Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”, izmantojot Rietumu Bankas finansējumu, Rīgā, Dainas ielā īstenos līdz šim lielākās dzīvokļu mājas celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta celtniecības izmaksas, ko finansēs Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Dainas ielas jaunbūves kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi.

Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas un nelielas noliktavas, kā arī apzaļumots pagalms ar iekārtotu zonu bērniem.

Būvniecības process sākās 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigta pagraba un pirmo stāvu sienu, kolonnu un griestu apdare. Pavasarī plānots pabeigt ēkas karkasu, sākt ārsienu mūrēšanu un logu likšanu. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mitekļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Investējot 12 miljonus eiro, vairāk nekā 20 Latvijas pilsētās plānots izveidot pašapkalpošanās automazgātavu tīklu Wash & Drive.

Divu līdz trīs gadu laikā visā Latvijā plānots izveidot vairāk nekā 40 automazgātavas ar 160 līdz 200 atklāta tipa mazgāšanas boksiem. Uzņēmuma vadība prognozē, ka tīkls diennaktī spēs apkalpot līdz pat 20 tūkstošiem automašīnu.

«Pirmo automazgātavu esam jau atklājuši Rīgā, Duntes ielā, tirdzniecības centra SKY and More autostāvvietā, maijā atklāsim vēl vienu automazgātavu Liepājā, vēl sešas šobrīd ir projektēšanas stadijā. Tomēr, lai straujāk attīstītu automazgātavu tīklu, šobrīd visā Latvijā aktīvi vedam sarunas par iespēju iegādāties vai nomāt zemes gabalus, kas piemēroti automazgātavas būvniecībai,» norāda SIA Wash & Drive valdes loceklis un līdzīpašnieks Augusts Iesalnieks.

Sākusies cīņa par pašapkalpošanās automazgātavu nišas ieņemšanu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgā pirmā bezkontakta automazgātuve Ehrle atvērta 2010. gadā un līdz šim ar šādu zīmolu Latvijā darbojas 29 mazgātavas, 12 no tām atrodas Rīgā. 2014. gadā konkurences cīņā iesaistījās SIA Wash and Drive, kas līdz šim izveidojis trīs mazgātavas – pa vienai Rīgā, Cēsīs un Liepājā. Tajās autovadītāji var paši ņemt rokās darbarīkus un nomazgāt savus auto.

«Velkot paralēles ar pārtikas tirdzniecību, gribam būt Rimi vai Maxima, kas aptver visu tirgu. Šogad būs mūsu atspēriena gads, atvērsim vēl 12 mazgātavas Latvijā. Rīgā būs sešas, pārējās – reģionu lielākajās pilsētās,» stāsta SIA Wash and Drive valdes loceklis Augusts Iesalnieks. SIA Wash and Drive ir dibināts 2015.gadā, tās īpašniece ir a/s ALPS Investments (līdz 2015. gadam – a/s Dotcom Enterprises), SIA BTCG un Augusts Iesalnieks, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Investējot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Jelgavā un Rīgā uzsākta Wash & Drive pašapkalpošanās automazgātavu būvniecība. Plānots, ka automazgātavas spēs apkalpot līdz pat 1000 automašīnu diennaktī. Pārskatāmā nākotnē jaunas automazgātavas plānots celt arī Daugavpilī, Rīgā un Ventspilī, informē uzņēmumā.

Jelgavas automazgātavā būs četras, savukārt, Rīgā – sešas atvērta tipa mazgāšanas kabīnes vieglajiem automobiļiem. Papildus augstspiediena mazgāšanas rīkam būs pieejama arī putu birste un putekļsūcējs. Rīgas automazgātavā tiks piedāvāta jauna riepu disku mazgāšanas programma. Automazgātavās atradīsies arī naudas maiņas aparāts, naudaszīmju apmaiņai pret monētām. Jelgavā autmozagātava tiks atvērta oktobrī, bet Rīgā – novembrī.

Wash & Drive uzņēmuma vadība norāda, ka Latvijas tirgū ir augsts pieprasījums pēc šādiem risinājumiem. Tādēļ kopumā divu līdz trīs gadu laikā uzņēmums visā Latvijā plāno izveidot vairāk nekā 40 automazgātavas, investējot tajās aptuveni 12 miljonus eiro.

Pēdējo mēnešu laikā Liepājā būtiski palielinājusies interese par dzīvokļa iegādi jaunajā projektā. To sekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās pilsētā pēc AS Liepājas metalurgs darbības atjaunošanas, kā arī Saeimas lēmums par tā dēvētā «nolikto atslēgu» principa ieviešanu kā izvēles iespēju, norāda projekta Mēness Nams pārdošanas vadītāja Ilze Ozoliņa.

Par dzīvokļiem jaunajā projektā lielākoties interesējas pilsētas iedzīvotāji.

«Tomēr jāņem vērā arī citi aspekti – piemēram, īres maksas Liepājā pašlaik daudzos gadījumus pārsniedz hipotekārā kredīta ikmēneša maksājumu,» skaidro I. Ozoliņa.

Mēness Nams pašreizējie īpašnieki ekonomisko izdevīgumu savam projektam skaidro ar to, ka ēka tika iegādāta ekonomiskās krīzes laikā par summu, kas bija zemāka nekā tās būvniecībā ieguldītās izmaksas. «Ja šodien māja tiktu būvēta no jauna, tad izmaksas par vienu kvadrātmetru sasniegtu 1000 eiro,» norāda Mēness Nams pārdošanas vadītāja Ilze Ozoliņa.

Investējot 800 tūkstošus eiro, Bauskas ielā 105, Rīgā, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas nodaļas, SIA Wash & Drive uzsākusi būvēt Latvijā lielāko pašapkalpošanās automazgātavu, kurā būs iespējams nomazgāt līdz pat tūkstotim automašīnu dienā.

Jauno autmoazgātavu plānots atklāt jūnijā.

«Divi no trīs auto vadītājiem atzīst, ka labprāt biežāk izmantotu automazgātavu pakalpojumus, tomēr vadītājus no tā attur garās rindas un salīdzinoši augstās izmaksas. Veidojot pašapkalpošanās automazgātavu tīklu, mēs radām iespēju šoferiem savu auto nomazgāt piecu līdz septiņu minūšu laikā, ieguldot divus eiro. Latvijā lielāko pašapkalpošanās automazgātavu esam nolēmuši ierīkot tieši Bauskas ielā, jo tur ir viena no blīvākajām satiksmes kustībām Rīgā un netālu atrodas daudzu autovadītāju apmeklētā CSDD tehniskās apskates vieta,» norāda Augusts Iesalnieks, SIA Wash & Drive valdes loceklis.

Pirmajos piecos mēnešos Liepājā vērojama augsta interese par dzīvokļiem jaunajos projektos, norāda projekta Ezermalas Nams attīstītāji un īpašnieki, kas pagājušā gada nogalē nodeva ekspluatācijā jaunu daudzdzīvokļu ēku Liepājā, Ezerkrasta rajonā. Dažu mēnešu laikā projektā ir pārdoti vai rezervēti jau 35 no 89 dzīvokļiem.

«Mēs redzam, ka kopumā nekustamā īpašuma tirgus Liepājā pamazām atdzīvojas. Cilvēki kļūst optimistiskāki par saviem ienākumiem un arī par nākotnes stabilitāti. Lielā mērā to sekmēja gan Saeimas lēmums par tā dēvētā «nolikto atslēgu» principa kā izvēles iespējas ieviešanu, gan kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās pilsētā,» skaidro Ezermalas Nams projekta vadītāja Ilze Ozoliņa.

Būtisks faktors, kas ietekmē interesi par jaunajiem projektiem Liepājā, ir salīdzinoši augstās gan īres, gan pārdošanas cenas padomju laika dzīvokļiem.

«Liepājā pirms krīzes tika iesākti, bet netika pabeigti vairāki nekustamā īpašuma projekti. Šodien to cena ir būtiski zemāka nekā to būvniecības izmaksas, līdz ar to tirgū ir pieejams netipisks piedāvājums, kas rada augstu interesi. Papildus tam jāņem vērā arī fakts, ka jaunajos projektos komunālie maksājumi ir par trešdaļu mazāki,» norāda I. Ozoliņa, vienlaikus skaidrojot, ka hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums par dzīvokļiem šajā projektā ir no 100 līdz 200 EUR mēnesī, kas ir ievērojami zemāk nekā īres maksa Liepājā.

Divu līdz trīs gadu laikā pašapkalpošanās automazgātavu tīkls Wash & Drive Latvijā plāno izveidot vairāk nekā 40 automazgātavas, investējot tajās aptuveni 12 miljonus eiro, informē SIA Wash & Drive valdes loceklis Augusts Iesalnieks.

Uzņēmuma vadība prognozē, ka Wash & Drive tīkls diennaktī spēs apkalpot līdz pat 20 tūkstošiem automašīnu visā Latvijā.

Savukārt septembrī plānots atklāt pirmo Wash & Drive tīkla pašapkalpošanās automazgātavu Vidzemē. Tā tiek būvēta Cēsīs, investējot 350 tūkstošus eiro.

«Vidzemē pašapkalpošanās automazgātavas plānojam būvēt vēl piecās pilsētās - Valmierā, Siguldā, Ogrē, Salaspilī un Madonā. Cēsu automazgātava būs pirmā Vidzemes reģionā,» skaidro A. Iesalnieks.

Investējot 375 000 eiro, Liepājā, Ziemeļu ielā uzsākta nu jau otrās Wash & Drive pašapkalpošanās automazgātuves būvniecība Kurzemē, kuru plānots pabeigt vasaras otrajā pusē, informē uzņēmumā.

Plānots, ka tā spēs apkalpot līdz pat 500 klientiem diennaktī. Nākotnē automazgātavas plānots būvēt arī Saldū, Talsos, Kuldīgā, Ventspilī un Grobiņā.

Kopumā automazgātavā būs četras atvērta tipa mazgāšanas kabīnes vieglajiem automobiļiem. Papildus augstspiediena mazgāšanas rīkam būs pieejama arī putu birste, ar kuru klients var kārtīgi nomazgāt savu auto, kā arī putekļsūcējs. Automazgātavā atradīsies arī naudas maiņas aparāts, lai autovadītāji varētu samainīt naudaszīmes pret monētām.

Skaidrojot pašapkalpošanās tīkla attīstību nākotnē, Wash & Drive uzņēmuma vadība norāda, ka Latvijas tirgū ir augsts pieprasījums pēc šādiem risinājumiem. Tādēļ kopumā divu līdz trīs gadu laikā SIA Wash & Drive vadība visā Latvijā plāno izveidot vairāk nekā 40 automazgātavas ar 160 līdz 200 atklāta tipa mazgāšanas boksiem, investējot tajās aptuveni 12 miljonus eiro. Nākamā automazgātava tiks atklāta Valmierā jūnija otrajā pusē. Uzņēmuma vadība prognozē, ka nākotnē Wash & Drive tīkls diennaktī spēs apkalpot līdz pat 20 tūkstošiem automašīnu visā Latvijā.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Ieguldot 1,3 miljonus eiro, SIA "Celtnieku iela" Liepājā, Celtnieku ielā, attīstīs jaunu dzīvokļu projektu "Rietumu apartamenti", informē uzņēmumā.

Plānots, ka restaurētajā četrstāvu ēkā tiks izbūvēti 34 dažādas platības dzīvokļi ar pilnu apdari. Kopējais plānoto investīciju apjoms ir 1,3 miljoni eiro, ieskaitot ēkas iegādes izmaksas nepilnu 290 000 eiro apmērā.

Jauno dzīvokļu platība būs diapazonā no 21 līdz 80 kvadrātmetriem ar telpu plānojumu no vienas līdz četrām istabām. Lielākā daļā dzīvokļu būs ar balkonu un divām vannas istabām. Ēkas kāpņu telpa iecerēta plaša, un topošo iemītnieku drošībai tā būs slēdzama. Visu dzīvokļu ārdurvis būs ugunsdrošas, kā arī ikviens dzīvoklis tiks aprīkots ar audio domofonu.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas mantu glabātuves. Projektā paredzēts izbūvēt arī autostāvvietas.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Real Estate Deals And Solutions par 6,5 miljoniem eiro plāno pārdot viesnīcu Good Stay Eiropa Jūrmalā, Jūras ielā 56, liecina informācija city.24.lv.

Viesnīca Eiropa atrodas Jūrmalā, netālu no koncertzāles Dzintari. Uz teritorijas 3654 kvadrātmetru platībā izvietoti trīs ēku korpusi, kuru kopējā platība ir 2359 kvadrātmetri. No tiem divi ir būvēti pagājušā gadsimtā un pilnībā atjaunoti 2004.gadā. Savukārt trešais jaunās ēkas korpuss tika uzcelts 2007.gadā.

Viesnīcā ir 40 numuri, kā arī konferenču telpa 45 personām, pirts/SPA, bērnu istaba un restorāns.

Informācija zemesgrāmatā liecina, ka ēkas īpašnieks ir kompānija Deviņdesmit seši, kuras īpašnieks ir Rietumu bankas dibinātais atvērto ieguldījumu fonds Rietumu Asset Management.

Rietumu bankā aģentūrai LETA neatbildēja uz jautājumiem, kādēļ viesnīcu plānots pārdot.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Pagājušajā nedēļā komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā reģistrēti 207 jauni subjekti, kas ir par 53 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR statistika.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 26 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 237 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 18 individuālie komersanti un 26 biedrības un nodibinājumi.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 211 subjekti, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā, skatoties pēc pamatkapitāla, lielākais reģistrētais uzņēmums bijusi SIA Ģertrūdes 17 – 600,2 tūkstoši eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Jūrmala, Lāču iela 10B. Vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir Ēriks Masteiko.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Geronimo 55 ar 233,3 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Bērzaunes iela 11A, bet vienīgā valdes locekle – Baiba Kalniņa.

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

AS "Latvijas gāze" akcionāri sapulcē 19.jūnijā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" pārstāve Anastasija Petere aģentūrai LETA sacīja, ka akciju izslēgšana no regulētā tirgus ir akcionāru, nevis "Latvijas gāzes" lēmums, un līdz akcionāru sapulcei plašāku skaidrojumu par to ir grūti sniegt.

Vienlaikus tiks lemts par "Latvijas gāzes" akciju konversiju, statūtiem jaunā redakcijā un izvēlēties centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot akcijas.

Tāpat plānots lemt par 2023.gada pārskata apstiprināšanu un zaudējumu segšanu. Jau ziņots, ka uzņēmums pērn cietis 56,911 miljonu eiro zaudējumus.

Darba kārtībā ir arī zvērināta revidenta ievēlēšana un atlīdzības noteikšana, kā arī atlīdzības noteikšana iepriekšējam "Latvijas gāzes" padomes loceklim.

Madonā 10.februārī noslēdzas publiskā apspriešana vērienīgai estrādes būvniecības iecerei Egļu ielā. Objekta izmaksas tiek lēstas 3,27 miljonu eiro apmērā.

Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu, vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā.

Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas, liecina ieceres publiskās apspriešanas materiāli.

Kā vertikālā komunikācija aizskatuvē izmantotas divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas iecerēts tuvināt skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no rietumu puses.