Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Aprīlī Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga, tomēr kāpums, kā jau tika gaidīts, nebija straujš, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms nedaudz saruka.

Aprīlī nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis pieauga par 0.4% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0,2% (mājokļa kredīti par 0,2%, patēriņa kredīti – par 0,9%). Līdz ar to uzlabojās arī iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps – līdz -3,1% (t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -2,9% un kredītiem mājsaimniecībām -4,6%). Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps bija pozitīvs – kopumā 2,4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 3,2% un mājsaimniecībām 1%.

Aprīlī uzlabojās uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu rādītājs, bet mājsaimniecībām tas saglabājās marta līmenī. Līdz ar to šā gada pirmajos četros mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 11,1%.

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Septembris atnesis pozitīvu vēstījumu kreditēšanas jomā – jau otro mēnesi pēc kārtas audzis kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Kāpums gan nav bijis straujš – kredītportfelis kopumā audzis par 14 miljoniem eiro jeb 0,1% - šādā tempā auguši gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti. Straujāk – par 4,3% - auguši vien finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi.

Lai gan uz uzņēmumu noguldījumu sarukuma rēķina nedaudz mazinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums, audzis gan noguldījumu gada kāpuma temps, gan mājsaimniecību noguldījumu apjoms.

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Ja maijā varēja vērot izteiktu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugumu, tad jūnijā mājsaimniecību (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītportfeļa pieaugums atkal palēninājās, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr, atsevišķām bankām izsniedzot liela apjoma jaunos kredītus uzņēmumiem, palielinājās gan uzņēmumu kredītportfelis, gan arī kopējais iekšzemes kredītu atlikums . Uz mājsaimniecību noguldījumu strauja pieauguma rēķina jūnijā palielinājās arī iekšzemes noguldījumu kopapjoms.Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps jūnijā uzlabojās līdz -2.9% (izslēdzot Nordea bankas kredītportfeļa daļas nodošanu mātes bankai ārpus Latvijas, iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju pieauga par 1.5%).

Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -9.3% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, rādītājs ir -0.3%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -0.4%. Jaunie kredīti nefinanšu sabiedrībām jūnijā tika izsniegti gandrīz divas reizes vairāk nekā pērnā gada jūnijā, savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms jau trešo mēnesi pārsniedza pērnā gada atbilstošo mēnešu rādītājus, tomēr atpaliekot no šā gada maija līmeņa.

Novembrī banku piesaistīto noguldījumu mēneša pieaugums bija straujākais šā gada laikā, sasniedzot 1,9%, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt kreditēšanas rādītāji būtiski nemainījās – nedaudz saruka mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu, bet pieauga finanšu iestāžu kreditēšana. Būtiskais noguldījumu kāpums, neraugoties uz skaidrās naudas pieprasījuma samazinājumu, noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3 palielināšanos.

Kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī pieauga par 186 miljoniem eiro, to gada kāpuma tempam sasniedzot 9,6% un palielinoties gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumiem. Tostarp uzņēmumu noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 12,9%, bet mājsaimniecību noguldījumu – 7,1%.

Oktobrī monetāro rādītāju attīstību galvenokārt virzīja mājsaimniecību darījumi. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopējais kāpums bija lielākais kopš šā gada maija, bet mājokļa kredītu portfeļa mēneša pieaugums – lielākais kopš 2008. gada.

Vienlaikus palielinājās arī patēriņa kredītu atlikums. Savukārt mājsaimniecību noguldījumu kāpums pārsniedza uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās.

Lai gan mājsaimniecību kredītportfelis oktobrī pieauga par 0.3%, kopējais iekšzemes kredītportfelis pat nedaudz saruka, gada samazinājuma tempam veidojot -4,6% (izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps bija +1%). To noteica joprojām vājā uzņēmumu kreditēšanas aktivitāte: oktobrī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis saruka par 0,4% un tā gada sarukuma rādītājs veidoja -5,5% (izslēdzot iepriekšminēto ietekmi, kredītportfeļa gada pieaugums bija +0.4%). Savukārt mājokļa kredīti pieauga par 0.3% un patēriņa kredīti – par 1% (koriģētais gada pārmaiņu temps attiecīgi 0.3% un 1.8%).

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi maijā samazinājās par 0,2%, par 12,3% sarūkot valsts uzņēmumu un par 0,4% mājsaimniecību noguldījumiem, bet par 2,3% pieaugot privātuzņēmumu līdzekļiem bankās, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps maijā veidoja 12,3%, bet nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atbilstošais rādītājs – 5,4%.

Naudas rādītāju līmeņa samazināšanos maijā galvenokārt noteica valsts uzņēmumu noguldījumu sarukums bankās, tiem veicot valsts budžetā maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (dividendes).

Savukārt privātuzņēmumu noguldījumi pieauga gan sekmīgās tautsaimniecības attīstības iespaidā, gan augot mājsaimniecību patēriņam pozitīvo konfidences rādītāju ietekmē. Lai gan absolūtos skaitļos kopējais iekšzemes noguldījumu atlikums maijā nedaudz saruka, to gada kāpuma temps palielinājās līdz 9,5%. Banku izsniegto kredītu atlikums maijā saruka nedaudz, turpinot mazināties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, bet pieaugt nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem kredītiem.

Banku bizness Latvijā pēdējo gadu laikā ir nostabilizējies – ir uzbūvēta infrastruktūra, bankās strādā augsti kvalificēts personāls, ir piesaistīts plašs klientu loks, vērtējot aizvadīto gadu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tagad jāstrādā, lai šos klientus noturētu un pielāgotos jaunajām izmaiņām, ko pieprasa mūsdienīgs finanšu pakalpojumu patērētājs un ko diktē arī mainīgā ārējā vide, tostarp ģeopolitiskā situācija.

Latvijas banku sektora darbības rezultāti ir cieši saistīti ar situāciju Latvijas ekonomikā – ekonomikai attīstoties, arī banku darbības rādītāji arvien uzlabojas. Augstā līmenī šogad saglabājās arī banku kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji – attiecīgi 21.6% un 67% septembra beigās.

2015. gadā turpināja palielināties banku kopējais aktīvu apmērs (no 30,8 miljardiem eiro 2014. gada beigās uz 31,9 miljardiem eiro pašlaik) - auga gan nerezidentu, gan rezidentu noguldījumu apmērs (kopā sasniedzot 23,2 miljardus eiro), palielinājās emitēto vērtspapīru apmēri.

Igaunijā 41% mājsaimniecību ir kredīti, secināts aptaujā, ko socioloģisko pētījumu kompānija TNS Emor veikusi pēc Igaunijas Bankas pasūtījuma.

Pēdējos četros gados šādās aptaujās konstatētais to Igaunijas mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir kredīti, bijis līdzīgā līmenī.

Tāpat kā iepriekš, respondentu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc ņemts kredīts, ir mājokļa iegāde, būve vai remonts. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām, pieaudzis to respondentu īpatsvars, kas ņēmuši aizdevumu, lai iegādātos ilglietošanas preces.

Aptaujā arī konstatēts, ka 13% to mājsaimniecību, kurām ir kredīti, bija problēmas tos atmaksāt.

Janvārī samērā bieži naudas rādītājiem raksturīga atkāpšanās pēc gada nogales sezonālās aktivitātes, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr šā gada janvārī mērena izaugsme bija vērojama gan kreditēšanā (pieauga gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelis), gan noguldījumu piesaistē (palielinājās iekšzemes noguldījumu kopapjoms un uzņēmumu noguldījumi). Janvārī nedaudz saruka vien mājsaimniecību noguldījumi, iedzīvotājiem tērējot decembrī izveidotos uzkrājumus.

Iekšzemes kredītportfelis janvārī pieauga par 0,5%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājokļa kredīti par 0,5% un patēriņa kredīti – par 0,6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -3,7%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -3,9% un kredītiem mājsaimniecībām līdz -5,2%, savukārt izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1,8%, 2,2% un 0,4%.

Septembris bija ceturtais mēnesis pēc kārtas, kurā uzņēmumi visai būtiski palielināja savus noguldījumus bankās, kamēr mājsaimniecību uzkrājumi auga vien nedaudz, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Uz noguldījumu pieauguma rēķina audzis arī Latvijas devums eirozonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Savukārt kreditēšanas jomā būtisku pārmaiņu nebija – nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis praktiski nemainījās, bet banku kopējais iekšzemes kredītportfelis nedaudz saruka, saglabājot mājsaimniecību kredītportfeļa mērenā sarukuma tendenci.

Kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī pieauga par 0,6%, bet to gada kāpuma temps sasniedza 9%. Noteicošais noguldījumu kāpumā bija uzņēmumu devums – to noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 1,2% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 11,7%, bet mājsaimniecību noguldījumi auga vien par 0,2% un to gada pieauguma temps veidoja 6,9%.

Ļoti gausā un stagnācijai tuvā situācija tautsaimniecībā bremzējusi arī naudas rādītāju izaugsmi. Tomēr atkopšanās, lai arī lēna, turpinās un gan kreditēšanas, gan noguldījumu piesaistes kāpuma tempi pat nedaudz apsteidz ekonomikas kopējo dinamiku.

Noguldījumu jomā izteiktāks kāpums bijis uzņēmēju banku kontos, savukārt kreditēšanā dominē mājsaimniecības ar mērenu, bet stabilu mājokļa kredītu un nedaudz straujāku patēriņa kredītu izaugsmi. Pozitīvajā sektorā stabili atgriezušies arī mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma tempi, iedzīvotāju uzkrājumiem bankās augot jau četrus mēnešus pēc kārtas.

Noguldījumu procentu likmju stabilizēšanās nedaudz zem pērnā gada relatīvi augstā līmeņa palēninājusi termiņnoguldījumu kāpumu, tomēr pat nelielais ekonomikas kāpums un būtiskāks reālās darba samaksas pieaugums ļāvis veikt augošus ieskaitījumus norēķinu kontos. Vien nefinanšu uzņēmumu kreditēšana turpina stagnēt, kredītportfeļa atlikumam gandrīz nemainoties un arī gada pieauguma rādītājam saglabājoties tuvu nullei (maijā +0.5 %). Uzņēmēju atturību pret jaunu kredītsaistību uzņemšanos un arī banku zemo riska apetīti pret uzņēmumu kreditēšanu apstiprina arī rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanās ekonomiskā sentimenta maija aptaujā Latvijā. Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojies, sasaucoties ar augošiem mājsaimniecību kreditēšanas rādītājiem.

Novembrī banku piesaistīto noguldījumu kāpums bijis lielākais šā gada laikā un, visticamāk, būs vēl straujāks gada pēdējā mēnesī. Lai gan kredītportfelis novembrī samazinājies minimāli, kreditēšanas turpmākā attīstība tuvākajā laikā optimismu nevieš, informē Latvijas Banka.

Novembrī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu mēneša kāpums pirmo reizi šogad pārsniedza 100 milj. eiro, tostarp jau sesto mēnesi pēc kārtas auga mājsaimniecību noguldījumi. Savukārt kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms nedaudz samazinājās, jo saruka mājsaimniecībām, bet nedaudz auga nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti.

Augot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu atlikumam, kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms novembrī palielinājās par 1,4%. Augstāka bāze – pērnā gada novembrī eiro ieviešanas gaidās strauji augošie noguldījumi gan mazināja iekšzemes noguldījumu gada kāpuma tempu (līdz 7,9%, t.sk. mājsaimniecību noguldījumiem līdz 12.1% un nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem – līdz 3,2%).

Izpaliekot septembrī vērojamo vienreizējo faktoru ietekmei, oktobrī naudas rādītāju dinamikā atjaunojās ierastās tendences, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kāpums bija vērojams gan banku piesaistītajiem uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumiem, gan uzņēmējiem un patēriņam izsniegtajiem kredītiem, līdz ar to uzlabojās arī atbilstošie gada pārmaiņu rādītāji.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms oktobrī palielinājās par 1.4%. Lauvas tiesu pieaugumā veidoja nebanku finanšu iestāžu kreditēšana, tomēr auga arī nefinanšu sabiedrību kredītportfelis un patēriņa kredīti mājsaimniecībām (abi par 0.4%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 2.0%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 5.7% un mājsaimniecību noguldījumi par 0.8% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.5%).

Noguldījumu kāpums noteica arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos (par 2.5%; gada pieauguma temps 2.8%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti auga par 3.3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 3.8%.

Mājsaimniecību ienākumi turpina pakāpeniski augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī pateicoties nelielam nodarbinātības pieaugumam, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā prognozē ekonomisti.

Sagaidāms vidējās neto algas kāpumu ap 6% gadā šajā un nākamajos divos gados.

«Pieņemam, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, jo budžets to nevarēs atļauties. Pieņemam, ka minimālā alga tiks paaugstināta par 20 eiro jeb 6% (proti, puse no iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Darbaspēka nodokļu samazinājumi var tikt pārcelti uz 2017.-2018.gadu, taču pagaidām šo neiekļaujam mūsu bāzes scenārijā. Sagaidāms vien neliels nodarbinātības kāpums, to bremzēs gan vārga jaunu darbavietu radīšana, gan darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās,» saka eksperti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Augustā iekšzemes kredītu atlikums palielinājās par 0,7%, mazliet pieaugot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelim. Vienlaikus gan iekšzemes uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā nedaudz pieauga arī noguldījumu apjoms.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps augustā uzlabojās līdz -7.6% (izslēdzot «Nordea» bankas kredītportfeļa daļas nodošanas mātesbankai ārpus Latvijas un «ABLV Bank» licences anulēšanas ietekmi, iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar pērno augustu pieauga par 3.1%). Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -13.8% (izslēdzot iepriekšminētās ietekmes, kredītportfeļa gada pieaugums bija +1.5%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -5.6% (attiecīgi +0.3%). Augustā par trešdaļu vairāk nekā jūlijā tika izsniegti jaunie kredīti – vairāk tos saņēma gan nefinanšu sabiedrības, gan arī mājsaimniecības.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.