Latvijas Banka otrdien, 8. septembrī, sāks 5 eiro sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija tirdzniecību, informē centrālā banka.

Monēta ir veltījums Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai, un tā ir īpaša arī formas un kaluma tehnikas ziņā. Monētas grafisko dizainu veidojusi Arta Ozola-Jaunarāja un ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Monētu veido divas atsevišķas daļas; uz vienas attēlots Rainis un uz otras – Aspazija ar viņas populārāko dzejoļu krājumu simbolizējošām sarkanām puķēm. Savukārt, monētu apgriežot, redzamas dzejas rindas, ko Rainis un Aspazija veltījuši viens otram.

Monētas maksimālā tirāža – 7000 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 59 eiro.

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr plāno par 38 935 eiro izsolīt namiņu, kurā savulaik vasarās uzturējušies dzejnieki Rainis un Aspazija.

Jūrmalas domes komitejās šis jautājums opozīcijas deputātu iebildumu dēļ tika skatīts vairākkārt. Tomēr, kā pastāstīja opozīcijas pārstāvis, deputāts Andris Čuda (VL-TB/LNNK), koalīcijas deputātu viedoklis un argumenti neesot mainījušies un arī aizvadītajā nedēļā notikušajā Izglītības un kultūras jautājumu komitejā domnieku pārsvars atbalstījis ideju par Salacas ielā 4 esošā īpašuma izsoli.

«Es uzskatu, ka uz šo īpašumu nav jāskatās kā uz dzīvokli, bet gan jāsaglabā tas publiskai pieejamībai. Neviens no šiem argumentiem netika komentēts un viņi vienkārši klusējot nobalsoja par izsoli,» apgalvoja Čuda.

Viņu satraucot arī tas, ka pēc izsoles tas kļūs par privātīpašumu un pašvaldība neplāno uzlikt par pienākumu jaunajam īpašniekam izvietot kādu informatīvu plāksni par ēkas vēsturi vai ko līdzīgu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA Modus būve par rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanu Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, informē VNĪ.

Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana, darbi uzsākti pēdējā no trim ekspozīciju vietām, kas tiks atjaunotas projekta ietvaros.

Līguma ietvaros līdz 2016.gada aprīlim tiks atjaunots autentiskākā no Raiņa un Aspazijas piemiņas vietām, to vismazāk skārušas pārbūves un pārmaiņas. Šī ir dzejnieku dzīves māja - Baznīcas ielas namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926.gada 15.septembra, Rainis - līdz savai nāvei - 1929.gada 12.septembrim, Aspazija - līdz 1933.gada pavasarim.

Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30 ir nozīmīga Rīgas centra koka apbūves daļa. Projekta ietvaros tiks atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu. Ēku unikalitāte īpaši izceļas uz trokšņainās ielas un lielo mūra namu fona.

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Hotel Jūrmala SPA renovējusi 31 jauna dizaina numuru viesnīcas 9. stāvā, piešķirot tiem trīs jaunas kategorijas - Comfort, Premium un Junior Suite.

Dizaina numuru izveidē investēti 0,9 miljoni eiro.

Numuru renovācija ir liels uzņēmuma izaicinājums, jo remontu darbi tika veikti nepiesaistot papildu finanšu līdzekļus no ārpuses. Turklāt tie notika viesnīcai turpinot aktīvu darbību, viesiem nodrošinot netraucētu un mierpilnu spa atpūtu.

“Ir pienācis laiks kļūt modernākiem, lai piedāvātu viesiem vēl kvalitatīvāku atpūtu, jo strādājam tirgū jau gandrīz 20 gadus," teic Arne Kalbus, Hotel Jūrmala SPA ģenerāldirektors.

Viņš piebilst, ka šis ir tikai sākums lielākām viesnīcas pārvērtībām, jo rudenī sāksies nākamo viesnīcas stāvu atjaunošana.

"Šobrīd dzīvojam lielā izaicinājuma laikā, kad tūrisma nozare joprojām atgūstas no krīzes un ārvalstu ceļotāju trūkums ir jūtams, bet tas neaptur mūs augt un attīstīties," papildina Dace Šķēle, Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja.

Aspazijas mājā Dubultos no rītdienas, 29.aprīļa skatāma uzņēmuma Dd studio veidota interaktīva izstāde Aspazija atgriežas Dubultos, kas tapusi sadarbībā ar Aspazijas mājas radošo kolektīvu.

Šajā divstāvu koka vasarnīcā Aspazija pavadīja sava m pēdējos 10 gadus. Atjaunotajā ekspozīcijā ir Aspazijas plašā ēdamistaba un viesu salons ar bagātīgi rotātu podiņu krāsni, puķainām mēbelēm un antīku radio, kurā var dzirdēt pašas Aspazijas balsi, ierakstītu 30 gadu beigās. Šauras koka kāpnes ved uz Aspazijas darbistabu, kur saglabājušās vairākas rakstnieces oriģinālās mēbeles.

Šodien Aspazijas māja kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu, Rīgas, Jūrmalas, Latvijas inteliģences tikšanās mājvietu. Dzeja un mūzika, māksla un vēsture, vienkārši draudzīgas sarunas rada Aspazijas mājas īpašo auru.

No 25. jūlija apmeklētājiem atvērts atjaunotais Raiņa muzejs Tadenava Jēkabpils novada Dunavas pagastā, informē Memoriālo muzeju apvienība.

Tadenavā Rainis pavadījis savus pirmos 3,5 dzīves gadus.

Muzeja kompleksu veido Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – 19. gs. 60. gados – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gs. 20. gados izveidotās jaunsaimniecības Dāboliņi dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs.

Jaunajā ekspozīcijā, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju H2E, saules motīvam piešķirta vadošā loma.

Pēc muzeja restaurācijas dzīvojamajā mājā apskatāmā ekspozīcija ir spēle, kurā ikvienam apmeklētājam ir iespēja ar interaktīvu rotaļu palīdzību izzināt Raiņa literāro mantojumu, kā arī attīstīt tēlainību un vēlmi pašam interpretēt. Ekspozīcijā atklājas arī Raiņa bērnības ainas, tēva Krišjāņa, mātes Dārtas un māsas Līzes nozīme mazā Žaniņa, kā tolaik mīļi dēvēja Raini, bērnības telpā – Tadenavā.

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja savā poēmā Daugava, kas tapusi no 1915. līdz 1919. gadam, zeme - tā ir valsts. Bez valsts arī zemei nav vērtības.

Valsts, tāpat kā ģimene, dod ietvaru un piederības sajūtu. Latvijas valsts, kas svin savu simtgadi, patiesībā vēl ir ļoti jauna, taču jau tik daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi. Tā piedzīvojusi īsu, bet spožu uzplaukumu, karus un deportācijas, nodevības no kaimiņiem un savējiem. Taču tā ir tikusi arī karsti mīlēta. Mīlēta līdz pēdējai asins lāsei un elpas vilcienam. Latvijas valstij ziedoja dzīvības brīvības cīnītāji Neatkarības kara laikā, par to cīnījās leģionāri, ar Dievs svētī, Latviju! uz lūpām gan uz Sibīriju, gan trimdā devās mūsu tautieši.

Līdztekus daudzajiem kolaborantiem un stukačiem Latvijas valstsgriba un apziņa bija dzīva daudziem cilvēkiem padomju okupācijas gados, kas tās dēļ bija gatavi izciest sodu gan cietumos, gan izsūtījumā. Valstsgriba bija tā, kas iedvesmoja Trešo, dziesmoto, atmodu, kas lika stāvēt uz barikādēm, aizmirstot par sevi. Valstsgriba spīdēja arī to bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku acīs, kuri pirms nedēļas Lācplēša dienā iededza svecītes krastmalā. Lai gan tik daudz pārdzīvojusi, Latvijas valsts nav kļuvusi senila un vecuma visgudrības pārņemta. Patiesībā mēs vēl esam jauni un pilni vēlmes dzīvot.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Huawei dizaineri pamanījušies ievietot prāvu 5,9 collu ekrānu krietni mazākām ierīcēm piedienošā korpusā

Kopš pērnā gada nogalē, vārda tiešākajā nozīmē zilās liesmās degdama, no skatuves nogāja viena no lielo telefonu «sejām» Samsung Galaxy Note 7, šajā lauciņā iestājās relatīvs pieklusums. Vismaz mūsu tirgū. Tomēr, kā jau teicis tautas dzejnieks Rainis, vieta ilgi nepalika tukša un jau šā gada sākumā uz veikaliem steidza Huawei milzenis Mate 9 ar 5,9 collu ekrānu.

Ķīnieši pilnīgi noteikti nav iesācēji tādu viedtelefonu izgatavošanā, kas daudziem lietotājiem pat pēc mūsdienu standartiem šķitīs pārlieku lieli. Jau 2013.gadā viņi laida pārdošanā Ascend Mate ar 6,1 collu ekrānu un kopš tā laika attīstījuši šo sēriju ļoti konkurētspējīgā produktā.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Birojos, kuros līdzās darbiniekiem strādā arī mājdzīvnieki, nevar sūdzēties par garlaicību, jo līdzās darba pienākumiem visiem kopīgi par tiem jārūpējas

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumā SIA Transact Pro mītošās zivis spēj nomierināt saspringtas darba dienas laikā.

Parādu piedziņas uzņēmumā SIA Paus Konsults papagailis Roze sniedz labu noskaņojumu gan darbiniekiem, gan biroja viesiem.

Imanta Ziedoņa muzeja ziemas rezidencē un fonda Viegli telpās mājo trīs dzīvnieki – labradors vārdā Dante un divas zivtiņas – Rainis un Zeltīte.

Par šiem draudzīgajiem kolēģiem - mājdzīvniekiem - lasi raksta galerijā!

#1/5

Sagaida miermīlīgs suns

Imanta Ziedoņa muzeja ziemas rezidencē un fonda Viegli telpās mājo trīs mājdzīvnieki – labradors vārdā Dante un divas zivtiņas – Rainis un Zeltīte. Par labu zivtiņām tika izlemts tādēļ, ka tās ir samērā viegli kopjamas, neiebilst, ja arī uz ilgāku laiku tiek atstātas vienas, bet tik un tā spēj radīt mājīguma sajūtu birojā. Savukārt labradors Dante darbu birojā uzsāka kopā ar savu saimnieci Lāsmu pagājušā gada rudenī. «Imanta Ziedoņa muzeja ziemas rezidences ciemiņi bieži vien jautā, kāpēc zivtiņas sauc par Raini un Zeltīti, nevis Raini un Aspaziju. Uz ko atbilde ir tāda, ka, pirmkārt, tie būtu pārāk klasiski vārdi pārim, otrkārt, tad neviens arī nejautātu kāpēc viena no zivīm ir Zeltīte, nevis Aspazija,» stāsta Imanta Ziedoņa muzeja komunikācijas vadītāja Alise Pabērza.

Foto: no Imanta Ziedoņa muzeja arhīva

#2/5

Par biroja klusākajām iemītniecēm, zivtiņām, rūpējas visi. Pie akvārija ir izveidots barošanas saraksts, kurā divreiz dienā atzīmējas kāds, kurš ir pabarojis zivtiņas. Savukārt labradors Dante pusdienas vienmēr ietur kopā ar visiem darbiniekiem ziemas rezidences virtuvē. «Kad birojā ierodas ciemiņi, sākumā tie tiek pabrīdināti, ka mums ir arī suns, jo reizēm Dante, kā jau uzticīgs savu kolēģu sargātājs, mēdz pacelt balsi un ir vērtīgi viesus informēt par iespējamo paskaļāko sagaidīšanu,» teic A. Pabērza. Parasti biroja viesi ir ļoti priecīgi par mājdzīvnieku klātbūtni Ziedoņa muzejā, jo tā tomēr ir vēl mazliet neierasta parādība Latvijā un šķiet, ka asociatīvi cilvēkos tas rada vairāk māju, personiskuma un viesmīlības sajūtu, ne tik stīvu un striktu darba atmosfēru, viņa turpina.

Foto: no Imanta Ziedoņa muzeja arhīva

#3/5

Parādus atgūst papagaiļi

Parādu piedziņas uzņēmuma SIA Paus Konsults birojā jau vairākus gadus mīt trīs papagaiļi - divi Žako šķirnes vārdā Žako un Marko un viens Kakadū vārdā Roze, kura parādus piedzen sesto gadu un tās vārds nav izvēlēts nejauši, bet gan tāpēc, ka papagailis ir rozīgi pelēkā nokrāsā. «Viens no patīkamākajiem ieguvumiem ir Rozes labais noskaņojums un neviltots prieks, ieraugot kādu no darbiniekiem. Viņa ik rītu mūs sveicina ar skaidri izrunātiem vārdiem «Čau, Roze» un sastāda kompāniju pusdienojot, kad stāsta dienas piedzīvojumus savā papagaiļu valodā un kopā ietur ēdienreizi,» stāsta Paus Konsults valdes priekšsēdētāja Baiba Priedīte. Rozes ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga un viņa pamatā mielojas ar papagaiļiem paredzētājām sēkliņām, taču bieži vien Roze tiek lutināta ar dažādiem putniem piemērotiem kārumiem, ko viņai sagādā biroja darbinieki. «Papagaiļi ar savu raksturu iederas ritmiskā darba vidē, jo tie ir draudzīgi, runātīgi un tieši tāpēc esam izvēlējušies papagaiļus kā mājdzīvniekus, kuri kopā ar mums pavada darba stundas ikdienā,» viņa stāsta. Mazs mīnuss varētu būt Rozes spalgā balss, kad ierauga kādu svešinieku, taču Roze spēj ātri pierast pie jauniem apstākļiem un ātri spēj sadraudzēties.

No SIA Paus Konsults arhīva

#4/5

Uztic noslēpumus zivīm

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumā SIA Transact Pro kopā ar komandu jau aptuveni desmit gadus «strādā» dažādu sugu zivis - cihlīdas, sami, kaķzivis, papagaiļzivis un gourami. Lielākās ir papagaiļzivis, tām arī doti mīļvārdi- Donats, Bubļiks un Pončiks, pateicoties zivju apaļīgajam veidolam. Kā zināms, zivis ir ne tikai vērtīgas Omega 3 taukskābes, bet tās ir lieliski sarunu biedri, kam var uzticēt jebkādus noslēpumus. Zivīm piemīt lieliskas spējas klausīties, tās nekad jūs nepārtrauks un neatteiks jums draudzīgu plecu. Tās nevajag meklēt starp plauktiem un tās neguļ uz datora klaviatūras, tās nevajag vest pastaigās un tās nesagrauzīs jūsu maiņas apavus.

Foto: LETA

#5/5

«Zivju vērošana normalizē asinsspiedienu. Īpaši tas noderīgi laikā, kad jānodod atskaites un gada pārskati. Pēc pētījumu rezultātiem, kur tika novērota grupa amerikāņu brokeru, kas sirgst ar hipertoniju, tika konstatēts, ka zemāks spiediens un mierīgāks sirds ritms ir tieši tiem, kuriem ofisā ir akvārijs ar zivīm,» stāsta SIA Transact Pro personāla vadītāja Sabīne Adgezalova. Par akvāriju vienmēr ir rūpējies viens un tas pats kopējs, kas nāk pie zivīm reizi mēnesī jau desmit gadus, bet ikdienā zivis baro un izklaidē kolēģi. Zivis zina savu ēdienreižu laikus, un sagaida barotāju noteiktā vietā, noteiktā laikā. Tās ēd speciālu sauso barību un saldētus tārpus. Dažas zivju sugas izrāda agresiju, kad aizstāv savu teritoriju vai barību. Rezultātā, daļa darbinieku var novērot zivju kaujas un organizēt neoficiālus totalizatorus par uzvarētāju.

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Latviešiem ir viens ļoti precīzs teiciens par runāšanu un darīšanu. Nedaudz modernizējot, tas skan: Ar muti Rīgā, ar darbiem internetā.

Liekas, gandrīz katrs aizvadītajā nedēļā ar muti pabija Rīgas rātslaukumā - komentāru, visādu viedokļu un tvitera straumes nebeidza vien beigties, skaidri norādot, kur doties Ušakovam ar visu viņa Ameriku. Bet lietām nonākot līdz darīšanai, uz protesta akciju atnāca vien šļaugans pārītis ar «žurnālisti» Baibu Strautmani priekšgalā. Turklāt, tie paši daži tādi visai mulsinoši. Vēl joprojām nevar saprast, ko īsti domāja demonstrants ar plakātu: «Jo vairāk protestēsim, jo labāk dzīvosim!» Taču, lai kāda arī nebūtu doma, viņš smagi kļūdījās. Ja ar protestēšanu saprot valdības krišanas un vadītāju atkāpšanās, tad spēkā ir gluži cita formula - jo vairāk maiņu, jo sliktāka dzīve.

Nevienlīdzības mazināšanas politika Lielbritānijā nonākusi pie Hamleta jautājuma; atbildi gan dot var tikai Rainis

Savulaik britu leiboristu valdības izlolotā labklājības politika, lai ilgstošos bezdarbniekus iesaistītu darba tirgū un mazinātu nabadzību strādājošo vidū, saskaroties ar globalizāciju un ES standartizēto pieeju labklājības politikai, ir nonākusi «būt vai nebūt» situācijā. Dauningstrītā atbildi redz konservatīvo valdības priekšlikumā reformēt pašreizējo ES sistēmu labklājības jomā. Pat ja tas neizdotos, ir skaidrs, ka uz britu labklājības politiku jau sāk attiekties Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārmainīsies.

Retorikai der jebkas

Gadījumā, ja neizdotos pārējo ES pārliecināt par labklājības politikas kompetenču atstāšanu pašu britu ziņā, Lielbritānijas valdībai ir arī plāns B, jo pašreizējā politika nav ilgtspējīga un pārmaiņām ir jābūt neizbēgami. Tas gan kopējam Eiropas projektam radītu ļoti negatīvu publicitāti Lielbritānijā, DB saka Londonas liberālās domnīcas politikas analītiķis Pāvels Svidlickis (skat. interviju blakus). Valdība par panākamajām reformām un labklājības kompetenču pilnīgu repatriāciju uz Londonu argumentē pie katras izdevības un pēc principa, ka «Kartāga ir jānodedzina», retoriski pamanās par savu dienaskārtību atgādināt jebkura jautājuma apspriešanā. DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Džordžs Osborns reformu priekšlikuma popularizēšanas tūrē Skandināvijā ar aicinājumu savest kārtībā pašmāju politiku nekavējās izmantot Ķīnas akciju tirgus kritumu. Tagad ārlietu ministrs Filips Hamonds saka, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļ- āfrikas imigrantu bēgļu krīze veicinās britu reformas prasībām pretestīgās Austrumeiropas sapratni par migrācijas radīto problēmu nopietnību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā apsveikumā Satversmes sapulces sasaukšanas dienā aicina atcerēties, ka 1920. gada 1. maijā tautas ievēlēti priekšstāvji sāka darbu pie Latvijas pamatlikuma, kas nostiprināja nesen izveidotās valsts pamatus un ļāva tai strauji attīstīties turpmākajos gados.

«Latvijas Satversmes sapulces pieņemtā Satversme uzturēja ļaudīs cerību uz brīvības atgūšanu okupācijas laikā, uz Satversmes pamata mēs atjaunojām savu valstisko neatkarību, Satversmē nolemtais mūs iedvesmo turpmākajiem darbiem Latvijas labā,» apsveikumā norāda Valsts prezidents.

«Latgales kongresa simtgadē jāatceras, ka Satversmes sapulce vainagoja Latvijas tautas apvienošanos vienā valstī. Savus delegātus Latvijas nākotnes izlemšanai ievēlēja visi jaunās valsts novadi - Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Ievēlēto deputātu vidū bija ievērojamākie Baltijas latviešu, Latgales latviešu un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvji. Kopā Latvijas nākotni veidoja Jānis Čakste un Rainis, Francis Trasuns un Francis Kemps, Pauls Šīmanis un Mordehajs Dubins. Godināsim mūsu valsts dibinātājus, kuru godprātīgais darbs un ticība Latvijai ir devusi iespēju šodien mums pašiem lemt savu un savu bērnu nākotni,» aicina R.Vējonis.

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk.

Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd. Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Katar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%). Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%. Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Apbalvošanas ceremonijā sestdien, 10. jūnijā, Miami, ASV tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam Tadenavā.

Šogad balvu saņēma arī tādi projekti kā Nacionālā Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeja ekspozīcija Vašingtonā, ASV (dizains Ralph Appelbaum Associates), ekspozīcija La Cité du Vin Bordo, Francijā (dizains Casson Mann), ekspozīcija Closed Worlds Ņujorkā, ASV (dizains Pentagram).

SEGD konkurss tika izveidots 1987. gadā, lai atzīmētu pasaules sasniegumus vides grafikas dizainā. Tā mērķis ir veicināt vizuālās komunikācijas izmantošanu vidē un parādīt tās svarīgo lomu.

Pretstatā mūsdienās izplatītajai satura iegūšanai digitālajos nesējos, H2E veidotā muzeja ekspozīcija apmeklētājiem liek darboties ar rokām un taustāmiem izziņas materiāliem. Ekspozīcija ir veidota kā rotaļa, kas mudina ieraudzīt un saklausīt visu, ko piedzīvojis izcilais latviešu dzejnieks, dramaturgs un politiķis Rainis (1865-1929) savas dzīves pirmajos gados. Šī vieta bija viņa personības veidošanās pamats, tādēļ ekspozīcijas koncepcija ir bērnības muzejs. H2E veidotā stāsta mērķauditorija ir bērni, un tās saturu viņi izzina ar koka lodīti, kas izved cauri visai ekspozīcijai.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.