Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums SIA «Puratos Latvia» pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 21,738 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pieauga par 39,9% un bija 941 tūkstotis eiro pēc nodokļu nomaksas.

SIA «Puratos Latvia» 2017.gadā Latvijā pārdeva produkciju 7,083 miljonu eiro jeb 32,6% apmērā no kopējā neto apgrozījuma, citās Eiropas Savienības valstīs realizēta produkcija 12,171 miljona eiro jeb 56% apmērā, savukārt ieņēmumi no eksporta uz pārējām valstīm veidojuši ieņēmumus 2,102 miljonu eiro jeb 9,7% apmērā no apgrozījuma. Uzņēmums guvis arī 383 tūkstošu eiro ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas.

Uzņēmums pagājušajā gadā turpināja iepriekš uzstākto ražošanas procesu optimizāciju, un savu attīstību arī nākotnē saista ar ražošanas procesu automatizēšanu un efektivizēšanu.

Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums SIA «Puratos Latvia» jaunā ražošanas iekārtā plāno ieguldīt investīcijas apmērā līdz diviem miljoniem eiro, un tādējādi kāpināt ražošanas jaudas 20-25% apmērā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas vadītājs Aigars Balodis.

«Nākošajā gadā gatavojamies investēt jaunā ražošanas iekārtā, kura dos mums būs iespēju palielināt ražošanas jaudas. Tā ir jauna iekārta, kas ir paredzēta augļu un ogu piedevu ražošanai,» sacīja Balodis, piebilstot, ka iekārtu plānots iegādāties uz uzstādīt līdz nākamā gada septembrim. Iekārtas iegādē kompānija piesaistīs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un kopējais investīciju apmērs projekta īstenošanā būs tuvu diviem miljoniem eiro.

Viņš piebilda, ka jaunā, modernā ražošanas iekārta palielinās kompānijas ražošanas jaudas 20-25% un dos iespēju kompānijai attīstīties eksporta tirgos. «Šī iekārta ne tik daudz ir domāta produkcijas ražošanai vietējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū, bet eksportam uz Skandināvijas valstīm un citviet,» skaidroja Balodis. Jau šogad uzņēmums ir veiksmīgi strādājis pie iestrādēm dažādos eksporta tirgos, kuros vēlāk būs veiksmīgi iespējams izmantot iekārtas dotās priekšrocības.

Viena no būtiskākajām vadītāja prasmēm ir spēja redzēt konkrētus uzdevumus un lietas kopumā, nevis detaļās, jo tas ļauj uzņēmumam strādāt kā vienotai komandai, uzskata SIA Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

Uzņēmuma rezultāts nav atkarīgs no tā, cik daudz 24 stundu laikā var izdarīt pats vadītājs, bet gan no tā, cik kopā var paveikt visi darbinieki, spriež A. Balodis.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai katrā pozīcijā strādātu pareizie cilvēki, kas spēj arī paši pieņemt lēmumus un nebaidās nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem. Labam vadītājam savukārt ir jāprot sadzirdēt savus darbiniekus, kā arī jāspēj saprast, kuras viņu idejas ir jāattīsta, bet kuras ne – jāatsijā graudi no pelavām, domā Puratos Latvia ģenerāldirektors.

Redzēja potenciālu

Savu darbu Puratos Latvia A. Balodis sāka 2003. gada jūnijā, kad uzņēmums tirgū vēl bija pazīstams kā Pūres cehs. “Pievienoties komandai mani uzaicināja toreizējais uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Aivars Žimants, kuram bija lielas ambīcijas un vēlmes vietējo Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu padarīt par nopietnu un pamanāmu spēlētāju savā nozarē. Sākotnēji strādāju par mārketinga un pārdošanas vadītāju, un mans galvenais uzdevums bija izveidot esošo pārdošanas darba struktūru atbilstoši labākajai pasaules pieredzei. Tā bija lieliska iespēja izmantot manas teorētiskās zināšanas praktiskos lēmumos, kas drīz nodrošināja atbalstu jauniem pārdošanas rezultātiem. Pēc kāda laika Aivars mani aicināja uzņemties arī visa uzņēmuma vadību. Tas bija piedāvājums, no kura es nevarēju atteikties,” atminas A. Balodis.

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Ceturtdien, 21. aprīlī, visā Latvijā notiks valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīga iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”.

Šogad iniciatīvā kopumā piedalīsies vairāk kā 100 dalībnieki - valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki, kā arī uzņēmumu vadītāji un dažādi to pārstāvji. Iniciatīvas laikā ministri un valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, pārrunās aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Šogad uzņēmēju ēnošana sāksies 21. aprīlī un pēc pirmās tikšanās dalībnieki ir aicināti sadarboties sešus mēnešus, meklēt labākos risinājumus uzņēmējam aktuāliem jautājumiem, lai organizētu atkārtotu tikšanos septembrī vai oktobrī, kad plānota ieguvumu novērtēšana.

#Internets palīdz produkciju pārdot jebkur.

Vairākus gadus strādājuši Londonā, Kalvis un Baiba Lapsiņi savu kafijas grauzdētavu Tīrs Miers atvēruši Rankas pagastā; internets palīdz produkciju pārdot jebkur

Kafijas grauzdētava Tīrs Miers (SIA Dabas Prieks) darbību sāka 2017. gada jūlijā. «Esam izveidojuši nelielu un mājīgu specializētās kafijas grauzdētavu. Mēs grauzdējam kafiju ar skaidri zināmu izcelsmi no dažādām tās audzēšanas valstīm. Mums ir zināma arī konkrēta kafijas audzēšanas plantācija vai reģions, kur tā ir audzēta, novākta un apstrādāta,» saka Kalvis.

Kalvja ceļojums kafijas pasaulē sākās pirms astoņiem gadiem, kad viņš strādāja kafejnīcā Lielbritānijā. Kafijas gatavošana viņu aizrāva, un jo vairāk Kalvis mācījās, jo vairāk secināja, ka ir jāturpina izglītoties. Ar laiku viņš kļuva par kafejnīcas galveno kafijas bārmeni (t.s. baristu), un viņa uzdevums bija rūpēties par dzēriena kvalitāti, kā arī apmācīt un iedvesmot kolēģus.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma «HansaMatrix» koncerna apgrozījums 2020.gadā varētu sasniegt 30 miljonus eiro, ceturtdien virtuālajā konferencē prognozēja «HansaMatrix» valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Savukārt 2018.gadā prognozēts neliels «HansaMatrix» apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu, pārsniedzot 20 miljonus eiro.

Osmanis norādīja, ka apgrozījuma pieaugums lielā mērā var tikt sasniegts attīstoties koncerna pētniecības un attīstības (R&D) virzienam. Pērn R&D apgrozījums bija 0,91 miljons eiro jeb 4,6% no koncerna kopējā apgrozījuma, bet šo īpatsvaru plānots audzēt līdz 10%.

Pēdējo divu gadu laikā «HansaMatrix» meitaskompānija «HansaMatrix Innovation» R&D inženieru un pētnieku komandas ir attīstījušas pasaules līmeņa kompetences dažos elektrooptikas virzienos, piemēram, AR/VR (virtuālās un papildinātās realitātes) ierīces; stiklā projicējamu attēlu displeju optiskās sistēmas; augstas ātrdarbības attēlu un strukturētās gaismas projekcijas sistēmas, kā arī datorredzes iekārtas.

Projektā Mežaparka Rezidences nosvinēti spāru svētki pirmajai dzīvokļu mājai, kuru ekspluatācijā plānots nodot nākamā gada aprīlī.

Plānotās būvniecības investīcijas ir 5,2 miljoni eiro. Ēkā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi ar terasēm un pazemes autostāvvietu. Šobrīd ir uzsākta dzīvokļu rezervācija. Projektā paredzēti 22 dzīvokļi, kuru platības ir no 65 līdz 150 m2. Ēkas celtniecības darbus veic SIA Plastik, arhitekts Vladimirs Arsene (ASV).

Šī gada oktobrī Mežaparka Rezidencēs tika uzsākta vēl divu mazstāvu dzīvokļu ēku būvniecība, kopā piedāvājot 29 dzīvokļus, kā arī neliela biroju ēka ar tirdzniecības platībām 1. stāvā, savukārt gada beigās ekspluatācijā tiks nodotas 2 jaunas savrupmājas. Privātai apbūvei tiek piedāvāti arī zemesgabali ar komunikācijām.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas projektā Mežaparka Rezidences daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt arī Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lielākās investīcijas paredzētas projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs šogad plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

Projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem, Igaunijas - Latvijas trešā starpsavienojuma un tam nepieciešamās infrastruktūras izbūvē - 4,25 no kopumā atvēlētajiem 102 miljoniem eiro, savukārt nepilnu 1 miljonu eiro no kopumā projektam paredzētajiem 20 šogad paredzēts ieguldīt elektropārvades līnijas Rīgas TEC-2 - Rīgas HES izbūvē. Visi šie projekti, kuru kopējās izmaksas ir 250 miljons eiro, ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzfinansējumu 128 miljonu eiro apmērā no infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Apstrīdēts Attīstības finanšu institūcijas Altum (Altum) iepirkums par akcelerācijas fondu pārvaldnieku pakalpojumu nodrošināšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzības iesniedzējs attiecīgajā iepirkumā ir personu apvienības Akcelerators Northern Talents pārstāvis nodibinājumam Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte atzina, ka viens no pretendentiem ir izmantojis likumā paredzēto iespēju un apstrīdējis iepirkuma rezultātu. IUB iesniegumu izskatīs mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Tādējādi Altum līgumus ar pretendentiem varēs slēgt pēc tam, kad IUB būs izvērtējis sūdzību un pieņēmis lēmumu.

Kas ieguldīs ERAB 15 miljonus eiro? Latvija izvēlas Akcelerācijas fondu pārvaldītājus

Baltic International Bank piesaista trīs jaunus akcionārus no Šveices un Tuvajiem Austrumiem. Kas motivē investēt banku biznesā Latvijā un kādas šai jomai saskatāmas perspektīvas - saruna ar investoru no Šveices Tomasu Šaetti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30. novembra numurā:

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, š.g. 7.februārī, SIA "LDZ CARGO" padome amatā ir iecēlusi nominācijas komisijas izvirzītos valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu kandidātus, informē VAS "Latvijas dzelzceļš".

Valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem ir iecelts Aļģirds Miķelsons, savukārt par SIA "LDZ CARGO" valdes locekli ir iecelta Olga Bondare. Abi jaunie SIA "LDZ CARGO" valdes locekļi amata pienākumus sāks pildīt š.g. 18.martā.

Valdes priekšsēdētāja amatā ieceltajam Aļģirdam Miķelsonam ir ilggadēja un starptautiska pieredze pārvadājumu uzņēmumu vadībā - no 2019.gada viņš pildījis izpilddirektora (CEO) pienākumus "MAU Technic LLC" Ukrainā, pirms tam bijis Ukrainas nacionālās aviokompānijas "Ukraine International Airlines" viceprezidents tehniskajos jautājumos (CTO). Augstu atbildību, efektivitāti un profesionalitāti prasošajā aviācijas nozarē A. Miķelsons ir ieņēmis amatus, kuri rada izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma darbību, guvis ļoti vērtīgu pieredzi uzņēmumu stratēģiskajā attīstībā, procesu optimizācijā un efektivitātes veicināšanā, kā arī biznesa iespēju paplašināšanā un ieņēmumu palielināšanā. Aļģirds Miķelsons ir ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē, maģistra grādu Biznesa administrācijā Oksfordas Universitātē Anglijā, kā arī inženierzinātņu bakalaura grādu mašīnzinātnē RTU Aviācijas Institūtā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Attīstības finanšu institūcijas Altum ir saņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atļauju slēgt līgumus ar akselerācijas fondu pārvaldniekiem - BuildIt Accelerator OU, personu SIA Lattelecom Technology, Pētera Marculāna, Dmitrija Saikovska un David Ventzel apvienību un fizisku personu Nikolaja Adamoviča, Leldes Stukles, Voldemāra Brēdiķa un Ellas Kalniņas apvienību.

Kas ieguldīs ERAB 15 miljonus eiro? Latvija izvēlas Akcelerācijas fondu pārvaldītājus

Apstrīdēts Altum iepirkums par akcelerācijas fondu pārvaldnieku pakalpojumu nodrošināšanu

Akselerācijas fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb iesācējuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu, un to finansējums tiks sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā. Fondu pārvaldnieki nodrošinās mentorus un sniegs nepieciešamās konsultācijas. Katram pārvaldītājam Altum piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā - piecus miljonus eiro katram fondam. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas starptautiskā konkursā ir izvēlējusies akcelerācijas fondu pārvaldniekus.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Estera Development paziņojis par priekšlaicīgu līdzekļu atmaksu projekta «Liepziedi» attīstībā piesaistītajiem «Crowdestate» investoriem. Investīciju apjoms no investoriem veidoja 750 00 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) ir 987 187 eiro.

Pūļa finansējuma piesaiste ēku komplekasam «Liepziedi» bija viens no pirmajiem projektiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar pūļa finansēšanas platformas «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta «Liepziedi» attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem.

Pirmā nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas kampaņa Latvijā

Projektam pie Mežaparka Crowdestate piesaistījis 662 100 eiro

Šogad maijā reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, šis gads iezīmējies ar jauno uzņēmumu skaita kāpumu.

Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4171, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vairākums, t.i., 91,28% no aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Maijā reģistrēti arī 45 individuālie komersanti, 12 zemnieku saimniecības, 3 akciju sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv citas tiesiskās formas.

Reģionālajā sadalījumā vērtējot, redzams, ka 47% no visiem pagājušā mēneša jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 21,32% Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem lielāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur maijā reģistrēti 77 jauni uzņēmumi, savukārt zemākā tā bijusi Vidzemē, kur uzņēmēju pulkam aizvadītā mēneša laikā piepulcējušies 58 jauni uzņēmumi.