Arestēts Zviedrijas bankas Handelsbanken augsta ranga vadītājs, jo pastāv aizdomas, ka viņš aizdevis miljoniem kronu, neprasot jebkādu nodrošinājumu, vēsta thelocal.se.

«Norisinās izmeklēšana,» sacījis Handelsbanken pārstāvis Bengts Karlsons.

Pēc viņa teiktā skandāls pagaidām nav skāris nevienu klientu.

Vadītājs saskaņā ar mediju sniegto informāciju vairākām kompānijām apstiprinājis aizdevumus, kas kopā veido desmitiem miljonu kronu. Zināms, ka vienā gadījumā šis vadītājs ļāvis kompānijai aizņemties trīs miljonus kronu (453 000 ASV dolāru).

Pēc tam, kad Handelsbanken par viņu ziņojusi policijai, vadītājs arestēts un atrodas policijas uzraudzībā. Patlaban tiekot veikta gan izmeklēšana no ārpuses, gan bankas iekšējā izmeklēšana.

Pastāv aizdomas, ka vadītājs, kurš savu amatu atstājis tūlīt pēc šīs informācijas nākšanas atklātībā, pārkāpis bankas iekšējos noteikumus. Viņš apsūdzēts neatļautā kreditēšanā.

Zviedrijas Handelsbanken no amata atlaidusi vadītāju Franku Vangu-Jensenu, ziņo thelocal.se.

Viņu aizstās Anders Bouvins, kurš šajā amatā stāsies nekavējoties, liecina bankas paziņojums.

Bankas valde no F. Vanga-Jensena atvadījusies vienbalsīgi. Viņš šajā amatā nostrādāja pusotru gadu.

Šis lēmums esot saistīts tikai ar konkrētu cilvēku, un nekādā veidā neattiecoties uz bankas nākotni. F. Vangs-Jensens neesot atbildis Handelsbanken vadītāja amata prasībām.

A. Bouvins Handelsbanken strādājis jau 30 gadus.

Šodien Stokholmā sākas ikgadējā konference, ko rīko Zviedrijas bankas Handelsbanken, SEB un Nordea, pulcinot Eiropas baņķieru noslēpumainās organizācijas Institut International d'Etudes Bancaires (IIEB) locekļus, ziņo Dagens Industri.

Sanāksmes dienas kārtība netiek publiskota, taču esot paredzēti gan semināri un diskusijas, gan pusdienas un iepirkšanās. Par vienu no galvenajām pasākuma rīkotājām tiek uzskatīt SEB vadītāja Annika Falkengrēna, un SEB galvenie akcionāri — Valenbergu ģimene — rīkos baņķieriem pusdienas kādā no ģimenes savrupmājām. Kā pasākumu dalībnieki tiek minēti Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans, Commerzbank priekšsēdētājs Klauss-Pēters Millers, Société Générale vadītājs Frederiks Odo, Rothschild & Cie Banque vecākais partneris barons Deivids de Rotšilds, Danske Bank vadītājs Pēters Strārups, Banco Popolare vadītājs Pjērs Frančesko Savioti un Barclays Bank priekšsēdētājs Markuss Eidžijs. Taču Handelsbanken vadītājs Pēr Bomans nolēmis nepiedalīties, jo bankai radušies iebildumi gan pret pasākuma slepenību, īpaši krīzes laikā, gan kopējo izmaksu apjomu. Kā vēsta mediji, Handelsbanken, SEB un Nordea nespējot vienoties par to, kurš vai cik lielā mērā apmaksās vērienīgos pasākumus.

Aģentūra Moody’s norādījusi uz riskiem, kas pastāv Skandināvu bankām un piektdien, 25. maijā, samazinājusi kredītreitingus trīs Ziemeļvalstu bankām – DNB, Handelsbanken un Nordea, vēsta Reuters.

Moody’s norādījis, ka Nordea un Handelsbanken kredītreitingi ir samazināti par vienu atzīmi – no Aa2 uz Aa3. Savukārt Norvēģijas bankas DNB retings ir samazināts no A1/C- līdz Aa3/C.

Savukārt Swedbank un SEB bankas kredītreitigi ir saglabāti nemainīgi. Jāpiemin, ka arī iepriekš banku kredītreitingi bijuši zemāki nekā divu iepriekšminēto Zviedrijas banku reitingi. Swedbank un SEB nākotnes perspektīvas novērtētas kā stabilas.

Parādu krīzes ietekmē reitingu aģentūras šā gada laikā ir samazinājušas vairāku valstu banku kredītreitingus, piemēram, šā gada pavasarī tika samazināts Portugāles un Spānijas banku reitings. Līdz šim Skandināvijas valstu bankas mazāk ietekmēja recesija Eiropā.

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka pametīs Baltijas reģionu, jo bizness šajās valstīs maksā pārāk dārgi, raksta Bloomberg.

Svenska Handelsbanken AB Baltijas bizness ir daudz mazāks nekā Zviedrijas bankām SEB un Swedbank, taču šis lēmums nāk laikā, kad sektoram klājas grūti.

Banka slēgs filiāles Tallinā, Rīgā un Viļņā, tādējādi šis ir nozīmīgākais lēmums, ko pēc stāšanās bankas vadītājas amatā pieņēmusi Karīna Akerstroma, meklējot veidus, kā apturēt izmaksu pieaugumu un uzlabot bankas pelnītspēju. Pēc tam, kad viņa martā tika ievēlēta šajā amatā, viņa sacīja, ka bankai jāpamet atsevišķi reģioni.

Neskatoties uz efektivitātes uzlabošanas pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, darbības rādītāji reģionā neuzrāda apmierinošu tendenci – pelnītspēja ir pārāk zema, bet izmaksas – pārāk augstas, teikts bankas paziņojumā.

Zviedrijas banka "Svenska Handelsbanken" trešdien paziņoja, ka plāno valstī slēgt gandrīz pusi filiāļu, ņemot vērā aizvien plašāku banku sektora digitalizāciju.

Banka norāda, ka filiāļu skaitu Zviedrijā paredzēts samazināt no aptuveni 380 līdz 200, tādējādi līdz 2022.gada beigām samazinot izdevumus par 20 miljardiem kronu (1,9 miljardiem eiro).

Filiāļu slēgšana nākamajos divos gados ietekmēs aptuveni 1000 darbinieku jeb katru septīto no bankā strādājošajiem Zviedrijā.

Vienlaikus "Svenska Handelsbanken" vēsta, ka nākamo divu gadu laikā investēs miljardu kronu, lai uzlabotu interneta bankas pakalpojumus.

Visas četras lielās zviedru bankas - SEB, Nordea, Swedbank un Handelsbanken - paziņojušas par labākiem darbības rezultātiem trešajā ceturksnī nekā prognozēts, bet jaunais Zviedrijas finanšu tirgus ministrs Pēteris Normans (Peter Norman) norāda, ka tās gūst pārāk vieglu naudu, vēsta swedishwire.com.

«Piemēram, nodrošinot nepietiekamu informāciju par izmaksām klientiem,» viņš sacījis.

Ministrs solījis, ka viņš sekos, lai Zviedrijas bankas izmaksas, kas radīsies no jauniem noteikumiem, nenoveltu uz klientu pleciem, bet segtu pašas.

Kā vēstīts, Nordea, lielākā banka Ziemeļvalstīs, trešdien paziņoja, ka tās ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 14%, kas ir krietni labāks rezultāts nekā bija gaidījuši analītiķi. Arī Handelsbanken, Zviedrijas otra lielākā banka pēc tirgus vērtības, paziņoja par lielākiem tīrajiem procentu ienākumiem trešajā ceturksnī nekā gaidīts.

Zviedrijas finanšu tirgus uzraugs piemērojis ievērojamu naudas sodu banku grupām Nordea un Handelsbanken par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas likuma pārkāpumiem, raksta Reuters.

Ziemeļvalstu lielākajai bankai Nordea piemērots lielākais sods – 50 miljoni Zviedrijas kronu (5,3 miljoni eiro), savukārt Handelsbanken nāksies maksāt 35 miljonus kronu (3,73 miljonus eiro).

Finanšu uzraudzības iestāde uzsvērusi, ka atklājušies milzīgi trūkumi Nordea pieejai naudas atmazgāšanas darījumiem. «Tas ir slikti, tiešām ļoti slikti,» norāda institūcijas pārstāvis Pērs Hakansons, uzsverot, ka banka pat nav bijusi pārliecināta, ka tai ir augsta riska klienti.

Viņš norādījis, ka ir augsta iespēja, ka Nordea nespētu pamanīt, ja kāds mēģinātu legalizēt nelegālas finanses vai finansēt terorismu.

Finanšu tirgu kritums, ko izraisījis Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas finanšu sistēmu tiešā veidā, domājams, būtiski neietekmēs, bet tam varētu būt netieša ietekme caur Skandināviju, kur darbojas Lietuvas lielāko komercbanku mātesbankas, uzskata Lietuvas Banka Makroprudenciālās analīzes nodaļas priekšnieks Andrjus Škarnulis.

Pēc viņa teiktā, lielākajiem Lietuvas finanšu sistēmas dalībniekiem - bankām - Lielbritānijā ir relatīvi nelieli aktīvi un pasīvi - mazāk par 0,5%. Arī Lietuvas banku investīcijas finanšu instrumentos sterliņu mārciņās ir nelielas un sabalansētas.

«Lietuvas bankas tendētas nodarboties ar tradicionālajām banku operācijām - izsniegt kredītus iedzīvotājiem, tādēļ to investīcijas vērtspapīros veido relatīvi nelielu daļu no visiem aktīviem - aptuveni 8%, un tas nozīmē, ka iespējamie zaudējumi vērtspapīru cenu krituma dēļ nebūtu lieli,» Škarnulis sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilzdams, ka Lietuvas bankām uzkrātas pietiekami lielas kapitāla rezerves, kuru pietiktu iespējamo zaudējumu segšanai.

Lai gan Latvijā jau vairākus gadus tiek aktīvi popularizētas maksājumu karšu lietošanas priekšrocības, no Latvijā strādājošām bankām četras ir tādas, kas līdz šā gada septembra beigam nebija izsniegušas nevienu maksājumu karti.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka nevienu maksājumu karti nav izsniegusi Latvijas biznesa banka, Bigbank Latvijas filiāle, jaundibinātā banka Rigensis Bank un Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiāle.

Vismazāk maksājumu kartes – 64 – izsniegusi Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle, kā arī Expobank – 225 kartes.

Savukārt visvairāk maksājumu kartes uz šā gada septembra beigām bija izsniegusi Swedbank – 982,4 tūkstoši karšu, SEB banka – 554,3 tūkstoši karšu un banka Citadele – 311,5 tūkstoši maksājumu karšu. Kopumā uz šā gada septembra beigām 26 bankas bija izsniegušas 2,38 miljonus maksājumu karšu.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzētājs SIA Tand Ukri, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Komercķīla 5,6 miljonu latu apmērā reģistrēta Citadele bankā. Jāpiebilst, ka kompānijai šajā bankā reģistrēta vēl viena komercķīla 1,38 miljonu latu vērtībā.

Otru lielāko komercķīlu 3,29 miljonu latu apmērā Swedbank devis juvelierizstrādājumu uzņēmums Grenardi, kā parādnieku reģistrējot SIA Leopard SDC.

Komercķīlu SMP Bank 3,2 miljonu latu apmērā reģistrējusi Lielbritānijas kompānija Breyk Taim Club LLP, savukārt 2,8 miljonu vērta komercķīla dota Nordea Bank, un tās devējs ir būvkompānija Arčers.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi mehānisko komponentu ražotāja SIA Leax Baltix. Ķīla dota Svenska Handelsbanken un tās vērtība ir 1,2 miljoni latu. Mazāka apmēra komercķīlu – 1,054 miljonu latu apmērā Citadele bankā reģistrējis lodētu siltummaiņu ražotājs SIA Eko Air.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 93 komercķīlas, bet 64 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 225,98 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 157,20 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,79 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Gunārs Ķirsons – 26,9 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Rēzeknes SEZ SIA LEAX Rēzekne – 3,5 miljonu eiro vērtībā, bet ķīlu 3 miljonu eiro vērtībā – SIA LEAX Baltix. Ķīlas ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Latgran investēs 15 miljonus eiro ceturtās rūpnīcas izveidē, mežsaimnieki priecīgi par malkas noieta pieaugumu .

Nepieciešamais zemes gabals jau ir iegādāts, tāpat vajadzīgās atļaujas saņemtas, jau drīzumā sāksies būvniecība, situāciju skaidro SIA Latgran valdes priekšsēdētājs Jarls Ragnars Valdens.

Viņš norāda, ka jau 2014. gada trešajā ceturksnī uzņēmums plāno pabeigt jaunas kokskaidu granulu ražotnes būvniecību Latvijā. Jaunā rūpnīca atradīsies četrus piecus kilometrus aiz Gulbenes virzienā uz Madonu. Ražotnes izveidei nepieciešamie 15 milj. eiro pamatā ir pašu līdzekļi, taču uzņēmumam ir arī pieejama kredītlīnija no Handelsbanken filiāles Latvijā, skaidro J. R. Valdens.

DB jau iepriekš rakstīja, ka uzņēmums bija spējis īstenot jaunu ražotni ar trīs gadu regularitāti – 2005. gadā darbu sāka pirmā kokskaidu granulu ražotne ar jaudu 80 000 t – Jaunjelgavā, 2008. gadā – ar 150 000 t jaudu – Krustpilī un 2011. gadā ar jaudu 150 000 t – Krāslavā. Pēc J. R. Valdena sacītā, ceturtās granulu ražotnes jauda plānota apmēram 150 000 t.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Somijā, Salo, bāzētais uzņēmums Antti-teollisus Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotājai SIA LatGran piegādās granulēšanas iekārtu, kuras vērtība ir viens miljons eiro, raksta svenska.yle.fi.

Iekārta paredzēta granulu ielādēšanai vilcienos. Uzņēmumi SIA LatGran un Antti-teollisus sadarbojušies jau iepriekš.

Jau rakstīts, ka SIA LatGran ceturtās rūpnīcas izveidē plāno investēt 15 miljonus eiro. 2014. gada trešajā ceturksnī uzņēmums plāno pabeigt jaunas kokskaidu granulu ražotnes būvniecību Latvijā, DB stāstīja LatGran valdes priekšsēdētājs Jarls Ragnars Valdens. Jaunā rūpnīca atradīsies četrus piecus kilometrus aiz Gulbenes virzienā uz Madonu. Ražotnes izveidei nepieciešamie 15 milj. eiro pamatā ir pašu līdzekļi, taču uzņēmumam ir arī pieejama kredītlīnija no Handelsbanken filiāles Latvijā, skaidroja J. R. Valdens.

Somijas galvaspilsētas Pasila rajonā top miljardu eiro vērts daudzfunkcionāls projekts; plānots, ka ēkas atbildīs gandrīz nulles enerģijas patēriņam

Nākamā gada rudenī Helsinkos durvis vērs lielākais iepirkšanās centrs Somijā (pēc veikalu skaita), autostāvvieta un jauna dzelzceļa stacija. Tā ir pirmā Tripla projekta daļa Pasila rajonā. Tirdzniecības centrā būs 250 veikali, bet sabiedriskā transporta mezgla kopējā platība būs 115 tūkst. m2. Attīstot projektu tālāk, paredzēts izveidot birojus ar kopēju platību aptuveni 50 tūkst. m2 un aptuveni 400 dzīvokļus, tāpat projekta ietvaros plānota viesnīca ar vairāk nekā 400 numuriem. Punktu šajā vērienīgajā projektā plānots pielikt 2021. gadā. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas aptuveni viena miljarda eiro apjomā. Šis ir pirmais projekts Somijā, kas tiek finansēts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), proti, 130 milj. eiro nāk no Eiropas Investīciju bankas (EIB). Finansējumu nodrošina arī Ziemeļvalstu Investīciju banka (NIB), Danske Bank un Handelsbanken.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis naftas pārkraušanas uzņēmums BLB Baltijas Termināls, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 14,06 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Otru lielāko komercķīlu Trasta komercbankai devusi farmācijas kompānija AS Olainfarm. Ķīlas maksimālā prasījuma summa ir 6,7 miljoni latu.

Citadele bankai pagājušajā nedēļā komercķīlu devis AS Liepājas Kafijas fabrika pircējs SIA Aktīvu pārvaldīšanas kompānija Rietumu investīciju grupa. Ķīlas kopējais apjoms ir 2,15 miljoni latu.

Aizvadītajā nedēļā 1,78 miljonu latu vērtu komercķīlu devis kokrūpniecības uzņēmums SIA Staļi. Ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka.

823 tūkstošu latu vērta komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta uz metālizstrādājumu ražotāja SIA TMMetal Baltic vārda, un komercķīlas ņēmējs bijusi SIA DNB līzings.

Bankas turpinās procesu automatizācija un roboti pārņem darbinieku pienākumus, sākot no klientu zvanu apkalpošanas līdz pat aktīvu pārvaldei, raksta Bloomberg.

Nordea Bank vadītājs Kaspers fon Koskulls paziņojis, ka tuvāko desmit gadu laikā darbinieku skaits bankās varētu sarukt uz pusi, jo pielāgošanās ir vienīgais veids, kā nākotnē saglabāt konkurētspēju. Tādēļ banka nolēmusi samazināt darbinieku skaitu par 6000. Viņš paredz, ka nākotnē automatizācija un roboti pārņems no cilvēkiem pienākumus, sākot no klientu zvanu apkalpošanas līdz pat aktīvu pārvaldei.

SEB, Svenska Handelsbanken un Swedbank arī piekrīt, ka tehnoloģiju attīstība ir panākumu atslēga, taču tām ir citādas idejas par to, kuri darbinieki jāaizvieto ar robotiem, un tās neplāno tik lielu darbinieku skaita samazināšanu kā Nordea. Dažas bankas dara pretējus procesus – pieņem darbā jaunus darbiniekus, kas strādā tehnoloģiju un datorzinātnes jomā.

Visi Zviedrijas bankomāti drīzumā būs pieejami visiem banku klientiem, un tos pārvaldīs viena kompānija, ziņo thelocal.se.

Bankomat, Zviedrijas kompānija, šogad pārņems visus 2220 bankomātus Zviedrijā. Patlaban daudzi klienti meklē bankomātus, kurus pārvalda viņus apkalpojošās bankas.

«Klienti piekļūs visiem pakalpojumiem, kurus piedāvā karšu izsniedzēji, visos mūsu bankomātos valstī neatkarīgi no tā, kuras bankas klienti viņi ir,» skaidrojis Stefans Bergelinds, Bankomat vadītājs.

«Mēs arī esam padarījuši bankomātus pieejamākus cilvēkiem ar invaliditāti. Tiem cita starpā būs arī runas funkcija,» viņš piebildis.

Zviedrijas bankas, kurām jau patlaban tiek piemēroti vieni no stingrākajiem kapitāla noteikumiem pasaulē, varētu saskarties ar vēl striktākām prasībām, jo valdība meklē veidus, kā aizsargāt ekonomiku un valsts finanses no krīzēm nākotnē, raksta Bloomberg.

Finanšu tirgus ministrs Pīters Normans pirmdien ierosinājis vairākus pasākumus, kas vērsti uz banku nozares stabilizēšanu. Tie iekļauj vairākus jaunus instrumentus Finanšu uzraudzības iestādei.

Papildus jau esošajiem pasākumiem, varētu būt, ka nākotnē būs jāpastiprina tālākās prasības finanšu sektoram, kas iekļauj, piemēram, papildus prasības bankām, sacījis P. Normans.

Zviedrijas lielākajām bankām jau tiek piemēroti striktāki kapitāla noteikumi nekā citās valstīs. Nordea Bank AB, Swedbank AB, Svenska Handelsbanken AB un SEB AB jābūt vismaz 10% riska svērto aktīvu kapitāla, savukārt līdz 2015. gadam tas nedrīkst būt mazāks par 12%.

Turpinoties izmeklēšanai saistībā ar naudas atmazgāšanu caur Danske Bank A/S, aizvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku pamet ieguldījumus bankas akcijās, raksta Bloomberg.

Tā, Kepler Capital Markets analītiķis Robins Reins vairs saviem klientiem neiesaka iegādāties Danske Bank akcijas. Arī Svenska Handelsbanken AB analītiķi sacījuši, ka pārskata savu iepriekš noteikto rekomendāciju pirkt akcijas, jo patlaban nav pietiekamas skaidrības par šo gadījumu.

Izskatās, ka arī citiem Dānijas lielākās bankas investoriem sāk izbeigties pacietības un viņi atbrīvojas no kredītiestādes akcijām. Pagājušajā nedēļā bankas akcija uzrādīja sliktāko rezultātu kopš jūlija, un kopš gada sākuma tās vērtība sarukusi par gandrīz 30%. Sliktāku rezultātu šajā periodā uzrāda tikai Deutsche Bank un Commerzbank.

Pēc mēnešiem ilgušiem solījumiem šomēnes publicēt atskaiti, Danske Bank pirmdien ziņoja, ka izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālā minētajiem darījumiem ir gandrīz beigusies un secinājumus tā publicēs 19.septembrī.

Zviedrijas lielākajām bankām palīdzējusi ekonomikas atveseļošanās un slikto kredītu samazināšanās Baltijas reģionā pirmajā ceturksnī, kaut arī tiek prognozēts, ka izaugsme šogad būs vāja, raksta Reuters.

Pēc lielākās lejupslīdes kopš Otrā Pasaules kara, Zviedrija patlaban ir uz atveseļošanās ceļa. Patērētāju pieprasījums pieaug, un bezdarba līmenis nav tik augsts, kā iepriekš tika domāts.

«Ir skaidra tendence, ka kredītu zaudējumi samazinās ātrāk nekā gaidīts,» sacījis Credit Suisse analītiķis Andreass Hakansons.

Swedbank, Nordea, Handelsbanken un SEB šonedēļ ir publicējušas rezultātus, kas ir labāki nekā gaidīts.

Galvenais iemesls banku peļņas uzlabojumam ir aktīvu kvalitātes pieaugums, uzsver Lloyds un Deutsche Bank.

Swedbank un SEB jo īpaši pērn iedragāja smagā recesija Baltijā, kas veicināja pie miljardu dolāru vērtiem uzkrājumiem neatmaksātiem kredītiem. Savu artavu deva arī 4,9% lielais ekonomikas kritums Zviedrijā. Tomēr situācija ir uzlabojusies ātrāk nekā analītiķi gaidīja.

Pāreja uz eiro ietekmēs starpbanku maksājumus, jo, īstenojot Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area, SEPA) projektu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārrobežu maksājumi būs ātrāki un lētāki, norāda Latvijas Banka.

Pašlaik SEPA attiecas tikai uz nelielu iedzīvotāju daļu, kuri veic neliela apjoma pārrobežu maksājumus eiro. Tāpēc SEPA projekta dalībnieki Latvijā ir vienojušies par ātrāku SEPA kredīta pārvedumu ieviešanu, un ar 2014. gada 1. janvāri latu pārskaitījumi tiks aizvietoti ar SEPA pārskaitījumiem.

Rezultātā pārrobežu SEPA maksājumi nonāks pie saņēmēja vienas dienas laikā, ar SEPA Latvijas uzņēmumi varēs samaksāt piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs tikpat ātri kā piegādātājiem Latvijā. Savukārt tiem, kas mācās vai strādā ārpus Latvijas, vairs nebūs nepieciešami konti vairākās valstīs - visus maksājumus Eiropā varēs veikt no viena konta.

Pagājušajā gadā Eiropas lielākās bankas samazinājušas darbinieku skaitu par 3,5%, un pagaidām nav cerību, ka tas sasniegs pirmskrīzes līmeņus, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, raksta Reuters.

Pērn 30 lielākās Eiropas bankas, skatoties pēc tirgus vērtības, samazināja darbinieku skaitu par 80 tūkstošiem.

Piemēram, Spānijā, desmitiem tūkstošu darbinieku skaita samazinājums veicinājis bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 26%.

Lielākais darbinieku skaits tika samazināts Spānijā, kur Bankia atlaida 23% darbinieku. Savukārt Itālijas Unicredit pērn darbinieku skaitu samazināja par 8,5 tūkstošiem.

Tāpat par 7,9 tūkstošiem darbinieku skaitu samazinājusi Beļģijas banka KBC un par 6,5 tūkstošiem – Spānijas BBVA.

Tikai trīs lielākās bankas – Barclays, Handelsbanken un Deutsche Bank - pērn palielinājušas darbinieku skaitu.