Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Kokskaidu granulu ražotāja SIA Kurzemes granulas kapitāldaļas vairs nepieder nesen darbību pārtraukušo Gaujas granulu īpašniekam Baltijas Bioenerģijas grupa, liecina pēdējās reģistrētās izmaiņas Lursoft datu bāzē.

Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Kurzemes granulas faktiski samazinājušas Baltijas bioenerģijas grupas ietekmi uzņēmumā un pastiprinājušas sadarbību ar izejvielu piegādātāju Kurekss. Līdz ar to Kurzemes granulas turpina veiksmīgi strādāt un tuvāko mēnešu laikā sāks ražot jaunu produkcijas veidu - fasētās granulas. SIA Gaujas granulas darbības apturēšana un maksātnespējas prasība Ventspils uzņēmumu nav ietekmējušas, Db uzzināja uzņēmumā.

Abus uzņēmumus saistīja kopīgi dibinātāji - Baltijas Bioenerģijas grupa, kurai piederēja kapitāldaļas kokskaidu granulu ražotnēs Latvijā - Gaujas granulas Rīgas ostā, Kurzemes granulas Ventspilī un darbību pārtraukušās Vidzemes granulas un Zemgales granulas, AS Hanza Graanul Igaunijā, kā arī kapitāldaļas veselā virknē kompāniju ar dažādu mērogu un darbības rezultātiem — SIA Bio enerģija fonds (100%), ), SIA Baltijas bionenerģijas siltums (100%), SIA Salas rēdereja (100%). Pēdējās izmaiņas par SIA Kurzemes granulas Lursoft datu bāzē ierakstītas 22.05.2008. Uzņēmuma valde pagaidām palikusi tā pati, kas reģistrēta 2006.gadā: Arnis Apsītis, Gatis Deksnis (Baltijas Bioenerģijas grupas valdes priekšsēdētājs), Viesturs Grinbergs. Pērn nedaudz mainījušies uzņēmuma daļu turētāji: pa 13% no 10.12.2007 pieder SIA AOB un Elmfield business inc.limited. 8% pieder Viesturam Grīnbergam (jau no 2003.g.13.11), bet kopš 22.05. 2008 33% reģistrēti uz SIA Juridiskais birojs JS un 33% SIA Kurekss. Iepriekš tieši 33 % piederēja Baltijas Bioenerģijas grupai.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Ar tiesas lēmumu 18. martā sākta SIA Vidzemes granulas bankrota procedūra, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

SIA Vidzemes granulas dibinātas 1999. gadā, tās ietilpa Baltijas Bioenerģijas grupā, kurai piederēja kapitāldaļas kokskaidu granulu ražotnēs Latvijā - Gaujas granulas, Kurzemes granulas, Vidzemes granulas un Zemgales granulas, AS Hanza Graanul Igaunijā, kā arī kapitāldaļas veselā virknē kompāniju ar dažādu mērogu un darbības rezultātiem - SIA Bio enerģija fonds (100%), SIA Baltijas bioenerģijas siltums (100%), SIA Salas rēdereja (100%). Uzņēmums Kurzemes granulas Ventspilī samazinājis šīs grupas ietekmi un turpina darboties, pārējās grupas kokskaidu granulu ražotnēs ražošana faktiski nenotika jau 2008. gadā. Pērn 29. decembrī maksātnespējas process pasludināts arī SIA Baltijas bioenerģijas grupa.

No granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» valdes locekļa amata atbrīvots Gatis Deksnis, un viņa vietā valdē iecelts viens no uzņēmuma patiesā labuma guvējiem Jānis Apsītis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs un valdes loceklis Arnis Apsītis, kurš ir otrs SIA «Kurzemes granulas» patiesā labuma guvējs, pārapstiprināti līdzšinējos amatos.

Gatis Deksnis bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis kopš 2006.gada līdz šim, nostrādājot četrus pilnvaru periodus.

Jānis Apsītis arī iepriekš darbojies uzņēmumā - viņš bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis no 2003. līdz 2006.gadam.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.maijā.

SIA «Kurzemes granulas» Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,101 miljons eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 188 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Ap pulksten pussešiem Ventspilī, Kustes dambī, SIA «Kurzemes granulas» telpās nograndis sprādziens, Db apstiprināja Ventspils policijas pārstāve Dzidra Šķute.

Policija noskaidrojusi, ka sprādziens noticis ražošanas ceha granulu atsijas konveijerā, kā dēļ notikusi skaidu aizdegšanās. Ugunsgrēka dēļ bojātas tehnoloģiskās iekārtas, izsisti logu stikli un deformētas sienas. Patlaban policija veic izmeklēšanu. Pēc speciālistu atzinuma saņemšanas tiks lemts jautājums par kriminālprocesa sākšanu. Dz. Šķute nevarēja prognozēt, kad būs gatavs ekspertu slēdziens, jo pagaidām neesot zināms, vai bez ugunsdzēsējiem nebūs nepieciešami arī citi eksperti – piemēram, lai novērtētu tehnoloģisko iekārtu bojājumus.

Līdz ekspertu slēdziena saņemšanai nekādus komentārus par notikušo nesniedz arī uzņēmums, Db norādīja SIA Kurzemes granulas ražošanas direktors A. Rutkis, piebilstot, ka «/../nekāds lielais sprādziens tas nebija». Kokskaidu granulu ražotne SIA Kurzemes granulas atrodas Ventspils Brīvostas teritorijā. Ražotne ekspluatācijā nodota 2005. gada oktobrī. Rūpnīcas projektētā jauda ir 55 000 - 60 000 tonnu granulu gadā. Rūpnīca 95% kokskaidu granulu eksportē uz ES valstīm, apmēram 5% no saražotā apjoma tiek realizētas mazumtirdzniecībā vietējā tirgū. Granulas tiek tirgotas vairumtirdzniecībai bērtā veidā. Db rakstīja (21.08.2008), ka SIA Kurzemes granulas kapitāldaļas vairs nepieder nesen darbību pārtraukušo Gaujas granulu īpašniekam Baltijas Bioenerģijas grupa, un uzņēmums veiksmīgi attīstās. Pa 13% no 10.12.2007. pieder SIA AOB un Elmfield business inc.limited. 8% pieder Viesturam Grīnbergam (jau no 2003.g.13.11.), bet kopš 22.05.2008. 33% reģistrēti uz SIA Juridiskais birojs JS un 33% SIA Kurekss.

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

No sašķirotiem atkritumiem ražo granulas, no kurām atkal var ražot iepakojumu.

«Savu darbu sākām ar vienu nelielu līniju un ražojām granulas. Pēc kāda laika sapratām, ka ir iemesls paplašināties. Sadarbībā ar JIC biznesa inkubatoru un Rīgas Tehniskās universitātes Polimēru materiālu institūtu izstrādājām jaunu produktu,» stāsta Margarita Sverčkova, SIA Green World mārketinga direktore.

Kopā ar universitāti tika iegūtas pareizās proporcijas, lai ražotu granulas, kas sastāv no trim plēvēm – agroplēves, smalkās plēves un biezās plēves. Sākumā SIA Green World spēja ražot granulas tikai no biezās krāsainās plēves jeb LDPE, turklāt ražošanas apjoms bija aptuveni 40 tonnas mēnesī. Pēc ražotnes modernizācijas, kas prasījusi investīcijas aptuveni miljons eiro apmērā, uzņēmums palielinājis ražošanas jaudas līdz 240-300 tonnām mēnesī.

Lielākais Latvijas granulu ražotājs Latgran investējis pusmiljonu eiro jauna granulu veida ražošanas uzsākšanai.

Pievērsties zāles granulu ražošanai Latgran pilotprojekta veidā nolēmis pērn, izdalot zemniekiem bezmaksas miežabrāļa sēklas, ar kurām apsēti 300 hektāri. Izmēģinot no izaudzētā saražot granulas Baldones rūpnīcā Ekogran, uzņēmums secinājis, ka iecerēto mērķi izdevies sasniegt— jaunās granulas absolūti neatšķiras no koksnes granulām un ir 1:1 enerģētiskās vērtības ziņā.

Tāpēc šogad Latgran mērķi ir vēl tālejošāki — paredzēts, ka ar miežabrāļa sēklām varētu tikt apsēti pat 4500 ha, kas savukārt dotu vairāk nekā 38 tūkst. tonnu granulas. Veiksmīgi attīstoties šim granulu veidam, uzņēmums gatavs par saviem līdzekļiem uzcelt arī speciālu rūpnīcu. Līdz šim Latgran jau ir divas kokskaidu granulu rūpnīcas Jaunjelgavā un Jēkabpils rajona Kūku pagastā. Abas rūpnīcas darbojoties ar pilnu jaudu, saražojot ap 220 tūkst. t granulu gadā un pieprasījuma dēļ neesot apturējušas savu ražošanu pat Ziemassvētkos un gadu mijā.

Lai attīstītu veiksmīgu biznesu, nav obligāti jānāk klajā ar mega oriģinālu ideju – dažreiz pietiek īstajā brīdī to paķert no citiem un sajust, uz kuru pusi pūš tirgus vēji, pierāda Plastic Technologies pieredze.

No izejvielas līdz gatavam produktam

Sākumā bija tikai vēlme uzsākt «kaut ko savu» un nekādas konkrētas zināšanas vai iestrādes ražošanas nozarē nebija, atzīst viens no Plastic Technologies dibinātājiem Ēriks Kursišs. Viņš pirms tam strādāja par finanšu konsultantu kādas bankas apakšuzņēmumā, savukārt viņa partneris Gatis Vītols nodarbojās ar IT lietām. «Tā ideja klejoja riņķī apkārt, un mēs to vienkārši paķērām,» saka Ēriks, vaicāts, kā tad finansistam un datoriķim ienācis prātā sākt ražot tik specifisku produktu kā granulas, kuras kalpo kā izejviela koka-plastmasas kompozītmateriāliem. Šis materiāls, stāsta Ēriks, ir unikāls ar to, ka tam ir ļoti zemas apkopes izmaksas – atšķirībā no terases, kas uzbūvēta no parasta koka, šī nebūs jākopj, jo koka plastmasa nemaina krāsu, neuzsūc mitrumu un laika apstākļu ietekmē nedeformējas.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Eco Baltia atklāj jaunu rūpnīcu, kas PET pudeles pārstrādās granulās . «Investējot 3,7 miljonus latu mūsu jaunajā ražotnē Jelgavā esam spēruši nākamo soli PET pudeļu pārstrādē. PET granulas ir nākamā pakāpe aiz PET pārslu ražošanas, ko savā PET Baltija rūpnīcā jau darījām līdz šim. Granulas ir augstvērtīgāks produkts nekā pārslas, kas mums ļauj paplašināt savus noieta tirgus un apliecina mūsu grupas vēlmi, kļūt par pilna cikla otrreizējo pārstrādātāju,» DB sacīja Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Artūrs Skroderis.

Pievienotā vērtība, ko uzņēmumam dod granulu ražošana, ir papildu 250 eiro/ t. Granulas tiek pārdodas uz dažādām valstīm, bet viens no lielākajiem klientiem atrodas Lietuvā, kas no PET granulām ražo jaunas PET pudeles.

Jaunā Eko PET ražotne Eco Baltia grupā ir jau trešā – Nordic Plast pārstrādā dažādus plastmasas izstrādājumus, piemēram, plēvi, PET Baltija pārstrādā PET pudeles pārslās, bet Eko PET ir iekārta, kas minētās pārslas uzkarsē līdz 180 grādiem, sašķidrina un tad šo masu izlaiž caur lielai gaļasmašīnai līdzīgu iekārtu, kur zem ūdens šķidrā masa sacietē nelielās plastmasas lodītēs.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts LIFE UpcyclingGrass, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm.

Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem - būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts LIFE UpcyclingGrass norisināsies līdz 2028. gadam un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis mazvērtīgs un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sāksim granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA Sita Nature Park īpašnieks.

Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kā no dabiskām komponentēm izveidot materiālu, kas polimerizējas un ir mehāniski izturīgs, turklāt vidē sadalās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Polimērus, kas nesadalās dabā, būs iespējams aizvietot ar tādiem, kas noārdās. Tā ir aktuāla tēma globālā līmenī,» saka Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa un inovācijas jautājumos un SIA Biokompozītmateriālu institūts līdzīpašnieks. Uzņēmums, kurā līdzdarbojas arī RTU, vēlas izveidot biodegradabla materiāla granulu ražotni. Šīs ieceres īstenošanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts. «Esam noslēguši pirmsinkubācijas periodu un ieguvuši finansējumu arī inkubācijas periodam,» stāsta A. Kiščenko. Dalība inkubatorā prasa līdzfinansējumu 20% apmērā. Viņš uzskata, ka līdzfinansējums ir laba ideja, jo tad projekts, ko virza, ir ar lielāku lietošanas vērtību, dalībniekiem ir lielāka motivācija un atbildība. «Ja tā nebūtu, varētu būt risks, ka iesaistītie atmet ar roku projektam, saskaroties ar pirmajām grūtībām,» pieļauj A. Kiščenko. Uzņēmums cer piesaistīt investoru un gada laikā sākt ražošanu. «Nepieciešams izveidot nelielu cehu, kur ražot materiālu. Pirmie klienti jau ir apzināti,» saka viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne. Lai sāktu ražošanu, nepieciešama iekārta, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir ekstrūderis, kas ražos granulas. Tāpat nepieciešamas telpas ražošanai. «Inkubācijas periodam pieejamais finansējums ir nepietiekams, vajadzīgas investīcijas iekārtu iegādei un darbības nodrošināšanai. Esam sākuši sarunas ar investoriem, lai piesaistītu papildu finansējumu uzņēmuma straujākai attīstībai,» uzskaita A. Kiščenko.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide» šogad plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro mehānisko riepu pārstrādei rūpnieciskajā zonā Tukumā, pastāstīja «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts.

Kā skaidroja Aizbalts, apzinoties Latvijā vēsturiski izveidotā nelegālā riepu uzkrājuma apjomu, kas ir vismaz 47 000 tonnas, un, lai Latvijā attīstītu riepu pārstrādes nozari un savāktās riepas būtu iespējams ilgtspējīgi pārstrādāt, «Eco Baltia vide» šogad plāno sākt mehānisko riepu pārstrādi rūpnieciskajā zonā Tukumā.

Aizbalts atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs, lai saņemtu visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, lai pirmajā pusgadā varētu sākt uzstādīt iekārtas, kas riepas sasmalcinās pārslās vai pārstrādās granulās.

Viņš norādīja, ka «Eco Baltia vide» izmantotā tehnoloģija nākotnē ļaus mehāniski pārstrādāt līdz 8000 tonnām Latvijā savākto riepu, no kurām daļa tiks smalcināta un daļa pārstrādāta granulās, ražošanas procesā, veicot arī metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas. Tāpat viņš sacīja, ka sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam «Cemex», kur tās tiek izmantotas kā kurināmais enerģijas ieguvei. Savukārt saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - dažāda veida gumijas segumiem.

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Malkas cenas Latvijas veikalos vidēji ir 3 – 5 reizes dārgākas nekā pērkot no privātpersonām, savukārt brikešu un granulu cenas īpaši neatšķiras, tiesa, pie privātpersonām tās arī nav nopērkamas, jo mājas apstākļos briketes un granulas neražo, liecina Db veiktais pētījums.

Latvijas būvmateriālu veikalos standarta malkas iepakojumi ir 22 – 25 litru apjomā un cenas par šo tilpumu, atkarībā no koka, maksā 2.2 – 2.5 lati. Privātpersonas, kas malku skalda mājas apstākļos, 25 litrus malkas piedāvā par 45 – 60 santīmiem, liecina ss.lv pieejamie sludinājumi. Tas nozīmē, ka veikalos malkas cena ir 3 – 5 reizes augstāka nekā pie privātpersonām. Tiesa, tik mazos apjomos pie privātpersonām iegādāties malku nav iespējams. Privātpersonas piedāvā malku sākot ar 50 litru maisiem. Tāpat privātpersonas piedāvā malku vairumā (sver kubikmetros), tad, pārrēķinot kubikmetrus litros, sanāk, ka 25 litri malkas maksā 30 – 35 santīmi.

SIA Tirdzniecības nams Kurši valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš Db norāda, ka šogad ir krietni lielāks pieprasījums pēc kurināmā – gan pēc malkas, gan briketēm, gan granulām. Malkas cenu starpību veikalos un pie privātpersonām viņš skaidroja ar to, ka privātpersonām, kas skalda malku mājās, to pārdodot nav jāmaksā nodokļi, kā arī nav starpnieku.