Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka pametīs Baltijas reģionu, jo bizness šajās valstīs maksā pārāk dārgi, raksta Bloomberg.

Svenska Handelsbanken AB Baltijas bizness ir daudz mazāks nekā Zviedrijas bankām SEB un Swedbank, taču šis lēmums nāk laikā, kad sektoram klājas grūti.

Banka slēgs filiāles Tallinā, Rīgā un Viļņā, tādējādi šis ir nozīmīgākais lēmums, ko pēc stāšanās bankas vadītājas amatā pieņēmusi Karīna Akerstroma, meklējot veidus, kā apturēt izmaksu pieaugumu un uzlabot bankas pelnītspēju. Pēc tam, kad viņa martā tika ievēlēta šajā amatā, viņa sacīja, ka bankai jāpamet atsevišķi reģioni.

Neskatoties uz efektivitātes uzlabošanas pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, darbības rādītāji reģionā neuzrāda apmierinošu tendenci – pelnītspēja ir pārāk zema, bet izmaksas – pārāk augstas, teikts bankas paziņojumā.

Zviedrijas banka "Svenska Handelsbanken" trešdien paziņoja, ka plāno valstī slēgt gandrīz pusi filiāļu, ņemot vērā aizvien plašāku banku sektora digitalizāciju.

Banka norāda, ka filiāļu skaitu Zviedrijā paredzēts samazināt no aptuveni 380 līdz 200, tādējādi līdz 2022.gada beigām samazinot izdevumus par 20 miljardiem kronu (1,9 miljardiem eiro).

Filiāļu slēgšana nākamajos divos gados ietekmēs aptuveni 1000 darbinieku jeb katru septīto no bankā strādājošajiem Zviedrijā.

Vienlaikus "Svenska Handelsbanken" vēsta, ka nākamo divu gadu laikā investēs miljardu kronu, lai uzlabotu interneta bankas pakalpojumus.

Finanšu tirgu kritums, ko izraisījis Lielbritānijas vēlētāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas finanšu sistēmu tiešā veidā, domājams, būtiski neietekmēs, bet tam varētu būt netieša ietekme caur Skandināviju, kur darbojas Lietuvas lielāko komercbanku mātesbankas, uzskata Lietuvas Banka Makroprudenciālās analīzes nodaļas priekšnieks Andrjus Škarnulis.

Pēc viņa teiktā, lielākajiem Lietuvas finanšu sistēmas dalībniekiem - bankām - Lielbritānijā ir relatīvi nelieli aktīvi un pasīvi - mazāk par 0,5%. Arī Lietuvas banku investīcijas finanšu instrumentos sterliņu mārciņās ir nelielas un sabalansētas.

«Lietuvas bankas tendētas nodarboties ar tradicionālajām banku operācijām - izsniegt kredītus iedzīvotājiem, tādēļ to investīcijas vērtspapīros veido relatīvi nelielu daļu no visiem aktīviem - aptuveni 8%, un tas nozīmē, ka iespējamie zaudējumi vērtspapīru cenu krituma dēļ nebūtu lieli,» Škarnulis sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilzdams, ka Lietuvas bankām uzkrātas pietiekami lielas kapitāla rezerves, kuru pietiktu iespējamo zaudējumu segšanai.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 93 komercķīlas, bet 64 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 225,98 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 157,20 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,79 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Gunārs Ķirsons – 26,9 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Rēzeknes SEZ SIA LEAX Rēzekne – 3,5 miljonu eiro vērtībā, bet ķīlu 3 miljonu eiro vērtībā – SIA LEAX Baltix. Ķīlas ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Somijas galvaspilsētas Pasila rajonā top miljardu eiro vērts daudzfunkcionāls projekts; plānots, ka ēkas atbildīs gandrīz nulles enerģijas patēriņam

Nākamā gada rudenī Helsinkos durvis vērs lielākais iepirkšanās centrs Somijā (pēc veikalu skaita), autostāvvieta un jauna dzelzceļa stacija. Tā ir pirmā Tripla projekta daļa Pasila rajonā. Tirdzniecības centrā būs 250 veikali, bet sabiedriskā transporta mezgla kopējā platība būs 115 tūkst. m2. Attīstot projektu tālāk, paredzēts izveidot birojus ar kopēju platību aptuveni 50 tūkst. m2 un aptuveni 400 dzīvokļus, tāpat projekta ietvaros plānota viesnīca ar vairāk nekā 400 numuriem. Punktu šajā vērienīgajā projektā plānots pielikt 2021. gadā. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas aptuveni viena miljarda eiro apjomā. Šis ir pirmais projekts Somijā, kas tiek finansēts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), proti, 130 milj. eiro nāk no Eiropas Investīciju bankas (EIB). Finansējumu nodrošina arī Ziemeļvalstu Investīciju banka (NIB), Danske Bank un Handelsbanken.

Bankas turpinās procesu automatizācija un roboti pārņem darbinieku pienākumus, sākot no klientu zvanu apkalpošanas līdz pat aktīvu pārvaldei, raksta Bloomberg.

Nordea Bank vadītājs Kaspers fon Koskulls paziņojis, ka tuvāko desmit gadu laikā darbinieku skaits bankās varētu sarukt uz pusi, jo pielāgošanās ir vienīgais veids, kā nākotnē saglabāt konkurētspēju. Tādēļ banka nolēmusi samazināt darbinieku skaitu par 6000. Viņš paredz, ka nākotnē automatizācija un roboti pārņems no cilvēkiem pienākumus, sākot no klientu zvanu apkalpošanas līdz pat aktīvu pārvaldei.

SEB, Svenska Handelsbanken un Swedbank arī piekrīt, ka tehnoloģiju attīstība ir panākumu atslēga, taču tām ir citādas idejas par to, kuri darbinieki jāaizvieto ar robotiem, un tās neplāno tik lielu darbinieku skaita samazināšanu kā Nordea. Dažas bankas dara pretējus procesus – pieņem darbā jaunus darbiniekus, kas strādā tehnoloģiju un datorzinātnes jomā.

Turpinoties izmeklēšanai saistībā ar naudas atmazgāšanu caur Danske Bank A/S, aizvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku pamet ieguldījumus bankas akcijās, raksta Bloomberg.

Tā, Kepler Capital Markets analītiķis Robins Reins vairs saviem klientiem neiesaka iegādāties Danske Bank akcijas. Arī Svenska Handelsbanken AB analītiķi sacījuši, ka pārskata savu iepriekš noteikto rekomendāciju pirkt akcijas, jo patlaban nav pietiekamas skaidrības par šo gadījumu.

Izskatās, ka arī citiem Dānijas lielākās bankas investoriem sāk izbeigties pacietības un viņi atbrīvojas no kredītiestādes akcijām. Pagājušajā nedēļā bankas akcija uzrādīja sliktāko rezultātu kopš jūlija, un kopš gada sākuma tās vērtība sarukusi par gandrīz 30%. Sliktāku rezultātu šajā periodā uzrāda tikai Deutsche Bank un Commerzbank.

Pēc mēnešiem ilgušiem solījumiem šomēnes publicēt atskaiti, Danske Bank pirmdien ziņoja, ka izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālā minētajiem darījumiem ir gandrīz beigusies un secinājumus tā publicēs 19.septembrī.

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.