Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Francijas konkurences regulators otrdien interneta gigantam "Google" noteica 500 miljonu eiro naudassodu par nespēju godprātīgi sarunu ceļā vienoties ar mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu atbilstoši jaunajām Eiropas Savienības (ES) autortiesību normām.

Regulators norāda, ka šis ir tā visu laiku lielākais kādam uzņēmumam piemērotais naudassods.

Vienlaikus regulators arī licis "Google" izteikt mediju izdevējiem piedāvājumu attiecībā uz samaksu par to ar autortiesībām aizsargāta satura pašreizēju izmantošanu, pretējā gadījumā uzņēmumam varētu tikt noteikts papildu naudassods līdz pat 900 000 eiro dienā.

"Google" preses pārstāvis pavēstīja, ka uzņēmumu šāds lēmums "ļoti sarūgtinājis".

"Šis lēmums galvenokārt attiecas uz sarunām, kas norisinājušās laika posmā no 2020.gada maija līdz septembrim. Kopš tā laika mēs esam turpinājuši darbu ar izdevējiem un ziņu aģentūrām, lai rastu kopīgu risinājumu," sacīja preses pārstāvis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto Regulas pārkāpumu.

Saskaņā ar Regulu 2017.gada 15.jūnijā Eiropas Savienībā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais «roam like at home» princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" Ķīnā atsauc 870 automašīnas saistībā ar defektīviem jumtiem, kuru daļas var atdalīties, piektdien paziņoja Ķīnas tirgus regulators.

Šāds paziņojums izplatīts vien mēnesi pēc tam, kad "Tesla" valstī jau atsauca gandrīz 30 000 automobiļu saistībā ar piekares defektiem.

Piektdien Ķīnas tirgus regulators pavēstīja, ka jaunākais atsaukums aptver "Model X" automašīnas, kas ražotas laika periodā no 2016.gada 16.martam līdz 31.jūlijam.

Jumta apdares daļām var nebūt uzklāta pietiekama grunts, kas tiek izmantota salipšanas veicināšanai, tādējādi tās var atdalīties, norāda regulators.

Gadījumā, ja apdares detaļas atdalās automašīnas kustības brīdī, tiek radīts sadursmju vai ievainojumu risks aizmugurē esošajiem transportlīdzekļiem, skaidro regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien nolēma izsniegt AS Conexus Baltic Grid licences dabasgāzes pārvadei Latvijā un uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, informē SPRK.

Licences komersantam izsniegtas uz 20 gadiem – no 2016.gada 5.janvāra līdz 2037.gada 4.janvārim. Attiecīgi Regulatora padome lēma par licenču anulēšanu dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai AS Latvijas Gāze.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS Latvijas Gāze, turpmāk Latvijā nodrošinās AS Conexus Baltic Grid.

AS ,Conexus Baltic Grid SPRKir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, lai regulators komersantam normatīvo aktu noteiktajā kārtībā izsniegtu licences dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai.

Lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS Latvijas Gāze tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS ,Conexus Baltic Grid, kam AS Latvijas Gāze nodod dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus, tika dibināta 2016.gada 22.decembrī. Regulators secina, ka AS Conexus Baltic Grid rīcībā ir visi aktīvi, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" Ķīnā atsauks vairāk nekā 285 000 automobiļu saistībā ar asistētās braukšanas programmatūras problēmām, kas varētu izraisīt ceļu satiksmes negadījumus, paziņojis Ķīnas tirgus regulators.

"Tesla" sazināsies ar ietekmētājiem lietotājiem, lai bez maksas attālināti atjauninātu automobiļu programmatūru, skaidro regulators.

Šis atsaukums aptver "Model 3" un "Model Y" automašīnas.

Ķīnas tirgus regulators skaidro, ka problēmas konstatētas automašīnu kruīza kontroles sistēmā, kas ir būtiska asistētās braukšanas funkcijas sastāvdaļa.

"Tesla" Ķīnā pēdējos mēnešos saskāries ar vairākām nedienām, tostarp cilvēku sūdzībām par uzņēmuma ražoto automobiļu un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu cena samazināsies, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka regulators apstiprinājis "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Jaunie "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifi paredz cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, bet atsevišķu citu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Maksa, piemēram, par vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, piemēram, lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Irklis stāstīja, ka "Latvijas pasta" tarifi regulatorā nebija skatīti kopš 2008.gada, tāpēc to izskatīšana prasīja tik ilgu laiku. Jaunais tarifu projekts SPRK tika iesniegts šogad aprīlī.

Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sācis izvērtēt, vai bankai "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs, trešdien paziņoja regulators.

Uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. SEB trešdien paziņoja, ka ir saņemta informācija no Zviedrijas finanšu uzrauga par iespējamā soda izvērtējuma procesa sākšanu.

"Banka nav saņēmusi finanšu uzrauga sākotnējo novērtējumu, kas ir novedis pie tāda lēmuma," norādīja "SEB grupā", uzsverot, ka banka sadarbojas izmeklēšanas lietā.

Zviedrijas finanšu regulators - Finanšu inspekcija - Zviedrijas "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā saistībā iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā.

Finanšu inspekcijas trešdien publiskotajā paziņojumā norādīts, ka 2022.gada 28.-29.aprīlī "Swedbank" saskārās ar būtiskiem IT sistēmas traucējumiem, kad banka sistēmā veica izmaiņas. Šī incidenta dēļ gandrīz miljonam klientu bija kļūdainas konta bilances ar naudas iztrūkumiem, jo sistēmā tika apturēts liels skaits darījumu.

Finanšu inspekcijas izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" veikusi izmaiņas IT sistēmā, neievērojot iekšējās procedūras attiecībā uz šādām izmaiņām. Tāpat bankai nav bijis atbilstošu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekšējās procedūras, tāpēc banka pārkāpusi noteikumus attiecībā uz iekšējo kontroli.

Atbilstoši bankas procedūrām "Swedbank", piemēram, bija jāveic paredzēto IT sistēmas izmaiņu riska un ietekmes analīze, bet izmaiņu īstenošanas laiks bija jānovērtē, balstoties uz vairākiem faktoriem, to vidū laiku, kad tiek izmaksātas algas, skaidro regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām sūdzībām ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu jomās.

2016. gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 16 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu. Salīdzinot ar 2015. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies, kas ir skaidrojams ar to, ka samazinās problēmsituāciju skaits vai arī pakalpojumu lietotāji un komersanti tās atrisina patstāvīgi, neiesaistot Regulatoru.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2016.gadā ir saņemts 1 elektroniskais sūtījums, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – 10 rakstveida sūdzības un 6 elektroniskie sūtījumi.

SPRK tieši adresētas 14 sūdzības, savukārt 2 sūdzības pārsūtītas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Kopumā SPRK 2016. gadā ir iesniegtas par 26 sūdzībām mazāk, nekā gadu iepriekš.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi Noteikumus par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē. Noteikumi paredz, ka universālajā pakalpojumā vairs netiks ietverts visaptverošs telefona uzziņu dienests un visaptverošs abonentu saraksts, informē SPRK.

Vienlaikus līdz ar apstiprinātajiem noteikumiem ir ieviests jauns nosacījums - ja kādu no universālajā pakalpojumā ietvertajiem pakalpojumiem nodrošina tirgus, Regulators to neiekļauj universālā pakalpojuma saistībās.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, Regulators veica publisko konsultāciju, lai izzinātu tirgus dalībnieku viedokli. Konsultāciju laikā Regulators nesaņēma nevienu priekšlikumu vai komentāru.

Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē apstiprināti atbilstoši Elektronisko sakaru likumā[1] noteiktajam.Noteikumi stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Ar universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē saprot minimālo noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjomu, kas par pieņemamu cenu ir pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Elektronisko sakaru nozarē universālo pakalpojumu kopš 2003.gada sniedz SIA “Lattelecom”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Lai novērstu iespējamos krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru nozarē, kas tiek veikti, izmantojot numerāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi grozījumus noteikums, kas to regulē.

Grozījumus Reg SPRK ulators veicis, lai samazinātu iespējamību, ka komersanti varētu veikt darbības ar numerāciju, kas neatbilst numerācijas plānam, vai arī elektronisko sakaru operators izmanto viņam nepiešķirto numerāciju.

Līdz ar to SPRK noteikumu grozījumu projektā precizējis krāpniecības jēdziena definīciju, kā arī veicis krāpniecības pazīmju raksturojumu, to paplašinot un precizējot.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, lai uzzināt tirgus dalībnieku viedokli par izstrādāto Grozījuma projektu, Regulators izsludināja publisko konsultāciju. Konsultācijas ietvaros Regulators saņēma priekšlikumus, iebildumus un komentārus no diviem elektronisko sakaru komersantiem – SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom. Iesniegtie priekšlikumi būtiskas izmaiņas grozījumu projektā neieviesa, līdz ar to Regulators secina, ka grozījumu projekta redakcija no elektronisko sakaru komersantu puses tiek atbalstīta.

Zviedrijas finanšu regulators "Finansinspektionen" ceturtdien Zviedrijas banku grupai "SEB Group" piemērojis naudassodu viena miljarda kronu (95 miljonu eiro) apmērā par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošanā Baltijas valstīs.

Regulators izmeklēšanu bija sācis pēc Zviedrijas raidorganizācijas SVT novembrī paustās informācijas, ka vairāki SEB konti Igaunijas struktūrvienībā reģistrēti ar vārdiem, kuriem vajadzēja bankai raidīt brīdinājumus par iespējamu naudas atmazgāšanu.

"SEB nav pietiekami noteikusi naudas atmazgāšanas riskus Baltijas struktūrvienībās un bijuši trūkumi pārvaldībā un kontrolē," skaidro "Finansinspektionen".

Ceturtdien noteiktais naudassods ir visu laiku otrs lielākais, kādu piemērojis Zviedrijas finanšu regulators. SEB paziņojusi, ka analizēs šo lēmumu.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas projekta 1. fāze ietver divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu - pārbūvi, kā arī sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegādi un uzstādīšanu.

Kopējās izmaksas 76 miljoni eiro no kuriem 75% piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility). Sinhronizācijas projekta 2. fāze ietver ne tikai mūsdienīgas un efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai, bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizācija, pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizācija, kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu.

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Francijas konkurences regulators trešdien interneta gigantam "Google" noteica 250 miljonu eiro naudassodu par nespēju ievērot nosacījumus attiecībā uz samaksu mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu.

Regulators norāda, ka naudassods piemērots, jo kompānija nav ievērojusi saistības, kuras tā uzņēmās 2022.gadā, un nav godprātīgā sarunu ceļā vienojusies ar ziņu publicētājiem par to, cik liela kompensācija tiem pienākas par viņu satura izmantošanu.

"Google" un citas tiešsaistes platformas tiek kritizētas par to, ka tās no ziņām pelna miljardiem eiro, taču nedalās šajos ienākumos ar šo ziņu veidotājiem.

Mediju organizāciju centienus panākt, lai tehnoloģiju giganti maksā par ziņām, sekmēja 2019.gadā pieņemtā Eiropas Savienības direktīva par blakustiesībām, un "Google" un "Facebook" galu galā piekrita maksāt dažiem Francijas plašsaziņas līdzekļiem.

Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam, savukārt ekonomikas ministrs atzīst, ka reāls tirgus iespējams tikai no 2021.gada

Enerģētikas likums paredz, ka dabasgāzes tirgus Latvijā tiks atvērts 2017.gada 3.aprīlī, kad beidzas arī AS Latvijas Gāze akcionāru līgumos paredzētais mopolstāvoklis.

Baltijas Ministru padomes premjerministru tikšanās laikā 9. decembrī Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi, kas paredz, ka vienots reģionālais Baltijas valstu gāzes tirgus tiks izveidots līdz 2020. gadam. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst, ka «patiesībā tikai tad, kad tiks izveidots Polijas un Lietuvas starpsavienojums (2021.gadā - red.), mēs varam runāt par pilnībā brīvu un neatkarīgi funkcionējošu Baltijas gāzes tirgu, kurā ir neierobežotas iespējas dažādiem piegādātājiem».