Arestēts Zviedrijas bankas Handelsbanken augsta ranga vadītājs, jo pastāv aizdomas, ka viņš aizdevis miljoniem kronu, neprasot jebkādu nodrošinājumu, vēsta thelocal.se.

«Norisinās izmeklēšana,» sacījis Handelsbanken pārstāvis Bengts Karlsons.

Pēc viņa teiktā skandāls pagaidām nav skāris nevienu klientu.

Vadītājs saskaņā ar mediju sniegto informāciju vairākām kompānijām apstiprinājis aizdevumus, kas kopā veido desmitiem miljonu kronu. Zināms, ka vienā gadījumā šis vadītājs ļāvis kompānijai aizņemties trīs miljonus kronu (453 000 ASV dolāru).

Pēc tam, kad Handelsbanken par viņu ziņojusi policijai, vadītājs arestēts un atrodas policijas uzraudzībā. Patlaban tiekot veikta gan izmeklēšana no ārpuses, gan bankas iekšējā izmeklēšana.

Pastāv aizdomas, ka vadītājs, kurš savu amatu atstājis tūlīt pēc šīs informācijas nākšanas atklātībā, pārkāpis bankas iekšējos noteikumus. Viņš apsūdzēts neatļautā kreditēšanā.

Šodien Stokholmā sākas ikgadējā konference, ko rīko Zviedrijas bankas Handelsbanken, SEB un Nordea, pulcinot Eiropas baņķieru noslēpumainās organizācijas Institut International d'Etudes Bancaires (IIEB) locekļus, ziņo Dagens Industri.

Sanāksmes dienas kārtība netiek publiskota, taču esot paredzēti gan semināri un diskusijas, gan pusdienas un iepirkšanās. Par vienu no galvenajām pasākuma rīkotājām tiek uzskatīt SEB vadītāja Annika Falkengrēna, un SEB galvenie akcionāri — Valenbergu ģimene — rīkos baņķieriem pusdienas kādā no ģimenes savrupmājām. Kā pasākumu dalībnieki tiek minēti Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans, Commerzbank priekšsēdētājs Klauss-Pēters Millers, Société Générale vadītājs Frederiks Odo, Rothschild & Cie Banque vecākais partneris barons Deivids de Rotšilds, Danske Bank vadītājs Pēters Strārups, Banco Popolare vadītājs Pjērs Frančesko Savioti un Barclays Bank priekšsēdētājs Markuss Eidžijs. Taču Handelsbanken vadītājs Pēr Bomans nolēmis nepiedalīties, jo bankai radušies iebildumi gan pret pasākuma slepenību, īpaši krīzes laikā, gan kopējo izmaksu apjomu. Kā vēsta mediji, Handelsbanken, SEB un Nordea nespējot vienoties par to, kurš vai cik lielā mērā apmaksās vērienīgos pasākumus.

Zviedrijas Handelsbanken no amata atlaidusi vadītāju Franku Vangu-Jensenu, ziņo thelocal.se.

Viņu aizstās Anders Bouvins, kurš šajā amatā stāsies nekavējoties, liecina bankas paziņojums.

Bankas valde no F. Vanga-Jensena atvadījusies vienbalsīgi. Viņš šajā amatā nostrādāja pusotru gadu.

Šis lēmums esot saistīts tikai ar konkrētu cilvēku, un nekādā veidā neattiecoties uz bankas nākotni. F. Vangs-Jensens neesot atbildis Handelsbanken vadītāja amata prasībām.

A. Bouvins Handelsbanken strādājis jau 30 gadus.

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka pametīs Baltijas reģionu, jo bizness šajās valstīs maksā pārāk dārgi, raksta Bloomberg.

Svenska Handelsbanken AB Baltijas bizness ir daudz mazāks nekā Zviedrijas bankām SEB un Swedbank, taču šis lēmums nāk laikā, kad sektoram klājas grūti.

Banka slēgs filiāles Tallinā, Rīgā un Viļņā, tādējādi šis ir nozīmīgākais lēmums, ko pēc stāšanās bankas vadītājas amatā pieņēmusi Karīna Akerstroma, meklējot veidus, kā apturēt izmaksu pieaugumu un uzlabot bankas pelnītspēju. Pēc tam, kad viņa martā tika ievēlēta šajā amatā, viņa sacīja, ka bankai jāpamet atsevišķi reģioni.

Neskatoties uz efektivitātes uzlabošanas pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, darbības rādītāji reģionā neuzrāda apmierinošu tendenci – pelnītspēja ir pārāk zema, bet izmaksas – pārāk augstas, teikts bankas paziņojumā.

Zviedrijas banka "Svenska Handelsbanken" trešdien paziņoja, ka plāno valstī slēgt gandrīz pusi filiāļu, ņemot vērā aizvien plašāku banku sektora digitalizāciju.

Banka norāda, ka filiāļu skaitu Zviedrijā paredzēts samazināt no aptuveni 380 līdz 200, tādējādi līdz 2022.gada beigām samazinot izdevumus par 20 miljardiem kronu (1,9 miljardiem eiro).

Filiāļu slēgšana nākamajos divos gados ietekmēs aptuveni 1000 darbinieku jeb katru septīto no bankā strādājošajiem Zviedrijā.

Vienlaikus "Svenska Handelsbanken" vēsta, ka nākamo divu gadu laikā investēs miljardu kronu, lai uzlabotu interneta bankas pakalpojumus.

Visas četras lielās zviedru bankas - SEB, Nordea, Swedbank un Handelsbanken - paziņojušas par labākiem darbības rezultātiem trešajā ceturksnī nekā prognozēts, bet jaunais Zviedrijas finanšu tirgus ministrs Pēteris Normans (Peter Norman) norāda, ka tās gūst pārāk vieglu naudu, vēsta swedishwire.com.

«Piemēram, nodrošinot nepietiekamu informāciju par izmaksām klientiem,» viņš sacījis.

Ministrs solījis, ka viņš sekos, lai Zviedrijas bankas izmaksas, kas radīsies no jauniem noteikumiem, nenoveltu uz klientu pleciem, bet segtu pašas.

Kā vēstīts, Nordea, lielākā banka Ziemeļvalstīs, trešdien paziņoja, ka tās ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 14%, kas ir krietni labāks rezultāts nekā bija gaidījuši analītiķi. Arī Handelsbanken, Zviedrijas otra lielākā banka pēc tirgus vērtības, paziņoja par lielākiem tīrajiem procentu ienākumiem trešajā ceturksnī nekā gaidīts.

Zviedrijas finanšu tirgus uzraugs piemērojis ievērojamu naudas sodu banku grupām Nordea un Handelsbanken par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas likuma pārkāpumiem, raksta Reuters.

Ziemeļvalstu lielākajai bankai Nordea piemērots lielākais sods – 50 miljoni Zviedrijas kronu (5,3 miljoni eiro), savukārt Handelsbanken nāksies maksāt 35 miljonus kronu (3,73 miljonus eiro).

Finanšu uzraudzības iestāde uzsvērusi, ka atklājušies milzīgi trūkumi Nordea pieejai naudas atmazgāšanas darījumiem. «Tas ir slikti, tiešām ļoti slikti,» norāda institūcijas pārstāvis Pērs Hakansons, uzsverot, ka banka pat nav bijusi pārliecināta, ka tai ir augsta riska klienti.

Viņš norādījis, ka ir augsta iespēja, ka Nordea nespētu pamanīt, ja kāds mēģinātu legalizēt nelegālas finanses vai finansēt terorismu.

Aģentūra Moody’s norādījusi uz riskiem, kas pastāv Skandināvu bankām un piektdien, 25. maijā, samazinājusi kredītreitingus trīs Ziemeļvalstu bankām – DNB, Handelsbanken un Nordea, vēsta Reuters.

Moody’s norādījis, ka Nordea un Handelsbanken kredītreitingi ir samazināti par vienu atzīmi – no Aa2 uz Aa3. Savukārt Norvēģijas bankas DNB retings ir samazināts no A1/C- līdz Aa3/C.

Savukārt Swedbank un SEB bankas kredītreitigi ir saglabāti nemainīgi. Jāpiemin, ka arī iepriekš banku kredītreitingi bijuši zemāki nekā divu iepriekšminēto Zviedrijas banku reitingi. Swedbank un SEB nākotnes perspektīvas novērtētas kā stabilas.

Parādu krīzes ietekmē reitingu aģentūras šā gada laikā ir samazinājušas vairāku valstu banku kredītreitingus, piemēram, šā gada pavasarī tika samazināts Portugāles un Spānijas banku reitings. Līdz šim Skandināvijas valstu bankas mazāk ietekmēja recesija Eiropā.

Turpinoties izmeklēšanai saistībā ar naudas atmazgāšanu caur Danske Bank A/S, aizvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku pamet ieguldījumus bankas akcijās, raksta Bloomberg.

Tā, Kepler Capital Markets analītiķis Robins Reins vairs saviem klientiem neiesaka iegādāties Danske Bank akcijas. Arī Svenska Handelsbanken AB analītiķi sacījuši, ka pārskata savu iepriekš noteikto rekomendāciju pirkt akcijas, jo patlaban nav pietiekamas skaidrības par šo gadījumu.

Izskatās, ka arī citiem Dānijas lielākās bankas investoriem sāk izbeigties pacietības un viņi atbrīvojas no kredītiestādes akcijām. Pagājušajā nedēļā bankas akcija uzrādīja sliktāko rezultātu kopš jūlija, un kopš gada sākuma tās vērtība sarukusi par gandrīz 30%. Sliktāku rezultātu šajā periodā uzrāda tikai Deutsche Bank un Commerzbank.

Pēc mēnešiem ilgušiem solījumiem šomēnes publicēt atskaiti, Danske Bank pirmdien ziņoja, ka izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālā minētajiem darījumiem ir gandrīz beigusies un secinājumus tā publicēs 19.septembrī.

Zviedrijas lielākajām bankām palīdzējusi ekonomikas atveseļošanās un slikto kredītu samazināšanās Baltijas reģionā pirmajā ceturksnī, kaut arī tiek prognozēts, ka izaugsme šogad būs vāja, raksta Reuters.

Pēc lielākās lejupslīdes kopš Otrā Pasaules kara, Zviedrija patlaban ir uz atveseļošanās ceļa. Patērētāju pieprasījums pieaug, un bezdarba līmenis nav tik augsts, kā iepriekš tika domāts.

«Ir skaidra tendence, ka kredītu zaudējumi samazinās ātrāk nekā gaidīts,» sacījis Credit Suisse analītiķis Andreass Hakansons.

Swedbank, Nordea, Handelsbanken un SEB šonedēļ ir publicējušas rezultātus, kas ir labāki nekā gaidīts.

Galvenais iemesls banku peļņas uzlabojumam ir aktīvu kvalitātes pieaugums, uzsver Lloyds un Deutsche Bank.

Swedbank un SEB jo īpaši pērn iedragāja smagā recesija Baltijā, kas veicināja pie miljardu dolāru vērtiem uzkrājumiem neatmaksātiem kredītiem. Savu artavu deva arī 4,9% lielais ekonomikas kritums Zviedrijā. Tomēr situācija ir uzlabojusies ātrāk nekā analītiķi gaidīja.

Zviedrijas bankas, kurām jau patlaban tiek piemēroti vieni no stingrākajiem kapitāla noteikumiem pasaulē, varētu saskarties ar vēl striktākām prasībām, jo valdība meklē veidus, kā aizsargāt ekonomiku un valsts finanses no krīzēm nākotnē, raksta Bloomberg.

Finanšu tirgus ministrs Pīters Normans pirmdien ierosinājis vairākus pasākumus, kas vērsti uz banku nozares stabilizēšanu. Tie iekļauj vairākus jaunus instrumentus Finanšu uzraudzības iestādei.

Papildus jau esošajiem pasākumiem, varētu būt, ka nākotnē būs jāpastiprina tālākās prasības finanšu sektoram, kas iekļauj, piemēram, papildus prasības bankām, sacījis P. Normans.

Zviedrijas lielākajām bankām jau tiek piemēroti striktāki kapitāla noteikumi nekā citās valstīs. Nordea Bank AB, Swedbank AB, Svenska Handelsbanken AB un SEB AB jābūt vismaz 10% riska svērto aktīvu kapitāla, savukārt līdz 2015. gadam tas nedrīkst būt mazāks par 12%.

Pāreja uz eiro ietekmēs starpbanku maksājumus, jo, īstenojot Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area, SEPA) projektu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārrobežu maksājumi būs ātrāki un lētāki, norāda Latvijas Banka.

Pašlaik SEPA attiecas tikai uz nelielu iedzīvotāju daļu, kuri veic neliela apjoma pārrobežu maksājumus eiro. Tāpēc SEPA projekta dalībnieki Latvijā ir vienojušies par ātrāku SEPA kredīta pārvedumu ieviešanu, un ar 2014. gada 1. janvāri latu pārskaitījumi tiks aizvietoti ar SEPA pārskaitījumiem.

Rezultātā pārrobežu SEPA maksājumi nonāks pie saņēmēja vienas dienas laikā, ar SEPA Latvijas uzņēmumi varēs samaksāt piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs tikpat ātri kā piegādātājiem Latvijā. Savukārt tiem, kas mācās vai strādā ārpus Latvijas, vairs nebūs nepieciešami konti vairākās valstīs - visus maksājumus Eiropā varēs veikt no viena konta.

Lielākā daļa Zviedrijas banku ir labi kapitalizētas, salīdzinot starptautiskā mērogā, un kredītu zaudējumi tuvākajā laikā varētu samazināties, uzskata Zviedrijas centrālā banka Riksbank.

Finanšu tirgi pēc pieaugoša stabilitātes perioda atkal ir sastapušies ar būtiskām neskaidrībām saistībā ar vairāku Eiropas valstu parādu krīzi.

Riksbank uzskata, ka kredītu zaudējumi laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam būs mazāki nekā lēsts iepriekšējā bankas Finanšu stabilitātes pārskatā novembrī. Vadoties pēc galvenā scenārija, četru lielāko banku – Nordea, SEB, Swedbank un Handelsbanken – kredītu zaudējumi varētu sasniegt 61 miljardu Zviedrijas kronu (4,45 miljardi latu). Tikmēr šogad kredītu zaudējumi šīm bankām sasniegšot 28 miljardus kronu (2,03 miljardus latu). Iepriekš banka paredzēja, ka zaudējumi šogad būs krietni iespaidīgāki - 65 miljardi kronu (4,71 miljardi latu).

Pagājušajā gadā Eiropas lielākās bankas samazinājušas darbinieku skaitu par 3,5%, un pagaidām nav cerību, ka tas sasniegs pirmskrīzes līmeņus, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, raksta Reuters.

Pērn 30 lielākās Eiropas bankas, skatoties pēc tirgus vērtības, samazināja darbinieku skaitu par 80 tūkstošiem.

Piemēram, Spānijā, desmitiem tūkstošu darbinieku skaita samazinājums veicinājis bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 26%.

Lielākais darbinieku skaits tika samazināts Spānijā, kur Bankia atlaida 23% darbinieku. Savukārt Itālijas Unicredit pērn darbinieku skaitu samazināja par 8,5 tūkstošiem.

Tāpat par 7,9 tūkstošiem darbinieku skaitu samazinājusi Beļģijas banka KBC un par 6,5 tūkstošiem – Spānijas BBVA.

Tikai trīs lielākās bankas – Barclays, Handelsbanken un Deutsche Bank - pērn palielinājušas darbinieku skaitu.

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Bankas Zviedrijā šogad pārspēs Eiropas konkurentus ieņēmumu pieaugumā, jo straujā ekonomikas izaugsme un augstākas centrālās bankas aizņēmuma likmes palielina procentu ienākumus, vēsta Bloomberg.

Kompānijas MF Global apkopotie dati liecina, ka Zviedrijas lielāko banku - Nordea, Handelsbanken, SEB un Swedbank - tīrie procentu ienākumi šogad pieaugs vidēji par 10%. Tas ir divas reizes vairāk nekā Eiropas konkurentiem. 2012.gadā tīrie procentu ienākumi Zviedrijā pieaugšot par 11%, bet konkurentu - par 6,5%.

Trešdien Nordea, Ziemeļvalstu reģiona lielākā banka pēc vērtības, paziņoja par labāku nekā gaidīts ceturtā ceturkšņa peļņu. Tīrā peļņa pieauga līdz 769 miljoniem eiro no 448 miljoniem eiro pirms gada, informēja Stokholmā bāzētā Nordea. Tīrie procentu ienākumi auguši par 4%.

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā otrdien nepilnas stundas laikā aplaupītas divas bankas un valūtas maiņas punkts.

Pēc laupīšanām rajonā izsludināta trauksme, jo pastāv iespēja, ka tur paslēpta bumba.

Policija apstiprinājusi, ka otrdienas rītā aplaupītas banku Handelsbanken un Nordea filiāles un valūtas maiņas punkts.

Laikraksts Aftonbladet ziņo, ka laupītāji bija bruņojušies ar ieročiem un cirvi.

Mediji ziņo, ka trauksme, kas izsludināta rajonā, ir saistīta ar laupīšanām.

Ziņu aģentūra TT vēsta, ka policija norobežojusi lielu daļu rajona un neļauj cilvēkiem pietuvoties barjerām.

Stokholmas policijas preses pārstāvis atklāja, ka pašreiz aizdomās turamo nav, bet viņu meklēšana norit pilnā sparā.

TT ziņo, ka laupītāju meklēšanā iesaistīts arī helikopters.

Zviedrijā lielākā finanšu sektora darbiniekus pārstāvošā arodbiedrība nav panākusi vienošanos ar darbadevēju organizāciju par algas palielināšanas noteikumiem, turklāt darbadevēji arī neesot izrādījuši vēlmi turpināt sarunas par šo tēmu, kā rezultātā arodbiedrība gatavojas streikam, vēsta Swedish Wire.

Kopumā Zviedrijas banku tīrā peļņa 2010. gadā pārsniedza 50 miljardus Zviedrijas kronu (4 miljardus latu). Līdz ar to, uzsverot situācijas uzlabošanos, arodbiedrība Financial Sector Union of Sweden pieprasa par 3% palielināt atalgojumu banku sektorā strādājošajiem.

Tā kā sarunas ar darbadevējiem nav devušas vēlamo rezultātu, arodbiedrība norādījusi uz iespējamu streiku šā gada 5. martā.

Financial Sector Union of Sweden ir aptuveni 30 tūkstoši biedru no 375 dažādām finanšu institūcijām. Tajā pat laikā darbadevēju organizācija Bankernas Arbetsgivareorganisation, ar ko notiek sarunas par algu paaugstināšanu, pārstāv teju visas Zviedrijas bankas.

Latvijas energokompānija Latvenergo slēgs divus aizdevuma līgumus par 150 miljonu eiro aizņemtā kapitāla piesaisti, nolemts AS Latvenergo akcionāru sēdē, liecina kompānijas paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga.

Pirmā iepirkuma daļa paredz slēgt aizdevuma līgumus līdz 100 miljoniem eiro, ar 5 gadu dzēšanas termiņu un ar iespēju pagarināt to līdz 2 gadiem, bet otrajā daļā - lai noslēgtu aizdevuma līgumus līdz 50 miljoniem eiro, ar dzēšanas termiņu 7 gadi.

Kapitāla piesaistes konkursa atlases kritērijs bijis saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Pirmajā iepirkuma daļā uzvarējušas Pohjola Bank Plc, Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle un SEB banka AS, bet otrajā daļā - Pohjola Bank Plc un Swedbank AS.

Aizņemtos līdzekļus paredzēts ieguldīt elektroenerģijas ražošanas aktīvos un tīkla infrastruktūrā, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu elektroenerģijas piegādi un uzturēšanu Baltijas reģionā. Lielākoties plānotais gada investīciju programmas apmērs ir 250 miljoni eiro, un grupa daļēji finansē tās īstenošanu no aizņemtiem līdzekļiem.

Zviedrijas gatavotie stingrāki kapitāla noteikumi bankām ir saprotami, ņemot vērā neseno finanšu krīzi, paziņojis Swebank Grupp vadītājs Maikls Volfs.

Swedbank paziņoja, ka ir liela nepieciešamība pēc debatēm par banku likviditātes rādītājiem, kurus vajadzētu iestrādāt jaunajos Bāzeles banku noteikumos no 2013. gada. Šie notiekumi paredz, ka bankām jābūt pietiekami daudz likvīdu aktīvu, lai tās varētu pārciest «dziļus īstermiņa šokus».

Šobrīd Zviedrijas valdība stingrākus noteikumus bankām vēlas ieviest ātrāk nekā citu Eiropā un plāno nepieciešamo banku pirmā līmeņa kapitāla rādītāju palielināt līdz 12% visām Zviedrijas bankām. Pašlaik Bāzes noteikumi paredz, ka šim rādītājs bankām ir jabūt pie 7% atzīmes.

SEB banka jau norādījusi, ka šādi noteikumi var negatīvi ietekmēt bankas konkurētspēju, kamēr Handelsbanken norādījusi, ka tas novedīs pie kredītu cenu pieauguma

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 88komercķīlas, bet 110 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 193 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 132 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Livonia Print – 17,62 miljonu eiro vērtībā. Komercķīlas ņēmēja ir AS Swedbank. Komercķīlu izziņās redzams, ka uzņēmums pēdējā laikā pārjaunojis divas komercķīlas, kuru kopējā vērtība sasniedz 34,721 miljonus eiro. Par labu ķīlas ņēmējai AS Swedbank ir ieķīlāti vērtspapīri, krājumi, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības.

No Latvijā strādājošajām bankām pirmajā ceturksnī pelnošākās bankas bija Swedbank, ABLV Bank un Rietumu banka.

Swedbank strādāja ar 23,65 miljonu eiro peļņu, ABLV Bank ar 20,08 miljonu eiro peļņu, Rietumu banka ar 19,49 miljonu eiro peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā statistika.

SEB bankas peļņa pirmā ceturkšņa beigās - 9,39 miljoni eiro, bankas Citadele - 5,37 miljoni eiro, DNB bankas - 4,14 miljoni eiro, Norvik bankas - 2,9 miljoni eiro, PrivatBank - 2,55 miljoni eiro, Baltikums Bank - 2,47 miljoni eiro, Expobank - 2,42 miljoni eiro.

Latvijas Pasta bankas peļņa pirmajā ceturksnī - 1,14 miljoni eiro.

Reģionālā investīciju banka šogad trīs mēnešos nopelnījusi 978 700 eiro, Bank M2M Europe - 898 100 eiro, Rigensis Bank - 896 700 eiro, Danske Bank Latvijas filiāle - 785 300 eiro, Bigbank Latvijas filiāle - 488 300 eiro, Baltic International Bank - 305 900 eiro, Eesti Krediidipank Latvijas filiāle - 6700 eiro.