Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā Daily Telegraph piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,» sacījis Rasmusens.

«Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5.pantu,» paziņoja Rasmusens. NATO 5.pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.

«[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina, ka, ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. Būsim par to skaidri. Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,» teicis Rasmusens.

Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka «situācija ir kritiska».

Krievijas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija ir parādījusi, ka mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu, tāpēc NATO dalībvalstīm ir jāveic ieguldījumi, lai stiprinātu modernas aizsardzības sistēmas, intervijā Baltijas valstu žurnālistiem uzsvēris aizejošais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Intervijā Latvijas Radio A.F. Rasmusens uzsvēris, ka augsti vērtā Baltijas valstu dalību NATO militārajās misijās, taču militāro spēju uzlabošanā vēl ir jāveic būtiski ieguldījumi, lai aizsardzības budžeti sasniegtu 2% no ikešzemes kopprodukta. NATO vadītājs kā pozitīvu piemēru izcēla Igauniju, kura spējusi aizsardzības budžetu palielināt līdz minētajiem 2%, neskatoties uz ekonomisko krīzi.

A. F. Rasmusens atzina, ka Eiropa savas drošības nodrošināšanā ir atkarīga no sadarbības ar ASV. A.F. Rasmusens ir pārliecināts, ka NATO ir gatava un spējīga nodrošināt aizsardzību jebkurai no organizācijas dalībvalstīm.

#Ekskluzīvu interviju ar Andersu Fogu Rasmusenu lasiet laikrakstā Dienas Bizness pirmdien, 29. janvārī.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens kļuvis par AS Norvik Banka padomes priekšsēdētāja vietnieku, informē bankā.

No 2009. gada līdz 2014. gadam Rasmusens ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu, bet no 2001. gada līdz 2009. gadam bija Dānijas premjerministrs. Iepriekš Anderss Fogs Rasmusens ir bijis Dānijas Nodokļu ministrs un Ekonomikas ministrs.

«Priecājos pievienoties AS Norvik Bankas Padomei un atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā,» norāda Anderss Fogs Rasmusens.

Krīze vispirms jau notiek Ukrainā, tomēr Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas kopienas drošībai. Pašlaik notiekošais Ukrainā ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti un novilkt jaunas robežlīnijas, intervijā CNN pauda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Runājot par notiekošo Ukrainā, A. F. Rasmusens pašlaik neredz spriedzes samazināšanos Ukrainā. Krievijas militārie spēki tikai pastiprina savas pozīcijas.

NATO ģenerālsekretārs neizslēdza, ka Krievijas armija pārvietosies tālāk par Krimas reģiona robežu. Tāpat viņš pauda, ka pastāv risks, ka Krievija pati rada saspīlējumu Ukrainas reģionos, piemēram, Doņeckā, lai sagatavotu augsni savām darbībām.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda – ja Krievija turpinās agresiju, tad kaimiņvalstis to uzskatīs kā draudu viņām pašām. A. F. Rasmusens, vaicāts komentēt šo apgalvojumu, tam piekrita un norādīja, ka Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas drošībai.

Šā gada pēdējā ceturksnī Āfrikas cūku mēra dēļ cenas produkcijai samazinās, to Dienas Bizness izdevumam TOP 500 pastāstīja SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Rasmusens.

Noteikti situāciju ietekmēšot arī tas, ka pēdējo mēnešu laikā eksports uz Poliju ir pilnībā apstājies. «Mēs meklējam jaunus tirgus, bet nav jau daudz iespēju, kur meklēt. Lietuvā mums ir viens sadarbības partneris un cerēsim, ka apjomi nesamazināsies. Vēlamies paplašināt sadarbības partneru skaitu Latvijā. Pašlaik sadarbojamies ar Rēzeknes gaļas kombinātu, Kurzemes gaļsaimnieku, GPU Nākotne un Maxima Latvija, bet ceram uz jauniem sadarbības partneriem,» pastāstīja Alekss Rasmusens.

2016. gadā SIA Gaižēni strādāja ar 9,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš un 2,09 miljonu eiro peļņu. Veiksmīgajai SIA Gaižēni darbībai 2016. gadā bija divi galvenie iemesli, informē A. Rasmusens. Viens iemesls – cenas uzņēmumam kā cūkkopības produkcijas ražotājam bija ļoti veiksmīgas un turējās augstā līmenī. Otrs iemesls – pieaugusi arī ražotnes jauda, kas ļāva palielināt apgrozījumu. Visas četras Gaižēnu novietnes ir no jauna uzbūvētas un īpaša modernizācija tām nav nepieciešama. Galvenais – mēs centāmies kāpināt efektivitāti un rezultāti liecina, ka tas ir izdevies, uzsver Rasmusens.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens svētdien paziņoja, ka Krievijas rīcība apdraud "mieru un drošību Eiropā".

"Krievijai ir jāizbeidz savas militārās aktivitātes un draudi [pret Ukrainu]," pirms NATO dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksmes sacīja Rasmusens.

NATO ārkārtas sanāksmē tiks apspriesta Krievijas rīcības "ietekme uz Eiropas drošību".

NATO svētdien sasaukusi ārkārtas sēdi, lai apspriestos par situāciju Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens tviterī paziņoja, ka svētdien Briselē sasaukta alianses dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksme.

"NATO sabiedrotie cieši koordinē [reakciju] uz dramatisko situāciju Ukrainā. [Svētdien] notiks NATO padomes sanāksme, kam sekos NATO-Ukrainas komisijas tikšanās," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

NATO ir gatava atvairīt iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, ja Kremlis izšķirsies par šādu soli, intervijā ukraiņu ziņu vietnei Apostrof sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, un uz tām attiecas piektais pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses valstij ir uzbrukums visām. Tāpēc jebkurš uzbrukums šīm valstīm liktu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai iejaukties. Par to nav nekādu šaubu,» norādīja Rasmusens.

Viņš stāstīja, ka līdz konfliktam Ukrainā neviens nevarēja iedomāties, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds varētu notikt. Krievijas agresija NATO likusi pārskatīt organizācijas principus. Lai būtu gatava atvairīt iespējamu uzbrukumu tās dalībvalstīm Austrumeiropā, NATO ir palielinājusi klātbūtni šajā reģionā, kā arī radījusi Ātrās reaģēšanas spēkus.

Joprojām nav nekādu pazīmju, kas apliecinātu, ka Krievija būtu atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, viesojoties Varšavā, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Es jums varu apliecināt - ja mēs iegūsim uzskatāmus pierādījumus, ka viņi tiešām atvelk savus karavīrus, es būšu pats pirmais, kurš par to izteiks atzinību,» sacīja alianses vadītājs. «Man ir jāatkārto - lai gan mēs esam pamanījuši Krievijas paziņojumus par karavīru atvilkšanas sākšanu, līdz šim mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka viņi atvilktu karavīrus.»

Pēc ASV un NATO aplēsēm, Krievija pie robežas ar Ukrainu dislocējusi ap 40 000 karavīru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Maskava ir atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas. Par Krievijas spēkiem nopietnas bažas pauduši Rietumi, baidoties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

NATO dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz samitu Velsā, piektdien apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot «īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā», paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Vienlaikus NATO apstiprinājusi savu spēku «pastāvīgu» klātbūtni alianses austrumu dalībvalstu teritorijā. Tā tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību, norādīja Rasmusens.

Viņš uzsvēra, ka alianses Rīcības gatavības plāns došot Krievijai nepārprotamu apliecinājumu, ka «NATO aizsargā visus sabiedrotos jebkurā laikā».

«Ja jūs pat tikai domāsiet par uzbrukumu vienam sabiedrotajam, jums būs jāstājas pretī visai aliansei,» vēršoties pie jebkura potenciālā agresora, norādīja Rasmusens.

Ierobežota Krievijas karaspēka kustība Ukrainas pierobežā varētu nozīmēt, ka notiek gatavošanās karaspēka atvilkšanai, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Vakar vakarā mēs novērojām ierobežotu Krievijas karaspēka aktivitāti Ukrainas robežas tuvumā, kas varētu nozīmēt, ka dažus no šiem bruņotajiem spēkiem gatavojas atvilkt,» sacīja alianses ģenerālsekretārs.

«Ir par agru teikt, ko tas nozīmē, bet es ceru, ka tas ir sākums pilna apjoma un patiesai karaspēka atvilkšanai,» viņš sacīja.

«Patlaban visi iepriekš izvietotie Krievijas spēki atrodas tuvu Ukrainas robežai, un mēs novērojam Krievijas manevru turpināšanos šajā pat apvidū.»

«Ja mēs redzēsim nozīmīgu, vispārēju un pārbaudāmu karaspēka atvilkšanu, es būšu pirmais, kas par to paudīs prieku.»

Marokas dienvidos noslepkavotas divas skandināvu tūristes, kas kopīgi bija devušās pārgājienā, un aizdomās par šo slepkavību tiek turēti islāmisti, trešdien pavēstīja amatpersonas.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi pirmdien tika atrasti Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Kā ceturtdien pavēstīja izmeklēšanai tuvs avots, likumsargi aizturējuši trīs aizdomās turētos, kas līdz šim bēguļoja no varas pārstāvjiem. Aizturēšana notikusi Marrākešā.

Viens aizdomās turētais, kas, pēc visa spriežot, bijis islāma ekstrēmistu grupējuma biedrs, tika aizturēts jau iepriekš.

Kad vēl tikai notika šobrīd jau aizturētās trijotnes meklēšana, policija norādīja, ka viens no viņiem «bijis tiesāts saistībā ar teroraktiem».

Dānijas un Norvēģijas premjerministri ceturtdien nosodīja Marokā notikušo skandināvu sieviešu slepkavību.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

NATO palielinās klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, attīstot «trieciengrupas» bruņotos spēkus, kas varēs operatīvi atbildēt uz draudiem «ļoti īsā laikā», pirmdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šo trieciengrupu sabiedrotie nodrošinās rotācijas kārtībā, un tajā tiks iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kas būs gatavi reaģēt tur, kur tas būs nepieciešams, ar gaisa, jūras un īpašo spēku atbalstu,» Briselē sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Sagatavojot «uzņemšanas objektus», iekārtas un piegādes, kā arī uz vietas nodrošinot ekspertus, karavīri varēs «ceļot viegli, bet triecienu dot spēcīgi, ja tas būs nepieciešams», uzsvēra Rasmusens.

«Tas nozīmē redzamāku NATO klātbūtni austrumos tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,» viņš norādīja, vienlaikus uzsverot, ka alianse nepārkāps 1997.gadā ar Krieviju noslēgto līgumu, kas ierobežo alianses klātbūtni reģionā.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Tiks meklēti papildu līdzekļi, lai pakāpeniski palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu, šodien vienojās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un premjere Laimdota Straujuma.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka pašreizējā aizsardzības budžeta tendence samazināties, kaitē Latvijas drošībai.

«Aizsardzības ministrija, apzinoties Latvijas budžeta iespējas, nepieprasa tūlītēju budžeta pieaugumu 2% apjomā no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet gan mērķtiecīgu valsts politiku, kas paredz stabilu un pakāpenisku finansējuma palielināšanu līdz 2020.gadam,» norāda ministrs R.Vējonis.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, tiekoties ar R.Vējoni, pauda bažas par Latvijas iespējām sasniegt solītos 2% aizsardzības izdevumu no Latvijas iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, jo līdzšinējās budžeta veidošanas tendences liecina par pretējo.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.

Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.

Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.

“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

SIA StarfishSeafood Ādažos jauno zivju cehu pilnībā plāno pabeigt nākamā gada pavasarī un tajā pārstrādās lasi.

Kā portāls db.lv uzzināja uzņēmumā, jauno zivju pārstrādes cehu plānots uzbūvēt līdz šā gada beigām, bet āra darbus varētu pabeigt līdz pavasarim. Uzņēmuma valdes locekle Aija Šerenda pastāstīja, ka cehā plānots pārstrādāt lasi, ko uzņēmums iepirks no blakus esošā zivju pārstrādes uzņēmuma KH Select. Šobrīd StarfishSeafood nodarbojas ar zivju izbraukuma tirdzniecību. Sākuši ar vienu automašīnu un tagad jau ir piecas. Perspektīvā lasi plānots arī eksportēt.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija, kompānija veikusi grozījumus iepirkumā un paredzētie būvdarbi jāveic līdz nākamā gada 30. aprīlim, nevis līdz šā gada 30. novembrim, kā bija plānots iepriekš. Mainījusies arī paredzētā ieguldījumu summa – no 350 tūkstošiem eiro iepriekš līdz 450 tūkstošiem eiro nule kā izsludinātajā iepirkumā. Būvniecības pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 3. jūlijam.