Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība pirmdien, 18.septembrī tikās ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vadību un darbiniekiem, lai prezentētu izstrādāto būvprojektu VNĪ īstenotā projekta Prokuratūras iestāžu izvietošanas optimizācija Aspazijas bulvārī 7, Rīgā ietvaros, informē VNĪ.

Realizējot VNĪ projektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā telpās izvietosies 10 prokuratūras iestādes, kā arī jaunajās telpās uzsāks darbu lietvedības, tulkošanas IT un saimnieciskā nodrošinājuma struktūrvienību darbinieki.

Būvprojekts paredz senās ēkas kultūras mantojuma maksimālu saglabāšanu, restaurējot vēsturisko logu daļas, durvis interjera elementus. Arhitekta iecere - saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, apvienojot to ar modernām uzņēmuma prasībām atbilstošiem risinājumiem. Viens no projekta uzdevumiem, kā atklāja arhitekts, ir arī ēkas iekšpagalma “humanizācija” jeb mūsdienīgs labiekārtojums dažādos līmeņos.

Arhitekts un atbildīgais būvprojekta vadītājs Aldis Polis kopā ar kolēģiem tikšanās reizē atklāja, ka 1889. gadā projektētā, senā ēka Aspazijas bulvārī 7 ir izcili vērtīgs kultūrvēsturisks objekts, kas sevī slēpj bagātīgu vēsturisko pieredzi. Paredzams, ka daļa no tās atklāsies tikai pārbūves gaitā, atsedzoties vēsturiskajiem uzslāņojumiem ēkas interjeros.

Patlaban par smagiem finanšu noziegumiem piemērotie sodi ir neadekvāti un kļūst arvien maigāki, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Likumos paredzētie sodi ir adekvāti nodarījuma smagumam, bet piemērotie sodi - nē,» sacīja Pētersone.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija no 2010.gada līdz 2013.gadam nosūtījusi kriminālvajāšanai 271 kriminālprocesu, šodien žurnālistiem sacīja VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

No šiem procesiem 189 ir nosūtīti tiesai, 61 kriminālprocess ir pabeigts prokuratūrā, bet 21 apvienots citā kriminālprocesā.

Lēmumos, ar kuriem kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai, VID prasījumu kopējā summa ir 31,438 miljoni eiro.

Spēkā stājušos tiesu spriedumos norādītās piedzenamās summas valsts labā ir 9,163 miljonu eiro apmērā.

Sods par braukšanu dzērumā pie strūres būs divas reizes lielāks, tāpat palielināts arī sods par cigarešu un alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem, turklāt turpmāk par to būs jāmaksā ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien Saeima atbalstīja galīgajā lasījumā. Grozījumi stāsies spēka nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Kā skaidro Saeimas Preses dienests, izmaiņas dubulto naudas sodu šoferiem, kuru organismā konstatēts vairāk par vienu promili alkohola. Tādējādi autovadītājam, kurš brauc 1 – 1,5 promiļu reibumā, piemēros naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņems vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods noteikts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pat sods būs par bēgšanu no policijas.

Sods par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, iespējams, tiks piemērots ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Šo likumprojektu vēl jāakceptē Saeimas plenārsēdē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka sods juridiskām personām, kuru tirdzniecības vietā nepilngadīgajiem tirgoti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, paredzēts apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods būs no 2000 līdz 5000 latiem.

Patlaban sods par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts vienīgi pārdevējam un tas ir robežās no 200 līdz 250 latiem.

Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodu autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Prokurors bijušajam Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģirtam Trencim pieprasījis 200 stundu piespiedu darbu un liegumu divus gadus ieņemt noteiktus amatus.

Savukārt tiesas spriedums šajā lietā būs zināms 8.decembrī plkst.11, Db uzzināja tiesā.

Trencis ir apsūdzēts par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Apsūdzība Trencim uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Šis likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, kā arī piespiedu darbu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos noliedz. Viņš uzskata, ka krimināllieta ir safabricēta, tāpēc prognozē attaisnojošu spriedumu.

Jūrmalas tiesa ir attaisnojusi bijušo Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci, kurš bija apsūdzēts ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā.

Db jau ziņoja, ka prokurors tiesu debatēs Trencim pieprasījis 200 stundu piespiedu darbu un liegumu divus gadus ieņemt noteiktus amatus.

Apsūdzība Trencim tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Šis likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, kā arī piespiedu darbu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

Apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos noliedza. Viņš uzskatīja, ka krimināllieta ir safabricēta, un prognozēja attaisnojošu spriedumu.

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Ņemot vērā Rīgā, Dzirnavu ielā 113, esošās ēkas kritisko stāvokli un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, pastāv iespēja, ka no nākamā gada 1.marta var tikt aizliegta prokuratūras ēkas ekspluatācija.

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. «Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks «atstājiet telpas», tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā "Skinest Grupp" izveidojusi jaunu uzņēmumu SIA "Skinest Asset Management", liecina "Lursoft" informācija.

"Skinest Asset Management" pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Grupp", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Uzņēmuma juridiskā adrese atrodas Marijas ielā 1, Daugavpilī. Šajā adresē reģistrēta arī AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" un citi uzņēmumi, kā arī partija "Daugavpils-mana pilsēta".

"Skinest Grupp" ir dalībnieks arī tādos uzņēmumos, kā SIA "Ritrem", SIA "Maskavas iela 463" un SIA "DLRR", savukārt Osinovskis ir patiesais labuma guvējs 13 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, tostarp arī kosmētisko līdzekļu ražošanas uzņēmumā SIA "H.A.Brieger", kas produkciju ražo ar zīmolu "Dzintars".

Pēc "Firmas.lv" pieejamās informācijas, lēmums par "Skinest Asset Management" dibināšanu pieņemts 2021.gada 28.aprīlī, taču Uzņēmumu reģistrā kompānija iegrāmatota piektdien, 9.jūlijā.

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.

Prokuratūrā apliecināja, ka apsūdzība uzrādīta par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.

Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Muižnieks kā iestādes vadītājs ir vienīgā apsūdzētā persona kriminālprocesā. Amatpersonai drošības līdzekļi šajā procesā nav piemēroti.

Muižnieks prokuratūrā attieksmi par apsūdzību paudīšot pēc iepazīšanās ar apsūdzību jūnija beigās. Ja Muižnieks vainu neatzīs un procesu nevarēs pabeigt prokuratūrā, lieta tiks nosūtīta tiesai.

Augstākā tiesa (AT) šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā divu gadu cietumsodu piesprieda arī uzņēmējai Inārai Vilkastei. Tomēr līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai viņai uz cietumu vēl nebūs jādodas.

AT arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto Vilkastes naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja šodien pasludinātais spriedums stāsies spēkā.

Vilkaste pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās žurnālistiem apgalvoja, ka tiesa nav lēmusi taisnīgi, jo viņa neesot vainīga. Uzņēmēja sacīja, ka šīs nepatiesās apsūdzības un neskaitāmu apmelojošu iesniegumu dēļ viņas dzīve pēdējos gados ir pārvērtusies ellē, arī mediji pret viņu īstenojot nomelnošanas kampaņu.

Vilkastes advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka AT spriedums nav tiesisks, tāpēc par to noteikti tikšot iesniegta kasācijas sūdzība.