Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Četras dienas pirms fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši jau 60 358 cilvēki un iedzīvotāju aktivitāte turpina pieaugt, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam -, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi.

VID norāda, ka jau iepriekš tika prognozējis, ka, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaugs iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tā pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Kopš gada sākuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis 939 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā dēvēto nulles deklarācijas.

Lai gan likumā paredzētais deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 1.marts, cilvēki aktīvi deklarācijas iesnieguši jau no gada sākuma.

Vakar - pirmajā dienā - Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 216 mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju. Savukārt šodienas iedzīvotāju aktivitāte vēl tiekot apkopota un būšot zināma nākamnedēļ.

Paaugstināta cilvēku aktivitāte vakar bija novērojama visos VID klientu apkalpošanas centros, bet tas esot saistīts arī ar to, ka sākusies iesniegšana gada ienākumu deklarācijām un deklarācijām attaisnotajiem izdevumiem.

1.martā sākās termiņš mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā.

Lielākā daļa (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir «kaut ko dzirdējuši» par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb tā dēvēto «nulles deklarāciju», savukārt 13% aptaujāto par šo deklarāciju nezina neko, izpētījusi aģentūra TNS Latvia.

Pētījumā noskaidrojies, ka 12% Latvijas ekonomsiki aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem savu informētību par tā dēvēto «nulles deklarāciju» vērtē kā ļoti labu. 4% aptaujāto nevarēja sniegt atbildi, vai viņi ir kaut ko dzirdējuši par deklarēšanas likumu vai nē.

Pētījumā atklājās, ka salīdzinoši informētāki par «nulles deklarāciju» ir cilvēki ar augstākiem ienākumiem.

Diskusijas par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu jeb nulles deklarāciju Latvijā norit jau kopš 90. gadu sākuma. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem, no kuriem izrietēs pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, varētu atbilst aptuveni 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

VID domā, ka mazo algu saņēmējiem ar deklarāciju iesniegšanu gada beigās grūtību nevajadzētu būt

Tā uzskata ne tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet arī Finanšu ministrija. Jāmin, ka no nākamā gada tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kas cita starpā paredz, ka 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencētu neapliekamo minimumu.

Pieejamības jautājums

Tomēr viens no jautājumiem, kas skar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un tālāku realizāciju, saistīts tieši ar deklarācijas iesniegšanu. Proti, vai cilvēki varēs iesniegt gada beigās deklarāciju bez grūtībām un vai galu galā neizveidojas situācija, ka iedzīvotāji deklarācijas neiesniedz vispār.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir pieejams logrīks «atgādinājumi», kas ļauj sekot līdzi nodokļu saistību izpildes datumam un iesniegt deklarāciju termiņā, atgādina VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Normatīvajos aktos veiktās izmaiņas nosaka VID pienākumu – sākot ar 2018. gada 1.janvāri publiskot ziņas par nodokļu maksātājiem, kas kavē deklarāciju iesniegšanas termiņu.

Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, kuras paredzētas normatīvajos aktos par nodokļu disciplīnas neievērošanu, VID vērš uzmanību, ka nodokļu maksātāju ērtībai VID EDS ir izveidots logrīks «Atgādinājumi». Izmantojot šo rīku ikviens uzņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs var ērti, kalendāra formātā sekot līdzi deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Dienests aicina izmantot šo informatīvo rīku un iesniegt nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, no 2018.gada 1.janvāra VID publiskos informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nokavējuši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu par vairāk nekā par 15 dienām. Šādu kārtību paredz 2017.gada 28.jūlijā pieņemtie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Pēc deklarāciju iesniegšanas, ziņas par kavējumu tiks dzēstas. VID minēto informāciju publicēs interneta vietnē vid.gov.lv sadaļā «Publiskojamo datu bāze» un aktualizēs katru mēnesi 7. un 26. datumā.

Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām, kuras oficiāli var sākt iesniegt no šā gada 1. marta, bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

VID Sabiedrisko attiecību daļā DB informēja, ka, ņemot vērā jautājumu un zvanu skaitu, ko saņem VID, iedzīvotāju interesi par mantiskā stāvokļa deklarācijām var raksturot kā mērenu. No 2011. gada 15. decembra, kad stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, līdz 2012. gada 20. februārim VID Informatīvais tālrunis 1898 ir sniedzis 8460 konsultācijas par jauno likumu un deklarāciju iesniegšanu, bet klientu apkalpošanas centros sniegtas 4075 konsultācijas: 2634 - mutiski un 1441 - telefoniski.

Lai arī mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš sākas 1. martā, tās jau tiek iesniegtas un VID klientu apkalpošanas centri deklarācijas pieņem, piebilda VID. Šā gada janvārī iesniegtas 56 deklarācijas, savukārt dati par februāri vēl nav pieejami. «Pašlaik deklarāciju apstrādes process vēl nav uzsākts, pieņemot deklarācijas, tiek veikta to vizuālā pārbaude – vai deklarācijas iesniedzējs ir norādījis visus obligāti norādāmos datus, vai tā ir parakstīta u.c.,» norādīja VID. Kā pašlaik biežāk konstatēto kļūdu VID pārstāvji minēja to, ka deklarācijas tiek nosūtītas pa e-pastu un nav parakstītas ar drošu elektronisko parakstu.

Kopumā uz šā gada 11. jūniju (Valsts ieņēmumu dienests) VID ir reģistrējis 118 029 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012. gada 1. jūnijam ieskaitot.

To skaitā 50 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 348 777,09 latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 202 456,61 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID uzsver, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Līdz pirmdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) reģistrējis 91 415 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, tostarp arī 35 personu deklarācijas, kurās uzrādīti līdz šim nedeklarēti ienākumi vairāk nekā 938 tūkst. Ls apmērā, informē VID.

Nulles deklarāciju iesniegšanas termiņš bija 1. jūnijs.

Kopumā no iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem aprēķināts valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) gandrīz 141 tūkst. Ls apmērā, no kuriem šobrīd valsts budžetā ir iemaksāti vairāk nekā 125 tūkst. Ls. Deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

VID pārstāvji norāda, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt. Ņemot vērā, ka pēdējās nedāļās vienā dienā iesniegtais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits dažkārt pārsniedza sešus tūkstošus, vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, tāpat arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas - sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012. gada 1. jūniju.

Kopumā uz šā gad 7. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot.

To skaitā 45 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,247 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 187 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID vēršs uzmanību, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Kopumā uz šā gada 15. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 127 782 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas.

Tajā skaitā 61 persona iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījusi līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,75 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 262,9 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). Maksājumi par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem uz 14.jūniju ir veikti 257,7 tūkst. latu apmērā.

VID atgādina, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Lai arī 1. martā sākas tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšana, tomēr nodokļu konsultanti iesaka ne tikai rūpīgi izvērtēt savu mantisko stāvokli, bet arī nedaudz nogaidīt ar to iesniegšanu.

Šāds ieteikums tiek pamatots ar to, ka pērn Saeimā pieņemtajā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā ir daudz balto plankumu, kuru novēršanai būtu vajadzīgi vēl papildu Ministru kabineta noteikumi par šī likuma normu piemērošanu.

Arī DB aptaujātie uzņēmēji, atzīstot, ka būs jāiesniedz nulles deklarācija, tomēr nekavējoties šādu dokumentu vēl nesteidzas. Tas tiek skaidrots ne tikai ar to, ka ir vajadzīgs rūpīgi iepazīties ar visiem skaidrojumiem, bet arī izvērtēt savu mantu un paraudzīties kā ar šo ļoti svarīgo dokumentu aizpildīšanu sokas citiem.

«Lai arī likums ilgstoši tika gatavots, tomēr tajā ir daudz strīdīgu, dažādi interpretējamu normu, kuras katrs var izprast atšķirīgi, un arī deklarāciju pieņēmējiem – nodokļu administrācijai – tomēr šis 2,5 mēnešus garais sagatvošanās termiņš ir bijis pārāk īss, jautājumu ir daudz, tāpēc pat labāk būtu nogaidīt ar tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanu līdz maijam,» iesaka Nodokļu konsulatntu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, tuvākā mēneša laikā tomēr būtu jāpieņem īpaši valdības noteikumi, kuri detalizēti skaidrotumus un novērstu šaubu un aizdomu ēnu par interpretācijas atbilstību likumam.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(347).jpg

Tas nu ir izdarīts - pēc nepilnus divdesmit gadus ilgušām diskusijām parlaments ir apstiprinājis tā saucamo nulles deklarāciju ieviešanu, turklāt jau sākot ar nākamo gadu.

Tātad vismaz teorētiski valstij jau drīzumā vajadzētu būt visai precīzai informācijai par katru Latvijas iedzīvotāju, kura turības līmenis pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb šajā gadījumā 10 tūkstošus latu. Jēdziens «turība» šajā kontekstā gan ir lietojams visai nosacīti, jo ar deklarāciju rakstīšanu būs jānodarbojas arī tiem, kuru kredītsaistības pārsniedz minētos 10 tūkstošus latu, tātad - lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju. Tomēr praksē gan saistībā ar šīm deklarācijām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.

Šodien pēdējo dienu iedzīvotāji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt mantiskā stāvokļa jeb tā dēvētās nulles deklarācijas.

2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām jāiesniedz VID no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Līdz šim VID saņēmis vairāk nekā 82 000 mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Iepriekš VID prognozēja, ka sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu, tādejādi provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000.

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

Nodokļu reformas ietvaros mainījusies gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšanas, gan tās iesniegšanas kārtība, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus būt vērīgiem, aizpildot UIN deklarāciju, un atgādina, ka pirmā deklarācija jāiesniedz līdz šā gada 20.jūlijam.

No 2018.gada reinvestētajai peļņai piemēro 0 % UIN likmi, proti, par peļņu, ko uzņēmums novirza attīstībai, UIN nav jāmaksā. Savukārt, saņemot dividendes, kuras aprēķinātas no 2018.gadā un turpmākajos gados gūtās peļņas, vairs nav jāmaksā 10 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo jaunā kārtība paredz, ka UIN 20 % apmērā ir jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī. No tā izriet ieguvums - no 2018.gada 1.jūlija ir atcelti UIN avansa maksājumi.

Ņemot vērā konceptuāli jauno UIN maksāšanas režīmu, no 2018.gada 1.janvāra UIN deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī - līdz nākamā mēneša 20.datumam. Ja uzņēmumam neveidojas ar UIN apliekami ienākumi, deklarāciju var neiesniegt (izņemot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju). Savukārt gadījumos, kad nodokļa maksātājs līdz mēneša 20.datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar UIN apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta.

Uz šā gada 27. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 129 633 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tajā skaitā uz 2012.gada 27.jūniju 75 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 2,27 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 340,9 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). Maksājumi par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem uz 2012.gada 26.jūniju ir veikti 309,6 tūkst. apmērā.

VID atgādina, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu, vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek saņemtas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.