Ja ne gluži rožaina, tad visādā ziņā laba ir situācija nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic. Tādu kompānijas tēlu intervijā DB uzbur tās vadītājs Martins Gauss. Aviokompānija ir izcīnījusi savu vietu un turpina nostiprināties Baltijas tirgū. Flote kļūst arvien jaunāka un efektīvāka tālredzīgā Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījuma dēļ. Apgrozījums un peļņa turpina augt. Atklātā Pilotu akadēmija nākotnē nodrošinās lidsabiedrību ar pilotiem. Uzņēmumam ir tik profesionāla vadības komanda, ka tās valdes priekšsēdētājs jokojot saka, ka varētu mierīgi golfu spēlēt. Biznesa plāns kompānijas darbībai pēc 2021. gada vadībai jau padomā, un akcionāriem atliek vien dot tam zaļo gaismu, lai nākotne būtu vēl rožaināka. M. Gauss ir gandarīts, ka var aizvien vairāk gozēties starptautisko mediju starmešu gaismā kā kanādiešu ražotāja CSeries ieviešanas pionieris, taču aizvien nesaprot, kādēļ Latvijas medijiem uz airBaltic līdz šim bijusi tāda cemme.
Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu
Atļaušos apgalvot, ka viens no galvenajiem nepatiku raisošajiem cēloņiem ir aizvien vērojamais caurspīdīguma trūkums. Tas īpaši izpaužas visā, kas saisīts ar valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā un tās investoru meklēšanu un piesaisti. Šoreiz gan runa nav par to, vai desmitiem miljonu eiro, ko kompānija gadā nomaksā nodokļos vai pienes tautsaimniecībai kopumā, atsver līdzšinējos valsts ieguldījumus. Proti, vai pārsimt miljonu investēšana citviet būtu ar lielāku atdevi. Runa ir par ilgstošu nevēlēšanos, sākot ar valdību un Satiksmes ministriju kā akcionāru un beidzot ar kompānijas vadību, ar faktiem pārliecināt sabiedrību, ka nenotiek kārtējā shēmošana. Ka kārtējais investors ir patiesais labuma guvējs, nevis izkārtne kādas svešas naudas apkalpošanai. Ka komercnoslēpuma aizsegā netiek izsūkta nauda no kompānijas, izmantojot lidmašīnu līzinga līgumu juridiskos līkločus.
Nu kā gan lai nekļūst aizdomīgs, kad viss, kas lidsabiedrības vadītājam sakāms par stratēģiskā investora piesaistes procesu, būtībā ir: «Viss, ko varu pateikt, ir tas, ko teicis satiksmes ministrs.» Uldis Augulis gan, šķiet, piemirsis, ko teicis intervijā Dienas Biznesam pēc stāšanās amatā, un TV3 norādījis, ka valdība nemaz stratēģisko investoru nav uzdevusi atrast. «Atbalstīt AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanu, veicot Valsts kases izsniegtā aizdevuma kapitalizāciju, lai radītu priekšnoteikumus stratēģiskā investora piesaistei,» gan rakstīts valdības ārkārtas sēdes (19.11.2015.) protokolā. Taču arī M. Gauss intervijā vārdu «stratēģisks» mutē neņem. Viņš gan pats atzīst, ka, ņemot vērā konsolidācijas tendences nozarē, mazas lidsabiedrības nākotnē aizies pa skuju taku. Tādēļ rodas iespaids, ka par katru cenu tiek meklēts investors – vienalga kāds ‒, jo esošajiem akcionāriem un kompānijas vadītājam tas varētu būt kaut kādā veidā izdevīgi. Jautājums ir, vai kārtējo reizi noslēpumā tītā ‒ vairs ne stratēģiskā ‒ investora piesaiste būs izdevīga arī valstij.
