Ēnu ekonomikas apkarošanu finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB min kā vienu no galvenajām prioritātēm. Viņa norāda, ka liela daļa sabiedrības un pat valsts iestādēs strādājošie akceptē nodokļu nemaksāšanu. Kā viens no risinājumiem tam būtu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakārtošana, tostarp tīrīšana.
Fragments no intervijas:
Kuru uzskatāt par steidzīgāk risināmo un neatliekamāko problēmu?
Nav vienas problēmas, bet gan pasākumu kopums, kas mums ir jāveic, lai stiprinātu tautsaimniecību, kas arī ir galvenais uzdevums. Tāpēc arī nācu uz Finanšu ministriju (FM), saprotot, ka FM ir labs instruments, lai attīstītu uzņēmējdarbību, kā arī, lai traucētu, ja tiek veiktas nepareizas darbības. Nodokļu politika – jārada drošības sajūta gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai un jāpierāda, ka gadījumā, ja būs kādas izmaiņas, tad tās būs pārdomātas, nebūs sasteigtas un izrautas no konteksta tāpēc vien, lai piepildītu valsts budžetu.
Es priecājos, ka ir piesaistīti Pasaules Bankas (PB) eksperti. Gada beigās jābūt redzējumam un priekšlikumiem nodokļu politikas izmaiņām. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs sēžam un gaidām, ko tad PB mums piedāvās. Tas ir abpusējs darbs, lai saprastu, kuri darbi ir vissvarīgākie. Galvenie uzdevumi nodokļu politikā ir tautsaimniecības stiprināšana, nevienlīdzības samazināšana un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana. Redzams, ka rezerves nodokļu politikā nav darba spēka nodokļos, bet gan kapitāla un patēriņa nodokļos. Es neticu agresīvām nodokļu izmaiņām un iniciatīvām, piemēram, piemērojot zemus nodokļus nerezidentu kompānijām, ar domu, lai Latvija kļūtu par kaut kādu ofšoru valsti, jo tas vienmēr nāk komplektā ar milzīgiem riskiem, pat drošības jautājumiem. Sabiedrība gaida, kas notiks ar mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Redzu, ka būs divi virzieni. Vieni būtu tā saucamie dzīvesstila uzņēmumi, kuriem būtu jābūt kādai vienkāršotai nodokļu likmei, piemēram, amatniekiem, mazajām kafejnīcām, kas nav ar lielu izaugsmes potenciālu. Otri būtu tā saucamās gazeles jeb dusošās skaistules – tādi start-up, kam ir izaugsmes potenciāls un kuriem būtu nepieciešams atbalsts ieskriešanās periodā. Jādomā par atbalstu investoru piesaistei un jaunu ražotņu izveidei, palīdzot tādiem uzņēmumiem, kuri ir pietiekami spēcīgi un veic investīcijas ražošanas attīstīšanā.
Kopumā, ja mēs domājam par nodokļu politiku, tad tiešām – līdz šim ir domāts tādā kā šaurā rāmī.
Kādēļ Latvijā ir tik liels ēnu ekonomikas īpatsvars?
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti augsts. Redzam, ka PVN ir viens no nodokļiem, kur mēs neiekasējam pietiekami daudz. Te ir vairāki bloki – ir tādi, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību un vienkārši to neuzrāda, vai arī uzrāda, bet nesamaksā visus nodokļus, piemēram, aplokšņu algas, kas ir grūti medījams pasākums. Ir kases aparātu grozīšana, kā arī nodokļu jeb karuseļu shēmas, kurās ne tikai nesamaksā nodokļus, bet pat vēl izkrāpj naudu no valsts.
Tostarp ir arī neuzticība varas spējai administrēt nodokļus. Aptaujājot sabiedrību, mēs redzam, ka liela tās daļa attaisno nodokļu nemaksāšanu. Aptaujājot valsts iestādēs strādājošos, var redzēt, ka aptuveni puse no cilvēkiem uzskata, ka daļēja nodokļu nemaksāšana ir laba.
Visu interviju Reizniece-Ozola: esam kļuvuši par finanšu centru, bet neprotam to uzraudzīt lasiet 18. marta laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
#2/3
