Baltijā strādājošā Quelle tiešais mātes uzņēmums nav neviena no Vācijā sanācijai pakļautajām Quelle struktūrvienībām, tāpēc Baltijas valstīs kompānijā darbu turpinās tāpat kā iepriekš, informē Quelle OÜ.

Baltijas Quelle mātes uzņēmums ir Quelle International Ltd, kas ir reģistrēta Lielbritānijā. Sanācijas procedūrās iekļautās kapitālsabiedrības, kas atrodas ar Quelle OÜ vienā koncernā, ir tiesiski patstāvīgas, tāpēc notiekošais Vācijā neizsauks Baltijas Quelle OÜ sanāciju ne tiešā, ne saistītā veidā.

«Quelle OÜ turpina Baltijā savu ikdienas saimniecisko darbību bez jebkādām pārmaiņām, tas nozīmē gan pasūtījumu pieņemšanu, gan, protams, arī preču piegādi klientiem. Quelle klientiem nekas nemainīsies,» paskaidroja Quelle OÜ rīkotājdirektore Mari Rahumägi.

Db.lv jau vēstīja, ka Quelles glābšana ir izgāzusies un Vācijā šim uzņēmumam draud slēgšana. Tūkstošiem līdzstrādnieku var zaudēt savu darbu. Tomēr šo notikumu attīstību varēja paredzēt pēc tam, kad vasarā maksātnespēja tika pieteikta Quelle mātesuzņēmumam Arcandor. 50 milj. eiro lielais kredīts gan ļāva Quelle izdzīvot līdz šim brīdim un uzsākt sarunas ar iespējamiem investoriem. Tās gan izrādījušās nesekmīgas.

Investoru meklējumu laiks pamazām «iztek», arī ārzemju Quelle pārstāvniecību noliktavas vairs tikai ierobežotā apmērā spēj apgādāt savus klientus, raksta Welt.

Dažās vietās vēl ir iespējams izpildīt pasūtījumus, taču lielākajā daļā noliktavu vairs neesot pietiekami daudz preču, līdz ar to Vācijas Quelle maksātnespējai draud sekot bankrota vilnis Quelle ārzemju pārstāvniecībās. «Ja vēlākais novembra vidū ārzemju pārstāvniecībām nebūs atrasts investors, tās vairs nevarēs pasūtīt un norēķināties par jaunām Quelle precēm,» izteicies kāds Quelle pārstāvis, kas vēlas palikt anonīms. Quelle ārzemju pārstāvniecības atrodas 17 valstīs, Latviju apkalpo Lielbritānijā dibināts uzņēmums, kuram, kā vēl pirms dažām dienām izteicās tā pārstāvji, nekādu problēmu neesot.

Kā Db.lv jau rakstīja, bankrotējot Quelle Vācijā, bez darba paliks ap 7000 cilvēku, Austrumeiropas filiāļu bankrota gadījumā darbu zaudētu vēl vairāki simti cilvēku. Quelle, kas dibināts 1927. gadā, bankrots saistīts ar tā mātesuzņēmuma Arcandor maksātnespēju, kas tagad apdraud arī vairāku šīs ķēdes uzņēmumu tālākpastāvēšanu. Arcandor ķēdei pieder arī viena no populārākajām Vācijas universālveikalu ķēdēm Karstadt ar 126 veikaliem un 30 tūkst. strādājošiem.

Quelle OÜ pēdējā brīdī Igaunijā ir atradusi sev un citiem lielākiem Quelle Eiropas meitas uzņēmumiem investoru.

Ziemeļeiropas vadošā pasta un e-mārketinga grupa Halens Group ir pārņēmusi Quelle operācijas Čehijā, Polijā, Slovākijā un Igaunijā, kas vada arī Quelle pasta pārdošanu Latvijā un Lietuvā.

Quelle OÜ gan neturpinās savu darbību zem līdz šim izmantotā Quelle zīmola, kura lietošanas tiesības pagājušā gada novembrī pārpirka Otto Grupp, bet gan sāks pārvaldīt Halens un Cellbes pasta pakalpojumus.

«Mums ir liels prieks paziņot par šo apvienošanos, kas ir galvenais elements mūsu izaugsmes stratēģijā. Tas palīdz ievērojami veicināt mūsu ilgtermiņa mērķi paplašināt savu darbību Austrumeiropā. Šī apvienošanās stiprina mūsu pozīciju Baltijas reģionā, kurā mēs esam bijuši veiksmīgi jau daudzus gadus. Tas arī palīdzēs mums paātrināt paplašināšanos Čehijā, Polijā un Slovākijā,» norāda Halles Holding rīkotājdirektors Gunnars Raimans.

Noslēdzies darījums, kurā viens no pasaules lielākajiem pasta sūtījumu uzņēmumiem Otto Group pārņēmis maksātnespējīgo pasta sūtījumu uzņēmumu Quelle Krievijā, liecina Otto Group sniegtā informācija.

Otto Group norāda, ka Quelle iegāde Krievijā ļauj kompānijai kļūt par lielāko spēlētāju Krievijas tirgū un dod attīstības iespējas arī citās valstīs. Otto Group darījumā pārņēmis arī Quelle zīmolu un tiesības uz to arī Vācijā un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

Iegūtā preču zīme ļaus Otto Group izmantot arī lielāko daļu interneta domēnu, logotipus, attēlus u.c. Otto Group nodrošinās to, ka Quelle Krievijas uzņēmuma likvidācijas procesā Quelle Deutschland darbība netiks apdraudēta.

Quelles glābšana ir izgāzusies un Vācijā šim uzņēmumam draud slēgšana. Tūkstošiem līdzstrādnieku var zaudēt savu darbu, raksta Spiegel.

Uzņēmuma vadība uz notikušo reaģējusi ar dusmām un sarūgtinājumu, nodēvējot ar Vācijas tradicionālo uzņēmumu notikušo par milzu katastrofu. Tomēr šo notikumu attīstību varēja paredzēt pēc tam, kad vasarā maksātnespēja tika pieteikta Quelle mātesuzņēmumam Arcandor. 50 milj. eiro lielais kredīts gan ļāva Quelle izdzīvot līdz šim brīdim un uzsākt sarunas ar iespējamiem investoriem.

(Foto: AFP/SCANPIX)Diemžēl tās bija nesekmīgas, un tagad arī preču piesūtītājs pa pastu Quelle ir savu beigu priekšā. Iemesls, kāpēc ar vairāk nekā 15 potenciālajiem investoriem neizdevās vienoties, bija faktorings, proti, finansējuma nodrošināšana preču pārsūtīšanai pa pastu. Neizdevās vienoties arī par preču izplatīšanas kārtību. Līdz šim Quellei bija ap 1450 pārdošanas vietas, kas savāca pasūtījumus un zināmu preču klāstu glabāja savās noliktavās.

Katalogu preču pārdevējs Quelle pirms savas slēgšanas rīko nebijušu izpārdošanu— noliktavas jāatbrīvo no 18 miljoniem preču, raksta Welt.

Db.lv jau ziņoja, ka viens no lielākajiem katalogpreču tirgotājiem Quelle Vācijā ir nonācis maksātnespējas statusā un līdz šī gada beigām to paredzēts slēgt. Līdz ar to noliktavas jāatbrīvo no precēm triecientempā. Eksperti preču pārdošanas iespējas vērtē labi, ieņēmumus lēšot uz 200-300 milj. eiro.

Jau ziņots, ka Latviju apkalpojošā Quelles pārstāvniecība atrodas Lielbritānijā un sola turpināt darbību tāpat kā līdz šim. Pēc Latvijas Pasta datiem Quelle līdz šim pārsūtīto paku skaita ziņā bijis visvairāk apkalpotais no visiem katalogiem, kas piedāvā preču iegādi pa pastu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

Ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne Dānijas banku grupas «Danske Bank» Latvijas filiāle nekomentē publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem plāniem aiziet no Baltijas valstīm.

«Danske Bank» Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Strade aģentūrai LETA norādīja, ka šovakar nekomentēs izskanējušo informāciju.

Savukārt FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA teica, ka bankas plānus aiziet no Latvijas tirgus nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. «Mēs respektējam tirgus dalībnieka tiesības un pirms banka pati nav sniegusi nekādu informāciju, es neesmu pilnvarota neko teikt,» sacīja Upleja.

Ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam divi savstarpēji nesaistīti avoti trešdien apliecinājuši, ka «Danske Bank» Lietuvas filiāle ceturtdien varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm. Tomēr «Danske Bank» pakalpojumu centrs, kas darbojas Viļņā un paplašinās, saskaņā ar aģentūras rīcībā esošo informāciju turpinās darbu.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Veļas šūšanas SIA V.O.V.A. pēdējos trīs gados ražošanā ieguldījusi vairāk nekā pusmiljons latu.

Šogad uzņēmumā notikusi mārketinga stratēģijas maiņa jeb rebrendings, kas ietver jauna zīmola izstrādi un jaunas koncepcijas ieviešanu firmas veikalu tīklā, kā arī franšīzes izstrādi. Kopš jūnija zīmols V.O.V.A ieguvis jaunu dizainu un pārtapis par VOVA Lingerie, savukārt septembrī darbu sāka pirmais veikals Queen Lingerie, kas līdzās VOVA Lingerie ražojumiem piedāvā arī citu zīmolu preces. Paplašinot eksporta ģeogrāfiju un aktivizējot vietējo tirgu, pēdējos trīs gados ieguldīti aptuveni 555 tūkstoši latu jaunu iekārtu iegādē, tehnoloģisko procesu pilnveidošanā, dizaina un konstruktoru programmu iegādē, darbinieku apmācībā. Rezultātā pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, uzlabota produkcijas kvalitāte un darba ražīgums, apgalvo uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina. 2013.gadā V.O.V.A. plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu par 7,5%, salīdzinot ar 2012.gadu. Uzņēmums šogad investēs 70 tūkstošus latu jaunu iekārtu iegādē, 25 tūkstošus latu tehnikas un datorprogrammu iegādē, kā arī 35 tūkstošus latu Daugavpils filiāles paplašināšanā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Verners Otto (Werner Otto), vācu izcelsmes celmlauzis pasta pasūtījumu katalogu biznesā, kura Otto Group izaugusi no maza kurpju tirgotāja līdz starptautiskam mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumam, miris 102 gadu vecumā, atsaucoties uz grupas izplatīto paziņojumu, vēsta thelocal.de.

Otto, kurš dzimis kā pārdevēja dēls netālu no Vācijas galvaspilsētas, bet vēlāk pārcēlies uz ziemeļu ostas pilsētu Hamburgu, miris pagājušās nedēļas trešdienā Berlīnē, liecina Otto Group paziņojums.

«Verners Otto bija starp pēdējiem pēckara perioda ekonomikas pionieriem...,» teikts paziņojumā.

Viņš sapņoja kļūt par rakstnieku, bet 1949. gadā laida klajā savu pirmo pasta pasūtījumu katalogu, piedāvājot kurpes.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Vācija atkopās pēc Otrā pasaules kara, pasta pasūtījumu katalogu bizness uzplauka un Otto bizness pārauga impērijā.

Grupa, kas joprojām ir ģimenes bizness un ko vada viens no Otto dēliem, pagājušajā gadā strādāja ar vairāk nekā 11 miljardu eiro apgrozījumu un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku 20 valstīs.

Kā palielināt izredzes, ka internetā iegādātais apģērbs tiešām derēs? Viena iespēja ir sakrustot pirkstus un cerēt, taču ir arī kāds cits veids – ņemt talkā savus apmērus mainošu manekenu, kas parādīs, kā internetā iegādātās drēbes izskatīsies uz jūsu auguma, raksta Cnet.

Šis manekens-robots ir daļa no Igaunijā radītās virtuālās pielaikošanas kabīnes Fits.me. Patērētāji, iepērkoties interneta veikalos, ar kuriem sadarbojas Fits.me, interneta vietnē ieveda savus auguma izmērus (garumu, vidukļa apmēru, roku garumu u.c.) un tad var uz speciālā manekena aplūkot kā apģērbs dažādos izmēros izskatās uz iestatītā auguma.

Pagaidām šis manekens darbojas tikai vīriešu versijā. Tas izveidots, izmantojot dažādus algoritmus un trīsdimensiju tehnoloģijas. Patlaban šis manekens spēj pielāgoties 2 000 dažādiem auguma apmēriem.

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.