Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Četras dienas pirms fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši jau 60 358 cilvēki un iedzīvotāju aktivitāte turpina pieaugt, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam -, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi.

VID norāda, ka jau iepriekš tika prognozējis, ka, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaugs iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tā pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir pieejams logrīks «atgādinājumi», kas ļauj sekot līdzi nodokļu saistību izpildes datumam un iesniegt deklarāciju termiņā, atgādina VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Normatīvajos aktos veiktās izmaiņas nosaka VID pienākumu – sākot ar 2018. gada 1.janvāri publiskot ziņas par nodokļu maksātājiem, kas kavē deklarāciju iesniegšanas termiņu.

Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, kuras paredzētas normatīvajos aktos par nodokļu disciplīnas neievērošanu, VID vērš uzmanību, ka nodokļu maksātāju ērtībai VID EDS ir izveidots logrīks «Atgādinājumi». Izmantojot šo rīku ikviens uzņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs var ērti, kalendāra formātā sekot līdzi deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Dienests aicina izmantot šo informatīvo rīku un iesniegt nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, no 2018.gada 1.janvāra VID publiskos informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nokavējuši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu par vairāk nekā par 15 dienām. Šādu kārtību paredz 2017.gada 28.jūlijā pieņemtie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Pēc deklarāciju iesniegšanas, ziņas par kavējumu tiks dzēstas. VID minēto informāciju publicēs interneta vietnē vid.gov.lv sadaļā «Publiskojamo datu bāze» un aktualizēs katru mēnesi 7. un 26. datumā.

VID domā, ka mazo algu saņēmējiem ar deklarāciju iesniegšanu gada beigās grūtību nevajadzētu būt

Tā uzskata ne tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet arī Finanšu ministrija. Jāmin, ka no nākamā gada tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, kas cita starpā paredz, ka 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencētu neapliekamo minimumu.

Pieejamības jautājums

Tomēr viens no jautājumiem, kas skar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un tālāku realizāciju, saistīts tieši ar deklarācijas iesniegšanu. Proti, vai cilvēki varēs iesniegt gada beigās deklarāciju bez grūtībām un vai galu galā neizveidojas situācija, ka iedzīvotāji deklarācijas neiesniedz vispār.

Kopumā uz šā gada 15. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 127 782 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas.

Tajā skaitā 61 persona iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījusi līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,75 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 262,9 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). Maksājumi par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem uz 14.jūniju ir veikti 257,7 tūkst. latu apmērā.

VID atgādina, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Kopumā uz šā gada 11. jūniju (Valsts ieņēmumu dienests) VID ir reģistrējis 118 029 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012. gada 1. jūnijam ieskaitot.

To skaitā 50 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 348 777,09 latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 202 456,61 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID uzsver, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Kopumā uz šā gad 7. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot.

To skaitā 45 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,247 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 187 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID vēršs uzmanību, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.

Šodien pēdējo dienu iedzīvotāji Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt mantiskā stāvokļa jeb tā dēvētās nulles deklarācijas.

2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām jāiesniedz VID no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Līdz šim VID saņēmis vairāk nekā 82 000 mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Iepriekš VID prognozēja, ka sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu, tādejādi provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

No 2021. gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā varēs iesniegt tikai elektroniskā formā, izmantojot EDS sistēmu, tādējādi vairs nebūs iespēju to darīt papīra formā.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Likumā par nodokļiem un nodevām. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, vēl ir vajadzīgs Saeimas akcepts. Lai arī kopumā vairums aptaujāto šādu soli vērtē kā loģisku, tomēr vienlaikus tiek gaidītas diskusijas parlamentā par to, vai tiešām cilvēki, kuri nepārzina datortehnoloģijas, ir jānostāda šādā situācijā.

Pašlaik tikai uzņēmējiem

Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka pašlaik pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta veidā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, paredzēts visus VID adresētos iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tai skaitā gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Ņemot vērā, ka VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažādus pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus VID adresētos iesniegumus par nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu iesniegs tikai, izmantojot EDS, ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība. Lai persona, kas nav reģistrēta kā EDS lietotāja, varētu iesniegt iesniegumu, tai pirms tam būs nepieciešams reģistrēties VID kā EDS lietotājam. Gandrīz 82% fizisko personu, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, gada ienākumu deklarāciju iesniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot EDS. Personām, kurām nav datoru vai iemaņu darbā ar datoru, jau šobrīd ir nodrošināta iespēja saņemt praktisku palīdzību un konsultāciju deklarāciju iesniegšanā VID klientu apkalpošanas centros un valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Lai nodrošinātu, ka fiziskajām personām, kuras nav EDS lietotājas, būtu pietiekams laika periods iemaņu iegūšanai darbam ar minēto sistēmu, likumprojektā ietverts pārejas periods. Noteikts, ka izmaiņas deklarāciju un iesniegumu iesniegšanas kārtībā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Līdz tam paredzēts arī veikt iedzīvotāju informēšanu par deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirmajās trijās dienās iedzīvotāji iesnieguši vairāk nekā 230 000 gada ienākumu deklarāciju, pirmdien Latvijas Radio pavēstīja VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, kā arī Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

«Līdz svētdienas [3.marta] vakaram VID ir iesniegti vairāk nekā 230 000 deklarāciju. Jāsaka, ka šis deklarāciju apmērs, ko mēs esam saņēmuši pirmajās trijās deklarēšanas dienās, ir līdzvērtīgs tam, ko iepriekšējos gados mēs saņēmām gandrīz nedēļas laikā,» sacīja Pelēkā.

Viņa norādīja, ka brīvdienās EDS sistēmā pārslodzes vairs nebija un sistēma strādāja bez pārtraukumiem.

Tāpat Pelēkā atzina, ka VID ir saņēmis ļoti daudz dažādu jautājumu, tostarp, piemēram, par attaisnoto izdevumu un čeku norādīšanu deklarācijā, par pašu deklarāciju aizpildīšanas kārtību, taču salīdzinoši maz ir jautājumu par to, kāpēc ir izveidojies parāds.

Jau vēstīts, ka piektdien, 1.martā, VID sāka pieņemt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, proti, pirmajās 15 minūtēs pēc pusnakts EDS tika reģistrēti vairāk nekā 26 000 vienlaicīgu pieslēgumu, taču lielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad 38 000 lietotāju vienlaicīgi centās iesniegt deklarācijas EDS. Salīdzinot ar 2018.gadu, tas ir aptuveni četras reizes lielāks vienlaicīgi pieslēgušos lietotāju skaits.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ceturtdienas laikā iesniegti 92 000 gada ienākumu deklarāciju, informēja VID pārstāve Sandra Notruma.

Notruma atzīmēja, ka šogad lielākā daļa cilvēku to dara elektroniski. Līdz plkst.20 VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) saņemtas 92 355 deklarācijas.

EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, kad pirmo divu stundu laikā tika iesniegtas vairāk nekā 7500 deklarācijas. Tomēr vislielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad vairāki desmiti tūkstoši lietotāju vienlaicīgi centās EDS iesniegt deklarācijas, līdz ar to bija brīži, kad sistēmas darbība palēninājās, tomēr tas bija pārejoši. Kopumā tas nav traucējis apkalpot lielo klientu skaitu, norādīja Notruma.

1.martā sākas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana un personām, kurām gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti, tās ir jāiesniedz laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti.

Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu

Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

EDS sistēma ļoti atvieglo visu procesu, piemēram, gadījumos, kad iedzīvotājs iesniedz informāciju par izglītības izdevumiem, nekādi dokumenti nav jāpievieno – sistēma aprēķina visus datus automātiski. Papildus dati jāievada tikai medicīnas izdevumu gadījumos. Šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.

Kopumā līdz šīs nedēļas otrdienai, 22. maijam, iesniegtas 42 235 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas. Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1. jūnijam, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

«Pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - otrdien, 22. maijā, tika iesniegtas 3287 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 1827 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš,» norāda VID pārstāvji.

Kopumā līdz 22. maijam 20 personas iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās norādījušas iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 577 644,33 latu apmērā, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 86 637,65 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā), ziņo VID pārstāvji. Viņi norāda, ka aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts valsts budžetā 44 608,16 latu apmērā.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».