sestdien un svētdien [8. un 9.maijā] viss restorāns ir norezervēts, bet, protams, ar domu, ja kaut kas mainās, mēs viesiem atzvanām un brīdinām par jaunajām izmaiņām," teica Aleksejevs.

Tikmēr kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" vadītājs Ancis Romanovskis apliecināja, ka uzņēmums terases atvēršanai ir gatavs. "Cilvēki ir noilgojušies pēc kopīgām pasēdēšanām ja ne iekštelpās, tad kaut vai ārpusē," pauda Romanovskis.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša biznesa izšķiršanās 

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne...

Savukārt Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, komentējot, vai līdz ar terašu atvēršanu nav gaidāms cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, lai tās segtu iepriekšējos mēnešos radušos zaudējumus, norādīja, ka tad, ja kāds cels cenas, tad tas būs saistīts ar citu izmaksu kāpumu, nevis tieši zaudējumu segšanu.

"Redzams, ka citās nozarēs ir būtisks cenu kāpums. Ir iepludināta liela Eiropas nauda, kas veicina inflāciju, degvielas cenu kāpums tiešā veidā produktu un restorānu cenu kāpumu. Tāpat, ja daudzi cilvēki būs aizbraukuši uz ārzemēm, tad arī darbaspēka izmaksas kāps. Neviens jau neceļ cenas tāpat, ņemot vērā sīvo konkurenci, restorānu ir ļoti daudz," pauda Jenzis.

Jau vēstīts, ka no piektdienas restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Latvijā atzītie šefpavāri Lauris Aleksejevs (36.līnija), Māris Jansons (Kest), Mārtiņš Sirmais (Ramen Riga), Andris Rūmītis (Hercogs Garden) un Kristīne Vīksna (Tower Cafe) apvienojušies jauna koncepta līdzņemšanas restorānā Chef’s BOX – restorānā tiem, kas ceļā.

Chef’s BOX koncepts paredz, ka restorāna līmeņa ēdiens par ikdienā pieejamām cenām tiks sagatavots pēc individuāla pasūtījuma līdzņemšanai ērtos ilgtspējīgos iepakojumos. Pirmais Chef’s BOX restorāns uzsācis savu darbu Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, taču svinīgā atklāšana plānota šī gada 21.jūlijā.

“Laikā, kurā cilvēkiem restorānu apmeklēšana ir bijusi vairāk sapnis, nekā īstenība, mēs, pavāri, ejam tuvāk viņiem. Proti, vietām, kur cilvēki atrodas – viņu mājām, viņu darba vietām, viņu un viņu bērnu interešu izglītības vietām,” komentē viens no Chef’s BOX ēdienu autoriem, uzņēmējs, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Viens no Latvijas vadošajiem šefpavāriem un restorāna 36.līnija īpašnieks Lauris Aleksejevs outlet ciematā Piņķos atklājis grila kafejnīcu “Ranchero 36.line”.

Via Jurmala Outlet Village ierīkotās kafejnīcas ēdienkartē apvienoti tradicionālie meksikāņu un restorāna “36.line” ēdieni - uzkodas, zupas, picas, tortiljas, grilēti ēdieni, kā arī deserti. Kafejnīcā iespējams nobaudīt arī dažādus gaļas un zivju kūpinājumus.

“Ranchero 36.line ir restorāns, kas lieliski papildinās outlet ciematā pieejamo restorānu un kafejnīcu ansambli ar jaunām un unikālām garšām,” stāsta Via Jurmala Outlet Village direktore Anna Žigalova.

"Esam atvēruši grila kafejnīcu ar nosaukumu Ranchero, kas savā nozīmē saistās ar laukiem jeb konkrētāk ar zemi uz Meksikas un Amerikas robežas. Tas nozīmē, ka šeit jūs varat nobaudīt pikantus ēdienus, varbūt ne tik asus kā Meksikā, bet garšās ļoti bagātus. Ēdienkartē atrodami dažādi zivju un gaļas ēdieni, gardi un skaisti deserti, krāsnī cepta pica un daudz kas cits", stāsta Lauris Aleksejevs.

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms.

Tā norāda norāda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs. "Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," skaidro L.Aleksejevs.

Ņemot vērā, ka rit jau otrā "lokdauna" jeb "mājsēdes" nedēļa, LRB aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Tāpat LRB aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības, lai aicinātu nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kas vēl pirms atkārtotas ārkārtas situācijas izsludināšanas jau cieta smagus zaudējumus, bet tagad ir nolemti iznīcībai.

LRB arī pieprasa finanšu ministru Jāni Reiru atvainoties nozarē strādājošajiem par publiski pausto, ka viesmīlībā un ēdināšanā nodarbinātos cilvēkus sagaida pārkvalifikācija - “ātrāk varēs atrast labākās darbvietas”.

“Finanšu ministra līdzšinējā attieksme pret ēdināšanas nozari ir bijusi nepieņemama un politiķa necienīga, publiski aizskarot 30 tūkstošus nozarē strādājošos cilvēkus un demotivējot jauniešus izvēlēties darbu viesmīlībā. Mēs runājam par nozari, kas pat Covid-19 krīzē valstij nodokļos samaksāja vairāk, nekā saņēma valsts atbalstu, nemaz nerunājot par pirmspandēmijas laiku, kad nodokļos katru gadu tika samaksāti 150 miljoni eiro,” uzsver LRB valdes loceklis, šefpavārs Ēriks Dreiblants.

Sabiedriskā ēdināšana ir TOP1 nozare Latvijā, kurā darbu atraduši visvairāk ukraiņu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pašlaik nozarē strādā un ienākumus gūst 485 cilvēki, kas, bēgot no kara, patvērumi raduši mūsu valstī. Visvairāk ukraiņu ir pavāri – 224, virtuves darbinieki – 189 un viesmīļi – 103.

“Ēdināšanas nozare vienmēr ir bijusi atvērta, gan dažādu vecumu, gan tautību cilvēkiem. Tāpēc tā ir ļoti pretimnākoša ikvienam Ukrainas cilvēkam, kas vēlas strādāt un apgūt jaunas prasmes. Mēs kā ēdināšanas nozare esam priecīgi, ka šādā veidā varam dot savu ieguldījumu ukraiņu cilvēku atbalstam,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Visvairāk ukraiņu ir nodarbināti Rīgas un Pierīgas ēdināšanas uzņēmumos, pārsvarā tās ir sievietes, kas kopā ar bērniem un mazbērniem devušās bēgļu gaitās, kamēr vīrieši aizstāv savu valsti pret Krievijas uzbrukumu.

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Biroju komplekss “Verde”, attīstot papildu pakalpojumu klāstu, ir vienojies ar Latvijā atpazīstamo šefpavāru Lauri Aleksejevu par ilgtermiņa sadarbību - investējot turpat 600 000 eiro, vasarā plānots atvērt jauna koncepta dienas restorānu “Dia 36.line”.

Jaunais “Dia 36.line” dienas restorāns, kas darbosies arī kā kafejnīca un uzkodu bārs, būs 537 m2 plašs un atradīsies “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā.

Tā dizainu veido Veronika Novika saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un, protams, ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

“A-klases birojs nav iedomājams bez izcila ēdinātāja, un tieši tāds būs “Dia 36.line” restorāns. Esam cerības pilni, ka tas kļūs iecienīts ne vien mūsu nomnieku, bet arī Skanstes apkaimes un Rīgas klusā centra iedzīvotāju vidū,” komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore:.