Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Golfa laukumā Viesturi 22.jūlijā notika jubilejas turnīrs, kurā piedalījās arī vairāki golfa spēlētāji, kuri ar savu golfa spēli pirms 20 gadiem 1998.gada jūlijā atklāja Latvijā pirmo golfa laukumu un tādējādi aizsāka Latvijas golfa tradīcijas.

Spēlētāji turnīra laikā dalījās atmiņās par 20 gadus veciem notikumiem, savukārt vairāki no viņiem saņēma piemiņas medaļas Golfa pamatlicējs Latvijā.

Medaļu saņēma golfa laukuma Viesturi pirmā direktore Sandra Opīte, Latvijā pirmais golfa treneris Vilnis Baltiņš Jr, golfa kluba Viesturi pirmais prezidents Gunārs Pīlādzis, golfa laukuma Viesturi un Latvijas golfa federācijas pirmais sabiedrisko attiecību veidotājs Kristians Rozenvalds, portāla Golfs.lv redaktors Gundars Galkins, kā arī spēlētāji: diplomāts Pēteris Elferts, Vitālijs Gavrilovs ar sievu Lidiju Gavrilovu un Aldis Puisītis ar sievu Daigu Puisīti.

«Šo 20 gadu laikā ir izaugusi jauna golferu paaudze. Savulaik golfa laukumā Viesturi, saviem tobrīd golfu spēlējošajiem vecākiem līdzi nāca arī mazās meitenītes - Krista un Māra Puisītes, tāpat arī Laura Jansone. Tagad viņas ir jau izaugušas, izmācījušās Amerikā, kļuvušas ne tikai par daudzkārtējām Latvijas čempionēm, bet arī parādījušas sevi dažādās Pasaules golfa tūrēs ar cerībām Latviju pārstāvēt Olimpiskajās spēlēs,» pasniedzot medaļu Aldim Puisītim, teica golfa laukuma Viesturi izpilddirektore Ļubova Micenko.

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

Luksusa klases preču mazumtirgotājs Hammacher Schlemmer tirdzniecībā piedāvā levitējošu golfa mobili – transportlīdzekli uz gaisa spilvena. Iegādāties to iespējams par 58 tūkstošiem ASV dolāru.

Transportlīdzeklis paredzēts tam, lai veiksmīgi varētu pārvarēt smilšainu apvidu vai arī ūdenstilpnes golfa laukumā. Golfa transportlīdzeklis aprīkots ar 65 zirgspēku divcilindru Hirth dzinēju, kura jaudas pietiek, lai paceltos aptuveni 2,7 metru augstumā un attīstītu 70 kilometru stundā lielu ātrumu. Hammacher Schlemmer arī atzīmē, ka transportlīdzeklis nenodara nekādu postu golfa laukuma zāles pārklājumam.

Kompānija sola, ka transportlīdzekļa «zemā profila aerodinamiskais» dizains nodrošina to, ka tā vadība nav sarežģīta. Golfa transportlīdzeklis aprīkots ar motociklam līdzīgu stūri un fly-by-wire reversās vilces sistēmu. Transportlīdzeklis arī esot ļoti kluss. Transportlīdzeklī pietiek vietas četriem pasažieriem, bet bagāžas nodalījumā ietilpst divas golfa piederumu somas.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki.

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Šosezon Latvijas kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotāji lielākoties strādā ar zaudējumiem, paredzot pat tikai pusi no plānotajiem ienākumiem, liecina Nozare.lv veiktā aptauja.

Pēc Cēsu Žagarkalna pārstāvja teiktā, kalns vēl darbojas, tiesa, tikai galvenās trases un pamazām tiek saskatīta finiša taisne. Pagaidām sniegs vēl esot, bet, kas notiks pēc šīs nedēļas nogales, nav paredzams.

«Šogad iet pavisam bēdīgi, plānots, ka iekasēsim tikai pusi no paredzētajiem sezonas ienākumiem. Ja nākamais gads būs tāds pats, tad, domāju, ka daudziem kalniem būs «jāklapē savas bodītes ciet»,» atzīst Žagarkalns pārstāvis.

Nedaudz cerīgāka situācija šogad ir Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna slēpošanas trasei Golgāts Madonas novadā. Tur pagaidām temperatūra stabili turas ap mīnus 3 grādiem, trasē nodrošinot stabilu sniega kārtu un to, ka sezonu būs iespējams nedaudz pagarināt. Tomēr, kā atzina Golgāta īpašnieks Juris Stradiņš, iecerētais apgrozījums nav sasniegts.

Pagaidām golfs Latvijā popularitātes ziņā atpaliek no citiem sporta un aktīvās atpūtas veidiem, tomēr nozares nākotnes perspektīvas ir pozitīvas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados golferu skaits pieaug un lēnām tiek iznīdēts stereotips, ka šis sporta veids ir pieejams tikai turīgiem ļaudīm. Golfs pamazām ieņem savu vietu ne vien sportistu, bet arī atpūtnieku pulkā.

Šobrīd Latvijā ir viens 18 bedrīšu laukums Ozo Golf Club, pieci deviņu bedrīšu golfa laukumi Viesturi (Jaunmārupē), Reiņa trase (Krimuldā), Odiņi (Tukumā), Avoti (Valmierā) un Usma (Ugālē), kā arī nākamajā gadā pēc rekonstrukcijas tiks atklāts 29 bedrīšu komplekss Jūrmala Golf Course (Salienā). Līdz ar tā atvēršanu Latvija kļūs interesanta arī pasaules golfa tūristiem, kuri kolekcionē vietas, kur spēlējuši golfu. Vēl Latvijā ir četri golfa laukumi, kuros ir četras līdz sešas bedrītes, informē Latvijas Golfa federācija. Tās aplēses liecina, ka Latvijā ir ap 1000 aktīvu spēlētāju, kas ikdienā regulāri spēlē golfu, kā arī piedalās sacensībās. Kopējais spēlētāju skaits ir lielāks, un ik gadu golferu skaits palielinās par 100–200 cilvēkiem.

Rīgā, Zaķusalā, atklāta jauna disku golfa trase "Zaķusala Disc Golf Park", ko izveidojis "UFOGOLF Latvija" sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Merks mājas".

Trase atrodas blakus Rīgas Televīzijas tornim. Jaunā trase ir piemērota gan profesionāļiem, gan iesācējiem, sniedzot aktīvās atpūtas iespējas Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Disku golfs ir dinamiska sporta spēle, kuras mērķis ir trāpīt speciālos grozos, izmantojot īpaši izstrādātus diskus. Noteikumi ir līdzīgi tradicionālajam golfam - spēlētāji cenšas izspēlēt katru grozu ar iespējami mazāku metienu skaitu. "Zaķusala Disc Golf Park" trase sastāv no 19 groziem un tās kopējais garums ir 1608 metri. Ziemas sezonā trase būs slēgta, lai nodrošinātu distanču slēpošanas trases darbību, kas šeit būs pieejama jau trešo gadu.

"Merks mājas" jau iepriekš ir veicinājis aktīvās atpūtas iespēju attīstību Rīgā, izveidojot volejbola laukumu un distanču slēpošanas trasi. Ar Zaķusalas disku golfa trasi uzņēmums turpina paplašināt savu ieguldījumu pilsētas vides un aktīvās atpūtas attīstībā.

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Trešdien, 27.jūlijā Avotos pie Valmieras tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums, kas būs sestais pasaules golfa standartiem atbilstošais laukums Latvijā, informēja biedrības Golfa un tenisa klubs AVOTI pārstāvis Kristaps Matisons.

Pirms došanās uz Rio pirmo sitienu jaunajā deviņu bedrīšu golfa laukumā izdarīs divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Avotu golfa laukums atrodas Valmiermuižā, 3km attālumā no Valmieras centra. Tas veidots kā daļa no atpūtas kompleksa Avoti. Golfa laukums Avoti aprīkots ar driving range (250 m, 10 izsitiena vietas), kur gan individuāli, gan ar instruktoru un treneru palīdzību iespējams trenēties un apgūt golfu.

Avotu laukuma kvalitātes uzlabošana un paplašināšana uz 9 bedrīšu laukumu radījusi iespēju uzņemt nacionāla mēroga sacensības.

Zināmi rezultāti z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinātajos desmit iepirkumu konkursos par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Z/s Kalnazaķi iegādāsies golfa inventāru no SIA GolfShop.lv. Piedāvātā līgumcena ir 16,32 tūkst. Ls. Plānots iegādāties arī bērnu slēpošanas apmācības iekārta – karuseli no Somijas uzņēmuma Kessu Oy par 15,11 tūkst. Ls un divus sniega lielgabalus par 44,98 tūkst. Ls.

Savukārt no uzņēmuma Dietmar Tomfohrde z/s Kalnazaķi plāno iepirkt elektromobili par 8,76 tūkst. Ls, mazu platību miglotāju par 1,84 tūkst. Ls un golfa bumbiņu mazgātāju – 2,28 tūkst. Ls.

Plānots arī iegādāties slēpju servisa inventāru no SIA Jānius par 929,5 Ls, slēpošanas un snovborda nomas inventāra, uzglabāšanas un apkopes iekārtu no SIA Iks sports par 67,54 tūkst. Ls un bērnu slēpošanas parka aprīkojumu no SIA Sniega Tehnika par 11,25 tūkst. Ls, liecina informācija IUB mājaslapā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē būvdarbu veicējs SIA Binders šodien uzstādīja pasaulē labāko motosporta trašu drošības aprīkojumu – dzelzsbetona barjeras, drošības sētas un dalībnieku parka nobrauktuvju (pitlīniju) dubultās dzelzsbetona sienas, informē CSDD.

Daļa no tā ir pasaulē vadošā drošības aprīkojuma ražotāja, Šveices uzņēmuma Geobrugg dāvinājums Biķernieku trasei. Līdz ar šī dāvinājuma saņemšanu starptautiskie drošības eksperti atzīst, ka Biķernieku trase un jaunbūvētā rallijkrosa trase tiek plānota un veidota, pievēršot pastiprinātu uzmanību sportistu un skatītāju drošībai.

Šveices uzņēmums sadarbībā ar Starptautisko Automobiļu Federāciju (FIA) ir nupat pabeidzis darbu pie dubultās dzelzsbetona pitlīniju sienas izveides un tās pirmā demonstrācija notiek tieši Biķernieku trasē. Plānots, ka rallijkrosa čempionāta laikā (2016.gada 1.un 2.oktobrī) pasaulē jaunākais drošības aprīkojums tiks prezentēts gan FIA, gan daudzu pasaules valstu motosporta trašu drošības ekspertiem. Dubultās pitlīniju sienas ir jaunākais risinājums motosporta trasē, jo nodrošina sportistiem aizsardzību brīdī, kad sporta automašīnas trasē pārvietojas pa abām pusēm. Šādas drošības barjeras tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt arī Norvēģijas un Ķīnas motosporta trasēs.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

If Apdrošināšana izmaksājusi 60 415 eiro lielu atlīdzību par Latvijas golfa turnīru vēsturē pirmoreiz reģistrētu gadījumu, kad kāds spēlētājs ar pirmo sitienu jeb hole in one trāpīja bedrītē, balvā iegūdams ekskluzīvo automašīnu Porsche, informē kompānijas pārstāvji.

Pie ekskluzīvā auto 17. septembrī golfa laukumā Viesturi notikušajā starptautiskajā golfa turnīrā Kazahstānas vēstnieka un Rietumu bankas kauss tika Lietuvas golfa spēlētājs Rolands Gaidis.

«Uzņēmums, kas bija apņēmies nodrošināt ekskluzīvo auto, pat ja kādam golfa turnīra dalībniekam atgadīsies tik reta veiksme, bija apdrošinājis iespējamos izdevumus par auto un nekļūdījās. Šis atlīdzības gadījums tikai lieku reizi apstiprina apdrošināšanas iespējas samazināt nenoteiktību un pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem arī tik unikālā situācijā, kādu pirms sacensībām spēja paredzēt vien retais,» stāsta If Apdrošināšanas Produktu izstrādes un riska parakstīšanas daļas pārstāvis Endijs Melecis.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki

Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.

Z/s Kalnzaķi, kas ir slēpošanas kalna Reiņa trase saimnieki, izsludinājusi desmit iepirkumu konkursus par tehnikas un cita aprīkojuma iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts iegādāties gan bērnu slēpošanas parka aprīkojumu, gan golfa bumbiņu mazgātāju, bērnu slēpošanas apmācības iekārtu – karuseli, mazu platību miglotāju, elektromobīli, slēpošana un snovborda nomas inventāru, kā arī uzglabāšanas un apkopes iekārtu, arī divus sniega lielgabalus. Konkurss izsludināts arī par videonovērošanas tīkla un arhīva izveidi. Tomēr uzņēmuma īpašnieks Olavs Legzdiņš nevēlējās plašāk stāstīt par attīstības plāniem līdz viss nebūs pilnīgi izlemts, un tas varētu būt tikai pēc diviem līdz trim mēnešiem.

Reiņa trase atrodas Krimuldas novada, Krimuldas pagastā. Kā darbības mērķi uzņēmumam norādīti augkopība, biškopība, lopkopība, lauku tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi, lauksaimniecības produktu ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde, graudkopība, lauksaimniecības tehnikas serviss un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, kokapstrāde, transporta pakalpojumi, maksas pakalpojumi, starpniecība, liecina Lursoft pieejamā informācija. Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku kompleksajā sporta bāzē šobrīd top jaunā rallijkrosa trase, kurā jau jūlija beigās paredzētas pirmās sacensības, tāpēc trasē sākts darbs pie seguma virskārtas būvniecības, informē SIA Binders.

Atbilstoši Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prasībām, jaunā rallijkrosa trase būs pagaidām vienīgā Latvijā, kuras grants jeb sporta veidam raksturīgā netīrā seguma posms tiks ieklāts līdzīgi kā asfalts – ar ieklājēju. Tāpēc trešdien, 8. jūnijā, uzņēmuma Binders speciālisti veica Latvijā unikālās tehnoloģijas testēšanu objektā.

Pirms rallijkrosa trases seguma ieklāšanas visā platībā, trešdien 800 m2 lielā posmā tika veikta tehnoloģijas testēšana. Pēc grants jeb netīrā seguma ieklāšanas nelielajā posmā tiks veikti dažādi laboratoriskie testi gan pasūtītāja – Ceļu satiksmes un drošības direkcijas –, gan Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijā. Pirms jūnija beigās paredzētās grants seguma ieklāšanas atlikušajos 6800 m2, jāpārliecinās, vai visi laboratorisko pārbaužu rezultāti atbilst projekta prasībām.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.