Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Jūrmalas pilsētas prokurors Zigurds Bunks ir iesniedzis apelācijas protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu attaisnot bijušo Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci.

Prokurors Db pastāstīja, ka uzskata par nepamatotu tiesas lēmumu, ar kuru Ģ. Trencis, kas bija apsūdzēts ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā, tika attaisnots.

Db jau ziņoja, ka Ģ. Trenci tiesa attaisnoja, lai gan prokurors tiesu debatēs Ģ.Trencim pieprasījis 200 stundu piespiedu darbu un liegumu divus gadus ieņemt noteiktus amatus.

Apsūdzība Ģ. Trencim tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Šis likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, kā arī piespiedu darbu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Jau labu laiku tiesu virzienā straumēm plūst kreditoru (galvenokārt jau kredītiestāžu) pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Kreditoru mērķis ir vienkāršs - atgūt parādu ātri, lēti un neļaujot parādniekam celt iebildumus (uzsākt ilgstošu strīdu). Šādu efektīvu instrumentu kreditoriem nodrošina Civilprocesa likuma 50.nodaļas «Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana» tiesību normas. Taču, kā jau jebkura instrumenta pareizai pielietošanai, arī šim ir nepieciešama attiecīga sākotnējā sagatavotība. Nešaubīgi, vairums kredītiestāžu, izsniedzot aizdevumus, šāda instrumenta izmantošanas iespēju domās ir paredzējušas, bet vai praktiskais sagatavošanās process ir bijis pietiekoši rūpīgs?

Ne velti ir teiciens: «Cik juristu, tik viedokļu». Saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.nodaļu pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikumu tiesnesis izskata un lēmumu pieņem vienpersoniski, bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tātad, 34 rajonu (pilsētu) tiesas sareizinot ar tajās esošo tiesnešu skaitu, sanāk iespaidīgs viedokļu kopums, kurš, turklāt, nav pārsūdzams. Tā rezultāts ir ievērojams skaits tiesnešu lēmumu, kuros šādi pieteikumi tiek noraidīti.

Lai padarītu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas instrumenta pielietojumu efektīvāku, Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir veikusi pētījumu (publicēts Augstākās tiesas mājas lapā: at.gov.lv) par tiesu praksi saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, izvērtējot jaunāko tiesu praksi, tajā skaitā, Augstākās tiesas Senāta tiesiskās atziņas, kas veido judikatūru attiecīgajā tiesvedībā. Tā rezultātā ir tapusi „lietošanas instrukcija”, kurā, manuprāt, būtu lietderīgi laicīgi ieskatīties jebkuram kreditoram, kurš gatavojas iesniegt tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; parādniekam, kurš vēl cenšas panākt vienošanos ar kreditoru, kā arī īpaši personām, kuras tikai plāno slēgt darījumus, attiecībā uz kuriem pieļaujama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, t.i. darījumus, kuri tiks nodrošināti ar publisku hipotēku vai komercķīlu, darījumus par naudas samaksu vai kustamās mantas atdošanu, darījumus par īpašuma nomu vai īri, kā arī darījumus ar vekseļiem.

Jūrmalas tiesa ir attaisnojusi bijušo Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci, kurš bija apsūdzēts ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā.

Db jau ziņoja, ka prokurors tiesu debatēs Trencim pieprasījis 200 stundu piespiedu darbu un liegumu divus gadus ieņemt noteiktus amatus.

Apsūdzība Trencim tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Šis likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, kā arī piespiedu darbu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos noliedza. Viņš uzskatīja, ka krimināllieta ir safabricēta, un prognozēja attaisnojošu spriedumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

Rīgas rajona tiesa šodien bijušo Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču atzina par vainīgiem vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām un piesprieda viņiem naudas sodus, savukārt Latvenergo ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro naudas sodu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Šodien, turpinot lietas iztiesāšanu, kukuļdošanā apsūdzētajiem SIA Magvejs direktoram Valērijam Vasiļjevam un SIA Ovi valdes priekšsēdētājam miljonāram Vladimiram Oderovam prokurors pieprasījis iespaidīgus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Latgales apgabaltiesā.

Vasiļjevam, kurš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - piesavināšanās lielos pamēros, 323.panta 1. un 2.daļas - kukuļdošana, 20.panta 4.daļas - noziedzīga nodarījuma atbalstīšana un 320.panta 1.daļas – kukuļņemšana, prokurors pieprasījis reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Pēc šiem pašiem pantiem apsūdzētajam Oderovam prokurors pieprasījis divu gadu cietumsodu.

Lietas skatīšana turpināsies 28.novembrī ar advokātu debatēm.

Lietas izskatīšanā apsūdzība Vasiļjevam un Oderovam vienreiz jau tikusi mainīta - pirms kāda laika pēc 322.panta 1.daļas - starpniecība kukuļošanā - celtā apsūdzība viņiem nomainīta pret 20.panta 4.daļu un 320.panta 1.daļu.

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Deviņi tā dēvētajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā apsūdzētie atzinuši vainu un ar prokuratūru vienojušies par sodu. Galavārds par sodu vēl būs jāsaka tiesai.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka prokurors noslēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un sodu ar deviņām fiziskajām personām apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, ar ko Latvijas valsts budžetam nodarīts mantiskais zaudējums kopsummā 957 799 eiro apmērā.

Turklāt prokurors noslēdzis vienošanos procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām personām, kuru interesēs izvairīšanās no nodokļu nomaksas bija izdarīta.

Vienošanās noslēgšanas brīdī valsts budžetam nodarītais mantiskais zaudējums ir pilnībā atlīdzināts.

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Kukuļdošanā apsūdzētais jurists Edgars Džeriņš jau samaksājis tūkstoš latu valsts budžetā. Jāatgādina, ka 23.novembrī Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda cietumsodu uz vienu gadu, kā arī no viņa piedzīt valsts labā 1,2 tūkst. Ls.

Rīgas tiesas apgabala prokurors Vadims Iļasovs ar spriedumu ir apmierināts, jo prasīja sodīt apsūdzēto ar reālu brīvības atņemšanu, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Saskaņā ar apsūdzību prokurors lūdza E.Džeriņu atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 20.panta trešās daļas, 323.panta pirmās daļas un 321.panta pirmās daļas. Viņš apsūdzēts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – par kukuļdošanas uzkūdīšanu un kukuļa piesavināšanos. Protestā prokurors prasīja E.Džeriņu sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un trim mēnešiem un piedzīt no viņa valsts labā naudas summu 2,2 tūkst. Ls apmērā.

Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā prokurors Māris Leja šodien tiesu debatēs bijušajām domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām lūdza piespriest reālus cietumsodus, taču tiesai apmierinot prokurora lūgumu, uz neilgu laiku cietumā varētu nākties atgriezties tikai vienai amatpersonai.

Prokurors lūdza tiesai debatēs bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Pēterim Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju.

Uzņēmējai Inārai Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Prokurors debašu pārtraukumā žurnālistiem teica, ka gadījumā, ja tiesa bijušajām domes amatpersonām piespriedīs viņa prasītos sodus, tad ieslodzījumā varētu nākties atgriezties Štramam, taču arī viņš uzreiz varētu lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu. Prokurors gan precīzi nezināja teikt, cik ilgu laiku aizņems pirmstermiņa atbrīvošanas lūguma izskatīšana.

Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.