Līdz 1. martam atlikta tiesas sēde strīdā starp Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību (VAKS) un Baltic Holding Company (BHC) par rapša iepirkuma līgumiem.

VAKS direktors Indulis Jansons atzina, ka lietā plānots panākt mierizlīgumu un vēl atlikušas dažas nianses, kas jāsaskaņo ar BHC. «Mums nav mērķis paraut kādu zem ūdens, bet sakārtot attiecības starp ražotājiem un piegādātājiem,» tā īsumā komentēja I. Jansons.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti.

SIA BHC industriālais parks aktualizējusi pirms vairākiem gadiem izstrādātu projektu par vērienīga industriālā parka izveidi Liepājā.

Aktualizējot projektu, palielināts uzņēmuma pamatkapitāls līdz 119 400 latiem, Db.lv informēja SIA BHC industriālais parks valdes priekšsēdētājs Imants Cibulis.

Parka izveide paredzēta blakus a/s Baltic Holding Company (BHC) labības un rapša pirmapstrādes kompleksam aptuveni 30 ha plašā teritorijā. Zemes īpašumu kapitālsabiedrība ilgtermiņā nomās no Liepājas pašvaldības. Parkā paredzēta vieta vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt savstarpēji saistīti. Izstrādāti biznesa plāni par dažādu ražotņu attīstīšanu, tostarp ar ļoti augstām tehnoloģijām. Parkā varētu būt gan bioenerģētikas, gan mikrobioloģijas nozares ražotnes, kuru izveidē sadarbosies vairāku valstu zinātnieki un uzņēmēji. Pagaidām parka projekts vēl top, tāpēc sīkāku informāciju par ieceri I. Cibulis sola sniegt pēc pilnīgas projekta izstrādes. SIA BHC industriālais parks dibināta 2001.gada nogalē kā a/s BHC saistītais uzņēmums. Attīstot rapša pirmapstrādes kompleksu, industriālā parka projekts tika atlikts malā.

Lielos parādos iestigusī rapšu apstrādes Baltic Holding Company, iespējams, noorganizējusi maksātnespējas shēmu. Shēma, iespējams, organizēta, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu parādiem un saistībām pret ES līdzfinansējumu.

2010. gada 22. aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta a/s Baltic Holding Company maksātnespējas lieta, ko tiesa skatīs 28. maijā. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc SIA V. A. Birojs pieteikuma. Aizdomas par organizētu shēmu radušās vienam no a/s BHC kreditoriem - z/s Robežnieki īpašniekam Artim Kamolam. Viņš vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma. «Rodas bažas par rūpīgi izplānotu krāpšanās shēmu, jo saskaņā ar līgumu par ES naudas līdzfinansējumu a/s Baltic Holding Company piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas, kas notika 2006. gada novembrī, nedrīkst pārtraukt ražošanu vai mainīt sākotnējo profilu, uzņēmumu nedrīkst pārdot,» skaidro A. Kamols. Pretējā gadījumā ES līdzfinansējums jāatmaksā. Taču maksātnespējīgam uzņēmumam piedzīt naudu nebūs iespējams.

Valmieras rajona tiesa 28. maijā skatīs prasību atzīt rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju. Prasību iesniegusi SIA V.A.Birojs.

Baltic Holding Company maksātnespējas lieta ierosināta Valmieras rajona tiesā 2010.gada 22.aprīlī. SIA V.A.Birojs reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā tikai 2009.gada 22.decembrī. Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju minētā uzņēmuma pamatdarbības veids ir restorāni, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Lieta ierosināta Valmieras rajona tiesā, jo a/s BHC mainījusi juridisko adresi no Kapsēdes iela 3, Liepāja, uz Stacijas laukums 7, Valmiera. 2010.gada 23.februārī Baltic Holding Company veikusi grozījumus statūtos un mainīta arī uzņēmuma padome – atbrīvota Irina Mangale, Martins Veigels un Svens Šēns, viņu vietā ieceļot Jakobu Karlu - Hermani Jorgu, Korupu Bengtu un Rozengartenu Filipu.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju.

«4. jūnijā esam iesnieguši visus dokumentus un arī prasību ierosināt kriminālprocesu,» DB informēja a/s BHC mazākuma akcionāri Imants Cibulis un Irina Mangale. Uz šādu soli esot pamudinājusi «nejaušu sakritību» virkne, kas liek domāt par apzinātu krāpniecisku shēmu, kurā varētu būt iesaistīti gan vācu akcionāri, gan uzņēmuma pašreizējais vadītājs, gan vairāki juristi, apdrošinātāji, iespējams, pat maksātnespējas administrators un Valmieras tiesas tiesnese. Mazākuma akcionāri sliecas domāt, ka tik vērienīga shēma radīta lielas naudas dēļ. Tiek pieļauts, ka uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu.

Maksātnespējīgā rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) kreditoru sapulcē lūgusi atļauju izstrādāt izlīguma piedāvājumu kreditoriem. Izlīgumu kreditori uzdevuši sagatavot līdz gada beigām.

Lēmums pieņemts ar kreditoru vairākuma atbalstu. Parādnieka sagatavoto izlīguma piedāvājumu būs jāakceptē pirmkārt nodrošinātajam kreditoram, Db.lv uzsvēra a/s BHC maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Pēc viņa teiktā, izlīgums ir izdevīgāks nenodrošinātajiem kreditoriem, jo tad viņiem vēl ir cerība kaut ko no parādiem atgūt. Savukārt nodrošinātajam kreditoram izlīgums nav izdevīgs.

Izlīgums BHC gadījumā iespējams vienīgi tad, ja parādnieks spēj piesaistīt ārēju investoru, uzskata H. Velmers. No uzņēmuma paša līdzekļiem segt kaut daļu parādu neesot nekādu iespēju.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumā saimniecisko darbību šobrīd veic nomnieks - SIA Vendo. Liepājas prokuratūra pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju, ko pasludināja Valmieras rajona tiesa šī gada pavasarī pēc SIA V. A. Birojs prasības.

Rapšu pārstrādes un graudu uzglabāšanas kompleksu Liepājā, kas līdz šim piederēja maksātnespējīgajai a/s Baltic Holding Company (BHC), nomās SIA Vendo.

Tā liecina DB rīcībā esošā informācija. SIA Vendo, tāpat kā a/s BHC, ir vācu kapitāla sabiedrība, reģistrēta Rīgā, Vīlandes ielā 12 - 4, juridiskajā birojā.

DB neizdevās sazināties ar maksātnespējīgās a/s BHC administratoru Haraldu Velmeru, lai uzzinātu par nomnieka plāniem graudu apstrādes kompleksā, kā arī lai uzzinātu nomas līguma nosacījumus.

Savukārt SIA Vendo juridiskajā adresē DB uzzināja, ka SIA Vendo gatavo paziņojumu presei par saviem attīstības plāniem.

Parādos iestigusī rapša apstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC), iespējams, noorganizējusi shēmu, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu lieliem parādiem un saistībām pret Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

«Kā SIA V.A.Birojs vēl pirms informācijas pieejamības publiskajā telpā zināja, ka maksātnespējas pieteikums jāsniedz tieši Valmieras tiesā un tieši tajā dienā, kad a/s Baltic Holding Company nomaina juridisko adresi?» uz aizdomīgiem faktiem centienos panākt a/s BHC maksātnespēju norāda z/s Robežnieki īpašnieks un a/s BHC kreditors Artis Kamols, kurš vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma.

Galvenie draudi – no Rietumiem

«Jaunajām» Eiropas valstīm sava attīstība jāplāno rūpīgāk, bet pašlaik galvenais šo valstu ekonomiskais drauds ir briestošās problēmas Grieķijā un citās Eirozonas valstīs, kā arī Rietumeiropas lēnais izaugsmes temps, kas bremzē arī no tām lielā mērā atkarīgo Austrumu ekonomiku attīstību, šādi secinājumi izriet no aizvadītajā nedēļā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notikušās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) gadskārtējās sanāksmes diskusijām.

Valmieras rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu rapšu pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC).

Par to DB informēja uzņēmuma administrators Haralds Velmers. Uzņēmums par maksātnespējīgu atzīts no šā gada 22.aprīļa, kad, kā jau DB rakstīja, Valmieras rajona tiesa ierosināja maksātnespējas procesu. Parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus par aptuveni 1,17 latiem.

Kopējā parādu summa ir vairāk nekā seši miljoni latu. Nodrošinātais kreditors ir DnB Nord banka, pārējo kreditoru pieteikšanās noteikta trīs mēnešu laikā. Tiesa noteikusi šādu termiņu tāpēc, ka iespējami arī ārvalstu kreditori, sacīja administrators. Uzņēmuma akcionāriem pagaidām nav padomā risinājums, kā izkļūt no situācijas, sacīja administrators. Savukārt par to, vai pārtraukt uzņēmuma saimniecisko darbību, administrators pieņems lēmumu nākamnedēļ, jo pagaidām viņa rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas.

Tiesvedība. Vācu investorus tur aizdomās par vērienīgu krāpšanas shēmu.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju. Uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri, iespējams, saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu, pieļauj a/s BHC mazākuma akcionārs Imants Cibulis.

Transports&Loģistika 12

Rīgas osta gaida Eiropas miljonus

Rudenī vai gada beigās būs zināms, vai Eiropas Komisija piešķirs finansējumu Rīgas ostas infrastruktūras pārvietošanai uz Krievu salu. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 130 milj. Ls apmērā

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Kāda firma – Agro Food Holding Lily apbraukā Latvijas pašvaldības, solot, ka nezināmas izcelsmes ASV investīciju fonds viņiem piešķirs 4 miljardus ASV dolāru. Ar šo naudu firma Latvijas laukos radīs 9 000 darba vietas, uzcels 5000 siltumnīcas, fermas un zivju audzētavas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Firmas Agro Food Holding Lily partneri esot kāds Amerikas Investīciju fonds, Iz¬raēlas Agrārais fonds, bankas Latvijā un noslēpumaini privātie investori.

Projekta apmēri un summas līdzinās naudas daudzumam, ko Latvijas glābšanai piešķīrusi Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Biznesa ideja – Latviju nosēt ar siltumnīcām, ekoloģiski tīrām elektrostacijām, fermām un zivju audzētavām. Saražoto pārdot Sarkanajam Krustam, ANO palīdzības programmai un, protams, izkonkurēt spāņu tomātus un gurķus Latvijas lielveikalos.

Četru miljardu devēju Agro Food Holding Lily tur noslēpumā. Prezentācijā, kas atrodama firmas mājas lapā uzskaitīti vairāki atbalstītāji Latvijā. Starp tiem kāda firma, kas kopā ar amerikāņiem izstrādājusi programmu kā ātri un lēti audzēt ekoloģiskos dārzeņus. Lursoft dati gan liecina, ka tā ir Genādijam Smirnovam piederoša un ar mīnusiem strādājoša celtniecības firmiņa. Kāds cits atbalstītājs ir firma M-zelts. Tā atrodas garāžu kooperatīvā Lubāne. M-zelts bizness ir Latgales ezeros izraktās dūņas, kuras pārstrādā mēslojumā. Tā esot viņu zelta ādere, par ko interesējoties pat naftas šeihi.

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Vērienīgais a/s Baltic Holding Company (BHC) ražošanas komplekss izsolē tiek piedāvāts par cenu, kas ir tikai puse no tā nomnieka gada apgrozījuma.

Mantas kopībā ietilpst pieci zemesgabali, ražošanas ēkas, tehniskās ēkas, kā arī graudu un rapša pirmapstrādes kompleksa tehnoloģiskās iekārtas, rapšu eļļas ražošanas tehnoloģiskā līnija, autosvari un transports. Īpašuma kopības piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir 1,224 miljoni latu, tai skaitā nekustamā īpašuma vērtība ir 727,8 tūkst. Ls, bet kustamā manta novērtēta par 496,2 tūkstošiem latu. Tā kā komplekss darbojas, iekārtas ir vienas no modernākajām Latvijā un graudu uzglabāšana ir ienesīgs bizness, izsoles cena ir zema, atzīst DB aptaujātie nozares uzņēmēji.

Savukārt maksātnespējas administrators Haralds Velmers uzsver, ka izsoles sākumcena noteikta atbilstoši tirgus situācijai, nevis veiktajiem ieguldījumiem. DB rīcībā ir informācija, ka vēl pirms a/s BHC maksātnespējas pasludināšanas vestas sarunas ar kādu potenciālo investoru, un vienošanās cena bijusi astoņi miljoni eiro.

Ārvalstu uzņēmējam piedāvāts iesaistīties shēmā, lai, apejot izsoli, pārņemtu rapša pārstrādes kompleksu Baltic Holding Company.

Tā DB apgalvoja kāds kaimiņvalsts uzņēmējs, kurš savu vārdu publiskot gan nevēlējās. Vienlaikus jāatzīst, ka arī paša uzņēmēja vēlme pārņemt maksātnespējīgu uzņēmumu bez izsoles nav likumīga. Juristi, kam pārmet «shēmošanu», pieļauj, ka potenciālajam pircējam nemaz nav finansiālu iespēju izsolē piedalīties un viņš, iespējams, nepārstāv savas intereses. Pirmajā izsolē piedalījās trīs pretendenti, liecina DB rīcībā esošā informācija – ar banku saistīts uzņēmums, SIA Vendo un Latraps.

Uzņēmējs, kurš vērsās redakcijā, jau sen esot vēlējies iegādāties rekonstruēto rapša pārstrādes kompleksu, lai attīstītu biodegvielas ražošanu. Pirkuma iespējas pārrunātas ar iepriekšējiem BHC īpašniekiem – Vācijas uzņēmuma EOP Biodiesel pārstāvjiem. Kad uzzinājis par a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju, viņš vērsies pie administratora, lai uzzinātu, kādas ir iespējas ražotni iegādāties bez izsoles. Administrators ieteicis juristus, ar kuriem konsultēties. Juristi viņam piedāvājuši shēmu – iegādāties kompleksam blakus esošās zemes, tad viņam būšot pirmpirkuma tiesības. Lai darījums būtu drošāks, vajagot iegādāties arī kādu Latvijā strādājošu agrofirmu. Uzņēmējs shēmai būtu piekritis, taču nav dotas nekādas garantijas, ka viņš tiešām tiks pie kārotā kompleksa. Turklāt ārvalstnieks iebildis, ka pusmiljons par firmu, kas strādā ar zaudējumiem un kuras pamatkapitāls ir 2000 latu, izskatītos pēc naudas atmazgāšanas un par to varētu ieinteresēties Latvijas specdienesti.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde saņēmusi mazākuma akcionāru Imanta Cibuļa un Irinas Mangales iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālizmeklēšanu saistībā ar iespējamu rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) novešanu līdz maksātnespējai.

Iesniegums reģistrēts tikai 6. jūlijā, DB informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldē, tāpēc vēl nav pieņemts lēmums par izmeklēšanas ierosināšanu. DB jau rakstīja, ka a/s BHC mazākuma akcionāri vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar prasību ierosināt krimināllietu saistībā ar iespējamu ļaunprātību, novedot akciju sabiedrību līdz maksātnespējai. Abu mazākuma akcionāru iesniegumu LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzibas departaments nosūtījis Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai, kas savukārt lietu pārsūtījusi VP. Rapšu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss šobrīd nodots nomā SIA Vendo.

Izsolē pārdots rapša pārstrādes komplekss Liepājā a/s Baltic Holding Company (BHC).

Izsole notikusi un objektu izdevies pārdot, Db.lv informēja maksātnespējas administratora Haralda Velmera birojā, taču sīkāku informāciju atturējās sniegt. Savukārt SIA Baltic Agro apliecināja, ka piedalījusies un uzvarējusi izsolē, bet plašāku informāciju sniegs tuvākajā laikā.

Db.lv rakstīja, ka a/s BHC bija plānots izsolīt 2011. gada 25. novembrī, taču administratora slimības dēļ tā nenotika. Tagad plānota atkārtota izsole šā gada 9. februārī un izsoles sākumcena ir pieaugusi - no 1,2 līdz aptuveni 1,25 miljoniem latu. Objekts sastāv no vairākiem zemesgabaliem un ēkām, kurās izvietotas rapša pirmapstrādes un eļļas spiešanas iekārtas, kā arī noliktavas un cita ar ražošanu un uzglabāšanu saistīta infrastruktūra.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas naftas un tās produktu pārkrāvējs DG Termināls iesniedzis Liepājas domē būvniecības pieteikumu biodīzeļa ražotnes izveidei Liepājas ostā.

Kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt ap pusmiljonu latu, sarunā ar DB lēsa uzņēmuma īpašnieks Aivars Millers. Investējot vairāk nekā 300 tūkstošus latu, uzņēmējs jau iepircis ražošanas iekārtas, vēl plānoti ieguldījumi infrastsruktūrā. Plānotā ražošanas jauda nav liela - līdz 10 tūkstošiem tonnu gadā. Kvotas uzņēmumam nav, taču plānots prasīt valsts atbalstu tikai tad, kad sāks ražošanau, norādīja A. Millers. Ražotni plānots izveidot gada laikā. Ideja par šādu ražotni radusies jau pirms vairākiem gadiem, kad sāka strādāt rapšu pārstrādes komplekss a/s Baltic Holding Company (BHC). Patlaban, kad uzņēmuma darbība apturēta un tas apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ gaida uz tiesas lēmumu, kas atzītu BHC maksātnespēju, nākšoties meklēt citus eļļas piegādātājus, sacīja A. Millers. Tomēr tā neesot problēma Latvijā, jo eļļu ražo pietiekami daudz uzņēmumu.

Lielākais a/s Baltic Holding Company (BHC) akcionārs EOP Biodiesel AG izvirzījis bijušajiem valdes locekļiem Mārim Binderam un Gatim Bērziņam pretenziju vairāk nekā 7,5 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus vācu uzņēmums norādījis, ka šos zaudējumu varētu segt apdrošināšanas kompānija Allianz Versicherungs - Aktiengesellshaft, raksta Dienas Bizness.

Ar pretenziju rakstiski pie abiem bijušajiem a/s BHC valdes locekļiem 2009. gadā vērsies toreizējais EOP Biodiesel AG valdes priekšsēdētājs Svens Šēns, liecina DB rīcībā esošās dokumentu kopijas. Vēstulē norādīts, ka ar rapša iepirkumiem par summu 7,554 miljoni eiro laika periodā no 2008. gada 27. jūnija līdz 2008. gada 1. septembrim, kā arī izsniedzot nenodrošinātu kredītu un pārdodot zemesgabalu maksātnespējīgai firmai, vietējo vadītāju kļūdainie lēmumi nodarījuši smagu kaitējumu koncernam. Tā kā G. Bērziņš un M. Binders veikuši darījumus, neņemot vērā esošo finansiālo situāciju, vācu akcionārs izvirzījis katram no valdes locekļiem pretenziju par vairāk nekā 3,665 miljoniem eiro. Savukārt Māris Binders DB atzina, ka lēmumus pieņēmis, vai nu saskaņojot ar vācu akcionāriem, vai arī pēc viņu rīkojuma. Plašāk par to lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Rapša pārstrādes maksātnespējīgā a/s Baltic Holding Company (BHC) mainījusi juridisko adresi no Valmieras uz Rīgu, uz maksātnespējas administratora Haralda Velmera biroju.

Adreses maiņa veikta, lai nodrošinātu visas korespondences nonākšanu pie maksātnespējas administratora, kurš šobrīd ir uzņēmuma faktiskais vadītājs, kā arī tāpēc, ka par adresi Valmierā bija jāmaksā nomas maksa, Db.lv skaidroja H. Velmers. Uzņēmums, kā jau vairākkārt rakstīts, atrodas Liepājā. Novembra sākumā kreditoru sapulce lems par a/s BHC maksātnespējas stāvokļa risinājumu. Tikmēr uzņēmumā saimniecisko darbību veic nomnieks - SIA Vendo. Saimnieciskā darbība, kā novēroja Db.lv, pašlaik norit aktīvi.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Lielākā daļa lauksaimnieku ciena un ievēro nosacījumus, kas liedz lauksaimniecības ķimikālijas lietot uz ziedošiem augiem dienas gaišajā laikā. Taču Biškopības biedrība ik gadu saņem desmitiem sūdzību par noindētām bitēm, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Ja sūdzība bijusi pamatota, šādas lietas parasti beidzas ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izmeklēšanu un uzliktu sodu. Pērn šādu sodu par nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu pēc biškopja Laimoņa Aluta sūdzības uzlika arī Dānijas uzņēmējiem piederošai SIA Lauku Agro. SIA Lauku Agro līdz pat šai dienai vainu neesot atzinusi, tādēļ VAAD uzliktās soda naudas apstrīdējusi Zemgales administratīvajā tiesā. Pirmā tiesas sēde par Ls 250 lielās soda naudas atcelšanu Zemgales administratīvajā tiesā notikusi vakar.

Saskaņā ar laikraksta iepriekš rakstīto Auces novada Īles pagastā SIA Lauku Agro apskādēja L. Aluta bišu dravu – kopskaitā 11 saimes būtiski cieta, kad uzņēmums ar insekticīdu apstrādāja turpat blakus zemnieka mājām esošos rapša laukus. Par ziedoša rapša miglošanu dienas gaišajā laikā uzņēmumam piesprieda sodu Ls 250.

SIA Akva Agro ieguldīs 540,5 tūkstošus eiro zivju audzēšanas ražotnes modernizēšanā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmums grasās iegādāties iekārtu kompleksu ūdens recirkulācijai. Akva Agro konkursā pieteicās trīs uzņēmumi, no kuriem par uzvarētāju tika atzīta SIA Kros.

Uzņēmums iekārtas iegādāsies ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu.

SIA Akva Agro dibināta 2004. gadā, un tās juridiskā adrese ir Katlakalna iela 1, Rīga. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā bija 162 tūkstošus latu, un gads tika noslēgts ar 31,1 tūkst. Ls peļņu. Vidēji kompānijā strādāja astoņi darbinieki. SIA Akva Agro vienīgais valdes loceklis ir Jurijs Suheckis. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 145 tūkst. Ls.

Noslēdzies SIA Alfa agro izsludinātais iepirkums par lucernas granulu uzglabāšanas kompleksa izveidi, liecina paizņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma priekšmets ir lucernas granulu uzglabāšanas torņi ar uzlādes un izlādes norijām un transportieriem. Transportiera ražīgumam jābūt vismaz 80 tonnām stundā.

Konkursā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Mītavas celtnieks piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,138 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka martā noslēdzās SIA Alfa agro izsludinātais iepirkums par lucernas granulu uzglabāšanas torņu un ar tiem saistītā aprīkojuma iegādi. Konkursā uzvarēja SIA Investa, kuras piedāvātā līgumcena ir 715,8 tūkstoši eiro.

SIA Alfa Agro ir 100% LPKS Agrario meitas uzņēmums. Kompānija ir dibināta 2013. gadā ar mērķi atgriezt augu sekā tauriņziežus kā trešo kultūru, un patlaban galvenais uzsvars tiek likts uz lucernas audzēšanu un pārstrādi. Lai saražoto varētu eksportēt un piedāvāt augstas kvalitātes produkciju, uzņēmums izveidojis zāles miltu un granulu rūpnīcu, kas sāka ražošanu šā gada jūlijā ar plānoto lucernas pārstrādes jaudu 12 tūkstoši tonnu gadā. 2015.gada plānotā pārstrādes jauda 4000-5000 tonnu gatavās produkcijas.

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.