Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Grieķi ir pauduši savu atbalstu palikšanai eirozonā un reformu īstenošanai - šāds dažādu ekspertu secinājums galvenokārt dzirdams pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušajām ārkārtas parlamenta vēlēšanām Grieķijā.

Protams, fakts, ka uzvaru nav guvuši reformas neatbalstošie galējie radikāļi, vismaz uz laiku atceļ ekonomikas karastāvokli Gieķijā, tomēr teikt, ka šī Dienvideiropas valsts būtu nostājusies uz reformu ceļa un maz ticams, ka no tā novirzīsies, būtu stipri vien pāragri un bezgala optimistiski.

Drīzāk gan mēs jau jaunās valdības veidošanas procesā varēsim vērot jaunus dumpjus, protestakcijas un tamlīdzīgus pasākumus, ar kuriem grieķi pārējo Eiropu, it īpaši eirozonu, pēdējā laikā ir stipri vien nogurdinājuši. Varētu teikt, ka grieķi ir pauduši atbalstu palikšanai eirozonā, bet ne taupības politikai. Tādējādi zīmīgi ir to ekspertu paziņojumi, kuri ir norādījuši, ka daudz būtiskāks Eiropas tautsaimniecībai šobrīd ir nevis ziepju operas turpinājums Grieķijā, bet gan ekonomiskie procesi Spānijā. Respektīvi, šobrīd arvien vairāk iezīmējas pāris būtiskas tendences.

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Grieķijas politiskās partijas spējušas vienoties par taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko palīdzību 130 miljardu eiro apmērā. Vienošanās panākta tikai dažas stundas pirms eirozonas finanšu ministru sanāksmes Briselē.

Iepriekš Grieķijas koalīcija nespēja vienoties par pensiju samazinājumu, kas ļautu ietaupīt 300 miljonus eiro. Grieķijas valdības pārstāvji norādīja, ka spējuši panākt kompromisu šajā jautājumā, tomēr plašākas detaļas netika sniegtas, vēsta BBC.

Jaunais starptautiskais aizdevums ir otrā finanšu palīdzības programma, kuru saņems parādu krīzes nomocītā Grieķija. «Eirogrupai būs augstākajā līmenī jāizlemj, vai nosacījumi ir izpildīti, pirms turpināt ar otru glābšanas programmu,» norādīja Eiropas Komisija.

Tikmēr Grieķijas arodbiedrības pavēstījušas, ka piektdien valstī uzsāks kārtējo ģenerālstreiku, lai protestētu pret paredzētajiem taupības pasākumiem. Streiks ilgs 48 stundas, pavēstījušas arodbiedrības ADEDY un GSEE.

Aģentūras Reuters fotogrāfs fotoattēlos iemūžinājis to, kā daži riteņbraucēji treniņam izmanto citādi pamestu 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja trasi Trebević kalnā netālu no Sarajevas, Bosnijā un Hercegovinā.

Lielākā daļa no 1984. gada ziemas olimpisko spēļu būvēm ir pārvērtušās par gruvešiem.

Arī bobsleja un kamaniņu trase pamesta sabrukšanai un ir vandaļu izpriecu vieta. Tomēr daži to izmanto arī sportiskiem mērķiem.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Baltijas lauksaimnieku protesta traktors šodien sasniedzis savu galamērķi – Briseli, lai kopīgi ar vairāk nekā 100 lauksaimniekiem piedalītos protesta akcijā pie Šūmaņa apļa, kur notiks Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam.

Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), lai pasākums būtu pamanāmāks, padomju laika traktors MTZ – 80 tiks izgaismots, kā arī ar īpašas skaņu sistēmas palīdzību, atskaņos Baltijas lauksaimnieku viedokļus par ES tiešmaksājumu politiku.

Savukārt paši lauksaimnieki būs tērpušies spilgtas krāsas vestēs ar protesta kampaņas logo. Protesta akcija iecerēta laika posmā no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Sagaidāms, ka uz brīdi protestētājiem varētu pievienoties Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip), kā arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuri šodien devušies uz Briseli, lai piedalītos nozīmīgajā ES samitā. Kopā ar protestētājiem, līdzīgi kā iepriekšējos protestos, būs arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

ECB Grieķijai palīdzēs, ja valsts politiķi darīs to, ko no tiem gaida aizdevēji

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūlija sanāksmes uzmanības centrā, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, bez lieliem pārsteigumiem bija ar Grieķiju saistītie jautājumi. Eiro bāzes likme netika mainīta, un tā palika pie 0,05% atzīmes. Tāpat negatīvā teritorijā tika atstāta eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes.

Katrā ziņā situācija Grieķijā ir satricinājusi eirozonas pamatus, jo skaidrs, ka monetārā savienība nav nemaz tik nesadalāma. Vieglu scenāriju nav un jāizvēlas mazāk dārgais. Piemēram, Royal Bank of Scotland Group ekonomistu aplēses liecina, ka drahmas scenārija gadījumā netiks atmaksāti līdz pat 75% no Grieķijas parādsaistībām. Pašlaik acīmredzot nolemts, ka mazāk dārga varētu būt Grieķijas paturēšana eirozonā, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku šī valsts tiks turēta pie likviditātes sistēmas. Nav gan skaidrs, cik paši grieķi būs gatavi reālām reformām un tālākai budžeta tēriņu samazināšanai, ņemot vērā arī nopietno iekšpolitisko pretestību (iespējams, grieķi sarūpēs vēl arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas).

Lai izvairītos no eirozonas sabrukšanas, ir jāpastiprina taupības pasākumi, uzskata Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Oli Rēns (Olli Rehn). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) uzsver, ka pašreizējā eirozonas uzbūve nav ilgtspējīga.

«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.

Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.

Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.

Grieķijas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtētos taupības pasākumus, kas nepieciešami, lai Atēnas saņemtu starptautisko aizdevumu 130 miljardu eiro apmērā, vēsta BBC.

Kamēr parlaments svētdien lēma par taupības pasākumiem, Atēnu un Soloniku ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši grieķu, kas iesaistījās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, vēsta BBC.

Sadursmju laikā protestētāji ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm apmētāja Grieķijas parlamentu, bet Atēnās tika aizdedzinātas vairākas ēkas.

Savukārt Grieķijas premjers Luks Papadems acināja ievērot mieru un uzsvēra, ka šādai varadrbībai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. «Vandālismam, vardarbībai un postīšanai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā un tas netiks pieciests,» pirms balsojuma parlamentā sacīja Grieķijas premjers.

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Atēnas ir pielikušas «pārcilvēciskas» pūles, lai varētu izpildīt eirozonas prasības pēc taupības pasākumu ieviešanas, un tāpēc Eiropai ir jārīkojas atbildīgi, sacījis Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs.

Tas noticis pēc tam, kad tika atcelta paredzētā eirozonas finanšu ministru (Eirogrupas) tikšanās Briselē, kuras laikā bija plānots pārrunāt ar Grieķijas aizdevumu saistītus jautājumus. Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers norādīja, ka Grieķija nav spējusi pārliecinoši demonstrēt savu apņemšanos īstenot taupības pasākumus.

«Es joprojām neesmu saņēmis nepieciešamās politiskās garantijas no Grieķijas līderiem par programmas īstenošanu,» sacīja Eirogrupas vadītājs. Tāpat Grieķijai vēl jāatrisina atsevišķi «tehniski» jautājumi, kas ir saistīti ar budžeta tēriņu samazināšanu.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Pēc Grieķijas politiķu trešā mēģinājuma izveidot koalīciju un runām par izstāšanos no kopējās valūtas zonas eiro pagājušo nedēļu noslēdz ar kritumu uzrādot 1.2955 kursu pret dolāru.

Eiropas kopējās valūtas kursa īslaicīgu kāpumu noteica pozitīvie Vācijas eksporta izaugsmes dati, paceļot kopējo valsts izaugsmi par 0.5% un paglābjot Eiropas ekonomiku no lejupslīdes šī gada pirmajā ceturksnī. Tiesa, tiklīdz Grieķijas valstsvīri kārtējo reizi pulcējās, lai rastu risinājumu problēmām, bet galu galā tikai nolēma noraidīt Vācijas izvirzītās prasības, eiro kurss attiecībā pret dolāru nokritās līdz 1.2789. Kā atzina Grieķijas kreisi noskaņotais politiķis Manolis Glezos: «Achtung Frau Merkel., Grieķijas iedzīvotāji grib dzīvot brīvībā, nevis jaunā Vācijas okupācijā.» Tomēr objektīvi jāatzīst, ka, lai arī daudzi izturas ļoti izvairīgi pret tā dēvēto jauno Vācijas diktatūru, Vācija ir tas glābšanas riņķis, kas notur Eiropu virs ūdens.

Vācijas farmācijas kompānija Merck KGaA Grieķijas slimnīcām parādu dēļ apturējusi pretvēža medikamentu Erbitux piegādi, vēsta Reuters.

Vācijas kompānijas finanšu direktors Matias Zaherts (Matthias Zachert) norādīja, ka eirozonas parādu krīzes skartajos Eiropas dienvidos valsts slimnīcas saskaras ar finansiālām grūtībām un bieži iekavē maksājumus.

Jūnijā Grieķijas valsts slimnīcām zāles pārtrauca piegādāt cita Vācijas farmācijas kompānija Biotest. Arī šī kompānija norādīja, ka uz tādu rīcību to pamudinājuši Grieķijas slimnīcu iekrātie parādi.

Merck finanšu direktors uzsvēra, ka medikamentu piegāžu apturēšana patlaban skar tikai Grieķiju un tikai vienu kompānijas ražoto produktu. Tāpat Grieķi joprojām varēs nepieciešamās zāles iegādāties aptiekās.

Eirozona varētu tikt galā ar Grieķijas aiziešanu no vienotā valūtas bloka, tomēr, ja grieķi pametīs eirozonu, tas prasīs daudz līdzekļu,» norādīja Vācijas kancelers Angelas Merkeles koalīcijas partneris un bijušais ekonomikas ministrs Rainers Brūderle (Rainer Bruderle).

«Pretēji situācjai, kas bija pirms diviem gadiem, tagad eirozona varētu tikt galā ar situāciju, ja vienotās valūtas bloku grieķi pamestu,» laikrakstam Handelsblatt norādīja R. Brūderle.

Viņš norādīja, ka grieķiem pašiem būtu jāizlemj, kurš variants – palikšana eirozonā vai tās pamešana – būtu labāks valsts ekonomikas atveseļošanai.

Grieķu aiziešana no eirozonas vairāk varētu ietekmēt patlaban nestabilākas eirozonas valstis, kā Itāliju un Spāniju.

Jau vēstīts, ka doma, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, tiek aplūkota no dažādām pusēm jau ilgāku laiku. Tā, piemēram, britu premjerministrs Deivids Kamerons trešdien pauda viedokli, ka eirozonas blokam ir «jāizlemj, vai tas vairāk sliecas uz potenciālas šķiršanās pusi».