Satversmes tiesa līdz 17. jūlijam plāno sagatavot izskatīšanai lietu, kurā Dānijas kapitāla uzņēmums apstrīd Lažas pagasta padomes lēmumu liegt lopkopības fermu paplašināšanu.

Šī gada 17. aprīlī Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc SIA Nygaard International prasības. Iesniedzējs norāda, ka Lažas pagastā veic ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību. Darbību bija iecerēts paplašināt un šim nolūkam nepieciešamais zemes gabals jau bija transformēts par būvniecībā izmantojamo zemi. Taču jaunpieņemtā Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas liedz esošo lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu fermu būvniecību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šīs normas pārkāpj Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, turklāt normām neesot leģitīma mērķa un tās neatbilstot samērīguma principam. Savukārt pagasta padome atsaucas uz Satversmes 115. pantu, kurā teikts: Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, un uzskata, ka kompleksa paplašināšana var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi, negatīvi atsaucoties gan uz tūrismu, gan nekustamo īpašumu tirgu, gan citu lauksaimnieku darbību. Vairāki pagastā dzīvojošie lauksaimnieki Db apgalvoja, ka Nygaard International līdzšinējā darbība nav bijusi korekta un kaitējusi arī viņu uzņēmējdarbībai. Pagasta iedzīvotāji un zemju īpašnieki jau pērn uzrakstījuši vēstuli ar 248 parakstiem, kurā prasa nepieļaut jauna kompleksa būvniecību. Kopš sākta tiesvedība, situācija esot jūtami uzlabojusies, smakas samazinājušās, bet saimniekošana kļuvusi korektāka, atzina vietējie iedzīvotāji. Tomēr viņi kategoriski nevēlas jaunas kūtis novadā.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Protestējot pret nepamatoti lielu cūkkopības kompleksu būvi Latvijā, grupa aktīvistu nolēmusi pieprasīt publiskot rezistento baktēriju analīžu rezultātus Dānijas kapitāla cūkkopības kompleksos.

Prasību aktīvisti pamato ar Orhūsas konvenciju, kas prasa Eiropas Savienībā publiskot analīžu rezultātus cūkkopības komplekos ar lielu blīvumu. Šim kritērijam atbilst arī vairāki Latvijā izvietotie Dānijas kapitāla cūkkopības kompleksi, Db informēja Kuldīgas rajona z/s Kāparāji īpašniece Dina Lācara.

Šādu analīžu veikšanas nepieciešamību nosaka EK 2007. gada Lēmums par Kopienas finansējumu veicamajam apsekojumam Salmonella spp. un meticilīnrezistentā Staphylococcus aureus izplatības noteikšanai. Lēmumā teikts, ka vairākus gadu desmitus meticilīnrezistentā Staphylococcusaureus (MRSA) izraisītās infekcijas ir atzītas par nopietnu risku slimnīcās. Vairākās dalībvalstīs produktīvajos dzīvniekos nesen konstatēts jauns MRSA celms (ST398). Jo īpaši cūkas ir atzītas par nopietnu infekcijas avotu cūku audzētājiem vai to radiniekiem, ņemot vērā to tiešu saskarsmi ar šiem dzīvniekiem.

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Kopējais atbalsts par vaislas sivēnmāšu un slaucamo govju sagatavošanai ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanas pakalpojuma nodrošināšanu ir 4 314 104 latu.

Valdības apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas sivēnmāšu un slaucamo govju sagatavošanai ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanai,Db.lv informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Elīna Olante

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību kādā izmaksājams valsts atbalsts dzīvnieku produktivitātes noteikšanas pakalpojuma izmaksu segšanai par dzīvnieku sagatavošanu uzņemšanai ciltsgrāmatā cūkkopības un piena govkopības nozarēs. Valsts atbalsts uzlabos lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, veidojot konkurētspējīgu cūkkopības un piena govkopības nozares.

Cūkkopības nozare noteikti nav jālikvidē, jo tai ir potenciāls, tā ir svarīga un potenciāli veiksmīga Latvijas eksporta nozare.

Tā uzskata biznesa konsultāciju uzņēmuma ActusQ īpašniece Eva Branta-Nellemanne. «Nule pausto bažu dēļ, ar kādām klajā nākuši daži nozares speciālisti, drīzāk ir vērts beidzot sākt domāt par to, kā visiem nozares dalībniekiem darboties vienā virzienā, lai celtu to, virzītu tās attīstības iespējas, lai Latvijas ražotāji varētu konkurēt Eiropas Savienības un visas pasaules tirgū,» norāda uzņēmēja. Viņa uzskata, ka izraisītās diskusijas par nozares problēmām ir signāls tam, ka jāsāk strādāt un sadarboties, nevis darboties katram par sevi – mazās saimniecības savā, lielās saimniecības savā, bet tās pārstāvošās organizācijas vēl pavisam citā virzienā.

Cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesā mainīts administrators - Kaspara Zemes vietā stājies Gatis Krasovskis.

Iepriekšējais administrators atkāpies pēc paša iniciatīvas, Db.lv pieļāva Gatis Krasovskis. Jaunais administrators vēl nav paspējis iepazīties ar tiesiskās aizsardzības procesa dokumentiem, tāpēc atturējās komentēt uzņēmuma situāciju.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas tiesa šā gada janvārī ierosinājusi cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, kas pagaidām paglābis uzņēmēja Andra Griģa izveidoto cūkkopības kompleksu no izsoles. 2010. gada decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēma lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank. Savukārt SIA Vaiņodes bekons pārstāvis Ēriks Štālbergs DB izteica aizdomas, ka Swedbank lobējot dāņu cūkkopju intereses, jo viņi jau iepriekš interesējušies par cūkkopības kompleksa iegādi un viņu rīcībā esot bijusi tikai Swedbank zināma informācija.

Viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem, Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA Latvi Dan Agro, izsolē par 1,2 miljoniem eiro iegādājies Miķelānu cūku kompleksu Salas novada Salas pagastā, kas pirms nonākšanas finansiālās grūtībās bija lielākais cūkkopības uzņēmums Latvijā.

«Esam auguši un attīstījušies tiktāl, ka Zemgalē iespējas turpināt izaugsmi bija ierobežotas, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu piedalīties Miķelānu izsolē. Diemžēl kādreiz Latvijā lielākais cūku komplekss Miķelāni pēdējo gadu laikā atradās uz bankrota robežas un bija atklāts jautājums par kompleksa pastāvēšanu. Kaut arī īpašums līdztekus pirkuma cenai vēl prasīja tūlītējas investīcijas, jo tas bija nolaists līdz pēdējam, sapratām, ka vēlamies savu pieredzi un zināšanas likt lietā, lai atjaunotu Miķelānu zīmola agrāko spēku,» stāsta kompleksa jaunais vadītājs, SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Sabiedrībai jāzina – tā grib investīcijas un attīstību vai tikai aizaugušus laukus, uzskata pēdējā laika «karstās» nozares – cūkkopības – pārstāvis Aleksis Rasmusens.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Aleksis Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka joprojām sabiedrībā valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojuši nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

Vairāk lasiet šodienas Lietišķajā Dienā.

Izmisums dzen politikā

Arvien biežāk plaši pazīstamu uzņēmēju izteikumos pavīd politiskas ambīcijas. Grandeg vadītājam Andrim Lubiņam LD vaicā par motīviem, kuru dēļ viņš vēlas iesaistīties politikā, darbojoties kurā citi (saruna ar viesnīcnieku Jāni Nagli) savulaik jau piedzīvojuši vilšanos.

Nav cerību, ka Latvijā saražojot milzīgus apjomus cūkgaļas, iedzīvotāji patērēs pašmāju cūkas.

Tā uzskata suiti no Gudeniekiem pēc piektdien Lietiškajā dienā publicētās intervijas ar dāņu cūkkopi Latvijā Aleksu Rasmusenu.

Suti norāda, ka cūkaudzēšanas asociācijas līderis V. Sīmanis gaužas, ka mēs nesaražojam pietiekami daudz cūku, lai iegūtu lielos Krievijas pasūtījumus , taču minētais nedod cerības, ka, saražojot pat milzīgu apjomu cūku, iedzīvotāji patērēs Latvijā augušas cūkas. Patreiz no Latvijas tiekot izvestas dzīvas cūkas par 7 milj. LVL, bet ievestas par 1 milj. «Tas, ko mūsu iedzīvotāji pērk un lieto uzturā ir saldētais draņķis, kas par 31 milj. LVL tiek vests uz mūsu gaļas pārstrādes uzņēmumiem no pus pasaules, pat no tādām «cūkkopības lielvalstīm» kā Luksemburga. Mēs atļaujamies apšaubīt šīs gaļas kvalitāti, bet neiedziļināsimies «pelēkās» gaļas tēmā, jo tā ir bīstama veselībai, par ko liecina dažu cilvēku «pārcelšanās uz labākiem medību laukiem». Drīz Krievijā pašā būs sabūvēti milzīgi dāņu cūku monstri. Tad dāņi saņems eksportsubsīdijas, par cūku vai gaļas izvešanu no Krievijas uz ES, un no Dānijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas ES fondiem saņems eksportsubsīdijas par dzīvu cūku eksportu uz Krieviju. Tā vizinot cūkas top nauda.Ja dāņi būs izpirkuši visu mūsu zemi, tad tiešām mēs nevarēsim saražot pietiekami daudz cūkgaļas pat tad, ja krīze beigsies un sāks maksāt vienādas subsīdijas visiem,» norāda suiti, kas apvienojušies biedrībā Suitu novada atdzimšana.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalstu mājputnu nozarei un cūkkopības nozarei, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, informē ZM.

Noteikumi par valsts atbalstu mājputnu nozarei paredz piešķirt 9,35 miljonu eiro atbalstu, no šīs summas negūto ieņēmumu atbalstam - 7,6 miljonus eiro un nesegto pastāvīgo izmaksu atbalstam - 1,75 miljonus eiro.

Negūto ieņēmumu atbalstu piešķir par EBIT samazinājumu atbalsta periodā, salīdzinot ar vidējo EBIT vērtību 2017.-2019.gada attiecīgajos periodos. Savukārt nesegto pastāvīgo izmaksu atbalsts būs no 70 līdz 90 procentiem no nesegtām pastāvīgām izmaksām.

Atbalsts tiek piešķirts par periodu no 2020.gada marta līdz 2021.gada maijam.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam līdz šī gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta neto apgrozījuma krituma saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kā arī jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprinātas operatīvās bilances un informācija, kas nepieciešama atbalsta aprēķināšanai.

Rūjienas novada SIA Kunturi izsludinājis konkursu gaļas pārstrādes ceha iekārtu komplekta iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 470 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – 2019.gada 31.marts.

Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 9.decembrim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka, neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Ņemot vērā globālos procesus nozarē, kad Eiropa ir pārpludināta ar cūkgaļu un ražotājiem Latvijā turklāt jārēķinās ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības rezultātā noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, Kunturos pieņemts lēmums mēģināt iet tirgū ar nišas produktu. Lai izveidotu bioloģiskās cūkkopības eksperimentālo saimniecību, 2014. gadā nodibināts atsevišķs uzņēmums Ecoland Latvia un sākta sivēnmāšu audzēšana un nobaroti pirmie bioloģiski audzētie bekoni. Pašlaik eksperimentālajās kūtīs ērtākos apstākļos nekā konvencionālajā fermā kopā ar pulku jaundzimušo sivēnu mitinās 22 brangas sivēnmātes. Baudīt pastaigas izbūvētajos aplokos svaigā gaisā cūkas gan nedrīkst, jo to neļauj Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktie stingrie ierobežojumi.

Dānijas kapitāla cūkaudzēšanas SIA Nygaard International iegādājusies finansiālās grūtībās nonākušo kompleksu Nīcas rukši un sākusi to attīstīt.

Nygaard International neizslēdz iespēju iegādāties arī citus cūkkopības kompleksus, kas būs nonākuši pārdošanā un kuru cena būs pieņemama, DB pieļāva SIA Nygaard International direktore Aiga Bārdiņa. Uzņēmums pagaidām atteicies no plāniem vairākkārt palielināt apjomus cūkkopības kompleksā Aizputes novada Apriķos.

Darījums par Nīcas novada Bernātos izvietotā cūkkopības kompleksa Nīcas rukši iegādi noticis 2011.gada sākumā. Pērn sākta teritorijas sakārtošana, bet paša kompleksa rekonstrukcijai un attīstībai plānots piesaistīt Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus lauku attīstībai (ELFLA). Jau saņemts atbalsts projektam «SIA Nīcas rukši cūku kūts rekonstrukcija, tehnoloģisko iekārtu izbūve». Līdz 2012.gada beigām paredzēts rekonstruēt kūtis un izbūvēt barības cehu. Iecerēts palielināt arī vaislas sivēnmāšu skaitu līdz 800. «Esam Nīcā jau ieguldījuši gan ražošanā, gan noseguši kredītsaistības,» stāsta A. Bārdiņa. Ražošanā ieguldīti ap 200 tūkstošiem latu, kredītsaistību apmērs bijis ap 140 tūkst. Ls. Atbalstam pieteiktais projekts paredz Nīcas kompleksā ieguldīt vairāk nekā miljonu latu.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Krievija aptur cūkkopības produkcijas importu no Eiropas Savienības (ES) valstīm saistībā ar Āfrikas cūku mēri Lietuvā, līdz būs saņēmusi no Eiropas Komisijas (EK) drošības garantijas jautājumā par iespējamo šīs slimības izplatību valstīs, kas robežojas ar Lietuvu, paziņojis Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, kad divām Lietuvas dienvidos nomedītām mežacūkām tika atklāts Āfrikas cūku mēris, Krievija jau aizliedza Lietuvas cūkgaļas importu. Vēlāk Aleksejenko izteicās, ka drošības pasākumi varētu tikt attiecināti uz importu no visas ES. Trešdien Lietuvas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju sešu pašvaldību teritorijā.

«Saistībā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Lietuvā visām ES valstīm saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem jāpārtrauc cūkgaļas piegāde Krievijas Federācijai. Mēs jau esam pārtraukuši šādas produkcijas pieņemšanu,» tagad paziņojis Aleksejenko.

Mežāres pagasta padome lēmusi par papildus nosacījumu izstrādi dāņu kompānijai SIA CMC Ozoli, kura iecerējusi būvēt cūkkopības kompleksu pagastā.

Mežāres pagasta padome uzņēmumam uzdevusi pie ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma izstrādāt papildus detalizētu pielikumu, kuru jāapstiprina Vides pārraudzības valsts birojam, Db atklāja Mežāres pagasta padomes priekšsēdētāja Kornēlija Brūniņa. Nosacījumi paredz, ka kompleksa būvniecība var notikt tikai vienā zemes gabalā, nevis divos, kā pašreiz plānots. Savukārt mēslojumam jātiek pārstrādātam substrātos, un tam ir jābūt pamata pārstrādes veidam, nevis alternatīvai, kā tas norādīts pašreiz. Tāpat zemes gabalā, kurā plānota būvniecība, jāveic detālplānojums. „Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, pašvaldība vēlreiz skatīs būvniecības ieceri,” norādīja K.Brūniņa.

Liepājas tiesa ierosinājusi cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Ierosinātais process pagaidām paglābis uzņēmēja Andra Griģa izveidoto cūkkopības kompleksu no izsoles. DB rakstīja, ka 2010. gada decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēma lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank. Savukārt SIA Vaiņodes bekons pārstāvis Ēriks Štālbergs DB izteica aizdomas, ka Swedbank lobējot dāņu cūkkopju intereses, jo viņi jau iepriekš interesējušies par cūkkopības kompleksa iegādi un viņu rīcībā esot bijusi tikai Swedbank zināma informācija.

Liepājas tiesa izbeigusi cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis kreditoru vairākums.

Līdz ar to beidzas procesa administratora Gata Krasovska pilnvaras un uzņēmuma liktenis būs tālāk atkarīgs no Vaiņodes bekona sarunām ar banku. Db.lv jau rakstīja, ka šī gada janvārī Liepājas tiesa ierosināja Andra Griģa dibinātās SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, kas tobrīd glāba cūkkopības kompleksu no izsoles. 2010. gada decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēma lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank. Savukārt SIA Vaiņodes bekons pārstāvis Ēriks Štālbergs DB izteica aizdomas, ka Swedbank lobējot dāņu cūkkopju intereses, jo viņi jau iepriekš interesējušies par cūkkopības kompleksa iegādi un viņu rīcībā esot bijusi tikai Swedbank zināma informācija.

Ap 200 piketētāju pagājušajā nedēļā pulcējušies pie Lietuvas Seima, lai protestētu pret Dānijas kapitāla cūkkopības kompleksu invāziju Lietuvā.

Par to raksta Lietuvas ziņu aģentūra ELTA. Vairāku Lietuvas pašvaldību iedzīvotāji, Zaļās kustības un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji pie Seima pieprasīja izvērtēt kaitējumu, ko šie kompleksi nodara vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātei. «Nesamaziniet sanitārās zonas, jo tad gulēsim kopā ar cūkām!» vēstījuši protestantu plakāti. Protestētāji norādījuši uz to, ka dāņu fermu virca piesārņo ne tikai zemi, tā ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti un smakas atsaucas uz cilvēku veselību.

Db jau rakstīja, ka iedzīvotāju protestu ietekmē Kuldīgas dome noraidījusi ar dāņu kapitālu saistītās SIA LatAgro ieceri būvēt cūkkopības kompleksu Gudenieku pagastā.

Trešo vietu Lietuvas nodokļu parādnieku sarakstā aiz pašvaldības transporta uzņēmumiem ieņem dāņu investoru industriālais cūku audzēšanas uzņēmums Saerimner, kas līdzīgus projektus vēlējies attīstīt arī Latvijā.

Dāņu uzņēmuma nodokļu parāds maija beigās sasniedzis 3.1 milj. litus (ap 600 tūkst.Ls), ziņo Lietuvas laikraksts Respublika. Saerimner darbību izvērsis Suvalkos Lietuvā, audzējot tur desmit reižu vairāk cūkas, nekā tas bijis atļauts padomju laikos. Stiprās smakas dēļ iedzīvotāji šajā apkaimē organizējuši vairākas protesta akcijas, taču neko nav panākuši. Tagad dāņu uzņēmēji traumē Lietuvu, ne tikai vēršoties pret iedzīvotāju veselību, bet arī ievainojot tās finanšu sistēmu, jo kreditē savu biznesu no nodokļu maksātāju kabatas, norāda laikraksts. Uz laikraksta jautājumu, vai uzņēmums faktiski nav maksātnespējīgs, tā pārstāve izteikusi vien dusmas par to, ka žurnālisti ieguvuši konfidenciālu informāciju par nodokļu parādiem.

Ar dāņu kapitālu saistītā SIA Latagro atteikusies no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu.

Pašvaldība un rajona būvvalde saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apsriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību.

Db jau rakstīja, ka vētrainā sabiedriskajā apspriešanā Gudenieku pagastā suitu sievas sākušas dziedāt, neļaujot runāt cūkkopības kompleksa projekta prezentētājiem.

Projekta ieceres autori noorganizējuši pagasta iedzīvotājiem ekskursiju uz SIA Saerimner cūkaudzēšanas lielfermu Muša Lietuvā, taču arī prezentācijas brauciens nav pārliecinājis, Db pastāstīja Gudenieku pagasta iedzīvotāji. Viņi noskaidrojuši, ka prezentētās cūku fermas īpašnieki vairākkārt maksājuši soda naudas par šķidrmēslu pārvadu bojājumu dēļ radīto vides piesārņojumu. Turklāt esot pamatotas bažas, ka Mūsas upes zivju bojāeja pagājušajā rudenī saistīta ar šiem gadījumiem, jo ferma atrodas upes krastā.

25. februārī pie Kuldīgas novada domes plānots plašs pikets pret Dānijas cūkaudzētāju industrijas izvēršanos Latvijā un Latvijas nacionālās zemniecības interešu aizstāvībai.

Par to Db informēja biedrības Suitu novada atdzimšana pārstāve Dina Lācara. Kuldīgas novada domes sēdē šajā dienā jāpieņem lēmums par dāņu investora pārstāvja SIA Latagro cūku nobarošanas fermu būvniecības ieceri Gudenieku pagastā. 11.februārī Kuldīgas novada domes Attīstības komiteja nolēma ideju neatbalstīt un virzīja attiecīgu lēmumprojektu izskatīšanai domes sēdē 25. februārī. «Esam sapratuši, ka iedzīvotāji un valsts institūcijas nav informēti par šīs industrijas degradējošo ietekmi uz vidi un cilvēku,» sacīja D. Lācara.

Jau vairākus gadus Gudenieku pagasta aktīvisti rūpīgi vācot informāciju par dāņu cūkkopības biznesa interesēm Latvijā, apskatīti vairāki objekti Lietuvā un Latvijā, pētīta informācija ārvalstu medijos. Rezulāti esot apkopoti veselā sējumā, un tie liecinot par to, ka latviešu zemniecības, īpaši bioloģisko zemnieku, tāpat arī tūrisma industrijas, zivsaimniecības un citu nozaru intereses ir nopietni apdraudētas, turklāt iegūtais labums no investīcijām to neatsverot. Tāpēc iniciatīvas grupa, kurai piesaistījušies arī sabiedrībā populāri cilvēki, kuriem ir īpašumi Gudenieku pagastā, organizē piketu. Piketā piedalīties apsolījuši arī Aizputes novada zemnieki un alsundznieki, kas uzskata, ka UNESCO atzītā kultūrvēsturiskajā teritorijā šādam projektam nav jābūt. Savukārt Priekules novada zemnieki gatavojas reaģēt līdzīgi tad, kad pašvaldībā nākamreiz apspriedīs dāņu investora priekšlikumu lielfermas būvniecībai.