Privātpersonas iegādājas AS Latvenergo obligācijas pāris tūkstošu līdz vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, liecina banku pārstāvju teiktais.
SEB bankas brokerpakalpojumu vadītāja Nataļja Točelovska teica, ka raksturīgākās summas ir 10 000 eiro, 20 000 eiro, arī 50 000 eiro (7000 - 35 000 latu). Savukārt Swedbank vecākā finanšu produktu pārdošanas speciāliste Jekaterina Komkova norādīja, ka summas ir dažādas, sākot no pāris tūkstošiem eiro pēc nominālvērtības līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Viņa piebilda, ka apjomu nosaka katram klientam pieejamie brīvie līdzekļi, kā arī katra konkrētā klienta jau esošais investīciju portfelis, ja tāds ir.
Lūgta novērtēt privātpersonu interesi, Točelovska sprieda, ka viss ir relatīvs. Ņemot vērā, ka korporatīvās obligācijas tirgū līdz šim bija pieejamas minimāli, Latvenergo mēroga obligāciju nebija un tirgus nebija aktīvs, viņasprāt, aktivitāti var vērtēt kā labu. Komkova privātpersonu interesi vērtēja kā ļoti labu.
Runājot par obligāciju iegādes mērķiem, abu banku pārstāves sprieda, ka pamatā tā ir vēlme regulāri saņemt ienākumus. SEB bankas pārstāve, atsaucoties uz līdzšinējo pieredzi, minēja, ka investori bieži vien netur obligācijas līdz gala termiņam, jo nauda nepieciešama citiem ieguldījumiem. Obligāciju var jebkurā brīdī pārdot, kas to atšķir no depozīta, norādīja bankas speciāliste. Arī Swedbank pārstāve pieļāva, ka, pieaugot cenai, daži klienti varētu pieņemt lēmumu pārdot obligācijas. Viņa piebilda, ka liela nozīme ir un būs tirgus piedāvātajām alternatīvām.
Točelovska minēja, ka Latvenergo obligāciju izvietošanas brīdī to ienesīgums bija 2,80%, tomēr klientu interese un eiro procentu likmju kustības uz leju pakāpeniski samazināja ienesīgumu līdz 2,65% un pēc tam līdz 2,45%, tas ir, obligāciju cena «aizgāja uz augšu».
«Cenas svārstības ir tipiskas obligāciju tirgū - investoru primārais jautājums ir, vai viņš grib ieguldīt savus līdzekļus pie 2,45% gada ienesīguma. Protams, ka šo ienesīgumu investori salīdzina ar depozīta likmi, citām obligācijām, ieguldījumu fondiem, citiem produktiem un bieži izvēlas ieguldīt Latvenergo obligācijās,» norādīja bankas pārstāve.
Viņa sprieda, ka, salīdzinot ar sākotnējo situāciju, obligāciju īpašnieki nav īpaši mainījušies. SEB bankas pārstāve norādīja, ka aktīvu pārvaldnieki ir ļoti aktīvi un izpērk lielāko daļu no Latvijā emitētajām obligācijām.
Komkova bilda, ka aktivitāte otrreizējā tirgū bija lielāka uzreiz pēc obligāciju emisijas. Pēc tam aktivitāte saruka, jo investori gaidīja un vēl gaida nākamo Latvenergo obligāciju sākotnējo izsoli, kurā, iespējams, varēs nopirkt obligācijas pa labāku ienesīgumu nekā otrreizējā tirgū.
Db.lv jau ziņoja, ka arī Latvijas 2. un arī 3. pensiju līmeņa plāni būtiski palielinājuši ieguldījumus Latvenergo obligācijās. Uzskatot, ka ieguldījumi Latv energo obligācijās veicinās pensiju kapitāla pieaugumu, pensiju plāni vismaz divkāršojuši ieguldījumu apjomus šajos vērtspapīros.
Kā ziņots, pirmo 20 000 obligāciju ar kopējo nominālvērtību 20 miljoni eiro (14 miljoni latu) emisijas procesu Latvenergo noslēdza pērn 19.decembrī un šīs obligācijas kopš 23.janvāra iekļautas biržas NASDAQ OMX Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Vēlāk, ņemot vērā investoru interesi, tika nolemts veikt papildu 30 000 obligāciju ar kopējo nominālvērtību 30 miljoni eiro (21 miljons latu) emisiju. Tā noslēdzās 30.janvārī, bet papildu obligācijas biržā tika iekļautas no 31.janvāra.
Obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro (700 lati), bet dzēšanas datums - 2017.gada 15.decembris.
Kopumā Latvenergo iecerējis emitēt obligācijas 50 miljonu latu apmērā vai ekvivalentā apmērā eiro valūtā. Ar obligāciju emisiju piesaistītais finansējums tiks novirzīts koncerna kapitālieguldījumu programmas finansēšanai.