Rietumvalstu akciju tirgi tiek raksturoti kā sirmāki, kas daļēji izskaidrojot zemāko cenu svārstīgumu.
Lielākos Rietumvalstu akciju tirgus var mēģināt raksturot visai dažādos veidos. Nozares eksperti samanījuši, ka viens no vārdiem, kā raksturot šos tirgus, esot arī – «vecāki». Proti, pēdējo gadu laikā sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial Public Offering jeb IPO) tirgus, lai gan atguvies, nav bijis diez ko aktīvs, kas nozīmē, ka uz biržu nāk maz jaunu, svaigu uzņēmumu. Savukārt tie, kas tomēr šādu soli sper, tāpat jau mēdz būt nosacīti vecāki un sevi pierādījuši uzņēmumi. Bloomberg raksta, ka vidējais ASV listēto kompāniju vecums pakāpeniski audzis jau 30 gadus. Šobrīd tas ir sasniedzis 20 gadus, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā bija 1997. gadā, kad brieda interneta akciju burbulis.
Tiek norādīts – šis tirgus būtiski jaunāks nekļūšot arī šogad, kad savus IPO ASV ieplānojušas tādas tehnoloģiju kompānijas kā Palantir, Uber Technologies, Lyft, Slack, Airbnb un Instacart. Pieejamā informācija liecina, ka šie uzņēmumi par IPO rīkošanu izlemj, kad tie ir vidēji par četriem gadiem vecāki, nekā šādos gadījumos ierasts pirms divām desmitgadēm.
Daži nozares pētnieki uzskata, ka tā ir zināma problēma, jo akciju tirgū zūd iespējas. Proti, daudziem investoriem nav iespējas piedalīties šo kompāniju sākotnējā izaugsmes procesā. Palikušas lielākās, vecākās, pelnošākās un vieglāk analizējamās kompānijas. Savukārt telpa, kur varot meklēt risku un tādējādi – atlaides, ir sarukusi.
Pamatā kompānijas bez biržas iztiek ilgāk, kur vismaz ASV tas agrāk jau visai ātri tika uzskatīts par nepieciešamu soli. Bloomberg vēl piebilst – tad, kad kompānija izdomā iet uz biržu, tā ātri kļūst par medījumu. Proti, tirgū, kur dominē megakapitalizācijas vaļi, tās tiek ātri un gluži bez sāls aprītas. «Kas noticis iepriekšējo 20 gadu laikā? Ir bijis IPO trūkums un pastāvīga apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte, ko veic korporatīvie giganti,» piebilst ASV finanšu uzņēmuma BlueMountain Capital Management eksperti.
Dažkārt tiek teikts, ka arī vienmērīgāka tirgus plūšana spēlē pret tiem, kas ātri grib un arī spēj izmantot kādas radušās pārmērības. Dzirdams viedoklis, ka publiski kotēto uzņēmumu skaita kritums, un tas, ka akciju tirgū nav daudz jaunu asiņu, ir viens no iemesliem, kādēļ sliktāk klājas tiem aktīvajiem fondu pārvaldniekiem, kuri nodarbojas ar kādu konkrētu akciju izvēlēšanos. Tiem grūtāk lēti iesaistīties kompānijas izaugsmes sākuma fāzē, kas pēc ļauj cerēt uz ievērojamu peļņu. Ir arī teorija, ka vecāks akciju tirgus ir lēnīgāks un atturīgāks no riskiem (gluži kā tas mēdz būt ar cilvēkiem). Pagājušā gada izskaņā gan tā gluži nelikās, lai gan jāņem vērā, ka pirms tam ilgi tika runāts par bezprecedenta mazu ASV akciju vērtību volatilitāti. Piemēram, 2017. gads akciju cenu izmaiņu dziļuma ziņā bija gandrīz vai rekordsekls. Tajā pašā laikā gandrīz katru jaunu dienu tad bija dzirdams par svaigiem cenu rekordiem. The Wall Street Journal Market Data Group apkopotie dati liecināja, ka togad vidēji vienas tirdzniecības sesijas ietvaros ASV S&P 500 mainījies par 0,3%, kas šo periodu padarīja par mierīgāko vairāk nekā pusgadsimta laikā.
Visu rakstu lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!