Prezidenta vēlēšanas Krievijā ir šo lielvalsti vēl pamatīgāk ievirzījušas Vladimira Putina iepriekšējos 18 gadus iezīmētajā gultnē – viņa gultnē, kuras vadmotīvs ir varas konsolidācija ap savu personību un lojālas politiskās un ekonomiskās elites radīšana. Tautai ir iebarots spēcīgās Krievijas tēls, kas uztur nacionālo pašapziņu, pat ja tā reizēm dārgi maksā, kā tas ir Krimas aneksijas gadījumā.
Šī stratēģija paredzami tiks turpināta nākamajos sešos V. Putina prezidentūras gados, un Rietumiem ir jārēķinās ar turpinošu stiprās rokas politiku no Kremļa puses. Tas izraisīs aizvien jaunus incidentus, Krievijai mēģinot no gadījuma uz gadījumu demonstrēt nepatiku pret starptautiskajās tiesībās pamatoto pasaules kārtību. Tas prasa Rietumu vienotību ap starptautiskā tiesiskuma principiem, lai tā būtu militāro konfliktu risināšana vai tirdzniecība. Bet piektdien, ja vien nenotiks pēdējā brīža labojumi, ir jāstājas spēkā ASV tērauda un alumīnija ievedmuitas protekcioniskajiem tarifiem, uz kuriem ir paredzami Eiropas Savienības pretpasākumi tarifu veidā pret virkni amerikāņu preču.
Nevar iedomāties, ka starptautiskais tiesiskums ir kā zviedru galds, pie kura starptautiskās kopienas dalībnieki var izvēlēties sev īstermiņā izdevīgāko.
Ar to viss var arī nebeigties, ja Donalds Tramps izdomātu šo vienpusējo taktiku turpināt un aplikt ar tarifiem arī no Eiropas importējamās automašīnas. Nerunājot par ekonomiskajām sekām, šāda rīcība izārda daudzpusējās sadarbības audumu, kurā blakus ekonomiskajai sadarbībai ir ieausts arī cits dažāda veida starptautiskais tiesiskums. Cita starpā tas ir bijis priekšnoteikums Latvijas neatkarības atgūšanai, un tajā balstās arī mūsu ārpolitika, ieskaitot ekonomisko diplomātiju.
Tās ir saistītas lietas un integrēta loģika, tāpēc nevar iedomāties, ka starptautiskais tiesiskums ir kā zviedru galds, pie kura starptautiskās kopienas dalībnieki var izvēlēties sev īstermiņā izdevīgāko un tad šmaukt atpakaļ protekcionismā un vienpusējas politikas retorikā. Tas ir jāapzinās, sākot ar ASV, – ka Amerika ir pasaulē vadošā lielvalsts tieši starptautiskā tiesiskuma kopienā, nevis kādā iedomu pasaulē, kur var būt «Amerika vispirms», nevis visi kopā par noteiktiem principiem un vērtībām, ieskaitot brīvo tirgu un demokrātiju.
Krievijas prezidenta pēdējais termiņš iezīmēsies ar «galu savākšanu», nodrošinot V. Putina ceturtdaļgadsimtu ilgušās valdīšanas laikā iedibināto interešu un elites pēctecību pēc viņa ēras beigām. Tas ietver arī režīma elites aktīvu turpinošu izvietošanu Rietumos, un paredzamās eskalācijas apstākļos būtu tikai normāli, ja Rietumu valstis pret to kļūtu vēl uzmanīgākas un izvēlīgākas. Tāpēc Latvijas banku sektors dara prātīgi, mazinot nerezidentu daļas nozīmi savā biznesā.
Tomēr tiesiskuma nozīme ir jāuztur jo spēcīga pašu Rietumu valstu vidū. Mazās Latvijas nelielais mājasdarbs šai ziņā varētu būt pastāvēšana uz savām zvejas tiesībām Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā, kur pirms gada tika arestēts mūsu zvejas kuģis. Arī 1920. gada Parīzes līgums, kas mums šīs tiesības dod, ir starptautisko tiesību daļa, un norvēģu vienpusējā rīcība rausta diedziņu kopējā musturī un tuvredzīgi ārda plašākas sadarbības noskaņojumu.
