Cenu saskaņošana ar apakšuzņēmēju nav konkurences kropļošana – tā ir mūsu ikdiena. Tā intervijā DB apgalvo būvkompānijas Skonto būve valdes priekšsēdētājs un vairāku citu uzņēmumu līdzīpašnieks Guntis Rāvis – uzņēmējs, ar kura vārdu pēdējā laikā saistāms ne viens vien skandalozs objekts.
Jau zināmu laiku pārsvarā gadījumu, kad ir kādas skandalozas ziņas saistībā ar būvniecību, tajās regulāri figurē Skonto būves un Gunta Rāvja vārds...
Tā ir tikai vienpusīga informācija – lietas, kas ir ar lielāku troksni. Ir arī pietiekami daudz labu lietu. Piemēram, nesen beidzām Tukuma ūdens saimniecības projektu 12 miljonu latu vērtībā. Pabeidzām to piecus mēnešus pirms termiņa un iztērējām par 100 tūkstošiem latu mazāk, nekā bija iecerēts.
Sākoties krīzei, bieži tika uzsvērts, ka būvniecības tirgus Latvijā spēs izdzīvot vien tad, ja valsts par saviem līdzekļiem realizēs lielus objektus, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Situācija ir mainījusies?
Nav bibliotēka liels projekts – tam ir normāls izmērs. Tas ir tāpat, kā uzbūvēt valstī vienu slimnīcu. 100 miljoni latu ir normāls būvprojekta izmērs. Turklāt mēs to Gaismaspils projektu īstenojam jau nez kuru gadu trīs kompānijas kopā – rēķinot uz katru gadu atsevišķi, tur taču nekas nesanāk, nekā tur nav. Nedomāju, ka būvniekiem šeit vairs būtu, ko darīt – nu, sabūvēsim skoliņas un slimnīciņas, sporta zāles, un «pa lielam» viss būs arī padarīts. Tāpēc katram šeit strādājošam celtniekam arī jādomā, ko viņš darīs nākamos piecus gadus.