Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā Daily Telegraph piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,» sacījis Rasmusens.

«Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5.pantu,» paziņoja Rasmusens. NATO 5.pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.

«[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina, ka, ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. Būsim par to skaidri. Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,» teicis Rasmusens.

Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka «situācija ir kritiska».

Krievijas veiktā Ukrainai piederošās Krimas aneksija ir parādījusi, ka mieru Eiropā nevar uztvert kā pašsaprotamu, tāpēc NATO dalībvalstīm ir jāveic ieguldījumi, lai stiprinātu modernas aizsardzības sistēmas, intervijā Baltijas valstu žurnālistiem uzsvēris aizejošais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Intervijā Latvijas Radio A.F. Rasmusens uzsvēris, ka augsti vērtā Baltijas valstu dalību NATO militārajās misijās, taču militāro spēju uzlabošanā vēl ir jāveic būtiski ieguldījumi, lai aizsardzības budžeti sasniegtu 2% no ikešzemes kopprodukta. NATO vadītājs kā pozitīvu piemēru izcēla Igauniju, kura spējusi aizsardzības budžetu palielināt līdz minētajiem 2%, neskatoties uz ekonomisko krīzi.

A. F. Rasmusens atzina, ka Eiropa savas drošības nodrošināšanā ir atkarīga no sadarbības ar ASV. A.F. Rasmusens ir pārliecināts, ka NATO ir gatava un spējīga nodrošināt aizsardzību jebkurai no organizācijas dalībvalstīm.

#Ekskluzīvu interviju ar Andersu Fogu Rasmusenu lasiet laikrakstā Dienas Bizness pirmdien, 29. janvārī.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens kļuvis par AS Norvik Banka padomes priekšsēdētāja vietnieku, informē bankā.

No 2009. gada līdz 2014. gadam Rasmusens ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu, bet no 2001. gada līdz 2009. gadam bija Dānijas premjerministrs. Iepriekš Anderss Fogs Rasmusens ir bijis Dānijas Nodokļu ministrs un Ekonomikas ministrs.

«Priecājos pievienoties AS Norvik Bankas Padomei un atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā,» norāda Anderss Fogs Rasmusens.

Šā gada pēdējā ceturksnī Āfrikas cūku mēra dēļ cenas produkcijai samazinās, to Dienas Bizness izdevumam TOP 500 pastāstīja SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Rasmusens.

Noteikti situāciju ietekmēšot arī tas, ka pēdējo mēnešu laikā eksports uz Poliju ir pilnībā apstājies. «Mēs meklējam jaunus tirgus, bet nav jau daudz iespēju, kur meklēt. Lietuvā mums ir viens sadarbības partneris un cerēsim, ka apjomi nesamazināsies. Vēlamies paplašināt sadarbības partneru skaitu Latvijā. Pašlaik sadarbojamies ar Rēzeknes gaļas kombinātu, Kurzemes gaļsaimnieku, GPU Nākotne un Maxima Latvija, bet ceram uz jauniem sadarbības partneriem,» pastāstīja Alekss Rasmusens.

2016. gadā SIA Gaižēni strādāja ar 9,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš un 2,09 miljonu eiro peļņu. Veiksmīgajai SIA Gaižēni darbībai 2016. gadā bija divi galvenie iemesli, informē A. Rasmusens. Viens iemesls – cenas uzņēmumam kā cūkkopības produkcijas ražotājam bija ļoti veiksmīgas un turējās augstā līmenī. Otrs iemesls – pieaugusi arī ražotnes jauda, kas ļāva palielināt apgrozījumu. Visas četras Gaižēnu novietnes ir no jauna uzbūvētas un īpaša modernizācija tām nav nepieciešama. Galvenais – mēs centāmies kāpināt efektivitāti un rezultāti liecina, ka tas ir izdevies, uzsver Rasmusens.

Krīze vispirms jau notiek Ukrainā, tomēr Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas kopienas drošībai. Pašlaik notiekošais Ukrainā ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti un novilkt jaunas robežlīnijas, intervijā CNN pauda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Runājot par notiekošo Ukrainā, A. F. Rasmusens pašlaik neredz spriedzes samazināšanos Ukrainā. Krievijas militārie spēki tikai pastiprina savas pozīcijas.

NATO ģenerālsekretārs neizslēdza, ka Krievijas armija pārvietosies tālāk par Krimas reģiona robežu. Tāpat viņš pauda, ka pastāv risks, ka Krievija pati rada saspīlējumu Ukrainas reģionos, piemēram, Doņeckā, lai sagatavotu augsni savām darbībām.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda – ja Krievija turpinās agresiju, tad kaimiņvalstis to uzskatīs kā draudu viņām pašām. A. F. Rasmusens, vaicāts komentēt šo apgalvojumu, tam piekrita un norādīja, ka Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas drošībai.

Joprojām nav nekādu pazīmju, kas apliecinātu, ka Krievija būtu atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, viesojoties Varšavā, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Es jums varu apliecināt - ja mēs iegūsim uzskatāmus pierādījumus, ka viņi tiešām atvelk savus karavīrus, es būšu pats pirmais, kurš par to izteiks atzinību,» sacīja alianses vadītājs. «Man ir jāatkārto - lai gan mēs esam pamanījuši Krievijas paziņojumus par karavīru atvilkšanas sākšanu, līdz šim mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka viņi atvilktu karavīrus.»

Pēc ASV un NATO aplēsēm, Krievija pie robežas ar Ukrainu dislocējusi ap 40 000 karavīru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Maskava ir atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas. Par Krievijas spēkiem nopietnas bažas pauduši Rietumi, baidoties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

NATO dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz samitu Velsā, piektdien apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot «īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā», paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Vienlaikus NATO apstiprinājusi savu spēku «pastāvīgu» klātbūtni alianses austrumu dalībvalstu teritorijā. Tā tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību, norādīja Rasmusens.

Viņš uzsvēra, ka alianses Rīcības gatavības plāns došot Krievijai nepārprotamu apliecinājumu, ka «NATO aizsargā visus sabiedrotos jebkurā laikā».

«Ja jūs pat tikai domāsiet par uzbrukumu vienam sabiedrotajam, jums būs jāstājas pretī visai aliansei,» vēršoties pie jebkura potenciālā agresora, norādīja Rasmusens.

NATO ir gatava atvairīt iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, ja Kremlis izšķirsies par šādu soli, intervijā ukraiņu ziņu vietnei Apostrof sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, un uz tām attiecas piektais pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses valstij ir uzbrukums visām. Tāpēc jebkurš uzbrukums šīm valstīm liktu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai iejaukties. Par to nav nekādu šaubu,» norādīja Rasmusens.

Viņš stāstīja, ka līdz konfliktam Ukrainā neviens nevarēja iedomāties, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds varētu notikt. Krievijas agresija NATO likusi pārskatīt organizācijas principus. Lai būtu gatava atvairīt iespējamu uzbrukumu tās dalībvalstīm Austrumeiropā, NATO ir palielinājusi klātbūtni šajā reģionā, kā arī radījusi Ātrās reaģēšanas spēkus.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens svētdien paziņoja, ka Krievijas rīcība apdraud "mieru un drošību Eiropā".

"Krievijai ir jāizbeidz savas militārās aktivitātes un draudi [pret Ukrainu]," pirms NATO dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksmes sacīja Rasmusens.

NATO ārkārtas sanāksmē tiks apspriesta Krievijas rīcības "ietekme uz Eiropas drošību".

NATO svētdien sasaukusi ārkārtas sēdi, lai apspriestos par situāciju Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens tviterī paziņoja, ka svētdien Briselē sasaukta alianses dalībvalstu sūtņu ārkārtas sanāksme.

"NATO sabiedrotie cieši koordinē [reakciju] uz dramatisko situāciju Ukrainā. [Svētdien] notiks NATO padomes sanāksme, kam sekos NATO-Ukrainas komisijas tikšanās," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens otrdien brīdinājis Krieviju, ka tā pieļautu «vēsturisku kļūdu», ja turpinātu iejaukties Ukrainas iekšējās lietās.

«Es aicinu Krieviju atkāpties un nesaasināt situāciju Ukrainas austrumos,» seminārā Parīzē paziņoja Rasmusens.

«Ja Krievija vēl vairāk iejauktos Ukrainā, tā būtu vēsturiska kļūda. Tam būtu smagas sekas mūsu attiecībās ar Krieviju un tas vēl vairāk izolētu Krieviju starptautiski,» norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Jau vēstīts, ka pēdējo dienu laikā vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti sarīkojuši plašas nekārtības. Kijeva uzskata, ka tās inscenējis Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai.

Kijeva pārmeta Krievijai nemieru uzkurināšanu, un Vašingtona aicinājusi Kremli pārtraukt mēģinājumus destabilizēt Ukrainu.

NATO palielinās klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, attīstot «trieciengrupas» bruņotos spēkus, kas varēs operatīvi atbildēt uz draudiem «ļoti īsā laikā», pirmdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šo trieciengrupu sabiedrotie nodrošinās rotācijas kārtībā, un tajā tiks iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kas būs gatavi reaģēt tur, kur tas būs nepieciešams, ar gaisa, jūras un īpašo spēku atbalstu,» Briselē sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Sagatavojot «uzņemšanas objektus», iekārtas un piegādes, kā arī uz vietas nodrošinot ekspertus, karavīri varēs «ceļot viegli, bet triecienu dot spēcīgi, ja tas būs nepieciešams», uzsvēra Rasmusens.

«Tas nozīmē redzamāku NATO klātbūtni austrumos tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,» viņš norādīja, vienlaikus uzsverot, ka alianse nepārkāps 1997.gadā ar Krieviju noslēgto līgumu, kas ierobežo alianses klātbūtni reģionā.

Marokas dienvidos noslepkavotas divas skandināvu tūristes, kas kopīgi bija devušās pārgājienā, un aizdomās par šo slepkavību tiek turēti islāmisti, trešdien pavēstīja amatpersonas.

24 gadus vecās dānietes Luīzas Vesterageras Jespersenas un 28 gadus vecās norvēģietes Marenas Uelandas līķi pirmdien tika atrasti Augsto Atlasa kalnu masīvā. Vienai no viņām bija nogriezta galva.

Kā ceturtdien pavēstīja izmeklēšanai tuvs avots, likumsargi aizturējuši trīs aizdomās turētos, kas līdz šim bēguļoja no varas pārstāvjiem. Aizturēšana notikusi Marrākešā.

Viens aizdomās turētais, kas, pēc visa spriežot, bijis islāma ekstrēmistu grupējuma biedrs, tika aizturēts jau iepriekš.

Kad vēl tikai notika šobrīd jau aizturētās trijotnes meklēšana, policija norādīja, ka viens no viņiem «bijis tiesāts saistībā ar teroraktiem».

Dānijas un Norvēģijas premjerministri ceturtdien nosodīja Marokā notikušo skandināvu sieviešu slepkavību.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.

Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.

Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.

“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Dānijas alkoholisko dzērienu ražotājs Carlsberg negaidīti strādājis ar zaudējumiem, kas radušies Krievijas tirgus situācijas dēļ, raksta MarketWatch.

Ceturtais lielākais alus ražotājs pasaulē paziņojis, ka trīs mēnešos zaudējumi sasnieguši 90 miljonus Dānijas kronu (13,49 miljonus dolāru), salīdzinot ar 67 miljonu kronu zaudējumiem iepriekšējā ceturksnī. Analītiķi prognozēja, ka kompānijas peļņa pirmajā ceturksnī būs 11 miljoni kronu.

Pēc rezultātu paziņošanas Carlsberg akcijas cena Kopenhāgenas biržā saruka par 4% līdz 612,5 kronām.

Uzņēmuma operatīvā peļņa sasniedza 661 miljonus kronu, salīdzinot ar 453 miljoniem kronu iepriekšējā ceturksnī, ko veicināja spēcīgāks pieprasījums Rietumeiropā, kā arī izaugsmes turpināšanās Āzijā. Pirmā ceturkšņa ieņēmumi sasniedza 13,47 miljardus kronu, kas ir par 4,4% vairāk nekā pirms gada.

Ādažu novada uzņēmums SIA StarfishSeafood izsludinājis konkursu jauna zivju pārstrādes ceha būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līguma izpildes vieta ir Ādaži, Muižas iela 16, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 30.novembris.

Plānotā iepirkuma līgumcena ir 350 tūkstoši eiro.

Kā liecina Lursoft dati, iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA KH Invest. Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2005.gadā. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 2828 eiro. Uzņēmuma darbības veidi ir pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kā arī

mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

2015.gadā kompānijas apgrozījums bija 165 tūkstoši eiro, bet peļņa – 14 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 7 darbinieki.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Hanss Mollers Rasmusens, bet valdes locekle – Aija Šerenda.

SIA StarfishSeafood Ādažos jauno zivju cehu pilnībā plāno pabeigt nākamā gada pavasarī un tajā pārstrādās lasi.

Kā portāls db.lv uzzināja uzņēmumā, jauno zivju pārstrādes cehu plānots uzbūvēt līdz šā gada beigām, bet āra darbus varētu pabeigt līdz pavasarim. Uzņēmuma valdes locekle Aija Šerenda pastāstīja, ka cehā plānots pārstrādāt lasi, ko uzņēmums iepirks no blakus esošā zivju pārstrādes uzņēmuma KH Select. Šobrīd StarfishSeafood nodarbojas ar zivju izbraukuma tirdzniecību. Sākuši ar vienu automašīnu un tagad jau ir piecas. Perspektīvā lasi plānots arī eksportēt.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija, kompānija veikusi grozījumus iepirkumā un paredzētie būvdarbi jāveic līdz nākamā gada 30. aprīlim, nevis līdz šā gada 30. novembrim, kā bija plānots iepriekš. Mainījusies arī paredzētā ieguldījumu summa – no 350 tūkstošiem eiro iepriekš līdz 450 tūkstošiem eiro nule kā izsludinātajā iepirkumā. Būvniecības pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 3. jūlijam.

Tiks meklēti papildu līdzekļi, lai pakāpeniski palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu, šodien vienojās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un premjere Laimdota Straujuma.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka pašreizējā aizsardzības budžeta tendence samazināties, kaitē Latvijas drošībai.

«Aizsardzības ministrija, apzinoties Latvijas budžeta iespējas, nepieprasa tūlītēju budžeta pieaugumu 2% apjomā no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet gan mērķtiecīgu valsts politiku, kas paredz stabilu un pakāpenisku finansējuma palielināšanu līdz 2020.gadam,» norāda ministrs R.Vējonis.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, tiekoties ar R.Vējoni, pauda bažas par Latvijas iespējām sasniegt solītos 2% aizsardzības izdevumu no Latvijas iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, jo līdzšinējās budžeta veidošanas tendences liecina par pretējo.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.