Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Jau vairākus gadus var vērot tendenci, ka valsts amatpersonām ir lielas parādsaistības, tomēr šogad pieaugušas gan tās, gan izsniegto aizdevumu apmērs, liecina laikraksta Dienas bizness veiktā amatpersonu deklarāciju izpēte.

Lielas parādsaistības ir, piemēram, deputātam Valērijam Kravcovam – gandrīz 300 tūkstoši eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 410 tūkstošus latu, tāpat deputātam Imantam Parādniekam parādi pārsniedz 870 tūkstošus eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 420 tūkst.latu. Arī ministri nodarbojušies ar aizdošanu un aizņemšanos - izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam parāds ir vairāk nekā 93 tūkst.Ls, bet Artim Kamparam vairāk nekā 195 tūkstoši eiro. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis izsniedzis aizdevumus 178,8 tūkstošu eiro apmērā, bet tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs – dažādās valūtās vairāk nekā miljonu eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Fiziskās personas maksātnespējas process tiek vērtēts kā ceļš izkļūšanai no parādiem, tomēr eksperti tajā saskata ne mazumu nepilnību, norādot, ka ar šī procesa palīdzību no parādiem atbrīvoties un ekonomiskajā apritē atgriezties nevar cilvēki, kuriem ir samērā mazs nenokārtoto finansiālo saistību slogs un ienākumu līmenis nav augsts, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Dienai Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, runājot par to, ka parādu dēļ ierobežojumi tiek uzlikti privātpersonu banku kontiem, par fiziskās personas maksātnespējas procesu sacīja, ka «Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv». Viņš arī uzsvēra, ka «pastāvošais regulējums maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā».

Pamatojoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošo informāciju, to, ka «cilvēkiem, kuriem ir nelielas parādsaistības, iet smagnējo fiziskās personas maksātnespējas procesu nav izdevīgi», Dienai apgalvo arī Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš un uzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana «parādniekam izmaksā aptuveni 800 eiro».

Likumprojekts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir svarīgs, jo palīdzēs vairākiem cilvēkiem iziet no pelēkās zonas, šodienas Saeimas juridiskās komisijas sēdē, sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Šodien juridiskās komisija skatīja likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

TM uzsvēra, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir tiesiska rakstura pasākums, ja cilvēkam zemo ienākumu dēļ nav iespēja nokārtot savas parādsaistības.

Likums attiecas uz fizisko personu, kurai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kurām iestājies izpildes pienākums, un kuras nesasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmju slieksni.

Medina norādīja, ka uz šāda parāda atlaišanu varētu būt attiecināms arī uz kopējām saimniecībām, jo viņas dala sava budžetu.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Biznesa partneri baņķieris Valērijs Belokoņs un partijas Jaunais laiks dibinātājs Einars Repše pērnā gada nogalē izveidojuši nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds.

No lēmuma par "Mākslīgā intelekta fonda" dibināšanu secināms, ka fonda dibinātājs ir Belokoņs, bet ar Uzņēmumu reģistra (UR) pērnā gada 22.novembra lēmumu par fonda reģistrēšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par fonda amatpersonu ar tiesībām pārstāvēt nodibinājumu atsevišķi reģistrēts Repše.

Mākslīgā intelekta fonda mērķis ir veicināt Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstināt Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā.

Definētā mērķa sasniegšanai fonds paredzējis izveidot zinātnisku institūtu, kura «darbības ietvaros tiek īstenoti pētniecības projekti mākslīgā intelekta, informācijas un datoru tehnoloģiju, kā arī robotu tehnikas jomās», teikts fonda dibināšanas sapulcē apstiprinātajos statūtos.

Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Latvijas nacionālās aviokompānijas valdes locekļiem Lailai Odiņai un Vitoldam Jakovļevam stājoties amatā bijušas attiecīgi 280 tūkstošu un 44 tūkstošu eiro lielas parādsaistības, lieciena Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamās amatpersonu deklarācijas.

airBaltic līdzšinējā operāciju vadības direktore Laila Odiņa, kas nesen tika iecelta lidsabiedrības valdē, stājoties amatā deklarējusi 280 tūkstošus eiro lielas parādsaistības, kā arī uzkrājumus 20,9 tūkstošu latu un 31 tūkstoša eiro apmērā.

Otrs airBaltic valdes loceklis Vitolds Jakovļevs stājoties amatā deklarējis parādsaistības 44,13 tūkstošu eiro apmērā, kā arī uzkrājumus 1550 latu un 10 tūkstošu eiro apmērā.

Laila Odiņa skaidrā naudā uzkrājusi divus tūkstošus latu, AS Swedbank viņa uzkrājusi 900 latus un 15 tūkstošus eiro, bet Nordea bank Finland Plc Latvijas filiālē uzkrāti 18 tūkstoši latu un 16 tūkstoši eiro.

Lielākajai daļai tiesnešu parādsaistības nepārsniedz 100 tūkst. eiro, tomēr joprojām ir ievērojami daudz tiesnešu, kuru nenokārtotās saistības ir daudz lielākas.

Daudzi lielo kredītņēmēju vārdi savulaik bija atrodami starp tiem, kuri iesniedza prasību Satversmes tiesā (ST), raksta Neatkarīgā. Viena no tām bijusi Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Sanita Zakrevska. Viņai pērn bijušas 350,28 tūkst. eiro lielas parādsaistības, kas kopā ar vēl vienu latos izsniegtu kredītu pārsniedz 250 tūkst. Ls.

Viņa algā pērn no Tiesu administrācijas saņēmusi 14,4 tūkst. Ls latu jeb 1,2 tūkst. Ls mēnesī. Tas nozīmē, ka tiesneses alga bija mazāka par kredīta procentiem un pamatsummas atmaksu ar nosacījumu, ja kredīti ņemti uz 40 gadiem. Šā gada 15. janvārī S. Zakrevska beigusi pildīt tiesneses pienākumus.

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Jūrmalas pilsētas tiesa ierosinājusi SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Pieteikumu tiesā iesniedzis SIA Voleks Centrs, jo Ominasis Latvia uzņēmumam palicis parādā 18 tūkst. Ls par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa.

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis: «Ominasis Latvia ir nenokārtotas parādsaistības pret maksātnespējīgo SIA Voleks Centrs vairāk nekā 18 tūkst. Ls apmērā. Uzņēmums ir aicinājis Ominasis Latvia segt šīs parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu Ominasis Latvia parādu nav samaksājusi. Līdz ar to maksātnespējas lietas ierosināšana pret Ominasis Latvia ir likumsakarīga.»

Ja cilvēka parādsaistības pārsniedz 10 000 latu un viņam ir pienākums iesniegt tā dēvēto nulles deklarāciju, tad deklarācijā ir jānorāda arī visi pārējie parādi, pat ja tie ir par komunālajiem maksājumiem, telekomunikāciju vai citiem pakalpojumiem un to apjoms nesasniedz 20 latus, aģentūrai LETA sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" nodokļu speciālists Mārtiņš Korsaks.

Viņš skaidroja, ka sākumdeklarācija ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kuru parādsaistības pārsniedz 10 000 latu, taču deklarācijā sīki jānorāda visi parādi, kādi bijuši 2011.gada 31.decembra pusnaktī. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

Nodokļu speciālists gan piebilda, ka pats par to bijis pārsteigts, taču šāda prasība norādīt visus parādus ir secināma arī no VID skaidrojuma.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka sākumdeklarācija cilvēkam jāsniedz tad, ja parādi pārsnieguši iepriekšminētos 10 000 latu, bet tas nav jādara, ja, piemēram, viņam ir tikai komunālo maksājumu parāds, kas nav lielāks par 10 000 latu, vai palicis kāds nesamaksāts rēķins un kopējie šāda veida parādi ir mazāki par 10 000 latiem.

Pasaulei parāds nav brālis – aizdevumu nastas kļuvušas tik lielas, ka grūti iedomāties, kā tās tiks atdotas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz daudzu Rietumvalstu pēdējo gadu vēlmi iegrožot savus budžeta deficītus un to, ka iedzīvotājus šajos reģionos varētu uzskatīt par tādiem, kas jau tāpat ir uzņēmušies milzīgu kredītu nastu, pasaulē kopējā parāda apjoms turpinājis augt – turklāt ievērojami. Analītikas kompānijas McKinsey & Co pētījums liecina, ka kopējā parāda līmenis 47 pasaules vadošajās ekonomikās kopš 2007. gada pieaudzis par 57 triljoniem ASV dolāru līdz 199 triljoniem USD jeb par 40% (dati apkopoti uz pagājuša gada pirmā pusgada beigām)! Jāpiebilst, ka kopš 2000. gada kopējais pasaules parāda līmenis ir palielinājies gandrīz par 130%. McKinsey savā pētījumā arī secina, ka neesot liela pamata domāt, ka pasaules kopējā parāda pieauguma trajektorija saskatāmā periodā varētu mainīties.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Jau fakts vien, ka parādsaistības ievērojami pārsniedz kādas valsts amatpersonas gada ienākumus, met šaubu ēnu uz konkrētā ministra vai deputāta spēju neatkarīgi un objektīvi rīkoties

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā var aplūkot to cilvēku ieņēmumus un parādus, kas pieņem valstiski svarīgus lēmumus. Ar Latvijas ministru un lielāko parādnieku topu LR Saeimā var iepazīties arī DB 25.08.2014. numurā. Tiesa, publiski pieejamā informācija par valsts amatpersonām nav pilnīga, jo netiek atklāts, kurš naudu konkrētai amatpersonai ir aizdevis. KNAB gan ir noteicis, ka amatpersonām pašām jāizvērtē sava rīcība, iespējamā nonākšana interešu konfliktā un no lēmumu pieņemšanas savās interesēs jāatturas, bet cilvēki, kā zināms, nereti ir vāji, parādu akmens kaklā smags un, kā dzīvē pierādījies, arī godīguma slieksnis ne visiem ir vienāds.

Saeimas Saimnieciskā komisija trešdien vienbalsīgi apstiprināja Saeimas 2012.gada budžeta projektu, kurā izdevumi plānoti 11,46 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,68% mazāk nekā šogad, kad Saeimas izdevumi ir 11,77 miljoni latu.

Komisijas deputāti sēdē diskutēja par to, vai lietderīgi saglabāt Saeimas ložu Latvijas Nacionālajā operā, par ko izdevumi nākamgad plānoti apmēram 14 tūkstošu latu apmērā. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) interesējās, cik bieži loža tiek izmantota ārzemju viesu vešanai uz operas izrādēm un cik bieži operas apmeklējumiem piesakās paši deputāti.

Saimnieciskā komisija tomēr vienojās, ka 14 tūkstoši latu nav tik milzīga summa, lai to neparedzētu Saeimas budžetā, ņemot vērā, ka opera pilda reprezentatīvas funkcijas, kā arī tās nepietiekamā budžeta situāciju.

Tāpat izvērsās diskusija par Saeimas autobāzi. Komisijas loceklis Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) turpināja uzstāt, ka ir stingri jāizvērtē autobāzes izdevumi, kas paredzēti 1,7 miljonu latu apmērā, un ka noteikti atrodamas iespējas ietaupīt.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Nākamajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers sāksies veco liftu nomaiņa pret jauniem. Darbi izmaksās 923 904 eiro, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Kopumā tiks nomainīti astoņi lifti, kas ir gandrīz 40 gadus veci. Jaunie lifti būs modernāki un ievērojami ātrāki.

Pašreizējie lifti kustas ar ātrumu 1 metrs sekundē, bet jaunie pārvietosies ar ātrumu 1,6 metri sekundē. Tāpat lifti tiks aprīkoti ar vienotu vadības sistēmu, kas nozīmē, ka, nospiežot izsaukšanas pogu pie jebkura lifta, atbrauks tas lifts, kurš attiecīgajā stāvā var nonākt visātrāk. Pacientiem lifts vairs nebūs ilgi jāgaida, un lifti dienas gaitā spēs pārvadāt lielāku cilvēku skaitu.

Liftu nomaiņa notiks pakāpeniski. Vispirms tiks demontēta un nomainīta puse liftu - divi lifti katrā ēkas pusē. Tikmēr pārējie divi lifti katrā ēkas pusē turpinās darbu. Liftu nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada beigās.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.