Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju pāršalca baumas par it kā esošām problēmām lielākajā Latvijas bankā Swedbank. Par spīti īsi pirms tam izskanējušajām ziņām par bankas labajiem finanšu rādītājiem, paaugstināto reitingu, baumas radīja uztraukumu iedzīvotājos, kas rezultējās krietnas naudas summas izņemšanā no Swedbank.

Tā kā tieši miniblogošanas vietne twitter tiek piesaukta kā panikas izraisītājs un veicinātājs, db.lv pēta kā šis notikums atspoguļojies šeit.

Vizualizācijai izmantoti izmantoti SIA Soon izmantotie dati.

Vizualizācijas nolūkos katram ierakstam piešķirts «stresa apjoms». Šis rādītājs ir kvantitatīvi izteikts subjektīvs vērtējums.

Piemēram:

Paziņojumi par tuvu Swedbank krahu:

Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē,bet es neko 100% nezinu,tik saku!

Aicinājums izņemt naudu no SWEDBANK!-BANKROTĒJOT!: http://t.co/89SR5tvR

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

1.decembrī Swedbank AB (Zviedrija) tiek piešķirts biržas biedra statuss darījumu veikšanai Nasdaq Baltijas tirgū. Swedbank AB (Zviedrija) būs dalībnieks Kapitāla vērtspapīru regulētajā tirgū un First North tirgos visās trijās Nasdaq Baltijas biržās - Nasdaq Tallinn, Nasdaq Riga un Nasdaq Vilnius.

Swedbank grupas bankām Swedbank AS Igaunijā, Swedbank AS Latvijā un Swedbank AB Lietuvā jau ir biedra statuss Baltijas biržās. Zviedrijas Swedbank AB pēc biedra statusa iegūšanas kļūs par 19. uzņēmumu, kuram piešķirts Nasdaq Baltijas biržu biedra statuss visās trijās biržās. Kopskaitā Zviedrijas Swedbank AB kļūs par 26. Baltijas biržu biedru.

Swedbank, kuras darbības pirmsākumi ir meklējami 19.gadsimtā, šodien ir moderna zviedru banka. Ieņemot vadošās pozīcijas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgos, bankai ir 7.2 miljoni klientu-privātpersonu un 600 000 klientu uzņēmumu. Plašākai informācijai skatīt: swedbank.se.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Igaunijas «Swedbank» otrdien paziņoja, ka pret «Swedbank» ierosinātās lietas, kuru rezultātā Igaunijas un Zviedrijas finanšu uzraugi varētu bankai noteikt sodu, uzskata par loģisku notikumu gaitu.

Igaunijas «Swedbank» komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīna Herodesa sacīja, ka banka neizteiks pieņēmumus par iespējamo sodu. «Kā jau ir norādīts iepriekš, abu valstu finanšu uzraudzības institūciju galvenie novērojumi lielā mērā sakrīt ar pašas bankas secinājumiem,» viņa teica. Herodesa norādīja, ka banka turpinās stiprināt darbības un procesus saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu un informēs par progresu bankas ceturkšņa pārskatos.

«Tāpat mēs ceturkšņa pārskatos nepārtraukti sniegsim jaunāko informāciju par iekšējās izmeklēšanas progresu, kā arī informāciju par uzlabojumiem bankas darbībā un procesos attiecībā uz cīņu pret naudas atmazgāšanu,» sacīja Igaunijas «Swedbank» pārstāve. «Swedbank» apstiprināja, ka otrdien saņemts Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes lēmums par soda procesa sākšanu saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 56,571 miljons latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi sešos mēnešos bija 57,593 miljoni latu, kas ir par 68,7% mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs pirmajā pusgadā samazinājās par 12,3% - līdz 4,09 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 12,2% un šogad 30.jūnijā bija 3,929 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka gada otrajā ceturksnī Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem Latvijā bija 20 miljoni latu, savukārt pēc uzkrājumu veikšanas Swedbank rezultāts Latvijā šajā ceturksnī ir 11 miljoni latu zaudējumi. Bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtisks samazinājums problemātisko kredītu pieauguma tempā, viņa skaidroja.

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par "Swedbank" darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā.

Savukārt, "Swedbank" darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā, pavēstīja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs "Swedbank" regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt "Swedbank Grupa" kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai, pēc tās vārdiem, "kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem".

"Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – līdzīgu pārbaudi "Swedbank" Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Igaunijas Swedbank savas Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumu akcijas pārdos Zviedrijas finanšu grupai Swedbank AB, tādējādi Latvijas un Lietuvas Swedbank pozīcija grupā būs tāda pati, kāda tā patlaban ir Igaunijas Swedbank, informēja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Swedbank AB Finanšu daļas vadītājs Erki Rāsuke stāstīja, ka, raugoties no kapitāla pārvaldības viedokļa, grupai ir efektīvāk konsolidēt Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus ar mātes uzņēmumu Swedbank AB, jo tādējādi tiks izveidota efektīvāka un vienkāršāka vide kapitāla pārvaldībai, kā arī tiks vienkāršota uzraudzības pasākumu veikšana.

Ar jaunās struktūras stāšanos spēkā Igaunijas Swedbank kapitalizācijas līmenis kļūs nevajadzīgi augsts, tādēļ, lai pazeminātu bankas ilgtermiņa kapitāla koeficentus, tās akciju kapitāls Igaunijā tiks samazināts, anulējot 517 835 300 akcijas.

Pēc darījuma noslēgšanas un iecerētās kapitāla samazināšanas Igaunijas Swedbank kapitāla pietiekamības rādītājs konsolidētā veidā būs 20% un pašai par sevi 15%. Igaunijas Swedbank jaunais akciju kapitāla apmērs būs 85 miljoni eiro (60 miljoni latu). Paredzēts, ka darījumu noformēšana tiks pabeigta šā gada 1.jūlijā.

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Svētdienas notikumi, kad Swedbank klienti pastiprināti izmantojuši šīs bankas pakalpojumus pēc tam, kad izplatījās baumas par iespējamām Swedbank problēmām, bankai neradīs nekādus likviditātes riskus. Banka ir pielāgojusi savu stratēģiju un ir labākā situācijā, lai izmantotu Baltijas iespējas.

Tā Dow Jones Newswire norādījuši Swedbank Zviedrijas komunikācijas centra direktors Tomass Baktemans un Swedbank vadītāja Baltijas valstīs Birgite Bonesena.

Swedbank lēš, ka pagājušajā nedēļas nogalē bankas klienti kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 15 miljonus latu, kas ir septiņas reizes vairāk nekā parasti.

Baktemans norāda, ka Swedbank aktīvi strādā, lai nodrošinātu pieejamu naudu visos tās Latvijas bankomātos, kā arī bankas darbiniekiem dots uzdevums nomierināt klientus. Viņš arī informēja, ka saistībā ar notikušo Swedbank cieši sadarbojas ar Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kā arī citām Zviedrijas bankām Latvijā.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 63,8 miljoni latu, kas ir četras reizes mazāk nekā 2009.gada attiecīgā laika periodā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi deviņos mēnešos bija 65,4 miljoni latu, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs deviņos mēnešos samazinājās par 12,1% - līdz 4,097 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 11,5% un šogad 30.septembrī bija 3,958 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī Swedbank Baltijā strādāja ar 43 miljonu latu peļņu, kas pamatā saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem. Latvijā Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem trešajā ceturksnī ir palielinājusies par 5%, salīdzinot ar otro ceturksni, un šajā periodā sasniedza 21,2 miljonus latu.