2015. gada jūnijā Latvijā darbu uzsākušais Igaunijas privāto auto nomas tīkls Autolevi šobrīd sava biznesa izaugsmi vairāk redz Igaunijā nekā Latvijā, biznesa portālam db.lv atzīst uzņēmuma pārstāvis Kaspars Salenieks. Jāatgādina, ka 2015. gadā viņš lepojās, ka Autolevi darbību Latvijā attīsta sekmīgāk nekā Igaunijā. Vienlaikus K. Salenieks uzsver, ka uzņēmuma ambīcijas ir kļūt ienesīgam un izveidot lielāko auto nomas platformu Baltijā.

Autolevi piedāvā iespēju auto nomāt no privātpersonām un mazām un vidējām auto nomām, kā arī ļauj īpašniekam nopelnīt laikā, kad auto nav vajadzīgs un netiek lietots. Tā, piemēram, īpašnieki, kuriem ir vairāk nekā viens auto var atrast pielietojumu otrajam auto un vismaz atpelnīt ceļa nodokli un OCTA izmaksas.

Tuvākie nākotnes plāni Autolevi saistās ar investīciju piesaisti un aktivitātes palielināšanu Latvijas un Somijas tirgū, lai palielinātu darījumu apjomus un sasniegtu Igaunijas tirgus līmeni. «Šobrīd gan Latvija nav bijusi prioritārais tirgus, kas nozīmē, ka neesam ieguldījuši naudu mārketinga aktivitātēs. Neskatoties uz to, reģistrēto auto skaits katru gadu pieaug. Domājam, ka šogad sasniegsim brīdi, kad Latvijā sistēmā būs reģistrēti 200 auto,» komentē K. Salenieks.

Latvijā strādājošais Igaunijas privāto auto nomas tīkls Autolevi martā sāks darbību Somijā, kā arī apvienos visu trīs valstu tirgus, ļaujot īrēt un izīrēt auto visās trijās valstīs, sacīja tīkla pārstāvis Latvijā Kaspars Salenieks.

Kā sacīja Salenieks, pašlaik tiek veikti pēdējie darbi Somijas tirgus atvēršanai, kā arī gatavota apvienotā piedāvājuma versija. «Klienti arī turpmāk varēs apmeklēt savu lokālo Autolevi vietni, bet tagad viņi redzēs ne tikai piedāvājumus no Latvijas, bet arī Igaunijas un Somijas, kā arī igauņi un somi redzēs piedāvājumus no Latvijas,» skaidroja Salenieks. «Kad cilvēks plānos ceļojumu, viņš uzreiz varēs rezervēt auto Somijā. Ceram atrisināt arī valodas barjeras problēmu, lai viss notiktu vēl ērtāk.»

Runājot par tīkla darbību Latvijā, Salenieks atklāja, ka, lai arī sākums bijis ļoti labs, Latvijā attīstība notiek nedaudz lēnāk, kā plānots. «Autolevi izīrējamo auto datubāzē Latvijā pēc pirmā darbības pusgada atrodami 43 auto, kuru īpašnieki nopelnījuši 2447 eiro,» turpināja Salenieks. «Igaunijā divos gados esam savākuši 473 auto. Tur šis pakalpojums ir labi zināms un turpina attīstīties.»

Mobilitātes lietotnē "Forus" plāno sākt piedāvāt koplietošanas automašīnu nomu, informē "Forus" pārstāvji.

Igaunijas uzņēmums "Forus International", kas Baltijas valstīs nodrošina "Forus" transporta pakalpojumus, iegādājies automašīnu koplietošanas platformu "Autolevi". Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes saskaņošanas, un abām pusēm savstarpēji vienojoties, darījuma summa netiks atklāta.

Latvijā "Autolevi" piedāvājuma klāstā būs vairāk nekā 2000 automašīnu, kuras lietotnē "Forus" būs iespējams nomāt.

Pērn lietotāji ar "Autolevi" platformas starpniecību Igaunijā iznomāja savas automašīnas vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā, un šobrīd "Autolevi"’ Igaunijā ir 50 000 lietotāju.

Jau sākotnēji "Forus" biznesa plānos bija iecere par koplietošanas auto pakalpojumiem. "Forus International" īpašnieks Urmass Sērumā norāda, ka uzņēmums vēlas ikvienam piedāvāt iespēju iznomāt savu personīgo automašīnu citiem lietotājiem uz īsāku vai ilgāku laika periodu. Tas nav tikai par auto, bet gan par nevajadzīgiem autotransporta uzturēšanas izdevumiem.

Autolevi savstarpējās auto nomas platformā līdz šā gada augustam reģistrējušies vairāk nekā 10 000 lietotāju. Autolevi ļauj izīrēt automašīnas no auto īpašniekiem.

Platforma savu darbu uzsākusi Igaunijā, bet šobrīd darbojas 3 valstīs – Igaunijā, Latvijā un Somijā. Latvijā Autolevi piedāvā izīrēt auto ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Lielvārdē, Ogrē, Salaspilī, Siguldā, Talsos, Tukumā un Vangažos.

Katrs auto īpašnieks var ievietot informāciju par savu auto platformā un izīrēt to laikā, kamēr pats to nelieto. Līdz šim šo iespēju trīs valstīs izmantojuši vairāk nekā 600 auto īpašnieki. Tie, kas paspējuši iznomāt savu auto, šogad esot nopelnījuši vidēji 75 eiro mēnesī, informēja Kaspars Purmalietis, Autolevi līdzīpašnieks.

Latvieši kopā ar igauņiem soļo privātpersonu autonomas biznesā, piedāvājot cilvēkiem iznomāt viņu mašīnu laikā, kad tā stāvvietā krāj putekļus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Liela daļa mašīnu vienkārši stāv. No rīta aizbraukt uz darbu un vakarā atgriezties mājās – tā jau ir bieža auto lietošana, bet tie tik un tā varētu būt knapi 10%. Tas ir absurds – biznesā neviens nepirktu iekārtu, ja izmantotu vien 10% no tās jaudas. Tā vietā racionāls uzņēmējs šo funkciju pirktu kā ārpakalpojumu,» saka Kaspars Salenieks, Autolevi (SIA AL Latvia) līdzīpašnieks. Autolevi auto nomas tīkls sniedz iespēju samazināt savus zaudējumus par auto dīkstāvi, to iznomājot laikā, kad īpašniekam mašīna nav nepieciešama. «Kad redzu stāvošu auto, manās acīs tā ir zemē nomesta nauda un man rodas jautājums, kāpēc cilvēki tās nepiedāvā izīrēšanai. Latvijā cilvēkiem patīk sūdzēties, ka ir mazas algas – šī ir laba iespēja papildus nopelnīt,» uzskata Kaspars Purmalietis, Autolevi līdzīpašnieks.

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.