Līdz 1. martam atlikta tiesas sēde strīdā starp Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību (VAKS) un Baltic Holding Company (BHC) par rapša iepirkuma līgumiem.

VAKS direktors Indulis Jansons atzina, ka lietā plānots panākt mierizlīgumu un vēl atlikušas dažas nianses, kas jāsaskaņo ar BHC. «Mums nav mērķis paraut kādu zem ūdens, bet sakārtot attiecības starp ražotājiem un piegādātājiem,» tā īsumā komentēja I. Jansons.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti.

Lielos parādos iestigusī rapšu apstrādes Baltic Holding Company, iespējams, noorganizējusi maksātnespējas shēmu. Shēma, iespējams, organizēta, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu parādiem un saistībām pret ES līdzfinansējumu.

2010. gada 22. aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta a/s Baltic Holding Company maksātnespējas lieta, ko tiesa skatīs 28. maijā. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc SIA V. A. Birojs pieteikuma. Aizdomas par organizētu shēmu radušās vienam no a/s BHC kreditoriem - z/s Robežnieki īpašniekam Artim Kamolam. Viņš vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma. «Rodas bažas par rūpīgi izplānotu krāpšanās shēmu, jo saskaņā ar līgumu par ES naudas līdzfinansējumu a/s Baltic Holding Company piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas, kas notika 2006. gada novembrī, nedrīkst pārtraukt ražošanu vai mainīt sākotnējo profilu, uzņēmumu nedrīkst pārdot,» skaidro A. Kamols. Pretējā gadījumā ES līdzfinansējums jāatmaksā. Taču maksātnespējīgam uzņēmumam piedzīt naudu nebūs iespējams.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Nākammēnes, 9.februārī, notiks maksātnespējīgā Liepājas uzņēmuma Baltic Holding Company īpašuma izsole, ziņo laikraksts Latvijas Vēstnesis. Maksātnespējīgā uzņēmuma, kas savulaik nodarbojās ar graudu pārstrādi un rapšu eļļas ražošanu, īpašuma izsoles sākumcena ir 1,25 miljoni latu.

Īpašuma izsole notiks 2012.gada 9.februārī plkst.11 Rīgā, K.Barona ielā 33A-6. Pirmajā izsolē ar augšupejošu soli paredzēts izsolīt visu AS Baltic Holding Company piederošo mantu, kas sastāv no atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem - vairākiem apbūvētiem zemesgabaliem Kapsēdes ielā, Liepājā, - un kustamās mantas, kas sastāv no graudu un rapšu pirmapstrādes kompleksa tehnoloģiskajām iekārtām, rapšu eļļas ražošanas tehnoloģiskās līnijas iekārtām, transporta līdzekļiem, autosvariem un pamatlīdzekļiem.

Īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir 1 251 200 lati. Nekustamā īpašuma vērtība ir 727 800 lati, bet kustamās mantas vērtība - 523 400 lati. Lai kļūtu par izsoles dalībnieku, pretendentam vismaz trīs darba dienas pirms izsoles ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

SIA BHC industriālais parks aktualizējusi pirms vairākiem gadiem izstrādātu projektu par vērienīga industriālā parka izveidi Liepājā.

Aktualizējot projektu, palielināts uzņēmuma pamatkapitāls līdz 119 400 latiem, Db.lv informēja SIA BHC industriālais parks valdes priekšsēdētājs Imants Cibulis.

Parka izveide paredzēta blakus a/s Baltic Holding Company (BHC) labības un rapša pirmapstrādes kompleksam aptuveni 30 ha plašā teritorijā. Zemes īpašumu kapitālsabiedrība ilgtermiņā nomās no Liepājas pašvaldības. Parkā paredzēta vieta vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt savstarpēji saistīti. Izstrādāti biznesa plāni par dažādu ražotņu attīstīšanu, tostarp ar ļoti augstām tehnoloģijām. Parkā varētu būt gan bioenerģētikas, gan mikrobioloģijas nozares ražotnes, kuru izveidē sadarbosies vairāku valstu zinātnieki un uzņēmēji. Pagaidām parka projekts vēl top, tāpēc sīkāku informāciju par ieceri I. Cibulis sola sniegt pēc pilnīgas projekta izstrādes. SIA BHC industriālais parks dibināta 2001.gada nogalē kā a/s BHC saistītais uzņēmums. Attīstot rapša pirmapstrādes kompleksu, industriālā parka projekts tika atlikts malā.

Maksātnespējīgā rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) kreditoru sapulcē lūgusi atļauju izstrādāt izlīguma piedāvājumu kreditoriem. Izlīgumu kreditori uzdevuši sagatavot līdz gada beigām.

Lēmums pieņemts ar kreditoru vairākuma atbalstu. Parādnieka sagatavoto izlīguma piedāvājumu būs jāakceptē pirmkārt nodrošinātajam kreditoram, Db.lv uzsvēra a/s BHC maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Pēc viņa teiktā, izlīgums ir izdevīgāks nenodrošinātajiem kreditoriem, jo tad viņiem vēl ir cerība kaut ko no parādiem atgūt. Savukārt nodrošinātajam kreditoram izlīgums nav izdevīgs.

Izlīgums BHC gadījumā iespējams vienīgi tad, ja parādnieks spēj piesaistīt ārēju investoru, uzskata H. Velmers. No uzņēmuma paša līdzekļiem segt kaut daļu parādu neesot nekādu iespēju.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumā saimniecisko darbību šobrīd veic nomnieks - SIA Vendo. Liepājas prokuratūra pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju, ko pasludināja Valmieras rajona tiesa šī gada pavasarī pēc SIA V. A. Birojs prasības.

Parādos iestigusī rapša apstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC), iespējams, noorganizējusi shēmu, lai ar maksātnespējas palīdzību atbrīvotos no vairākus miljonus latu lieliem parādiem un saistībām pret Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

«Kā SIA V.A.Birojs vēl pirms informācijas pieejamības publiskajā telpā zināja, ka maksātnespējas pieteikums jāsniedz tieši Valmieras tiesā un tieši tajā dienā, kad a/s Baltic Holding Company nomaina juridisko adresi?» uz aizdomīgiem faktiem centienos panākt a/s BHC maksātnespēju norāda z/s Robežnieki īpašnieks un a/s BHC kreditors Artis Kamols, kurš vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma.

Galvenie draudi – no Rietumiem

«Jaunajām» Eiropas valstīm sava attīstība jāplāno rūpīgāk, bet pašlaik galvenais šo valstu ekonomiskais drauds ir briestošās problēmas Grieķijā un citās Eirozonas valstīs, kā arī Rietumeiropas lēnais izaugsmes temps, kas bremzē arī no tām lielā mērā atkarīgo Austrumu ekonomiku attīstību, šādi secinājumi izriet no aizvadītajā nedēļā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notikušās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) gadskārtējās sanāksmes diskusijām.

Parādos ieslīgusī a/s Baltic Holding Company (BHC) vērsusies tiesā pret kamīnmalkas ražotāju SIA Wood Warmth, pieprasot piedzīt zaudējumus un izlikt no nekustamā īpašuma.

SIA Wood Warmth no a/s BHC nomājusi daļu teritorijas, taču ilgāku laiku nav maksājusi līgumā paredzēto nomas maksu. Prasības apjoms ir vairāk nekā 16 tūkstoši latu. Liepājas tiesa prasību plānojusi skatīt 8. jūnijā. Šajā pašā dienā un laikā Liepājas tiesa plāno skatīt arī SIA Lauku Agro prasību pret a/s BHC par vairāk nekā 75 tūkstošu latu lielu zaudējumu piedziņu. DB jau rakstīja, ka 2010. gada 22. aprīlī Valmieras rajona tiesā ierosināta a/s Baltic Holding Company maksātnespējas lieta, ko tiesa skatīs 28. maijā. Maksātnespējas lieta ierosināta pēc SIA V. A. Birojs pieteikuma.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju.

«4. jūnijā esam iesnieguši visus dokumentus un arī prasību ierosināt kriminālprocesu,» DB informēja a/s BHC mazākuma akcionāri Imants Cibulis un Irina Mangale. Uz šādu soli esot pamudinājusi «nejaušu sakritību» virkne, kas liek domāt par apzinātu krāpniecisku shēmu, kurā varētu būt iesaistīti gan vācu akcionāri, gan uzņēmuma pašreizējais vadītājs, gan vairāki juristi, apdrošinātāji, iespējams, pat maksātnespējas administrators un Valmieras tiesas tiesnese. Mazākuma akcionāri sliecas domāt, ka tik vērienīga shēma radīta lielas naudas dēļ. Tiek pieļauts, ka uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu.

Mainījies kapitāldaļu sadalījums uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajā kompānijā AB Holding, liecina Firmas.lv informācija.

B. Abdulmuslimovs palielinājis līdzšinējo 0,1% holdinga kapitāldaļu līdz 33,4%, līdz ar to viņa rīcībā ir 668 holdinga kapitāldaļas.

Savas 5,55% daļas katrs uzņēmējam pārdevuši SIA Freedomlab, SIA Vērdiņš Pluss, SIA Skonto FC, SIA Latbord, Daugavieši un Pildne.

Pārējie 66,6% holdinga kapitāldaļu pieder 12 Latvijas uzņēmumiem, no kuriem daži ir labāk zināmi, bet daži - plašākai sabiedrībai nepazīstami. Tie ir - a/s Ventspils zivju konservu kombināts, SIA GoAdventure, SIA RGK Security, SIA A.R. BCC, SIA AZ-Inter, SIA Baltic Metal Company, SIA Bars Security Inkasso, SIA Baltic Wood Company, SIA Daugavpils gaļas kombināts, SIA Karavela, SIA RGK būve un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Ārvalstu uzņēmējam piedāvāts iesaistīties shēmā, lai, apejot izsoli, pārņemtu rapša pārstrādes kompleksu Baltic Holding Company.

Tā DB apgalvoja kāds kaimiņvalsts uzņēmējs, kurš savu vārdu publiskot gan nevēlējās. Vienlaikus jāatzīst, ka arī paša uzņēmēja vēlme pārņemt maksātnespējīgu uzņēmumu bez izsoles nav likumīga. Juristi, kam pārmet «shēmošanu», pieļauj, ka potenciālajam pircējam nemaz nav finansiālu iespēju izsolē piedalīties un viņš, iespējams, nepārstāv savas intereses. Pirmajā izsolē piedalījās trīs pretendenti, liecina DB rīcībā esošā informācija – ar banku saistīts uzņēmums, SIA Vendo un Latraps.

Uzņēmējs, kurš vērsās redakcijā, jau sen esot vēlējies iegādāties rekonstruēto rapša pārstrādes kompleksu, lai attīstītu biodegvielas ražošanu. Pirkuma iespējas pārrunātas ar iepriekšējiem BHC īpašniekiem – Vācijas uzņēmuma EOP Biodiesel pārstāvjiem. Kad uzzinājis par a/s Baltic Holding Company (BHC) maksātnespēju, viņš vērsies pie administratora, lai uzzinātu, kādas ir iespējas ražotni iegādāties bez izsoles. Administrators ieteicis juristus, ar kuriem konsultēties. Juristi viņam piedāvājuši shēmu – iegādāties kompleksam blakus esošās zemes, tad viņam būšot pirmpirkuma tiesības. Lai darījums būtu drošāks, vajagot iegādāties arī kādu Latvijā strādājošu agrofirmu. Uzņēmējs shēmai būtu piekritis, taču nav dotas nekādas garantijas, ka viņš tiešām tiks pie kārotā kompleksa. Turklāt ārvalstnieks iebildis, ka pusmiljons par firmu, kas strādā ar zaudējumiem un kuras pamatkapitāls ir 2000 latu, izskatītos pēc naudas atmazgāšanas un par to varētu ieinteresēties Latvijas specdienesti.

Izsolē pārdots rapša pārstrādes komplekss Liepājā a/s Baltic Holding Company (BHC).

Izsole notikusi un objektu izdevies pārdot, Db.lv informēja maksātnespējas administratora Haralda Velmera birojā, taču sīkāku informāciju atturējās sniegt. Savukārt SIA Baltic Agro apliecināja, ka piedalījusies un uzvarējusi izsolē, bet plašāku informāciju sniegs tuvākajā laikā.

Db.lv rakstīja, ka a/s BHC bija plānots izsolīt 2011. gada 25. novembrī, taču administratora slimības dēļ tā nenotika. Tagad plānota atkārtota izsole šā gada 9. februārī un izsoles sākumcena ir pieaugusi - no 1,2 līdz aptuveni 1,25 miljoniem latu. Objekts sastāv no vairākiem zemesgabaliem un ēkām, kurās izvietotas rapša pirmapstrādes un eļļas spiešanas iekārtas, kā arī noliktavas un cita ar ražošanu un uzglabāšanu saistīta infrastruktūra.

Tiesvedība. Vācu investorus tur aizdomās par vērienīgu krāpšanas shēmu.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju. Uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri, iespējams, saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu, pieļauj a/s BHC mazākuma akcionārs Imants Cibulis.

Transports&Loģistika 12

Rīgas osta gaida Eiropas miljonus

Rudenī vai gada beigās būs zināms, vai Eiropas Komisija piešķirs finansējumu Rīgas ostas infrastruktūras pārvietošanai uz Krievu salu. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 130 milj. Ls apmērā

Rapšu pārstrādes un graudu uzglabāšanas kompleksu Liepājā, kas līdz šim piederēja maksātnespējīgajai a/s Baltic Holding Company (BHC), nomās SIA Vendo.

Tā liecina DB rīcībā esošā informācija. SIA Vendo, tāpat kā a/s BHC, ir vācu kapitāla sabiedrība, reģistrēta Rīgā, Vīlandes ielā 12 - 4, juridiskajā birojā.

DB neizdevās sazināties ar maksātnespējīgās a/s BHC administratoru Haraldu Velmeru, lai uzzinātu par nomnieka plāniem graudu apstrādes kompleksā, kā arī lai uzzinātu nomas līguma nosacījumus.

Savukārt SIA Vendo juridiskajā adresē DB uzzināja, ka SIA Vendo gatavo paziņojumu presei par saviem attīstības plāniem.

Valmieras rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu rapšu pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC).

Par to DB informēja uzņēmuma administrators Haralds Velmers. Uzņēmums par maksātnespējīgu atzīts no šā gada 22.aprīļa, kad, kā jau DB rakstīja, Valmieras rajona tiesa ierosināja maksātnespējas procesu. Parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus par aptuveni 1,17 latiem.

Kopējā parādu summa ir vairāk nekā seši miljoni latu. Nodrošinātais kreditors ir DnB Nord banka, pārējo kreditoru pieteikšanās noteikta trīs mēnešu laikā. Tiesa noteikusi šādu termiņu tāpēc, ka iespējami arī ārvalstu kreditori, sacīja administrators. Uzņēmuma akcionāriem pagaidām nav padomā risinājums, kā izkļūt no situācijas, sacīja administrators. Savukārt par to, vai pārtraukt uzņēmuma saimniecisko darbību, administrators pieņems lēmumu nākamnedēļ, jo pagaidām viņa rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Koncerns AB holdings turpmāk paplašinās lauksaimniecības un pārtikas biznesu, pievēršoties arī aitu audzēšanai, tādējādi apgādājot ar izejvielu gaļas pārstrādes uzņēmumus Rēzeknē un Daugavpilī, biznesa portālam Nozare.lv atzina holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš gan neatklāja investīciju apmēru ganāmpulkā, norādot, ka šķirnes dzīvnieki iepirkti Eiropas Savienībā.

«Šovasar Eiropā esmu iepircis 1000 aitas un aunus, kuri tiks audzēti kādā saimniecībā Latgales pusē. Gribu pārliecināties, vai konkrētās šķirnes dzīvnieki būs piemēroti Latvijas klimatam, neslimos un dos ģenētiski augstvērtīgus pēcnācējus. Plānojam izvērst augstvērtīgu gaļas dzīvnieku ražošanu ar mērķi apgādāt Rēzeknes un Daugavpils gaļas kombinātus ar izcilu izejvielu kūpinājumu ražošanā,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī atzina, ka holdinga uzņēmumiem ir būtiski apstrādāt pašiem savu izejvielu, jo šogad plānota paplašināšanās specifiskos eksporta tirgos.

Ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Baltic Agro vadībā notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam padomes loceklim novēģim Alvinam Kristianam Rosvolam (Alvin Kristian Rosvoll) un viņa vietā stājoties citam Norvēģijas valstspiederīgajam Terjem Knutsenam (Terje Knutsen), liecina informācija Lursoft.

Pēc Baltic Agro padomes pārvēlēšanas tajā darbu turpina padomes priekšsēdētājs dānis Kristians Pagards Junkers (Christian Pagard Junker), viņa vietnieks Dānijas valstspiederīgais Karstns Kildergārds Lauridsens (Carsten Kildegaard Lauridsen), kā arī padomes loceklis Dānijas pilsonis Peteres Iversens (Peter Iversen), liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās vienīgais valdes loceklis Ainars Upmanis, kas šo amatu pārstāv kopš 2006. gada februāra.

SIA Baltic Agro dibināta 1994. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,67 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lielirbes iela 32a, Rīga.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ atkal ierosinājusi savulaik Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding iekļautās SIA Baltijas marka maksātnespējas procesa lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamie dati, minētā lieta ierosināta 3.aprīlī pēc SIA Rēzeknes gaļas kombināts pieteikuma.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks atturējās komentēt situāciju. «Esmu burtiski nupat atgriezies no ārzemju komandējuma un nepārzinu lietas norisi,» Nozare.lv sacīja Piteronoks.

Kā ziņots, pēc Rēzeknes gaļas kombināta pieteikuma Baltijas markas maksātnespējas lieta tika ierosināta arī pērn, taču 12.decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa to izbeidza, jo Rēzeknes gaļas kombināts savu pieteikumu atsauca.

LETA jau ziņoja, ka pērn oktobrī Baltijas markai mainījās īpašnieki un vadība. Par Baltijas markas 100% īpašnieku kļuva apsardzes firma SIA Bars Security, kas pieder Edgaram Rubīnam. Iepriekš Baltijas marka vienādās daļās piederēja Vasilija Meļņika SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Vērienīgais a/s Baltic Holding Company (BHC) ražošanas komplekss izsolē tiek piedāvāts par cenu, kas ir tikai puse no tā nomnieka gada apgrozījuma.

Mantas kopībā ietilpst pieci zemesgabali, ražošanas ēkas, tehniskās ēkas, kā arī graudu un rapša pirmapstrādes kompleksa tehnoloģiskās iekārtas, rapšu eļļas ražošanas tehnoloģiskā līnija, autosvari un transports. Īpašuma kopības piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena ir 1,224 miljoni latu, tai skaitā nekustamā īpašuma vērtība ir 727,8 tūkst. Ls, bet kustamā manta novērtēta par 496,2 tūkstošiem latu. Tā kā komplekss darbojas, iekārtas ir vienas no modernākajām Latvijā un graudu uzglabāšana ir ienesīgs bizness, izsoles cena ir zema, atzīst DB aptaujātie nozares uzņēmēji.

Savukārt maksātnespējas administrators Haralds Velmers uzsver, ka izsoles sākumcena noteikta atbilstoši tirgus situācijai, nevis veiktajiem ieguldījumiem. DB rīcībā ir informācija, ka vēl pirms a/s BHC maksātnespējas pasludināšanas vestas sarunas ar kādu potenciālo investoru, un vienošanās cena bijusi astoņi miljoni eiro.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde saņēmusi mazākuma akcionāru Imanta Cibuļa un Irinas Mangales iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālizmeklēšanu saistībā ar iespējamu rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) novešanu līdz maksātnespējai.

Iesniegums reģistrēts tikai 6. jūlijā, DB informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldē, tāpēc vēl nav pieņemts lēmums par izmeklēšanas ierosināšanu. DB jau rakstīja, ka a/s BHC mazākuma akcionāri vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar prasību ierosināt krimināllietu saistībā ar iespējamu ļaunprātību, novedot akciju sabiedrību līdz maksātnespējai. Abu mazākuma akcionāru iesniegumu LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzibas departaments nosūtījis Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai, kas savukārt lietu pārsūtījusi VP. Rapšu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss šobrīd nodots nomā SIA Vendo.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas naftas un tās produktu pārkrāvējs DG Termināls iesniedzis Liepājas domē būvniecības pieteikumu biodīzeļa ražotnes izveidei Liepājas ostā.

Kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt ap pusmiljonu latu, sarunā ar DB lēsa uzņēmuma īpašnieks Aivars Millers. Investējot vairāk nekā 300 tūkstošus latu, uzņēmējs jau iepircis ražošanas iekārtas, vēl plānoti ieguldījumi infrastsruktūrā. Plānotā ražošanas jauda nav liela - līdz 10 tūkstošiem tonnu gadā. Kvotas uzņēmumam nav, taču plānots prasīt valsts atbalstu tikai tad, kad sāks ražošanau, norādīja A. Millers. Ražotni plānots izveidot gada laikā. Ideja par šādu ražotni radusies jau pirms vairākiem gadiem, kad sāka strādāt rapšu pārstrādes komplekss a/s Baltic Holding Company (BHC). Patlaban, kad uzņēmuma darbība apturēta un tas apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ gaida uz tiesas lēmumu, kas atzītu BHC maksātnespēju, nākšoties meklēt citus eļļas piegādātājus, sacīja A. Millers. Tomēr tā neesot problēma Latvijā, jo eļļu ražo pietiekami daudz uzņēmumu.

Lielākais a/s Baltic Holding Company (BHC) akcionārs EOP Biodiesel AG izvirzījis bijušajiem valdes locekļiem Mārim Binderam un Gatim Bērziņam pretenziju vairāk nekā 7,5 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus vācu uzņēmums norādījis, ka šos zaudējumu varētu segt apdrošināšanas kompānija Allianz Versicherungs - Aktiengesellshaft, raksta Dienas Bizness.

Ar pretenziju rakstiski pie abiem bijušajiem a/s BHC valdes locekļiem 2009. gadā vērsies toreizējais EOP Biodiesel AG valdes priekšsēdētājs Svens Šēns, liecina DB rīcībā esošās dokumentu kopijas. Vēstulē norādīts, ka ar rapša iepirkumiem par summu 7,554 miljoni eiro laika periodā no 2008. gada 27. jūnija līdz 2008. gada 1. septembrim, kā arī izsniedzot nenodrošinātu kredītu un pārdodot zemesgabalu maksātnespējīgai firmai, vietējo vadītāju kļūdainie lēmumi nodarījuši smagu kaitējumu koncernam. Tā kā G. Bērziņš un M. Binders veikuši darījumus, neņemot vērā esošo finansiālo situāciju, vācu akcionārs izvirzījis katram no valdes locekļiem pretenziju par vairāk nekā 3,665 miljoniem eiro. Savukārt Māris Binders DB atzina, ka lēmumus pieņēmis, vai nu saskaņojot ar vācu akcionāriem, vai arī pēc viņu rīkojuma. Plašāk par to lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Rapša pārstrādes maksātnespējīgā a/s Baltic Holding Company (BHC) mainījusi juridisko adresi no Valmieras uz Rīgu, uz maksātnespējas administratora Haralda Velmera biroju.

Adreses maiņa veikta, lai nodrošinātu visas korespondences nonākšanu pie maksātnespējas administratora, kurš šobrīd ir uzņēmuma faktiskais vadītājs, kā arī tāpēc, ka par adresi Valmierā bija jāmaksā nomas maksa, Db.lv skaidroja H. Velmers. Uzņēmums, kā jau vairākkārt rakstīts, atrodas Liepājā. Novembra sākumā kreditoru sapulce lems par a/s BHC maksātnespējas stāvokļa risinājumu. Tikmēr uzņēmumā saimniecisko darbību veic nomnieks - SIA Vendo. Saimnieciskā darbība, kā novēroja Db.lv, pašlaik norit aktīvi.