Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.
Mainās mobilitātes izpratne
Vērojot, kā attīstās transportlīdzekļu koplietošana, kas izaugusi no tradicionālās nomas nozares, K. Salenieks spriež, ka agrāk vai vēlāk runāsim par mobilitātes nozari, kur dažādi spēlētāji savstarpēji konkurēs, lai piedāvātu piemērotāko nokļūšanas veidu.
Auto koplietošanas mobilās lietotnes Carguru līdzīpašnieks Vladimirs Reskājs apstiprina – kopš 2012. gada kopbraukšana attīstās strauji. Prognozes liecina, ka globāli koplietošanas tirgus līdz 2024. gadam vidēji augs par 20 līdz 30%, Ķīnā līdz pat 40%. Tas ir cieši saistīts ar lokālām īpatnībām. Šobrīd attīstītākais tirgus ir Vācija, Itālija un Ziemeļamerika, kur atsevišķās pilsētās koplietojamo mašīnu skaits jau šobrīd pārsniedz vienu auto uz 1000 iedzīvotājiem. «Ļoti strauji šī joma attīstās Maskavā, kur divos gados no viena operatora ir izveidojušies jau 17 un to kopējais autoparks ir virs 10 tūkstošiem mašīnu,» viņš zina stāstīt.
Carguru tirgū ir gadu, un augustā kopējais mašīnu skaits sasniegs 60. Līdz gada beigām plānots to palielināt līdz 100. Gada laikā ir veikti jau aptuveni 30 tūkstoši braucienu, un šo pakalpojumu izmanto vairāk nekā 7000 lietotāji. Uzņēmuma mērķis ir izaugt līdz tādam līmenim, lai Carguru mašīnas būtu pieejamas jebkurā vietā Rīgā piecu minūšu gājiena attālumā.
A. Cjunskis teic, ka cilvēku ikdienu ietekmē digitalizācija, rūpes par vidi, kā arī urbanizācija. Šo lietu kopums globāli maina paradumus – sākot no tā, kā ļaudis maksā par pakalpojumiem, beidzot ar to, kā pasūta maltītes un kā pārvietojas. Piemēram, Norvēģijā, kur atrodas Moller Auto mātes uzņēmums, pavisam nesen tika izveidota jauna aplikācija Hyre, ko var izmantot gan tie, kas vēlas automašīnu gan īrēt, gan nodot nomai. Šobrīd lietotāju atsauksmes ir labas; kompānija krāj pieredzi un testē šo kopbraukšanas aplikāciju, ko, iespējams, nākotnē piedāvās arī Latvijā.
«Baltijas valstīs kaut nedaudz, taču ir jūtamas līdzīgas vēsmas. Piemēram, starp uzņēmumiem, kas iegādājas jaunas automašīnas no Moller Auto, parādās arī kopbraukšanas kompānijas – pēdējos trīs gados Viļņā bāzētais kopbraukšanas uzņēmums CityBee iegādājies 145 automašīnas. Rēķināmies, ka kopbraukšanas automašīnu darba cikls ir vidēji 24 mēneši – pēc tam tās atgriežas pie mums lietotu auto tirgū. Ja Baltijas valstīs kopbraukšana strauji attīstīsies, Moller Auto tajā saredz iespējas,» saka A. Cjunskis.
Visu rakstu Lietot, nevis turēt īpašumā lasiet 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.
