ASV prezidents Baraks Obama atbalstīs senatoru grupas izvirzīto plānu valsts izdevumu samazināšanai, kas paredz nodokļu palielināšanu, apmaiņā pret valsts parāda griestu pacelšanu, kas nepieciešams, lai ASV neiestātos «tehniskais defaults», vēsta AP.

Senatoru grupas piedāvātais plāns ietver valsts budžeta tēriņu samazināšanu par 3,75 triljoniem ASV dolāru nākamo desmit gadu laikā, tostarp samazinot izdevumus sociālajai apdrošināšanai un medicīniskās palīdzības programmām Medicaid un Medicare.

Papildus tam jaunos nodokļos paredzēts iekasēt vienu triljonu dolāru. Plānam vēl jāiegūst ASV politisko spēku atbalsts un republikāņi to jau nosaukuši par «daudzsološu».

«Mums vairs nav laika nodarboties ar tukšu runāšanu, ir pienācis laiks rīkoties, lai atrisinātu šo problēmu,» pavēstīja B. Obama.

Tikmēr republikāņu kontrolētā ASV Pārstāvju palāta ir pieņēmusi citu taupības plānu, kas paredz pamatīgus federālā budžeta griezumus par 100 miljardiem ASV dolāru jau nākamajā gadā. Visticamāk, ka ASV demokrātu kontrolētais Senāts noraidīs šo plānu, un arī B. Obama ir paziņojis, ka izmantos savas veto tiesības, lai apturētu republikāņu plānu.

ASV prezidents Baraks Obama ir aicinājis amerikāņus izdarīt spiedienu pret republikāņiem, lai piespiestu tos uz kompromisu sarunās par ASV parādu griestu pacelšanu, brīdinot, ka maksātnespējā valstī izraisītu «dziļu ekonomikas krīzi,» vēsta AFP.

Uzstājoties televīzijā, B. Obama norādīja, ka visa atbildība par sarunu strupceļu ir jāuzņemas republikāņiem. Republikāņi atsakās atbalstīt ASV parāda griestu pacelšanu, līdz tiks veikti plaši federālā budžeta cirpumi, bet netiks paaugstināti nodokļi bagātniekiem.

Nespēja panākt kompromisu radīs «dziļu ekonomisko krīzi, par kuru pilna atbildība būs jāuzņemas Vašingtonai,» norādīja ASV prezidents, kurš atkārtoti noraidīja republikāņu piedāvājumu par īstermiņa vienošanos. Tas neatrisinātu problēmu un tagadējā krīze pēc pāris mēnešiem atkārtotos, uzsvēra B. Obama.

«Tas nav veids, kā pārvaldīt zemeslodes dižāko valsti. Tā ir bīstama spēle, kuru mēs nekad iepriekš neesam spēlējuši, un mēs nevaram atļauties to spēlēt tagad - ne tad, kad ir apdaudēts tik daudzu ģimeņu darbs un dzīvesveids,» stāstīja ASV prezidents.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar ekonomikas stimulēšanas plānu 447 miljardu ASV dolāru vērtībā, kam vajadzētu radīt jaunas darba vietas un likt miljoniem amerikāņu atgriezties darbā.

B. Obama arī aicinājis ASV Kongresu nekavējoties pieņemt viņa ekonomikas plānu, vēsta Fox News.

ASV prezidenta plānā paredzēts samazināt nodokļus gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem, kopējā nodokļu samazinājuma summa sasniegs 240 miljardus ASV dolāru.

25 miljardus ASV paredzēts tērēt skolu infrastruktūras uzlabošanai, lai modernizētu aptuveni 35 tūkstošus skolu. Vēl 35 miljardi dolāru paredzēti, lai novērstu 280 tūkstošu skolotāju un iespējamo atlaišanu.

50 miljardi dolāru tiks tērēti transporta infrastruktūras attīstīšanai un remontēšanai.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti Irākas un Afganistānas karu veterānu nodrošināšanai ar darba vietām, kā arī esošā policistu un ugunsdzēsēju skaita saglabāšanai.

ASV Baltais nams ir piedraudējis, ka prezidents Baraks Obama izmantos savas veto tiesības, lai netiktu pieņemts republikāņu piedāvātais taupības plāns, kam kritiku veltījuši arī paši republikāņi, vēsta BBC.

Tikmēr republikāņu Pārstāvju palātas pārstāvis Džons Bēners un B. Obama krīzes eskalācijā ir sākuši vainot viens otru. ASV prezidents nedēļas sākumā vērsās pie valsts iedzīvotājiem ar aicinājumu izdarīt spiedienu uz republikāņiem, piemēram, sūtot republikāņu kongresmeņiem e-pasta vēstules.

Republikāņu piedāvātais plāns paredz apjomīgus federālā budžeta griezumus, kas ļautu ietaupīt vismaz 1,2 triljonus dolāru desmit gadu laikā.

Tomēr B. Obama uzstāj, ka nepieciešams palielināt arī ieņēmumus, ar lielākiem nodokļiem apliekot bagātniekus, kam, savukārt, nepiekrīt republikāņi.

Šīs viedokļu atšķirības nav ļāvušas galvenajiem ASV politiskajiem spēkiem vienoties par taupības pasākumiem, kuri nepieciešami, lai varētu celt parādu griestus.

ASV maksātnespēja varētu iegāzt pasauli vērienīgā recesijā, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ja izveidojas zināmi traucējumi – pārliecības trūkums, ticības zaudēšana ASV parakstam – tas nozīmētu vērienīgas problēmas visā pasaulē un rastos jaunas recesijas sākšanās risks,» uzstājoties ASV televīzijā, sacīja SVF vadītāja.

Līdzīgu uzskatu paudis arī Pasaules Bankas prezidents Džims Kims, kurš sestdien nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV atrodas tikai dažu dienu attālumā no ļoti bīstama brīža. Viņš aicinājis ASV politiķus steidzīgi vienoties par parādu griestu palielināšanu. Dž. Kims uzsvēra, ka, jo tuvāk nāk 17. oktobris, kad ASV beidzas nauda, jo lielākas sekas esošā neskaidrība atstāj uz pasauli. «Bezdarbība var izraisīt procentu likmju kāpumus, pārliecības zudumu un izaugsmes mazināšanos,» Dž. Kima sacīto citē BBC.

ASV prezidenst Baraks Obama piektdien ir pārtraucis budžeta sarunas un devis ASV likumdevējiem 24 līdz 36 stundas, lai tie vienotos par nepieciešamajiem pasākumiem valsts maksātnespējas novēršanai, vēsta Reuters.

B. Obama, kas līdz tam bija zvērējis, ka tiksies ar galvenajiem likumdevējiem katru dienu līdz tiks panākta vienošanās par ASV parāda «griestu» paaugstināšanu, devis laiku demokrātiem un republikāņiem līdz svētdienas rītam, lai tie pārdomātu savu pozīciju.

Līdz šim ir tikuši piedāvāti īstermiņa pasākumi, kas ļautu pārrunām turpināties pēc 2. augusta, tomēr B. Obama tos ir noraidījis.

Jau rakstīts, ka, ja netiks panākta vienošanās ar Republikāņu partiju par valsts parāda «griestu» paaugstināšanu, tad jau no 3. augusta ASV varētu sākt neizmaksāt pensijas, pavēstījis ASV prezidents.

Ja netiks panākta vienošanās ar Republikāņu partiju par valsts parāda «griestu» paaugstināšanu, tad jau no 3. augusta ASV varētu sākt neizmaksāt pensijas, pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Pabalstus varētu nesaņemt arī invalīdi un kara veterāni, atsaucoties uz B. Obamas teikto, raksta Voice of America. «Es nevaru garantēt, ka pensijas tiks izmaksātas 3. augustā, ja mēs nevarēsim atrisināt jautājumu par parādu griestiem. Valsts kasē var vienkārši nebūt naudas,» telekanālam CBS stāstīja B. Obama.

Saskaņā ar prognozēm 2011. finanšu gadā ASV budžeta deficīts veidos 1,5 triljonus dolāru. 16. maijā ASV sasniedza kārtējos valsts parāda «griestus», kurus aizvadītajā gadā Kongress bija noteicis 14,3 triljonu dolāru apmērā. ASV administrācijai ir tikai dažas nedēļas laika, lai izvairītos no «tehniskā defolta», kurš var notikt jau pēc 2. augusta, ja Kongress nevienojas par «griestu pacelšanu».

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Grieķijas politiskie spēki nav spējuši pilnībā vienoties par reformām, kuras vajadzīgas, lai valstī varētu ieviest jaunus taupības pasākumus, kas nepieciešami starptautiskās palīdzības saņemšanai.

Savukārt valsts finanšu ministrs Evangels Venizels devies uz Briseli, lai vienotos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu palīdzības saņemšanu, prezentējot tiem nepabeigtu taupības plānu, vēsta Reuters. Grieķijas valdība norāda, ka koalīcijas partijas vienojušās par 90% no taupības plānā paredzētā.

Sarunas starp Grieķijas politiskajiem spēkiem nonāca strupceļā, kad koalīcijas partijas nespēja vienoties par starptautisko aizdevēju prasību samazināt pensijas, lai šādā ceļā ietaupītu 300 miljonus eiro.

E. Venizels aicināja koalīcijas partijas atrisināt savas nesaskaņas, brīdinot, ka Grieķijas izdzīvošana ir atkarīga no starptautiskās palīdzības un spējas vienoties ar privātajiem kreditoriem.

Grieķijas politiskās partijas spējušas vienoties par taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko palīdzību 130 miljardu eiro apmērā. Vienošanās panākta tikai dažas stundas pirms eirozonas finanšu ministru sanāksmes Briselē.

Iepriekš Grieķijas koalīcija nespēja vienoties par pensiju samazinājumu, kas ļautu ietaupīt 300 miljonus eiro. Grieķijas valdības pārstāvji norādīja, ka spējuši panākt kompromisu šajā jautājumā, tomēr plašākas detaļas netika sniegtas, vēsta BBC.

Jaunais starptautiskais aizdevums ir otrā finanšu palīdzības programma, kuru saņems parādu krīzes nomocītā Grieķija. «Eirogrupai būs augstākajā līmenī jāizlemj, vai nosacījumi ir izpildīti, pirms turpināt ar otru glābšanas programmu,» norādīja Eiropas Komisija.

Tikmēr Grieķijas arodbiedrības pavēstījušas, ka piektdien valstī uzsāks kārtējo ģenerālstreiku, lai protestētu pret paredzētajiem taupības pasākumiem. Streiks ilgs 48 stundas, pavēstījušas arodbiedrības ADEDY un GSEE.

Ķīna un Japāna aicinājušas ASV izvairīties no maksātnespējas iestāšanās, brīdinot, ka tā atstās sekas uz visas pasaules ekonomiku. Tikmēr republikāņi un demokrāti joprojām nav spējuši atrast vienošanos, kas atrisinātu saspīlēto situāciju.

Pekina nākusi klajā ar paziņojumu, ka «pulkstenis neapturami tikšķ» un aicinājusi Vašingtonu gādāt par ķīniešu investīciju drošību. Ķīnas valdība pieprasījusi, lai ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija spertu konkrētus soļus, kas nodrošinātu, ka valsts izvairās no maksātnespējas. «Parāda garantēšana ir vitāli svarīga ASV un pasaules ekonomikai. Tā ir ASV atbildība,» sacījis Ķīnas finanšu ministra vietnieks Žu Guangjao (Zhu Guangyao).

Bažas par ASV parādu krīzes ietekmi uz valūtu tirgiem paudusi Japāna. ASV maksātnespējas iespējamības pieaugums varētu likt investoriem atteikties no dolāra, kas strauji celtu Japānas jenas cenu. Tokija aicinājusi ASV atrisināt savus parādu griestu jautājumus bez tālākas kavēšanās. Japānas valdībai piederošās ASV parādzīmes varētu strauji zaudēt savu vērtību, ja situācija netiks atrisināta, paudusi Tokija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service brīdinājusi, ka varētu samazināt ASV AAA kredītreitingu, jo «pieaug iespēja», ka ASV varētu bankrotēt, vēsta BBC.

Iespēja, ka ASV nepaaugstinās parādu «griestus» ir maza, bet nav minimāla, norāda aģentūra. Bez «griestu» pacelšanas ASV aptrūktos nauda jau augustā.

Tikmēr Vašingtonā turpinās karstas debates par parādu «griestiem». Jau vēstīts, ka demokrāti un republikāņi nespēj vienoties par taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai samazinātu budžeta deficītu.

Republikāņi nevēlas pieļaut nodokļu palielināšanu un vēlas panākt valdības izdevumu samazināšanu, bet Demokrāti, savukārt, iebilst pret sociālo programmu apcirpšanu, bet vēlas ieviest augstākus nodokļus bagātniekiem un lielajām korporācijām.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

ASV likumdevējiem nav izdevies vienoties par budžeta izdevumu samazinājumu 85 miljardu dolāru apmērā automātiskas stāšanās spēkā atcelšanu.

Gadījumā, ja vienošanās tā arī netiks panākta, budžeta izdevumu samazinājums stāsies spēkā pusnaktī no piektdienas uz sestdienu (pēc ASV laika). Ceturtdien ASV prezidents Baraks Obama uzaicināja uz pārrunām gan demokrātu, gan arī republikāņu pārstāvjus. Sarunu laikā prezidents uzsvēra, ka automātisks budžeta izdevumu samazinājums negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku. Līdzīgu viedokli iepriekš paudis arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vēsta BBC.

Iecerētie ASV budžeta deficīta samazināšanas pasākumi sadalīti aptuveni vienādās daļās uz iekšzemes un militārajām programmām. Saskaņā ar aplēsēm, aptuveni 750 tūkstoši amerikāņu varētu zaudēt darbu pēc tam, kad spēkā stāsies minētie valsts izdevumu samazinājumi. Prognozēts, ka līdz septembrim lielākie darba vietu un finansējuma samazinājumi varētu notikt gaisa satiksmes kontroles, gaļas produktu inspekcijas, pretvēža pētījumu un militārās ražošanas jomās, vēsta Reuters.

Ja Grieķijas politiskie spēki nespēs vienoties par jauniem taupības pasākumiem, valsts var iegrimt haosā, brīdinājis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Patlaban problēma nav saistīta ar noteiktiem taupības pasākumiem. Tieši otrādi – kas notiks, ja vienošanās netiks panākta un valsts iegrims haosā. No šādiem riskiem ir jāizvairās, un tā ir visu lēmumu pieņēmēju atbildība,» teikts Grieķijas premjera izplatītajā paziņojumā.

Grieķijas partijas par jauniem taupības pasākumiem 11 miljardu eiro apmērā, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu turpmāku starptautisko palīdzību, cenšas vienoties jau vairākas nedēļas. Pret tiem iebilst Grieķijas Demokrātiski kreisā partija, kuras līderi uzsver, ka tos nekādā gadījumā neatbalstīs. Tas raisījis bažas par Grieķijas valdošās koalīcijas dzīvotspēju.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Grieķijas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtētos taupības pasākumus, kas nepieciešami, lai Atēnas saņemtu starptautisko aizdevumu 130 miljardu eiro apmērā, vēsta BBC.

Kamēr parlaments svētdien lēma par taupības pasākumiem, Atēnu un Soloniku ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši grieķu, kas iesaistījās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, vēsta BBC.

Sadursmju laikā protestētāji ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm apmētāja Grieķijas parlamentu, bet Atēnās tika aizdedzinātas vairākas ēkas.

Savukārt Grieķijas premjers Luks Papadems acināja ievērot mieru un uzsvēra, ka šādai varadrbībai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. «Vandālismam, vardarbībai un postīšanai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā un tas netiks pieciests,» pirms balsojuma parlamentā sacīja Grieķijas premjers.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

Grieķijas parlaments trešdien pēc asām debatēm ir apstiprinājis valdības pieņemtos taupības pasākumus, kas ir nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautiskās palīdzības tālākus maksājumus. Likumprojektu atbalstījuši 155 Grieķijas parlamenta deputāti, vēsta BBC. Lai tas tiktu akceptēts bija nepieciešama 151 parlamentārieša balss.

Pirms vēsturiskā balsojumu Grieķijas ministru prezidents Georgs Papandreu aicināja paralmenta deputātus atbalstīt taupības pasākumus sakot: «Mums ir jāizvairās no valsts sabrukuma. Vairs nav laika, lai atkāptos». Ja parlaments izvēlētos neatbalstīt taupības pasākumus, valstij pāris nedēļu laikā beigtos nauda, jo iepriekš ES atteicās piešķirt kārtējo finanšu palīdzības daļu, kamēr netiks pieņemti taupības pasākumi.

Ceturtdien Grieķijā paredzēts vēl viens kritiski svarīgs parlamenta balsojums par likumdošanas izmaiņu, kas nepieciešama, lai ieviestu taupības pasākumus. Sagaidāms, ka arī šis balsojums tiks pavadīts ar protestiem un plašām debatēm.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Itālijas Ministru prezidents Silvio Berluskoni otrdien tiekas ar koalīcijas partneriem, lai pārrunātu nepopulāro taupības pasākumu pieņemšanu, ar kuru palīdzību paredzēts ietaupīt 40 miljardus eiro, vēsta RTE News.

Taupības pasākumi ir izsaukši plašus strīdus valdošajā koalīcijā - valsts ekonomikas ministrs ir piedraudējis pat atkāpties, ja likumprojekts tiks izmainīts. Taču izmaiņas taupības pasākumu plānā, kas galvenokārt saistītas ar nodokļu samazinājumiem, vēlas panākt spēcīgā Ziemeļu Līga.

Tikmēr analītiķi un reitingu aģentūras, baidoties, ka Grieķijas finanšu krīze pārsviežas uz Itāliju, skubina valsti steidzīgi pieņemt taupības pasākumus. Starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s un Standard & Poor's ir jau brīdinājušas, ka varētu samazināt Itālijas kredītreitingu, jo valstij ir milzīgi parādi.

Atēnas ir pielikušas «pārcilvēciskas» pūles, lai varētu izpildīt eirozonas prasības pēc taupības pasākumu ieviešanas, un tāpēc Eiropai ir jārīkojas atbildīgi, sacījis Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs.

Tas noticis pēc tam, kad tika atcelta paredzētā eirozonas finanšu ministru (Eirogrupas) tikšanās Briselē, kuras laikā bija plānots pārrunāt ar Grieķijas aizdevumu saistītus jautājumus. Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers norādīja, ka Grieķija nav spējusi pārliecinoši demonstrēt savu apņemšanos īstenot taupības pasākumus.

«Es joprojām neesmu saņēmis nepieciešamās politiskās garantijas no Grieķijas līderiem par programmas īstenošanu,» sacīja Eirogrupas vadītājs. Tāpat Grieķijai vēl jāatrisina atsevišķi «tehniski» jautājumi, kas ir saistīti ar budžeta tēriņu samazināšanu.