Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās ES fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Ārstniecības iestādes projektu ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt nepieciešamos būvdarbus, kā arī pilnveidot infrastruktūru - iegādāties medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, informācijas tehnoloģiju aprīkojumu, kā arī mēbeles un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

Programmas nosacījumi paredz, ka trešās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs 22 ārstniecības iestādes: SIA «Jūrmalas slimnīca», SIA «Kuldīgas slimnīca», SIA «Ogres rajona slimnīca», SIA «Alūksnes slimnīca», SIA «Krāslavas slimnīca», SIA «Preiļu slimnīca», SIA «Siguldas slimnīca», SIA «Tukuma slimnīca», Līvānu novada domes pašvaldības SIA «Līvānu slimnīca», SIA «Aizkraukles slimnīca», SIA «Bauskas slimnīca», SIA «Limbažu slimnīca», SIA «Ludzas medicīnas centrs», SIA «Saldus medicīnas centrs», Pašvaldības SIA «Saulkrastu slimnīca», SIA «Priekules slimnīca», SIA «Rīgas 1. slimnīca», SIA «Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca». Katrai ārstniecības iestādei pieejamo finansējuma apjomu ir noteicis Ministru kabinets.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Lielākās Kurzemes un Vidzemes slimnīcas ir sagatavojušās šonakt gaidāmajai vētra.

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Ne visi galvaspilsētā notiekošie ielu remontdarbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim, tomēr visi posmi pie skolu teritorijām būs pabeigti, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters.

Termiņu iekavēšanos Valpēters skaidroja ar pašvaldības AS Rīgas Siltums un SIA Rīgas ūdens, kā arī AS Sadales tīkls veicamajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem.

Ietvju remontdarbi aizkavēsies Brīvības, Stabu, Dzirnavu un Elizabetes ielā. Brīvības ielas ietvju pārbūves darbus paredzēts pabeigt līdz 9.septembrim, savukārt Dzirnavu ielā paredzētos Sadales tīkla remontdarbus paredzēts pabeigt līdz 15.septembrim.

Tāpat Brīvības ielas remontdarbi posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam tiks atlikti līdz nākamā gada pavasarim, jo Rīgas siltums nepaspēs paveikt visus nepieciešamos remontdarbus tik ātri, lai būtu iespējams šajā posmā uzklāt kvalitatīvu asfalta segumu, skaidroja Vālpēters.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Pērn VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca apgrozījums sasniedzis 55,34 miljonus latu, kas ir par 3,66% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadu slimnīca noslēgusi ar 2,48 miljonu latu lieliem zaudējumiem, kas gan ir vairāk nekā 3,5 reizes mazāki nekā 2011.gadā.

Aizvadītajā gadā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca par valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem guvusi ieņēmumus 44,85 miljonu latu apmērā, kas ir par 1,18 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gadā.

Pērn ieņēmumi no pacientu iemaksām sasnieguši 3,12 miljonus latu, savukārt slimnīca par apmācības īstenošanu un zinātnisko darbību saņēmusi ienākumus 2,179 miljonu latu apmērā.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, pērn stacionārā ārstēti 46,79 tūkstoši pacientu, savukārt dienas stacionārā - 21 tūkstotis pacientu, bet ambulatoro apmeklējumu skaits pērn sasniedzis 271,6 tūkstošus, kas ir par 17,73 tūkstošiem pacientu vairāk nekā 2011.gadā.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto jauno A2 korpusu.

Pārņemšanas process no SIA "Velve" sākas trešdienas rītā, notikuma vietā bija ieradušies arī Valsts policijas darbinieki, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.

Pēc vairākām stundām pārņemšanas process noslēdzās.

Pārņemšana notikusi vienpusēji no PSKUS puses, "Velve" savukārt joprojām uzskata, ka pārņemšana notikusi prettiesiski, noskaidroja aģentūra LETA.

Pagājušās nedēļas otrdienā, 13.februārī, tika lauzts būvniecības līgums starp PSKUS un "Velve", jo būvnieks neievēroja būvniecības termiņus, būvobjektā tika konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi. Sākotnēji bija plānots, ka slimnīca pārņems jaunuzbūvētās slimnīcas korpusa daļas no "Velve" 20.februārī, taču tā nenotika.

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par teju 2,6 miljonu latu ieguldīšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālā.

Valdības sēdes slēgtajā daļā valdība izskatīja un nolēma atbalstīt VM iesniegto informatīvo ziņojumu par stāvokli Rīgas Austrumu slimnīcā, bet gala lēmums par līdzekļu ieguldīšanu vēl jāpieņem Saeimā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pašreiz plašākus skaidrojumus par finanšu izlietojumu nevarēja sniegt, vien sacīja, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši gala lēmumā noteiktajam mērķim.

Kā ziņots, 14.augustā valdība nolēma ieguldīt desmit miljonus latu otras Latvijas lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pacientu skaits 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis, tomēr slimnīca pērno gadu noslēgusi ar zaudējumiem, sarucis ir arī slimnīcas apgrozījums, liecina informācija Lursoft.

Pārskata gadu slimnīca noslēdza ar zaudējumiem 8,9 milj. Ls apmērā, savukārt 2010. gadā slimnīca strādāja ar 531,2 tūkst. Ls peļņu. Pērn slimnīcas apgrozījums bija 53,4 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, ir par 8% mazāks.

2011. gadā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir guvusi 43,7 milj. Ls ieņēmumus par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem, kas ir par 6,8 milj. mazāk nekā 2010. gadā. Par apmācības un zinātnisko darbu slimnīca pērn guva ieņēmumus 1,7 milj. Ls apmērā, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājušies par 321,8 tūkst. Ls. Aizvadītajā gadā slimnīca ir sniegusi fiziskām un juridiskām personām medicīnas maksas pakalpojumus - kopumā sešu milj. Ls apmērā, kas ir par 303,8 tūkst. Ls vairāk nekā 2010. gadā.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā atklāts Latvijā pirmais Klīnisko pētījumu ambulatorais centrs, informē slimnīcas pārstāvji.

Par Slimnīcas komercdarbībā nopelnītiem līdzekļiem no klīniskajiem pētījumiem ir radīts moderns klīnisko pētījumu centrs, kas ir Slimnīcas Zinātniskā institūta struktūrvienība. Moderna infrastruktūra un medicīniskais aprīkojums ambulatoro klīnisko pētījumu veikšanai, paaugstināts komforts pacientiem - tā ir jaunā Slimnīcas radītā vide klīnisko pētījumu norisei.

Slimnīcā vienlaikus norit vairāk nekā 160 klīniskie pētījumi dažādu zāļu un medicīnisko ierīču izstrādei. Slimnīca ieņem līderpozīciju Latvijā kā klīnisko pētījumu centrs. Galvenās klīniskās izpētes jomas ir endokrinoloģija, pulmonoloģija, kardioloģija, gastroenteroloģija, reimatoloģija, redzes saslimšanas, nefroloģija, neiroloģija, asinsvadu ķirurģija, onkoloģija un uroloģija, . Pētījumus veic vairāk kā 100 ārsti - pētnieki ar izcilu pieredzi, nozaru viedokļu veidotāji, no tiem vairāk kā 30 pieredzējuši atbildīgie pētnieki.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.